Latvijai un Grieķijai ir kopīgs Eiropas nākotnes redzējums

Vakar noslēdzās Grieķijas prezidenta triju dienu valsts vizīte Latvijā

Lai celtu godā akadēmiskās vērtības

LZA prezidents prof. Jānis Stradiņš:

Runa, Grieķijas prezidentam Konstantinam Stefanopulam tiekoties ar Latvijas akadēmisko aprindu pārstāvjiem 2000. gada 10. oktobrī

Jūsu ekselence prezidenta kungs, Jūsu magnificences, Latvijas un Atēnu universitāšu rektori, dāmas un kungi! Man ir patiesi liels gods un prieks sveikt Grieķijas valsts prezidentu arī Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā.

Mūsu Latvijas Zinātņu akadēmija, saprotams, ir jaunāka par Platona akadēmiju un arī par 1926. gadā dibināto Atēnu akadēmiju, taču Latvijā tā pilda līdzīgu misiju — apvieno dažādu nozaru izcilus zinātniekus pētījumiem, diskusijām, pārstāv Latviju starptautiskajā zinātnes pasaulē. Mūsu akadēmijas sastāvā ir 90 īstenie locekļi, 55 goda locekļi — Latvijas kultūras elites pārstāvji — un 88 ārzemju locekļi 22 valstīs un arī Aizjūras nodaļa Ņujorkā, ko veido Latvijas diasporas zinātnieki ASV un Kanādā (1944. gadā, komunistiskajai okupācijai sākoties, 70% LU profesoru devās emigrācijā).

Runa, Grieķijas prezidentam Konstantinam Stefanopulam tiekoties ar Latvijas akadēmisko aprindu pārstāvjiem 2000. gada 10. oktobrī

Mūsu ZA sastāvā vairs nav pētniecības institūtu kā Atēnu akadēmijā, bet ar bijušajiem institūtiem ir saglabājušās ciešas saites. Latvijas zinātnē gribu atzīmēt šādas pētījumu jomas — fizika (cietvielu fizika un magnetohidrodinamika), organiskā ķīmija (heterociklu un medicīniskā ķīmija), kompozīto materiālu mehānika un biomehānika, molekulārbioloģija un gēnu inženērija, informātika, tāpat letonika — humanitāro nozaru kopums, kas pētī mūsu valodu, vēsturi, kultūras mantojumu, etnogrāfiju, arheoloģiju, antropoloģiju, mākslas un literatūras zinātni. Atrodoties kādreizējās PSRS sastāvā, Latvijā iznāca 5 šīs lielvalsts vadoši zinātniskie žurnāli, kurus izdeva krievu valodā un angļu tulkojumā "from cover to cover" arī ASV, "Pergamon Press". Tie turpina iznākt arī šodien ar ASV materiālu atbalstu. Nupat Nobela prēmiju fizikā saņēma Pēterburgā akadēmiķis Žoress Alfjorovs, ar kuru Latvijas cietvielu fiziķiem un ķīmiķiem ir bijusi laba sadarbība. Daudzi Latvijas zinātnieku darbi arī ir pietiekami pazīstami speciālistu aprindās pasaulē, attiecīgajās nozarēs, kaut arī transformācijas laikmetā zinātņu finansējums ir reducēts. Latvija ir kļuvusi par ES zinātniskās telpas ( European research area ) pilntiesīgu locekli, aktīvi piedalās ALLEA, ICSU , Eiropas zinātniskajās programmās.

LZA ir noslēgusi sadarbības līgumu ar 25 valstu zinātniskajām institūcijām, nupat noslēdzām līgumu ar Itālijas Nacionālo ZA ( Academia Nazzionale dei Lincei ). Diemžēl pagaidām nav līguma ar Atēnu akadēmiju, kaut arī sarunas par tādu ievadītas bija jau 1995. gadā, kad prof. Manousakis bija Atēnu ZA prezidents.

Hellēņu kultūra Latvijā ir augstā cieņā jau kopš XVI–XVII gs., kopš renesanses un Rīgas humānistu laikiem. Ernsts Gliks tulkoja Jauno derību no grieķu valodas, Rīgas licejā XVII gs. bija grieķu studijas. Diemžēl Latvijas neatkarības laikā bija par maz laika, lai izvērstu pētījumus par antīko kultūru, kaut gan atzīmēsim prof. Pētera Ķiķaukas darbus (ierosināts uzstādīt viņam piemiņas akmeni pie Jēkabpils). Antīkās literatūras tulkošanā no grieķu valodas daudz darīja LZA goda doktors Ābrams Feldhūns, priecājamies par šodien deklarēto LU Hellēnistikas institūta dibināšanu.

