Ārzemju presē

Austrijas “Die Presse”: Politologs Antonio Misiroli no European Policy Centre Briselē domā, ka Vācijas vēlēšanu ietekme uz ES varētu izrādīties mazāka, nekā pirms dažām nedēļām domāja. ES eksperts norāda, ka gadījumā, ja CDU būs pārliecinošs vairākums, “Parīzei vajadzēs samierināties ar to, ka Eiropā arī pret tās gribu strauji tiek virzītas uz priekšu ekonomiskās reformas”. Taču tad, ja CDU/CSU uzvara vēlēšanās būs nepārliecinoša, “Eiropā izveidosies līdzsvars starp reformu bloķētājiem un atbalstītājiem”.

•

Franču “Le Figaro”: Vēlēšanu rezultāti skaidri parāda, ka šobrīd Vācijas sabiedrība ir sašķelta un tas paver ceļu rīcībnespējīgai koalīcijai. Angela Merkele daļēji ir pievīlusi uz viņu liktās cerības, bet pārsteidzoši labi ir nostartējis Gerhards Šrēders. Šie rezultāti tieši ietekmēs politisko noskaņojumu Eiropā un īpaši skars Vācijas kaimiņvalstis.

•

ASV “The Washington Post” autors raksta, ka, turpinot dzīvot bez ierobežojumiem attiecībā uz enerģijas patēriņu, daudzi amerikāņi neapzināti palīdz Putinam sasniegt viņa stratēģisko mērķi – padarīt Krieviju par otru Saūda Arābiju. Putins ar valsts naftas un dabasgāzes rezervju palīdzību vēlas iegūt politisko ietekmi ārvalstīs. Apmaiņā pret “enerģētisko drošību” ASV un Eiropa liktu Putinam mieru, kamēr viņš pastiprinātu politisko kontroli Krievijā un brutāli apspiestu nemierniekus Čečenijā.

•

Polijas “Gazeta.pl”: Viļņa ir noraidījusi Maskavas prasību izdot krievu pilotu, kura vadītais iznīcinātājs pagājušajā nedēļā cieta katastrofu Lietuvā. Vai majors Valerijs Trojanovs ir kļuvis par ķīlnieku diplomātiskajā karā starp Krieviju un Baltijas valstīm?

•

Krievijas “RIA Novosti”: Nākamajos desmit gados stabila Eiropas apgāde ar enerģijas resursiem būšot atkarīga no attiecībām ar Krieviju. Vācijas un Krievijas parakstītais līgums par gāzes vada būvi pāri Baltijas jūrai esot izraisījis spēcīgu rezonansi. Līdz ar to Krievija esot īstenojusi izrāvienu Eiropas virzienā ne tikai enerģētikas, bet arī politiskā jomā – nepārprotami par labu Krievijai. Potenciālās briesmas zaudēt ienākumus no tranzīta esot “aizvainojušas“ Poliju un Baltijas valstis.

•

ASV “Daily Times”: Daudzi no ANO augstākā līmeņa sanāksmes gaidīja, ka tā spers lielu soli reformu virzienā, bet tā nenotika. Un tomēr ANO pēdējos 27 gados ir paveikusi daudz. Nepieciešamību reformēt organizāciju radīja starptautiskās nesaskaņas Irākas kara jautājumā. ANO autoritāte ASV samazinājās tāpēc, ka tā neatbalstīja Buša administrācijas kara plānus, bet citās valstīs – tāpēc, ka tā nespēja aizkavēt karu. Tātad ANO saņēma sitienus no abām pusēm un arī vilšanos izraisīja abās nometnēs. Situācija ANO atspoguļo reālo stāvokli pasaules politikā. Vairs nav nekāda attaisnojuma tam, kāpēc miljardiem cilvēku dzīvo briesmīgā nabadzībā. Trūkums, sausums, bads, kā arī HIV/AIDS vairāk apdraud cilvēku dzīvību nekā terorisms. Taču, lai pārmainītu pasauli, jāmainās arī mums pašiem.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem