Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 15. septembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Segliņš
(Tautas partijas frakcija):

Ja izvērtējam, kādus likumprojektus šodien pieņēma parlaments, tad man vislielākais gandarījums ir par to, ka parlaments otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs kriminālatbildību par transportlīdzekļu vadīšanu dzērumā un bez tiesībām. Līdz šim kriminālatbildība bija paredzēta tikai par atkārtotu transportlīdzekļa vadīšanu dzērumā. Turpmāk būs arī kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu dzērumā, bez tiesībām, ar papildu sodu – transportlīdzekļa konfiskāciju. Šī problēma patiešām ir ļoti aktuāla; šie dzērāji ir pie stūres, un acīmredzot likumam jākļūst bargākam.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien mūsu frakcija iesniedza nelielu grozījumu likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, lai palīdzētu vairākiem desmitiem cilvēku, kas cietuši no padomju režīma represijām, vienkāršoti atrisināt šo jautājumu, jo pašreizējais likums nosaka vairākus priekšnoteikumus, lai šo statusu pašvaldība varētu piešķirt. Diemžēl bieži vien tiek iztulkots tā, ka ir vajadzīgas gan arhīva izziņas, gan tiesas spriedumi, gan Tieslietu ministrijas atzinumi, kaut arī būtībā mēs uzskatām, ka pilnīgi pietiktu ar vienu no tiem, lai šo problēmu atrisinātu. Diemžēl bija atsauce uz to, ka šeit izšķirošais vārds būtu sakāms Aizsardzības ministrijai, nevis Saeimas deputātiem. Domāju, ka vairums deputātu šajā nelielajā tehniskajā problēmā nebija iedziļinājušies un nobalsoja pret. Mūsu frakcija meklēs ceļus, kā tālāk risināt šo jautājumu.
Lielu laiku tika diskutēts par priekšlikumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā – galvenokārt par automašīnas vadīšanu dzērumā un bez tiesībām, kas Latvijā pēdējā laikā diemžēl kļūst par masveida parādību; sodi netiek maksāti par to, ka daudzi vada atkārtoti, turpina braukt pēc tam, kad jau vienreiz ir apturēti. Biežas ir arī parādības, ka ar vienu un to pašu transportlīdzekli daudzi cilvēki sistemātiski pārkāpj noteikumus. Juridiskā komisija bija atbalstījusi priekšlikumu, kas paredz iekļaut konfiskāciju Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normās. Tātad samērā vienkāršotu kārtību, uzskatot, ka tie ir galīgi bezatbildīgi cilvēki un viņiem šīs automašīnas jāatņem ātrāk, nekā viņi kādu ir sabraukuši. Saeima pēc, manuprāt, zināmā mērā juceklīgām diskusijām, kurās kopā tika jaukti dažādi jēdzieni – gan cietumi, gan autostāvvietas, gan Krimināllikums, ko tobrīd neizskatīja –, diemžēl šo stingrāko variantu neatbalstīja. Tātad ir iespējams, ka nāksies atgriezties pie šī jautājuma vēlāk, jo tiesu darbība attiecībā pret smagiem satiksmes pārkāpējiem, kā mēs zinām, parasti ir labākā gadījumā aprobežojusies ar nosacītiem sodiem. Tātad nav lielas cerības, ka šeit tiks pieņemti stingri lēmumi.
Frakcija atbalstīja grozījumu Satversmē, ko ierosinājām gan ne mēs. Proti, par to, ka ģimene skaidri un gaiši tiktu definēta kā vīrieša un sievietes savienība, kas tiešām būtu ļoti vēlami, zinot, ka šobrīd diemžēl pastāv dažādi grupējumi, kas grib ieviest pilnīgi citādu kārtību. Un būtu ļoti labi, ja Satversmē to fiksētu.
Tāpat mūsu “tēvzemiešu” frakcija neatbalstīja deputāta Ulmes sodīšanu par pasākumu pie Raiņa pieminekļa, kurā būtībā bija runa par labu mērķi, proti, propagandēt ģimenes vērtības, tradicionālās vērtības sabiedrībā. Tajā nebija mērķis traucēt sabiedrisko kārtību, apdraudēt likumību un sabiedrības tikumību, kas bieži vien notiek dažādos 9.maija un citos pasākumos, kuros tiesas un drošības iestādes skatās caur pirkstiem. Protams, netika ievērota forma, bet šajā gadījumā pārkāpums bija maznozīmīgs. Mūsuprāt, tam nebija nekāda sabiedriska bīstamība. Mēs ar gandarījumu secinām, ka Saeimas vairākums neizdeva deputātu sodīšanai.
Līdzīgi dīvains gadījums bija ar kādu jaunieti, kurš sadedzināja bijušās PSRS karogu, jo skaidrs, ka likumā ir šāda norma par šo PSRS vai nacistiskās Vācijas simbolu izmantošanas aizliegumu, bet deputātu mērķis likumā bija nevis aizliegt šos karogus izmantot ar negatīvu nozīmi, bet aizliegt tos slavināt vai propagandēt tās idejas, kas saistītas ar PSRS vai nacistisko Vāciju. Šeit tiesa parādīja apbrīnojamu tuvredzību; būtībā izskatīja apmēram kā PSRS vai Krievijas tiesa, piespriežot naudas sodu par lietu, kas, mūsuprāt, galīgi nav sodāma.

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien viskarstākās debates un diskusijas notika pārsvarā par diviem likumprojektu grozījumiem – grozījumu Latvijas Republikas Satversmē un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Savas frakcijas vārdā es gribētu pateikt lielu paldies Latvijas Pirmajai partijai par to, ka viņi Latvijas Republikas Satversmes 110.pantā skaidri un gaiši ir pateikuši, ka valsts aizsargā laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības. Man liekas, ka par to viss ir skaidri saprotams arī jums, kāpēc mūsu frakcija balsoja par šo priekšlikumu.
Kas attiecas uz grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, šeit Satiksmes ministrija un Ceļu satiksmes drošības direkcija iesniedza priekšlikumu, ka, braucot bez tiesībām vai vadītāja apliecības un reibuma stāvoklī, jāmaksā 500 latu soda nauda, kā arī jāaizliedz iegūt vadītāja apliecību divu gadu garumā un mašīnas konfiskācija. Mēs neesam pret to, lai būtu tādi sodi vai tāds apmēram sods par šo pārkāpumu. Mēs zinām to visu statistiku. Bet es gribu pateikt to, kāpēc mēs balsojām pret šo priekšlikumu.
Pirmkārt, gribu jums atgādināt, ka Satversme garantē visiem cilvēkiem tiesības uz īpašumu un tā aizsardzību. Otrkārt, atņemt īpašumu – mašīnu – par konkrētu pārkāpumu vai noziegumu drīkst tikai pēc tiesas lēmuma. Sakarā ar to mums negribētos, lai šo lēmumu pieņemtu kaut kādi ierēdņi. Par to, ka tie būs Satversmes pārkāpumi, kas var likt tiem cilvēkiem, kuriem mašīna tiek konfiscēta, griezties Satversmes tiesā. Sakarā ar to es gribu pateikt: ja vadītājs ir braucis reibuma stāvoklī, tas obligāti ir jāsoda ļoti stingri. Ja tas ir vadītājs, kas brauc reibuma stāvoklī un bez vadītāja apliecības, tas jāsoda vēl stingrāk, pat līdz brīvības atņemšanai. To es arī uzskatu, varbūt arī, ka tas būtu pareizi. Lielas diskusijas bija saistītas ar to, kā cilvēks jutīsies konkrētajā situācijā – konfiskācijas gadījumā –, ja mašīna tiks atņemta trešajai personai.
Pirmkārt, gribu atgādināt, ka ir atkarīgi likumi, sevišķi Ceļu satiksmes noteikumi, kuros skaidri un gaiši ir pateikts, ka transporta līdzekļa īpašniekam aizliegts dot vadīt automobili personai, kurai nav vadītāja apliecības, kā arī aizliegts dot vadīt transporta līdzekli personai, kura ir reibuma stāvoklī. Sakarā ar to mums jāpalielina atbildība tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kas pārkāpj likumu.
