Aizaugušās palieņu pļavas atgūst savu izskatu

Aizaugušās un vairākus gadus nepļautās pļavās strādāt ir īpaši sarežģīti Foto no Latvijas dabas fonda arhīva

Ar zemes apsaimniekotājiem noslēgti 60 līgumi par palieņu pļavu atjaunošanu 1300 hektāru platībā. Atjaunošana izmaksā 79 000 latu. Līdz 2008.gadam pavisam iecerēts atjaunot 2400 aizaugušās palienes.
Latvijā palieņu pļavām draud aizaugšana. Kā zināms, Eiropas Savienības citās dalībvalstīs dabiskās palieņu pļavas jau gandrīz pilnībā izzudušas. Latvijā par sešpadsmit bioloģiski vērtīgu palieņu pļavu tagadni un nākotni tiek gādāts ar īpaša projekta palīdzību. Projektu “Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu aizsardzībai” īsteno Latvijas Dabas fonds.
“LV” jau februārī rakstīja, ka projekts skar simtiem zemju īpašniekus, ar kuru iesaistīšanu sākotnēji nav veicies tik raiti, kā iecerēts. Latvijas Dabas fonds skaidro, ka vispirms jāatjauno aizaugušās teritorijas. Kā otrais solis tiek minēta nepārtraukta apsaimniekošana ilgtermiņā, lai saglabātu biotopus un mājvietu apdraudētajām sugām, piemēram, griezei, mazajam ērglim, vidējam ērglim, ķikutam, lapukoku praulgrauzim u.c.
Izvērtējot pirmajā sezonā paveikto, projekta sabiedrisko attiecību koordinators Andris Klepers teic, ka lielākajā daļā pļavu veikti steidzamākie atjaunošanas darbi – izcirsti krūmi vai tās nopļautas. Daudzas bijušas kritiskā stāvoklī, proti, pamatīgi aizaugušas ar krūmiem. Nācies pat izzāģēt dažu labu koku. No 1.aprīļa līdz 15.jūlijam putnu ligzdošanas dēļ gan bija “klusais” periods, kad darbi pārtraukti. Pirmreizējā pļaušana tiek pielāgota aizaugušām un vairākus gadus nepļautām pļavām, kur pļaušana ir īpaši sarežģīta. Kā piemēru A.Klepers min teritorijas, kur nule izcirsti krūmi un zeme pļaušanai jāapgūst no jauna.
Visvairāk palieņu pļavu atjaunots Užavas augštecē, Sitas un Pededzes palienē, Sedas upes palienē, Dvietes dabas parkā, Raķupes ielejā, Svētes lejtecē un ap Burtnieka un Durbes ezeriem, liecina Latvijas Dabas fonda sniegtās ziņas.
Pavisam gada laikā atjaunoti 1300 hektāri. Šajās teritorijās jāsper otrais solis – jāgādā par to apsaimniekošana ilgtermiņā. Projektā šāds mehānisms iestrādāts. Lai raisītu zemju apsaimniekotāju interesi uzturēt pļavas, viņi varēs no tā gūt ekonomisku labumu, proti, atbalsta maksājumus. Tas paredzēts programmas “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.
Citās teritorijās atjaunošanas darbi turpinās.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv