Baltijas sprints ES standartu ieviešanā

Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāts jaunākajā ziņojumā “ECFIN Country Focus” norāda, ka Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – ir sasniegušas vērā ņemamu progresu institucionālās un ekonomiskās vides piemērošanā vecāko Eiropas Savienības (ES) valstu standartiem.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Baltijas valstis atrodas uz stāvāka izlīdzinājuma ceļa nekā pārējās valstis, kas pagājušajā gadā iestājās ES. Tomēr to izaugsmes iespējas joprojām ir lielas, vienīgi ir svarīgi panākt procesa stabilitāti. Ziņojuma autori, balstoties uz teoriju, uzskata, ka īpaši svarīga ir pakāpeniska piemērošanās (konverģences) scenārija īstenošanā. Situācijā, kad valstī ir liels tekošā konta deficīts, svarīgi nodrošināt saprātīgu privāto investīciju piesaisti un ilgtspējīgu patēriņu. Lai sasniegtu šo mērķi, jāizmanto visas ekonomiskās politikas metodes, bet pati svarīgākā ir fiskālā politika.
Apdomīga valsts ieņēmumu politika dos pareizos signālus investoriem, ļaus izvairīties no ekonomisko ciklu negatīvās ietekmes, strauja krituma pēc iespējamās ekonomikas pārkaršanas un no potenciālās attīstības un ieņēmumu pārvērtēšanas.

Noturēt ekonomiku līdzsvarā

Raksturojot pašreizējo situāciju, ziņojumā norādīts, ka Baltijas valstis un Polija pašlaik ir ES valstis ar zemāko iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Tomēr statistikas dati liecina, ka šīs valstis – ar lielāko ienākumu līmeņa atpalicību no eirozonas valstīm – arī uzrāda straujāko ekonomikas pieaugumu. Tajā pašā laikā statistikas rādītāji apliecina, ka ātro izaugsmi Baltijas valstīs pavada arī ievērojama izaugsmes nestabilitāte. Joprojām kā viens no būtiskākajiem nestabilitātes iemesliem minēta Krievijas 1998.gada krīzes ietekme, kas turpmākā attīstībā varētu neizpausties. Netiek gan noliegts, ka turpmāk var rasties jauni nestabilitātes avoti, kas vairāk būtu saistīti ar izlīdzināšanos ES līmenī. Pozitīvs rādītājs ir Baltijas valstīm piemītošais lielais potenciāls finanšu sektora izaugsmei. Arī šajā jomā patlaban notiek strauja izlīdzināšanās ar ES līmeni. Piemēram, izvēršoties finanšu pakalpojumu darbības profiliem, kā arī ģeogrāfiskās pieejamības dēļ, Baltijas valstis jau ir sasniegušas pārējās jaunās ES valstis. Turklāt Baltijas valstu finanšu sektors uzrāda straujāko attīstību jauno ES valstu vidū, līdz ar to tās nākotnē varētu apsteigt dažas citas jaunās ES valstis arī finanšu sektora lieluma ziņā.

Ārvalstu banku duālā nozīme

Trīs Baltijas kaimiņvalstu valstu finanšu starpniecības sektorā joprojām vadošā loma ir bankām. Starpniecības darījumu lielums, salīdzinot ar eirozonas valstīm, ir niecīgs, ja ņem vērā, piemēram, banku aizdevumu privātajam sektoram un IKP salīdzinājumu. Banku sektoru visās Baltijas valstīs raksturo ļoti liels ārvalstu īpašuma īpatsvars, kas, no vienas puses, veicina lielāku stabilitāti. Lai gan ārvalstu banku meitasuzņēmumi vai filiāles Baltijas valstīs ir vitāli svarīgas šo valstu banku sistēmu funkcionēšanā, tas rada asimetriju tādā nozīmē, ka savām mātesbankām tās ir tikai neliela aktīvu daļa.

Inflācijas izmestais enkurs

Kā pozitīvs faktors minēta arī Baltijas valstīm raksturīgā ļoti stingrā valūtas kursu piesaiste, noturīga fiskālā politika un zemas procentu likmes, taču nopietnas problēmas rada inflācija. Latvijā inflācija 2004.gadā ir vairāk nekā dubultojusies un šā gada pirmajā pusē saglabājusies sešu līdz septiņu procentu līmenī. Šogad inflācija pieaugusi arī Igaunijā un Lietuvā, bet saglabājot mērenāku līmeni.
Kā norāda ziņojuma autori, galvenie inflāciju paaugstinošie faktori visās Baltijas valstīs ir ļoti augstās naftas cenas un ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistītais administratīvi regulējamo cenu un netiešo nodokļu likmju pieaugums. Igaunijā un Latvijā inflācijas dzinulis ir arī strauji augošais pieprasījums. Minēto faktoru ietekmi vēl pastiprina privātā sektora kreditēšanas pieaugums un nekustamā īpašuma cenu bums.

Ambiciozākie eiro ieviešanas plāni

Baltijas valstīm ir raksturīgs augsts tekošā konta deficīts, taču tā finansējums līdz šim ir bijis stabils. Tas ietver augstu ārvalstu tiešo investīciju īpatsvaru un finanšu plūsmu banku grupu iekšienē. Bez tam visu jauno ES valstu vidū Baltijas valstis ir izvirzījušas ambiciozākos eiro ieviešanas mērķus: Igaunija un Lietuva eiro gatavojas ieviest 2007.gadā, bet Latvija – 2008.gadā. Kā liecina Eiropas Komisijas 2004.gada konverģences ziņojums, lielāko progresu Māstrihtas kritēriju izpildē no visām jaunajām ES valstīm ir sasniegušas Lietuva un Igaunija.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv