Jo sakārtotāka valsts, jo mazāk iespēju korupcijai

Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Septembra nogalē Vašingtonā jūs piedalījāties starptautiskajā antikorupcijas konferencē un, kā zināms, arī nolasījāt referātu par to, kas Latvijā tiek darīts šajā jomā. Pastāstiet, lūdzu, par šo notikumu sīkāk.

— It kā netieši arī Valsts kontroles uzmanības lokā ir šī sabiedriski, ekonomiski un politiski bīstamā parādība — korupcija. Šajā sakarā es (gan vienīgais pārstāvis no Latvijas) piedalījos Vašingtonā notikušajā 2000.gada korupcijas novēršanas konferencē. Tajā bija plaša pārstāvniecība — aptuveni 50 valstis — no visiem kontinentiem. Šīs nozīmīgās konferences rīkotāji bija ietekmīgas starptautiskas organizācijas, kā Finansu konsorcijs (tajā ir gan mūsu Valsts kontrole, gan es personīgi), Pasaules banka (PB), Starptautiskais valūtas fonds, kuras tāpat kā mūs uztrauc korupcija, jo tā jau kļuvusi globāla. Šī parādība bojā ne tikai katras nacionālas valsts ekonomiku, demokrātiskās struktūras, bet atstāj arī negatīvu ietekmi uz visas pasaules attīstību kopumā. Informācija ir satraucoša: piemēram, pēc Pasaules bankas analīzes datiem, jau simtiem miljardu dolāru ir ārpus oficiālās finansu aprites un ietekmē ekonomiku, traucē normālām saimnieciskajām un politiskajām attiecībām. Šeit vairs nav runa par tās vai citas valsts problēmu, jo skar visas pasaules valstu un starptautiskās institūcijas.

Minētā konference ASV šoreiz bija savdabīgi organizēta — ar video palīdzību internetā tās sākuma gaitai bija iespējams sekot līdzi gandrīz visā pasaulē. Konferencē piedalījās aptuveni 51 procents augstāko kontrolējošo un revidējošo institūciju pārstāvju, tālāk sekoja finansu, valsts institūciju, firmu un citu iestāžu pārstāvji, bet žurnālisti — kāds viens procents, lai gan saziņas līdzekļu interese ASV par šo saietu bija ļoti liela.

Šajā konferencē man, Ungārijas un Indijas kolēģim katram pusstundas laikā vajadzēja nolasīt referātu par veikto un vēl darāmo korupcijas novēršanā savā valstī. Tā bija mana pirmā lielākā publiskā uzstāšanās piecsimt cilvēku auditorijas priekšā, kopš strādāju šajā amatā.

— Ko jūs galvenokārt akcentējāt savā ziņojumā, par kādām svarīgākajām problēmām runājāt?

— Galvenokārt uzsvēru tās problēmas, kas ir mūsu valstij, kādi ir Valsts kontroles uzdevumi, lai finansu un saimnieciskā dzīve kļūtu sakārtotāka. Valdība un likumdevējs daudz dara, lai novērstu iespējas izplatīties korupcijai, — te var ieskaitīt šīs Korupcijas novēršanas programmas, likumu pilnveidošanu, Korupcijas novēršanas padomes aktivitātes un citus darbus. Taču to efektivitāte nav pietiekama. Šajā ziņā nepieciešama arī VK finansiālā neatkarība, maksimāli plašāks mandāts attiecībā uz sabiedrības līdzekļu tēriņu un revīzijām, tas ir, lai visa sabiedrības publiskā naudas izlietošana būtu caurskatāma. Domāju, ka īpaši bīstama zona korupcijas izpausmēm ir valsts pasūtījumu sfērā, par ko mūsu valsts negatīvi tiek minēta starptautiskos pētījumos. Jāsaka, ka pēc mana ziņojuma klāt nāca vairāki konferences dalībnieki un uzteica mūs par veikumu un jūtamiem rezultātiem.

— Taču Pasaules bankas pēdējais pētījums par korupciju Latvijā ir satraucis sabiedrību, daļēji valsts amatpersonas, lai gan ar to nav iepazinusies plašāka sabiedrība... Vai jums ir bijusi iespēja izlasīt šo pētījumu?

— Jā, daļēji, šķiet, tas bija angļu valodā. Tie ir ekspertu aptaujas rezultāti, nemēģināšu tos apstrīdēt, taču diezin vai būtu tā jācīnās par vietu reitinga tabulā. Jāapzinās, ka korupcijas problēma pastāv, un jāveic pasākumi, lai to risinātu. Ar vienu likumdošanas aktu palīdzību to izdarīt nevarēs, tāpat kā ar dažu desmitu amatpersonu sodīšanu. Šajā ziņā jāizstrādā pasākumu komplekss. Jā, bieži tiek pārmests, ka par korupciju daudz runā, izstrādāti likumi un programmas šī ļaunuma ierobežošanai, taču nav vēlamo sasniegumu. Tomēr arī minētajā konferencē uzsvēra, ka pirmām kārtām konkrēti, nevis vispārīgi jārunā par korupciju. Jo biežāk šie jautājumi būs uzmanības centrā, jo lielākas cerības, ka tiks izstrādāti efektīvi pasākumi, lai sakārtotu daudzas lietas valstī un ierobežotu korupciju. Sabiedrībā izskan prasība pēc konkrētiem rezultātiem korumpēto personu saukšanai pie atbildības. Cik zinu, policija un citas tiesībsargājošās institūcijas strādā šajā jomā, arī pērn un šogad ierosinātas vairākas krimināllietas par kukuļņemšanu. Manuprāt, par to būtu vairāk jāraksta, jānodod atklātībai šādi fakti, citādi rodas priekšstats, ka nekas jau nenotiek vai gausi virzās šie procesi, jo, lūk, korumpēti ir policisti, tiesneši utt. Starp citu, šajā antikorupcijas konferencē tika atzīts, ka desmit gados mūsu valstī ir daudz paveikts. Ja tiek runāts, ka mums ir vienāds korupcijas līmenis ar Gruziju, gribu piebilst, ka tur pat nav Uzņēmumu reģistra, kam Latvijā ir liela nozīme saimnieciskās dzīves sakārtošanā. Daudzās valstīs, kā vēl nesen bija Ukrainā, vispār nav sava budžeta: cik ienāk naudas, tik arī iztērē...

— Latvijā ir daudz pozitīva gan valsts budžeta izstrādes procedūrā, gan Valsts ieņēmumu dienesta darbībā, gan grāmatvedības uzskaitē. Protams, arī šīs sistēmas nav bez trūkumiem un te var rasties kādi interešu konflikti, taču svarīgi, ka mēs šīs problēmas apzināmies un cenšamies risināt, nevis gaidām, dzīvojot no viena skandāla līdz otram.. Nepieciešams, lai visa sabiedrība to saprastu. Bieži vien par korupciju tiek uzskatīts gandrīz viss, kas ir slikts. Un tas rada negatīvu vidi. Negribu gan teikt, ka visi tā domā.

— Bet kāpēc sabiedrībā ir tāds noskaņojums? Vai nu gluži bez pamata?

— Pieļauju, ka daži valsti uztver kā privātuzņēmumu, valsts amatu izmanto savtīgās interesēs. Un tā ir ne tikai mūsu valstī vien. Skaidrs, ka pret to jācīnās. Nereti vainīgo uzreiz grūti atrast, to var atklāt, pēc kāda laika analizējot situāciju. Spilgts piemērs tam ir privatizācijas sertifikātu izmantošanas gaita, kas sākumā bija paredzēta kā konkrēts personificēts maksāšanas līdzeklis cilvēkam par viņa mūža ieguldījumu padomju sistēmā, — tie bija 28 lati par katru sertifikātu. Un tikai cilvēks bija tiesīgs ar to rīkoties, un tas nedrīkstēja kļūt par otru valūtu ar tik zemu vērtību, kāds tas ir. Praktiski ar šo mūsu mūža ieguldījumu operē jau privātā biznesa pārstāvji, un tas ir kļuvis par pirkšanas un pārdošanas objektu, devalvējot savu sākotnējo jēgu.

— Likumdevējs ir pieļāvis šādu situāciju, un ko tagad konkrēti te vainot?

— Jā, šo likumu pieņēma Saeimas deputāti — vai nu tas bija Krūmiņš, Zālītis vai kāds cits, ko vairs te līdzēt, bet rezultāts tāds ir. Taču cilvēkiem bija jādod izvēles tiesības — privatizēt dzīvokli, sertifikātus izmantot lielāko objektu privatizācijā vai vēl citādi. Domāju, kamēr valstī ir kaut vai viens neprivatizēts uzņēmums, cilvēkiem būtu jādod iespēja ar sertifikātiem piedalīties šajā procesā. Diemžēl sākotnējā ideja ir izkropļota un kļuvusi par absurdu. Tas ir viens no piemēriem, kur likumdošana darbojas nevis iecerētajam mērķim, bet gan ir kļuvusi par paradoksu. Varētu minēt vēl citus gadījumus. Manuprāt, ir vajadzīga skaidrība pasūtījumu lietās, ir jautājumi par ierēdniecību un valsts amatu ieņemšanu, par valsts pilnvarniekiem, par likumdošanu, kas saistās ar to, un partiju finansēm. Te ir vesels problēmu loks, kuras jārisina profesionāļiem. Turklāt jābūt koordinācijai ne tikai starp mūsu valsts struktūrām, bet arī ar citām valstīm.

Neesmu tik liels optimists, cerot uz to, ka nu mēs visi ķersimies klāt pie konkrētiem darbiem un korupciju likvidēsim. Tā ir tikpat sena kā pasaule. Ar soda bardzību vien šo ļaunumu nevar iznīdēt, jo jārada apstākļi, kuros nevarētu sadīgt šie korupcijas asni. Viens no priekšnoteikumiem, manuprāt, ir tas, ka nevajadzētu pārāk visu regulēt, gluži otrādi — tas jādara pēc iespējas mazāk. Meklējot dažādas atļaujas, licences un citus dokumentus, staigājot pēc tām pa dažādām instancēm, rodas vēlme kādam ierēdnim piesolīt kukuli, lai ātrāk nokārtotu savas lietas. Šai sakarā aptaujā par korupciju viens procents respondentu uzskata: korupcija ir pat pozitīva tādā nozīmē, ka ļauj šos procesus veikt ātrāk. Apmierināts ir tas, kas savu jautājumu nokārtojis operatīvāk, un apmierināts ir tas darbinieks, kas ieguvis kādu labumu.

— Vai jums pēc minētās konferences ir radušies secinājumi, ko konkrēti varētu darīt Valsts kontrole korupcijas mazināšanā?

— Vispirms jau darbošanās Korupcijas novēršanas padomē, kur tiek pārrunāti konkrēti jautājumi par visu institūciju koordināciju, ieinteresētu sadarbību. Valsts kontrole revīziju gaitā atklāj vājākās vietas finansu, saimnieciskajā dzīvē — tās ir šīs iekšējās kontroles audita struktūras. Visai daudz negatīvu faktu tiek atklāts pašvaldībās, kur ir šīs brīvākās iespējas dažādu pasūtījumu izvietošanā, ziedojumu pieņemšanā...

— Valsts kontrole vēl nav pabeigusi pārbaudi Jūrmalas pilsētas pašvaldībā sakarā ar pēdējā laikā visai skandalozo gadījumu?

— Pārbaude vēl turpinās. Uzskatu, ka ziedojumi pašvaldībai vispār ir nepieļaujami. Ja par to vēl saņem ko pretī, tad tā ir vistiešākā korupcija. Valsts, pašvaldību iestādēm, ministrijām vispār ziedojumi nav pieļaujami, tāpēc jau ir valsts budžets, kas šīs lietas risina. Kategoriski nevaru atbalstīt pašvaldību vadītājus, kas uzskata: par to, ka tiek dota atļauja kaut ko būvēt vai darīt ko citu, tiek gaidīti, pat pieprasīti ziedojumi. Atļaujas, protams, ir nepieciešamas, taču tās nedrīkstētu saistīt ar tāda veida rīcību piespiedu kārtā.

— Pēdējā Korupcijas novēršanas padomes sēdē nolemts izveidot darba grupu, lai izstrādātu jaunu Korupcijas novēršanas likumu. Vai pastāvošais vairs neder?

— Domāju, ka pašreizējo Korupcijas novēršanas likumu vajadzētu mainīt vismaz nosaukuma veidā. Neiebilstot pret atsevišķiem pantiem, domāju, ka pašlaik likuma galvenā būtība ir tāda, ka tas reglamentē amatpersonu ienākumu deklarēšanas kārtību un citu privātās darbības sfēru ierobežošanu. Šī likuma sākuma ideja jau bija laba un vajadzīga, bet netika izstrādāts likuma izpildes mehānisms. Negribu attaisnot amatpersonas, kas pārkāpa šī likuma prasības. Atcerieties — pirms dažiem gadiem radās pat tāds termins "formāls likuma pārkāpums".

Prese sacēla troksni, ka, lūk, tas un tas ir ignorējis likumu, tātad varbūt korumpēts... No vienas puses, it kā pareizi, bet, no otras, ja rakstām, ka ierēdnis pārkāpis grāmatvedības likumu, tam netiek pievērsta uzmanība. Lai gan šis pārkāpums rada daudz smagākas sekas. Uzskatu, ka, mainot Korupcijas novēršanas likumu, būtu jātiek skaidrībā ar valsts pilnvarnieku statusu, tas ir jāreformē. Viņiem jābūt profesionāļiem, minimāli saistītiem ar politiskām partijām. Jānostiprina iekšējo auditu institūcija, runa var būt par nulles deklarāciju, tikai — vai tas ir tehniski iespējams, jo prasītu vairākus miljonus latu tās ieviešanā. Domāju, ka nepieciešamas izmaiņas, kas ierobežotu operācijas ar skaidru naudu. Pozitīvi ir tas, ka daudzviet tiek izmantotas norēķinu kartes, naudu pārskaita bankai, un tad var vieglāk pārbaudīt, kur parādās šie lielie papildu ienākumi.

