Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2005. gada 14. septembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2005.gada 14.septembrī plkst.17.00:

1. Deputātu A.Klementjeva, J.Urbanoviča, A.Vidavska, V.Orlova un B.Cileviča jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M.Kučinskim (Jautājumu reģistra nr.68)
“Par Rīgas domes 12.07.2005. noteikumu Nr.2 “Par ūdens patēriņa starpības sadali un samaksas kārtību daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību” atsevišķu punktu darbības apturēšanu” (pilns jautājuma teksts pielikumā).
(Atbildes dok.nr.4545)

2. Deputātu V.Buzajeva, J.Plinera, A.Aleksejeva, A.Tolmačova un J.Sokolovska jautājums iekšlietu ministram Ē.Jēkabsonam (Jautājumu reģistra nr.69) “Par operatīvo darbību pret Saeimas deputātiem un citiem politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aktīvistiem” (pilns jautājuma teksts pielikumā).
Saeimas priekšsēdētājas vietā

Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume

Rīgā 2005.gada 12.septembrī

Pielikums

Par Rīgas domes 12.07.2005. noteikumu Nr.2 “Par ūdens patēriņa starpības sadali un samaksas kārtību daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību” atsevišķu punktu darbības apturēšanu

God. M.Kučinska kungs!

Rīgas dome 2005.gada 17.jūlijā pieņēma noteikumus Nr.2 “Par ūdens patēriņa starpības sadali un samaksas kārtību daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību”, kuri nosaka kārtību, kādā daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tiek veikta ūdens patēriņa starpības, kura veidojas starp mājai pievadīto, mājas kopējā ūdens skaitītāja fiksēto ūdens apjomu un mājā patērēto, dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu ūdens skaitītāju fiksēto ūdens apjomu.
Minēto noteikumu 3.punkts nosaka, ja dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu izmantotāji nevar savstarpēji vienoties par ūdens patēriņa starpības sadali un samaksas kārtību, mājas apsaimniekotājs ūdens patēriņa starpību sadala proporcionāli dzīvokļos un neapdzīvojamās telpās uzstādīto ūdens skaitītāju uzrādītajam patēriņam norēķinu mēnesī. Ūdens patēriņa starpība sadalei nedrīkst pārsniegt 15% no mājai pievadītā ūdens apjoma.
Faktiski šis punkts nozīmē, ka par ūdens skaitītāju neprecīzu darbību vai par ūdens zudumiem līdz atsevišķā dzīvoklī un neapdzīvojamā telpā uzstādītajam individuālajam ūdens skaitītājam finansiāla atbildība no pašvaldības sabiedrības – mājas apsaimniekotāja (vai sabiedrības “Rīgas ūdens”) tiek pārlikta uz individuālu dzīvokļa (neapdzīvojamās telpas) īpašnieku vai īrnieku (nomnieku) neatkarīgi no viņa individuālās atbildības par konkrēto ūdens zudumu.
Šāda Rīgas domes pieeja pārkāpj patērētāju tiesības saņemt kvalitatīvu pakalpojumu par samērīgu un atbilstošu samaksu un faktiski nozīmē noteikto ūdens piegādes tarifu palielināšanu par nesaņemtu pakalpojumu un neatkarīgi no individuālā ūdens patērētāja vainas nepareizā ūdens patēriņa uzskaitē vai neuzskaitītā ūdens zudumā.
Ar šādu noteikumu punktu pašvaldības sabiedrība – mājas apsaimniekotājs – un sabiedrība “Rīgas ūdens” faktiski tiek atbrīvota no pienākuma sakārtot ūdens patēriņa uzskaiti un novērst ūdens zudumus sistēmās, jo šos zaudējumus tik un tā segs namu iedzīvotāji (nomnieki).
Ņemot vērā, ka Rīgas domes pieņemtie noteikumi būtiski pārkāpj patērētāju tiesības, lūdzam Jūs izmantot likuma “Par pašvaldībām” 49.pantā piešķirtās tiesības un ar savu rīkojumu apturēt Rīgas domes 12.07.2005. noteikumu Nr.2 “Par ūdens patēriņa starpības sadali un samaksas kārtību daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību” attiecīgo punktu darbību.

LR 8.Saeimas deputāti: A.Klementjevs, J.Urbanovičs,

A.Vidavskis, V.Orlovs, B.Cilevičs

2005.gada 25.augustā

“Par operatīvo darbību pret Saeimas deputātiem un citiem politisko
organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aktīvistiem”

Dažādi notikumi 2005.gada augustā ļauj secināt, ka Drošības policija veic operatīvo darbību pret Saeimas deputātiem un citiem politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (turpmāk – PCTVL) aktīvistiem. Iespējams, veicot šo darbību, tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme un Operatīvās darbības likums.
13.augustā PCTVL rīkoja kolektīvo autobraucienu no Rīgas uz Rēzekni, īstenojot priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumus, kā arī pievēršot uzmanību nepilsoņu problēmām. Braucienā piedalījās Saeimas deputāti Jakovs Pliners un Andris Tolmačovs. Nezināma persona, kuras fotogrāfijas publicētas avīzē “Вести Сегодня” (9.lpp.) un “Час” (6.lpp.) 2005.gada 17.augustā, ierakstīja brauciena dalībnieku darbības ar videoaparatūru.
Laika periodā no 12. līdz 21.augustam Rīgas domes deputāti Genādijs Kotovs un Vladislavs Rafaļskis Rēzeknes rajona Zosnas pagastā rīkoja jauniešu pārgājienu, kurš bija saistīts ar priekšvēlēšanu pasākumiem. Sākot ar 16.augustu, pārgājiena dalībniekus vairākkārt apmeklēja Drošības policijas darbinieki.
26.augustā privātās televīzijas kompānijas “LNT” vakara ziņu raidījumā tika demonstrēti videosižeti par to, ka Saeimas deputāti Jakovs Pliners un Andris Tolmačovs, kā arī Rīgas domes deputāts Genādijs Kotovs nodod naudu citām personām.
Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Vai Drošības policija veic operatīvo darbību pret Saeimas deputātiem? Ja operatīvā darbība tiek veikta, vai tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 29.pantu, ņemot vērā to, ka Saeimas locekļa brīvību nevar aprobežot, ja tam nepiekrīt Saeima?
2. Vai persona, kura izdarīja videoierakstu 13.augustā, strādā Drošības policijā? Vai 26.augustā “LNT” vakara ziņās pārraidītos sižetus filmēja Drošības policijas darbinieki? Ja šos sižetus filmēja Drošības policijas darbinieki, vai Drošības policijai bija tiesības nodot ar operatīvo darbību saistītos videomateriālus “LNT” ziņu rīcībā?
3. Vai nav pārkāptas Drošības policijas pilnvaras un tiesības, apmeklējot jauniešu pārgājiena dalībniekus?
4. Vai Drošības policija veic operatīvo darbību pret PCTVL aktīvistiem? Ja Drošības policija veic šādu darbību, tad kādu Operatīvās darbības likuma 2.panta pirmajā daļā minēto mērķu un uzdevumu sasniegšanai tā tiek veikta? Vai šāda darbība nav pretrunā ar Operatīvās darbības likuma 4.panta piekto un sesto daļu?
Gadījumā, ja atbildes uz minētajiem jautājumiem satur valsts noslēpumu, lūdzam iepazīstināt ar tām šā jautājuma parakstītājus, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Ar cieņu,

8.Saeimas deputāti V.Buzajevs, J.Pliners,
A.Aleksejevs, A.Tolmačovs, J.Sokolovskis

2005.gada 7.septembrī