Tagad vajadzētu kopā ar Atēnu akadēmiju identificēt jomas, kurās varētu būt potenciāla sadarbība. Tādas, mūsuprāt, varētu būt:

1) senās Hellādas kultūras mantojuma, filozofijas, antīkās medicīnas popularizēšana Latvijā, jo hellēnu kultūrā ir arī mūsu kultūras saknes, mēs tomēr esam eiropieši arī pēc gara;

2) Baltijas jūras un Vidusjūras teritoriju salīdzinoši pētījumi — ekoloģijā, hidroloģijā, ģeopolitikā, vēsturē, ekonomikā, tāpat seno dzintara ceļu izpēte ģeogrāfijā kopš Herodota laika, pēc Ptolemaja kartēm (galu galā grieķu vārds "e lektron " ir apzīmējis Baltijas dzintaru un tagad apzīmē gan elektrību, gan elektronu);

3) baltu tautu (lietuvju un latviešu) etnoģenēzes noskaidrošana ar lingvistikas, arheoloģijas, antropoloģijas, arī gēnu identifikācijas metodēm (nupat Baltistikas kongresā par baltiem runāja kā par illiriskām tautām, mēs tātad senatnē varbūt esam bijuši patuvi kaimiņi);

4) salīdzinoši abu tautu folkloras un etnogrāfijas pētījumi, jo latviešiem ir viens no bagātākajiem folkloras krājumiem Eiropā;

5) sadarbība terminoloģijā, piemēram, medicīnas terminoloģijā. Rīgā ir viens no trim lielākajiem medicīnas vēstures muzejiem pasaulē, kur drīz iecerēts atjaunot hellēniskās medicīnas ekspozīciju, mūsu medicīnas vēsturniekiem ir sadarbība ar Tesaloniku universitāti. Medicīnas vēstures muzeja direktors LZA goda doktors Dr. K. Arons un Dr. J.Salaks piedalījās nesen Hipokrāta kongresā Kosas salā, atgriezās iejūsmināti, arī ar eksponātiem. Sadarbībā ar Berlīnes Brīvo universitāti viņi pētī grieķisko medicīnas terminoloģiju un uzskata, ka Latvijas jaunajiem mediķiem vajadzētu mācīt grieķu valodu, jo visas parādības normā medicīnā apzīmē ar latīņu, bet patoloģijā —

6) ar grieķu terminiem;

7) mūsdienu Grieķijas problēmas, integrējoties ES, īpaši lauksaimniecībā, pašmāju ražošanas attīstīšanā, tūrisma industrijā;

8) kopēju interešu loka identifikācija, lai pieteiktu kopējus pētnieciskos projektus ES, NATO .

Mēs ceram, prezidenta kungs, ka jūsu vizīte, veicinās arī akadēmisko kontaktu attīstību. Mēs būtu gatavi uzaicināt Atēnu akadēmijas prezidentu un viņa kolēģus uz LZA vai nosūtīt uz Atēnām nelielu Latvijas Zinātņu akadēmijas delegāciju kopēju saskares punktu identifikācijai un, iespējams, abu akadēmiju sadarbības līguma parakstīšanai. Gan Latvijai, gan Grieķijai jāiekļaujas kopējā Eiropas zinātnes telpā — tāda nevar iet tikai caur Briseli vai Strasbūru, nepieciešamas krusteniskas ( cross–links ) saites. No savas puses mēs mēģinātu tādas veicināt.

Domāju, ka līdzās fiziskajai kultūrai, kas raksturoja it īpaši Spartu, būtu veicināma arī intelektuālā kultūra, kuras simbols ir bijušas Atēnas. Varbūt kādus gadus pirms lielās Atēnu sporta olimpiādes 2004. gadā varētu veidot kultūras olimpiādes — akademiādi vai ateniādi senās Hellādas un mūsdienu Austrumeiropas kultūras un zinātnes īpatnību aplūkojumam un labākai izpratnei laikmetu gaitā. Katrā ziņā mūsu akadēmiskajām aprindām būtu liels prieks un gods sadarboties ar akadēmiskajām aprindām Grieķijā, lai celtu godā intelektuālās vērtības, lai pareizāk saprastu to intelektuālo bāzi, uz kuras balstās Eiropa un modernā zinātne, seno grieķu domātāju un zinātnieku atbalsīs fundēta.