Un vēl varbūt nākamais. Ja gadījumā šis priekšlikums būtu pieņemts, mēs uzskatām, ka pilnībā nav izstrādāti visi konfiskācijas mehānismi – pati realizācija, saglabāšana un tā tālāk.

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Viskarstākās debates un droši vien visbūtiskākais lēmums sabiedrībai ir to šoferu sodīšanas principi, kas šobrīd tiešām pārvietojas dzēruši pie auto stūres, līdz ar to būtiski apdraudot sabiedrības drošību, ģimenes drošību un daudzu cilvēku likteņus.
Es esmu ļoti, ļoti gandarīts un priecīgs, ka Saeima ir pieņēmusi ļoti svarīgu, atbildīgu, manuprāt, efektīvu lēmumu. Tas būtu šāds: ja līdz šim tie cilvēki, kas ir braukuši dzēruši pie stūres, varēja nemaksāt sodus, kādu laiku padzīvot bez tiesībām un pēc tam tās atgūt, varēja turpināt tā darīt, tad pēc jaunā likuma lielā dzēruma pakāpē esoši vadītāji taisnā ceļā tiks pakļauti administratīvajam arestam. Tātad no 5 līdz 15 dienām atkarībā no pārkāpuma. Un tas pamats domāt, ka šī lieta atrisinās mūsu samilzušo dzērāju pie stūres problēmu, ir Igaunijas piemērs, jo viņi tieši šādā veidā atrisināja šo jautājumu jau 1995.gadā. Tie vadītāji vai tie cilvēki, kas kopā ar saviem draugiem ir braukuši Igaunijā, ļoti labi zina, ka tur kārtība uz ceļiem ir sakārtota un ka tur šīs problēmas būtībā vairs nav tik aktuālas.
Nākamā lieta, kas, mums liekas, ir ļoti būtiska, ir to bezatbildīgo cilvēku, kuriem nav vadītāja apliecības un kuri pie stūres sēdušies dzērumā, jau pirmajā reizē pakļaušana kriminālatbildībai. Mēs uzskatām, ka šie cilvēki ir kriminālnoziedznieki, viennozīmīgi, un tā tiek traktēti. No Saeimas tribīnes ļoti precīzi izskanēja likumdevēja viedoklis, ka šādi cilvēki ir jāarestē un jāsēdina cietumos, principā jāizolē no sabiedrības. Un tas, mūsuprāt, ir krietni efektīvāks veids nekā automobiļa konfiscēšana, kas varētu radīt dažādas problēmas pārējiem nevainīgiem cilvēkiem.
Otra lieta, ko es gribētu minēt, ir mūsu kolēģa Saeimas deputāta Edgara Jaunupa šodien paziņotā atkāpšanās no deputāta mandāta. Un šeit jāatzīmē šīs demisijas divas puses.
Viena, neapšaubāmi, mums ir skumji. Es ļoti ceru, ka arī pārējiem Saeimas kolēģiem ir nepatīkami. Tāds cilvēks kā Edgars bija ļoti liela un augsta “pievienotā vērtība” Saeimā, kurš strādāja pie ļoti daudziem likumprojektiem, bija liels argumentētājs, bieži uzstājās un daudz runāja. Līdz ar to, teiksim, viņa neatrašanās likumdevēja iestādē varbūt tīri tehniski būs zaudējums. Tomēr partija, frakcija un es personīgi ļoti augstu novērtējam Edgara soli, noliekot mandātu, jo šis pārkāpums, kas bija objektīvi ētiskas dabas pārkāpums, ko Edgars pats arī novērtēja, pirmo reizi, manuprāt, vismaz pēdējo desmit gadu laikā, skaidri parādīja, ka politiķis var ētisku apsvērumu dēļ atteikties no sava mandāta, politiski parādīt – jā, viņš ir gatavs saņemt sodu par šādu lietu.
Diemžēl pretēji Saeima rīkojās gadījumā ar deputāta Arvīda Ulmes izdošanu administratīvajai sodīšanai, kur, manuprāt, slēpjoties aiz Satversmē pilnīgi citam mērķim paredzētiem pantiem, deputāts Ulme netika izdots sodīšanai, jo, mūsuprāt, visi cilvēki Latvijā – gan deputāti, gan nedeputāti – ir vienlīdzīgi. Un, ja viņš ir kaut ko pārkāpis – apzināti vai neapzināti –, tad viņam tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir jāatbild tiesas priekšā. Un, ja pat tā ir politiskā pārliecība, tad politiski argumentēt skaļi to jebkurā formā, tai skaitā tiesā, tai skaitā presē, tai skaitā Saeimas tribīnē, bet nevis slēpties aiz deputāta imunitātes.

A.Ulme
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es pilnībā atbalstu, ka viena taisnība visiem un viens likums visiem. Un es arī labprāt, arī no publicitātes viedokļa un sabiedrības ievērības viedokļa, atļautu un aicinātu, lai deputāti izdod mani administratīvai tiesai. Galvu jau tur nenocirstu un nekas tur tāds briesmīgs nebūtu, būtu tikai publicitāte. Un, kā saka, varētu iegūt ne tikai es, bet visa ZZS frakcija.
Bet būtība ir tajā, ka tiktu izjaukts zināms līdzsvars, jo šis geju gājiens faktiski notika. Tiem, kas ir par ģimeni, tiem tika aizliegts. Viņi dabūja gājienu, viņi dabūja publicitāti. Šodien viņi vēl būtu panākuši to, ka tas, kas iedrošinājās iepīkstēties, kaut ko iebilst pretim, ka tas tiek nodots tiesai. Un viņiem būtu trīskārtēja uzvara. Tajā pašā laikā sabiedrībā tikai viss izveidosies uz dažādām konfrontācijām.
Es šeit domāju, ka deputāti nerunāja tik daudz par manu necilo personību, bet par konkrēto faktu; to, kā tas tālāk tiktu uzņemts sabiedrībā, kad vieniem ir atļauts viss, bet otriem, ja viņi kaut ierunājas pretim, ģimenes aizstāvjiem, tiem, ja arī deputāti nobalso, ka tie jāsoda.
Tā ka te ir dažādi skatījumi, bet tas ir par citu. Galvenais mūsu darbs Zaļo un Zemnieku savienībā aizgājušajā nedēļā bija par degvielu. Un tikās pārstāvji gan mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijā. Mēs domājām, ka panāksim to, ka degvielu lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zivsaimniecībām varēs iegādāties par daudz, daudz lētāku cenu, jo mēs šīs degvielas kvalitātes normas attiecībā uz šāda veida izmantotājiem pieļaujam samazināt un līdz ar to ievest no Baltkrievijas degvielu, kas ir daudz, daudz lētāka. Un no “zaļo” viedokļa tas ir galvenais; mežu jau tur nenoindēs tas traktors, pa to zemi braucot, tas sēra daudzums. Bet mūsu pats galvenais ir, kā panākt mehānismu, lai šī lētā degviela nebraukātu pa mūsu pilsētām. Bet tas arī ir risināms tehnisks jautājums. Un es domāju, ka tas ir ļoti liels un labs darbs, ko mēs izdarījām aizgājušajā nedēļā attiecībā par šo degvielu zemniekiem un mežsaimniekiem, un zivsaimniekiem.
Mēs pieņēmām, varbūt ne tik nemanot, pieņēmām trīs ārkārtīgi jaukus likumus – grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kuros formulēti 336 dabas parki, dabas liegumi, kā arī to pavadošos likumus, proti, grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā un grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Šie trīs likumi, kas tika atbalstīti no visām frakcijām, ļauj sakārtot arī to zemju un mežu īpašnieku, to īpašnieku, kuru īpašumi atrodas aizsargājamās teritorijās, attiecības ar valsti. Es domāju, tas ir ļoti liels darbs. Es ļoti pateicos par izpratni un sapratni, ka visas frakcijas to faktiski atbalstīja. Nu visu gaišu! Un dzīvojiet zaļi!

I.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniedza steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvīti par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētās mājās.
Protams, šis jautājums ir aktuāls tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajās mājās. Tagad ir paaugstināta īres maksa un nav skaidrs, kāda būs šo cilvēku nākotne, kad tiks atjaunota taisnība attiecībā uz šiem cilvēkiem, kuri nevarēja privatizēt savus dzīvokļus un nedabū nekādu normālu kompensāciju.
Principā šis kompensācijas mehānisms bija paredzēts likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un likumā par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Šajos likumos Saeima vienlaikus uzlika Ministru kabinetam pienākumu pieņemt normatīvos aktus, kas kaut kādā veidā atvieglotu šo cilvēku likteni. Bet diemžēl mēs secinājām, ka, piemēram, programma denacionalizēto namu īrnieku aizstāvībai, kurai bija jābūt pieņemtai līdz 1.jūlijam, līdz šim brīdim nav pieņemta. Turklāt darbs pie šīs programmas ministrijā pat nav uzsākts. Un tie trīs Ministru kabineta noteikumi, kuri regulē visus kompensācijas mehānismus, ir pieņemti ar lielu nokavējumu.
Mēs gribam aicināt Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un pajautāt, kuras personas ir atbildīgas par to, ka šī programma nav izstrādāta, bet citas programmas izstrādātas ar lielu aizkavēšanos, ko viņi plāno darīt un kādā veidā viņi vispār plāno atrisināt denacionalizēto namu īrnieku problēmas, jo 12 gadus šīs problēmas nav atrisinātas. Diemžēl es redzu, kāda ir attieksme pret šiem cilvēkiem, pret šo jautājumu, kas skar vairāk nekā 60 000 cilvēku. Piemēram, jautājumi, kas skar homoseksuālistus un viņu tiesības, šodien diskusijā aizņēma vairāk nekā divas stundas, bet šī pieprasījuma apspriešana aizņēma tikai piecas minūtes. Diemžēl tas parāda attieksmi, kādā veidā vairākums, valdošais vairākums, attiecas pret šiem cilvēkiem.
Es gribētu arī pieskarties tam, ka Saeima šodien nodeva komisijām grozījumu Latvijas Republikas Satversmē. Ļoti labi vārdi par to, ka valsts aizsargā ģimeni un bērnus. Bet diemžēl aizvakar Ministru prezidents Aigars Kalvītis paziņoja, ka nākamā gada budžetā nav paredzēti līdzekļi bērnu pabalstu palielināšanai. Diemžēl ir vārdi – skaisti vārdi, kas ierakstīti pat Satversmē, un ir darbi, kuri diemžēl neatbilst šiem cēlajiem vārdiem. Diemžēl.

V.Orlovs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Es gribu skaidrot Tautas saskaņas partijas pozīciju, kāpēc frakcijas deputāti balsoja pret deputāta Arvīda Ulmes izdošanu administratīvai tiesāšanai. Kā parādīja dzīve – mēs paši pieņemam likumus, kuri strādā pret deputātiem.
Es gribu atgādināt vēsturi, kāpēc parādījās tie bargie sodi vai ierobežojumi, kad deputāts var tikties ar vēlētājiem un iedzīvotājiem. Tie parādījās tad, kad izglītības reformas pretinieki sāka savu aktīvo darbu un mēģināja skaidrot, cik kaitīga būs izglītības reforma mazākumtautību skolās. Un tad, lai cīnītos ar izglītības reformas pretiniekiem, Saeima pieņēma likumus, kuri ierobežo deputātu tikšanos ar vēlētājiem un iedzīvotājiem. Tad mēs jau brīdinājām, ka pienāks laiks un būs cita situācija, kad deputātiem nebūs iespēja reaģēt uz kaut kādām situācijām, kad tas būs vajadzīgs. Un pienāca laiks – Rīgā notika geju un lesbiešu gājiens, un deputāts Ulme pretojās tam, it kā noorganizēja piketu, ko nosauca par tikšanos ar vēlētājiem pie Raiņa pieminekļa. Viņš tika administratīvi sodīts. Saeima šodien balsoja pret, un mēs, tāpat kā balsojām pret tiem bargajiem ierobežojumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tā mēs šodien nobalsojām pret Arvīda Ulmes izdošanu administratīvajai tiesāšanai.
Vēl es gribu skaidrot Tautas saskaņas partijas pozīciju, kāpēc mēs šodien neatbalstījām mašīnas konfiskāciju un grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tad, kad lēmumu pieņem policists, nevis tiesa. Mēs izanalizējām situāciju un uzskatām: ja būtu atbalstāma Satiksmes ministrijas ideja, tad iedzīvotājiem būtu iespējams vērsties Satversmes tiesā un zaudēt. Ministrija zaudētu šo lietu. Un mēs ieņemam pozīciju, ka mašīnas konfiskācija ir nepieciešama tikai tad, kad ir tiesas lēmums.

I.Šlesere
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Ļaujiet man pastāstīt par tiem likumprojektiem, ko Latvijas Pirmā partija uzskata par svarīgākajiem, kuri izskatīti šīsdienas sēdē.
Pirmkārt, Latvijas Pirmā partija ir gandarīta, ka Saeima nodeva izskatīšanai komisijām mūsu frakcijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz Satversmē iekļaut laulības definīciju, nosakot, ka valsts aizsargā laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, tādējādi arī konstitucionālā līmenī nostiprinot šobrīd Latvijā noteikto kārtību, ka laulība starp viena dzimuma personām ir aizliegta. Latvijas Pirmā partija atbalsta tradicionālo ģimeni. Mēs uzskatām, ka tradicionāla ir ģimene, kurā ir laulība starp vīrieti un sievieti un šīs savienības bērni. Tā ir valsts lielākā vērtība, tā vislabāk atbilst bērnu radīšanai un audzināšanai. Līdz ar to vislabāk atbilst mūsu tautas un valsts interesēm.
Man žēl, ka geju un lesbiešu lobijs ir ienācis arī mūsu Saeimā, kā to varam spriest pēc deputātu balsojuma, jo diemžēl par tradicionālu ģimeni balsoja tikai Latvijas Pirmās partijas, Tautas partijas, Zaļo un Zemnieku savienības, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti un tikai daži no Tautas saskaņas partijas un “Jaunā laika” deputātiem.
Šodien Saeimā arī tika pieņemti par steidzamiem atzītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Es tikai atgādināšu, ka Latvijas Pirmās partijas deputāti kopā ar koalīcijas partneriem šo Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredzēja, ka par atsevišķiem pārkāpumiem ceļu satiksmē varēs piemērot transporta līdzekļu konfiskāciju un daudz bargākus sodus par sabiedrībai ļoti bīstamiem pārkāpumiem, atkārtoti iesniedza Saeimā, lai panāktu to ātrāku pieņemšanu.
Pēc šodienas balsojuma man šķiet, ka ne visiem Saeimas deputātiem rūp drošība uz Latvijas ceļiem, jo šā likuma norma par transportlīdzekļa konfiskāciju dzērušiem šoferiem bez tiesībām neguva vairākuma atbalstu.
Latvijas Pirmā partija pauž nožēlu, ka netika atbalstīts priekšlikums, kurš jau šobrīd neļautu apreibušiem ceļu slepkavām traukties pa Latvijas ceļiem, tādējādi apdraudot apkārtējo cilvēku dzīvības.
Un vēl viena lieta, ko es vēlētos piebilst. Ar patiesu prieku daru zināmu mūsu pirmo uzvaru arī Rīgas domē – par azartspēļu izplatību pilsētā. Azartspēļu zāles, kā mēs visi to labi varam redzēt, ir uz katra ielas stūra. Tāda ir mūsdienu Rīgas seja. Un es ceru, ka ļoti drīz tā jau būs pagātne. Beidzot ir pielikts punkts vairāku mēnešu ilgām diskusijām par azartspēļu zāļu darbības ierobežojumiem Rīgā. Rīgas domnieki dedzīgās debatēs pieņēma bargus noteikumus, kas paredz, ka spēļu zāles drīkstēs atrasties tikai astoņās galvaspilsētas viesnīcās. Visas pārējās spēļu zāles ir jāslēdz trīs gadu laikā.
Latvijas Pirmā partija grib aicināt un aicina arī citas pašvaldības sekot Rīgas piemēram un rūpīgi izvērtēt, iespējams, arī ierobežot un aizliegt to ļaunumu, ko sabiedrībai un daudzām Latvijas ģimenēm, kurās ir no azartspēlēm atkarīgi cilvēki, nodara azartspēles.

Saeimas preses dienests