Pārbaudījumos balstīta draudzība

Turpinās Izraēlas Valsts prezidenta Mošes Kacava valstsvizīte Latvijā, kas sākās vakar.

Izraēlas prezidents Moše Kacavs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 20.septembrī, pēc svinīgās sagaidīšanas ceremonijas pie Rīgas pils augstais viesis tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Saruna notika arī starp abu valstu delegācijām (oficiālā informācija par sarunām “LV” A1. un A9.lpp.). Rīgas pilī notika arī Vairas Vīķes–Freibergas un Mošes Kacava kopīga preses konference. Pēc tam Latvijas un Izraēlas prezidenti kopīgi nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Dienas vidū Izraēlas prezidents tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un piedalījās viņa rīkotās darba pusdienās.
Pēcpusdienā Moše Kacavs tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, bet no Saeimas devās uz Latvijas Ebreju kopienas namu, kur apskatīja muzeju “Ebreji Latvijā” un sarunājās ar Latvijas Ebreju kopienas pārstāvjiem. Vizītes pirmo dienu noslēdza Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas valstsvakariņas par godu Izraēlas Valsts prezidentam Melngalvju namā.
Šodien Latvijas un Izraēlas prezidenti kopīgi apmeklēs Rumbulas memoriālu. Pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga un Moše Kacavs bijušās Rīgas sinagogas drupās kopīgi ieliks pamatakmeni topošajam piemineklim Žanim Lipkem un visiem ebreju glābējiem holokausta laikā. Valstsvizītes noslēgumā Izraēlas Valsts prezidents apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju.

Uzziņai:

* Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992.gada 6.janvārī. Tā paša gada oktobrī Izraēla Latvijā atvēra savu vēstniecību. Bijušie Izraēlas vēstnieki Latvijā Tova Hercla un Odeds Ben-Hurs apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni. Tagad Izraēlas Valsts intereses Latvijā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Garijs Korens.
1995.gada 21.februārī darbību Telavivā uzsāka Latvijas vēstniecība. Izraēlā ir arī divi Latvijas Goda konsuli.

* Latvijas Ārlietu ministrijas vērtējumā, Latvijas un Izraēlas ieinteresētību veicināt sadarbību stimulē spēcīgas ebreju kopienas pastāvēšana Latvijā un lielais no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaits Izraēlā. Latvijā (pēc 2003.gada datiem) ir lielākā ebreju kopiena Baltijas valstīs (10 125 ebreji jeb 0,4% no iedzīvotāju kopskaita). Latvijā ir reģistrētas 24 ebreju sabiedriskās organizācijas un to apvienības, kā arī 13 ebreju reliģiskās organizācijas.
* Ekonomiskā sadarbība: 2004.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Izraēlu sasniedza 14,7 miljonus ASV dolāru jeb 0,1% no Latvijas apgrozījuma kopapjoma, ierindojot Izraēlu 38.vietā.
* Sadarbība kultūras, izglītības un zinātnes jomās notiek 1998.gada februārī Jeruzālemē parafētā protokola Par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē ietvaros. 1999.gada 5.jūlijā Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmijas parakstīja zinātniskās sadarbības līgumu. Ik gadu notiek zinātnieku apmaiņa.
* Vēsturiskās atmiņas vārdā: 2004.gada 9.jūnijā Starptautiskās holokausta darba grupas izglītībā, pētniecībā un piemiņā (International Task Force) plenārsēdes laikā Romā Latvija tika uzņemta par tās pastāvīgo dalībvalsti. Ministru kabinets 2003.gada 9.decembrī pieņēma lēmumu atbalstīt Žanim Lipkem un citiem ebreju glābējiem veltīta pieminekļa izveidi un piešķīra šim nolūkam 10 000 latu. 2004.gada 16.jūnijā tika izveidota mājaslapa “Latvijas ebreju kopiena” www.jews.lv .

Sagatavots pēc Ārlietu ministrijas informācijas