— Kāds ir jūsu viedoklis par politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta? Pašlaik par šo jautājumu norit diskusija.

— Es domāju, ka mūsu saspringtajā budžetā nebūtu vajadzības piešķirt līdzekļus partijām. Pasaules prakse šai ziņā, protams, ir dažāda, bet mūsu valstī, kur nepietiek naudas izglītībai, medicīnai, zinātnei, sociālajiem un citiem mērķiem, diezin vai būtu mērķtiecīgi atvēlēt nodokļu maksātāju naudu vēl Saeimā pārstāvētajām partijām. Turklāt politiskās partijas jau tiek finansētas no valsts budžeta tādā veidā, ka deputāti, partiju frakciju darbība, tehniskais aprīkojums tiek finansēts no valsts budžeta. Ja vēl piešķirtu kādu finansējumu, tad jau partijas pārvērstos par valsts struktūras sastāvdaļu. Tā kā pašlaik rit diskusija par šiem jautājumiem, protams, ir tiesības arī uz citu viedokli.

— Kādas Valsts kontroles aktualitātes varat vēl minēt pēdējā laikā starptautiskajā sadarbībā ar kolēģiem?

— Nesen piedalījos gadskārtējā Skandināvijas un Baltijas valstu augstāko kontrolējošo institūciju vadītāju sanāksmē Oslo. Noritēja aktīva domu apmaiņa, kā turpmāk pilnveidot mūsu darbu. Nākotnē līdzīgas tikšanās varētu būt semināru veidā ar konkrētu revīziju analīzi, ievērojot starptautiskos revīziju standartus. Vasaras nogalē tikāmies ar Lietuvas valsts kontrolieri, pārrunājām Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānu, kāds mums izstrādāts no 2000. gada janvāra līdz 2004. gada decembrim. Arī kaimiņi sākuši pie tā strādāt. Savukārt no lietuviešiem saņēmām likumu par Valsts kontroli. Mēs arī esam izveidojuši darba grupu, lai, cerams, nākamajā gadā Saeima varētu pieņemt likuma grozījumus pašreizējā likumā "Par Valsts kontroli". Šajā darba grupā bez mūsu lietpratējiem strādā starptautiskie eksperti — īsti profesionāļi šajos jautājumos, lai izveidotu, kā izteicās viens no šiem ekspertiem — Detlavs Spārbergs, "vienu no modernākajiem likumiem Eiropā". Tur tiks precizēti mūsu darbības veidi, struktūra, kas ir VK atzinums atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kā revidēt starptautisko līgumu, dažādu projektu izpildi. Domāju, ka nākotnē nevajadzētu piemērot VK uzrēķinus, bet vairāk pievērsties šim preventīvajam aizsardzības mehānismam. Tā kā pieņemts Civildienesta likums, kurā noteikts, ka VK darbinieki vairs nav ierēdņi, jādomā par atbilstošu sociālo garantiju saglabāšanu. Tas un vēl daži citi grozījumi būtu jāiestrādā likumā "Par Valsts kontroli". Protams, galīgo vārdu teiks Saeima.

— Saeimā tuvākajā laikā spriedīs par valsts budžetu 2001. gadam. Kādas finansiālas pārmaiņas tas sola Valsts kontrolei?

— Vispirms gribu teikt, ka sakarā ar grozījumiem likumā "Par budžetu un finansu vadību "Valsts kontrolei uzlikts pienākums dot atzinumus par vairāk nekā 40 centrālo valsts budžeta iestāžu un gandrīz 600 vietējo pašvaldību gada pārskatiem. Tas nozīmē krietnu papildu slodzi, darba apjoma palielināšanos 2001. gadā. Diemžēl mūsu iesniegums Finansu ministrijai, valdībai palielināt finansu līdzekļus šo mērķu īstenošanai tika noraidīts. Esam sagatavojuši atkārtotu pieprasījumu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Līdz šim VK budžets arī nākamajam gadam, tāpat kā šogad ir nedaudz lielāks par miljonu.

Nupat Saeimā iesniedzām Valsts kontroles ziņojumu — atzinumu par iepriekšējā gada Valsts budžeta izpildi, ko veicam katru gadu.

— Paldies par jūsu plašo un lietišķo stāstījumu, kas šoreiz tika vairāk veltīts korupcijas apkarošanas iespējām.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore