Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Ieņemiet vietas! Šajās dienās Latvijā oficiālā vizītē ir ieradusies Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Apakšnama spīkere Betija Būtroida. Šodien mums ir tas gods uzklausīt viņas uzrunu mūsu parlamentam. (Aplausi.)

B.Būtroida (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Apakšnama spīkere).

Spīkera kungs, parlamenta kolēģi! Labrīt!

Jūs man esat parādījuši ārkārtīgu godu, uzaicinādami mani šodien jūs uzrunāt. Priekšsēdētāja kungs, tā patiešām ir liela privilēģija ārvalstu parlamenta loceklei.

Jūsu uzaicinājums liecina par tām milzīgajām pārmaiņām, kas notikušas pēdējo desmit gadu laikā jūsu valstī, kā arī starptautiskajās attiecībās. Vēl tikai pirms desmit gadiem tas būtu kas neiedomājams, ka britu Apakšnama spīkere varētu uzrunāt neatkarīgās Latvijas demokrātiski ievēlēto Saeimu.

Apvienotā Karaliste vienmēr ir izrādījusi dziļu un līdzdalīgu interesi par Latvijas tautas likteni. Priekšsēdētāja kungs! Karaliskajai flotei bija svarīga nozīme jūsu neatkarības nodrošināšanā 1919.gadā un drūmajā pusgadsimtā, kas sekoja 1940.gada notikumiem, Lielbritānija nekad nav atzinusi "de iure" Latvijas aneksiju Padomju savienībā. Jūsu kā neatkarīgas valsts atdzimšana pirms 10 gadiem pildīja ar prieku britu sirdis. Mēs jūs apsveicam par jūsu drosmi, izturību un uzņēmību, ko jūs parādījāt, izmantodami radušās iespējas un droši uztverdami ar neatkarību saistītos izaicinājumus.

Viens no šādiem izaicinājumiem ir parlamentārās sistēmas veidošana. Demokrātija, priekšsēdētāja kungs, nav viegla izvēle jebkurai sabiedrībai. Vinstons Čērčils reiz ir teicis: "Neviens neuzskata, ka demokrātija ir perfekta vai visgudrākā iekārta. Patiešām, ir pat teikts, ka demokrātija ir vissliktākā valdības forma - izņemot visas citas formas, kas laika gaitā tikušas izmēģinātas." Es tam varu tikai piekrist. Demokrātiskās struktūras ir jāizveido, jāizkopj un jāuztur. Smags darbs, atdeve un ticība - tas viss ir nepieciešams. Demokrātiem jābūt elastīgiem un atvērtiem pret jaunām idejām. Neveiksmes ir neizbēgamas; to cēloņi ir jāanalizē un no kļūdām jāmācās, ja grib nodrošināt virzību uz priekšu.

Priekšsēdētāja kungs, kā jūs zināt, demokrātiskas sistēmas veidošana prasa laiku, un tā ir jāveido nepārtraukti un rūpīgi. Tas, ko jūs esat sasnieguši dažu gadu laikā, ir apbrīnojami, un es jūs ar to apsveicu.

Man bija prieks, priekšsēdētāja kungs, kad es dzirdēju jūs Ņujorkā pagājušā mēnesī izsakām pārliecību, ka progresīva attīstība, kāda ir parlamenta demokrātija, var samazināt spriedzi un samazināt konfrontāciju gan valstu vidū, gan arī pašās valstīs, tādā veidā dodot ieguldījumu mieram un labklājībai.

Katrai demokrātiskai valstij, protams, ir savas tradīcijas, kas izriet no konkrētās vēstures un kultūras. Lielbritānijā mēs esam varējuši veidot savas demokrātiskās tradīcijas daudzu gadsimtu gaitā. Jūs pašlaik esat savu demokrātisko tradīciju veidošanas procesā, jūs arī attīstāt paši savas metodes, lai tiktu galā ar tiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jebkura demokrātija.

Priekšsēdētāja kungs, mans uzdevums nav jums stāstīt, kā to darīt. Taču ir elementi, kas ir kopīgi visiem demokrātiskiem parlamentiem. Būtisks parlamenta uzdevums ir turēt valdību "uz pirkstgaliem", tas ir, stingri sekot valdības darbībai, stimulējot to, vērtējot tās veikumu, pieprasot paskaidrojumus. Es gribētu jums pastāstīt kaut ko par britu parlamentu un par to, kā tas strādā, jo ceru, ka mūsu pieredze un prakse varētu jums noderēt, veidojot savu sistēmu, lai gan, protams, es saprotu, ka dažas no jūsu pamatstruktūrām ļoti atšķiras no Lielbritānijas modeļa.

Lielbritānijas sistēmā parlaments ir suverēns. Tas var darīt un teikt, kā tam patīk, un tas var taisīt tādus likumus, kādus vēlas. Taču taisnība ir arī tā, ka valdība, ja tai ir vispārējs vairākums Apakšnamā, var panākt, lai valdības sagatavotie likumi tiek pieņemti vairāk vai mazāk tā, kā valdība vēlas. Taču praksē valdības brīvību ierobežo vesela virkne citu vienlīdz likumīgu varas un ietekmes avotu, piemēram, neatkarīgās tiesas, vēlētās vietējās pašvaldības, likumaizsardzības iestādes un brīvie sabiedrības saziņas līdzekļi. Bez šaubām, mūsu dalība Eiropas Savienībā arī ir daļēji laupījusi šo brīvību.

Tas viss nozīmē, ka teorētiski parlamenta absolūtā suverenitāte, kas, ja tā tiktu realizēta praksē, varētu izrādīties nepanesama, ir ievērojami samazināta un ierobežota.

Es zinu, ka daudzi no jums saprot, ka spīkeram Apakšnamā ir jābūt objektīvam un pilnīgi neitrālam pret partiju politiku. Spīkera galvenais pienākums, protams, ir vadīt Apakšnama sēdes, piemērot un interpretēt tā noteikto procedūru un praksi un - lietojot britu frāzi, kas sakņojas mūsu mīlestībā uz sportu, - sekot, lai "spēle būtu godīga". Tas ne vienmēr ir viegls uzdevums. Viena īpaši svarīga prasība ir šāda: jānodrošina, ciktāl tas praktiski iespējams, lai tiktu uzklausīti visi viedokļi - ne vien dažādu, lielu vai mazu, partiju viedokļi, bet arī dažādi tendēti viedokļi lielākajās partijās. Visās partijās ir savu viedokļu "koalīcijas", tāpēc arī mazākuma viedokļiem pašās partijās ir jātiek uzklausītiem.

Tātad, ja cilvēkiem ir kaut kādi atšķirīgi viedokļi lielo partiju vidū, tad es kļūstu ļoti nepopulāra vai nu premjerministra, vai opozīcijas acīs, bet, ja es kļūstu nepopulāra gan pie vieniem, gan pie otriem, tad tas varbūt nav labi. Zināmā mērā mans uzdevums ir Apakšnamā būt par tiesību un privilēģiju sargu. Dažreiz man jāatgādina parlamenta locekļiem, ka viņu brīvības - un it īpaši tiesības brīvi paust savus uzskatus parlamentā - ir saistītas arī ar smagu atbildību un tās lietojamas saprātīgi. Parlamenta locekļu pienākums ir uzvesties atbilstoši augstajiem standartiem, un viņu elektorāts ar pilnām tiesībām cer, ka viņi tieši tā arī uzvedīsies. Šajā sakarā viņiem tiek prasīts publiski deklarēt savas intereses ārpus parlamenta un rīkoties saskaņā ar publicēto Ētikas kodeksu.

Priekšsēdētāja kungs un mani parlamenta kolēģi! Daži no jums droši vien ir paši redzējuši, kā darbojas mans Apakšnams. Tur ir trokšņaina, diskusiju pilna un dažkārt robusta atmosfēra. Nepiekrišana un diskusijas ir demokrātijas pamats: to jūs pilnā mērā redzat Vestminsterā. Es uzskatu, ka klusums manā Apakšnamā nekad nav zelta klusums, tam jābūt demokrātiskam. Strīdi un diskusijas notiek reglamenta un procedūras ietvaros. Un tas varbūt ir tāpēc, ka gan valdība, gan opozīcija atzīst un respektē kā savu, tā arī pretējās puses likumīgo, konstitūcijā noteikto lomu: opozīcija atzīst valdības tiesības valdīt, valdība atzīst opozīcijas tiesības oponēt. Beigu beigās jābūt tā, ka valdība rīkojas pēc sava prāta. Tomēr demokrātiskā iekārtā opozīcijai ir jādod iespēja pateikt to, kas tai ir sakāms.

Opozīciju pazīst ar nosaukumu Viņas majestātes lojālā opozīcija. Tā nav nelojalitātes izpausme, ja opozīcija balso pret valdības politiku, ja opozīcija ir pārliecināta, ka šī politika ir vērsta pret valsts interesēm kopumā. Patiešām, opozīcijas uzdevums ir oponēt, pārbaudīt, apšaubīt un kritizēt pie varas esošo valdību. Tātad stingra un konstruktīva opozīcija ir ļoti svarīga demokrātijai.

Priekšsēdētāja kungs! "Oficiālās opozīcijas" parlamentārā likumība ir atzīta dažādos veidos. Piemēram, opozīcijas vadītājam un galvenajam atbildīgajam par opozīcijas disciplīnu maksā algu no valsts līdzekļiem, un opozīcijas partijas arī daļēji tiek finansētas no valsts līdzekļiem. Par Apakšnama darba kārtību partijas vienojas neformālās regulārās diskusijās. Un turklāt katru gadu opozīcija izvēlas diskusiju tematus 20 dienām.

Lielu daļu likumdošanas, uzraudzības un administratīvo uzdevumu Apakšnamā veic komitejas. Katrā komitejā vairākumā ir valdības partijas pārstāvji, bet ir arī vairāki komitejas locekļi, kurus ir iecēlusi opozīcija. Tas nodrošina opozīcijas partijām iespēju detalizēti izpētīt un apspriest jautājumus, izteikt savus argumentus un publiski paust savu viedokli. Lai arī balsošanā opozīcija var zaudēt, tai tiek dota līdzvērtīga iespēja piedalīties diskusijās, un tā ir parlamentārās demokrātijas būtība.

To komiteju, kuras izskata likumprojektus, priekšsēdētāji ir vecākie parlamenta locekļi, kurus ieceļu es un kuri vada debates kā neitrāli priekšsēdētāji. Bet mūsu pastāvīgo komiteju priekšsēdētājus vai priekšsēdētājas, kas pārrauga valdības departamentu darbu, ievēlē attiecīgās komitejas locekļi. Starp partijām ir neformāla vienošanās par to, ka pastāvīgo komiteju vadībā partijas būs pārstāvētas vienādi.

Rezultātā pieci no deviņpadsmit departamentu komiteju priekšsēdētājiem ir opozīcijas locekļi. Apakšnama visvecākā komiteja, kurai ir visaugstākais prestižs, ir komiteja, kuras uzdevums ir kontrolēt valsts naudas lietderīgu izlietošanu, un to vienmēr vada kāds no vecākajiem opozīcijas locekļiem. Mēs uzskatām: lai demokrātija varētu plaukt, pēc parlamenta vēlēšanām "uzvarētājs nepaņem sev visu".

Tāpat es domāju, ka ir svarīgi aizstāvēt to parlamenta locekļu intereses, kuriem parlamentā nav nekāda amata, bet kuri varbūt nepiekrīt savas partijas oficiālajam viedoklim. Viņi var iesniegt tā saucamos privātos likumprojektus, ierosināt īsas debates un piedalīties debatēs par valdības sagatavotajiem likumprojektiem, kas ir ļoti svarīgi: katru dienu ir paredzēts noteikts laiks, kurā parlamenta locekļi uzdod jautājumus ministriem par viņu departamentu īstenoto politiku.

Šādus jautājumus var izvērst plašāk, kad ministri tiekas ar komitejām. Pateicoties šādai sistēmai, mums ir lojāla, atbildīga un labi organizēta opozīcija, kas ir gatava mest vēlēšanās izaicinājumu valdošajai partijai. Manuprāt, priekšsēdētāja kungs, tas nāk par labu demokrātijai, ja valdošā partija apzinās, ka tā var drīz nokļūt opozīcijā, bet opozīcijas partijas saprot, ka varbūt drīz tās uzņemsies dažkārt visai nepatīkamo valdības darbu.

Priekšsēdētāja kungs, es jau diezgan ilgi runāju par britu parlamentāro sistēmu. Es to daru tāpēc, ka tā ir sistēma, kuru es pazīstu un mīlu. Tā ir attīstījusies gadsimtu gaitā un izturējusi laika pārbaudi. Tā ir izturējusi kara un ekonomiskās depresijas laiku. Tā ir piemērota britu apstākļiem un temperamentam.

Taču, mani parlamentārie kolēģi, mēs neieslīgstam pašapmierinātībā. Gadu gaitā tai ir bijis jāpiemērojas spiedienam un mainīgiem apstākļiem — daļēji tas ir šīs sistēmas panākumu un ilglaicīguma pamats. Tā turpina mainīties. Mums ir modernizācijas komiteja, kas skatās uz visām mūsu procedūrām, un mums ir jāmainās. Ja sistēma nemainītos, tā sastingtu, panīktu un zaudētu savu labo slavu.

Vai britu pieredze var noderēt jūsu apstākļos — to varat novērtēt tikai un vienīgi jūs paši. Mums, bez šaubām, ir arī trūkumi mūsu sistēmā, taču es domāju, ka jums vajadzētu pārņemt no mums to, kas jums liekas lietderīgs, pielāgojiet to saviem apstākļiem, ja vēlaties, un izveidojiet tādu sistēmu, kas jūs apmierina. Kas apmierina jūsu vēsturi un kultūru un jūsu nākotni.

Runājot par nākotni, abām mūsu valstīm priekšā ir jauni uzdevumi. Meklējot risinājumus, britu parlaments un Latvijas Saeima ir iesaistījušies kopējā darbā, kura mērķis ir kalpot mūsu tautām, cik labi vien spējam. Tas, vai esam to darījuši tikai dažus gadus vai daudzus gadsimtus, nemaina mums priekšā stāvošo uzdevumu. Ekonomiskās krīzes, politiskā nestabilitāte un starptautiskā spriedze nerespektē tradīcijas.

Spīkera kungs, Lielbritānijas un Latvijas attiecības, kā es zinu, ir siltas un draudzīgas, es to zināju, jau pirms ierados šeit, un to es esmu arī pamanījusi un pārliecinājusies par to arī šajās divās savas vizītes dienās. Es tikos ar tik daudziem cilvēkiem, man bija ļoti daudz dažādu iespaidu. Es uzskatu, ka šī bija ļoti auglīga un patīkama vizīte. Gan jūs, gan jūsu priekšgājējs esat mani apmeklējuši Londonā, un jūs abi bijāt tik laipni, ka uzaicinājāt mani ierasties šeit. Bet, kā jūs jau zināt, šajā mēnesī es kā spīkere nolieku savas pilnvaras pēc astoņarpus gadiem šajā amatā. Es esmu priecīga, ka šī mana pēdējā oficiālā ārzemju vizīte notiek tieši Baltijas valstīs. Šis reģions ir vēsturiski un simboliski nozīmīgs ne tikai manai valstij — tas ir Eiropas dinamiska sastāvdaļa. Mēs priecājamies, ka visas trīs Baltijas valstis ir oficiāli uzsākušas iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību, tas ir process, kurā arī turpmāk jūs saņemsit pilnīgu Lielbritānijas atbalstu.

Es beidzu šo uzrunu, priekšsēdētāja kungs, vēlreiz jums pateicoties par to, ka izrādījāt man cieņu un pagodinājāt mani ar iespēju šodien jūs uzrunāt.

Es sveicu jūs Apakšnama vārdā, un es domāju, ka tā laikam ir pēdējā iespēja, kad es kādu parlamentu uzrunāju manā spīkeres lomā. Man tas tāpēc ir ļoti svarīgs gadījums. Un tāpēc, pirms es dodos projām, es gribu nodot jums sveicienus no Apakšnama un mūsu vislabākos novēlējumus. Mēs apsveicam jūsu sasniegumus, ko esat guvuši, veidojot dzīvotspējīgu un uz nākotni vērstu demokrātiju neatkarīgā Latvijā. Mēs ceram stiprināt saikni starp mūsu parlamentiem tā, lai arī turpmāk varētu mācīties viens no otra. Es glabāšu atmiņā šo savu vizīti. No visas sirds un arī kā Apakšnama spīkere novēlu Saeimai un Latvijas tautai lielus panākumus un daudz laimes izaicinājumu pilnajos turpmākajos gados. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs . Paldies Būtroidas kundzei!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs . Godājamie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību, es gribu izteikt apbrīnu, ka daži cienījamie kolēģi līdz šim vēl nav pamanījuši to zīmi uz durvīm, kur mobilie telefoni ir neieteikti šeit, un uzdrošinās vēl pat viesu klātbūtnē runāt skaļāk, nekā mēs dzirdam viesi.

Sākam izskatīt dienas kārtību, 5.oktobra Saeimas sēdes dienas kārtību. Pirmais. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts aizsardzības finansēšanas likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Jā, lūdzu, pirmais ir... Lūdzu, Bojāra kungs. Bojāra kungs ir iesniedzis rakstveidā un grib izteikties pret. Lūdzu, Leons Bojārs Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tik tiešām svētus vārdus pateica elegantā kundze no britu parlamenta. Turēt valdību uz pirkstgaliem. Svēti vārdi. Man rada izbrīnu, ka mūsu Aizsardzības ministrijas vadošie darbinieki nezina, kas notiek Latvijas Republikā. Viņus neinteresē smagais ekonomiskais stāvoklis. Viņi sāk veidot trīsgades budžetu. Pieprasa, lai Aizsardzības ministrijai budžetā tiktu iedalīts 2001. gadā 55,1 miljons latu, 2002. gadā — 80,3 miljoni un 2003. gadā — 100 miljoni latu. Kur Latvija ņems šos briesmīgos līdzekļus? Un ieraksta vēl arī tādu apbrīnojamu lietu, ka Aizsardzības ministrijas budžets neskars tautsaimniecības konkurētspēju, eksporta attīstību, nodarbinātību, investīcijas un vidi. Vai viņi vispār tad zina, ko kas skar? Par kādu iekšzemes kopprodukta pieaugumu var runāt, ja nedarbojas rūpniecība, tātad papildu ienākumu nav, lauksaimniecība ar katru dienu sagrūst, ienākumu nebūs. Totāls bezdarbs. Lai Aizsardzības ministrijas darbinieki paskatās, kas tad notiek lauku sētās. Ko darīs ar iepirktajiem veciem ieročiem? Zenītlielgabali, ko atveda no Zviedrijas, kuri ir pielietoti tikai Otrajā pasaules karā? Tagad lidmašīnas taču lido 500 un līdz 2000 kilometru stundā. Ko tad izdarīs ar to rokas vadību? Strēlnieku izlietotie ieroči, ko atveda no Slovākijas?

Bez tam. Uz Aizsardzības ministriju taču strādā robežsardze — 10,5 miljoni, Apsardzes pulks un Iekšlietu ministrija. Apsardzes pulks — 2 miljoni.

Ja Aizsardzības ministrija grib tādu budžetu, tad ir jālikvidē Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Man nav saprotams Kristovska kunga viedoklis. Vai viņš tik tiešām nezina, ka Latvijas Republikas slimnīcās nav zāļu slimnieku ārstēšanai? Narkozes aparāti ir 20—25 gadus veci. Jebkurš no mums, nedod Dievs, var būt uz operācijas galda. Un ja viņu operācijas laikā apkalpos ar šo aparatūru... Slimnieki ēd zvīņu zupu, rupjmaizi un margarīnu. Lauku cilvēki nezina, kas ir pārticība. Arī pilsētas iedzīvotāji.... kas ir zobārsts? Toties katram iedzīvotājam, ieskaitot mazos bērnus, būs automāts, Slovākijas vai Rumānijas ražojums.

Kāpēc Aizsardzības ministrija sev grib saņemt ekskluzīvas tiesības uz trīsgades plānu? Kāpēc tad nav tāda plāna Zemkopības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai? Nereālu plānu atbalstīt nevar. Eiropas piemērs jau bija Albānija, kad uz katru ģimeni bija dots, uz katru sardze un nocietinājuma punkts, un pie kā tas noveda? Cilvēkiem nebija elementāra dzīves iztikas minimuma.

Un tagad paskatāmies. Gaisa kontrolei pieprasa 2,2 miljonus šinī gadā. Tad ir jāprasa, kāpēc tika privatizēta gaisa telpas kontrole un tur veikla firma jau saņem 4,5 miljonus? Tātad 6,7 miljoni — gaisa aizsardzība. Kas tad notiek mūsu valdībā un kas ko plāno?

Un pēdējais. Man arī nav saprotams, kāpēc Aizsardzības ministrija iepērk 800 radiostacijas, kuru kopējā vērtība būšot 10 miljoni latu. Un līdzekļu izlietošana. Slavenā robežbūve. Ieroču iegāde un munīcijas iegāde. Un arī lepnie džipi. Tad varbūt ir jāpadomā, cik tad mēs varam iedalīt reāli tās naudas Aizsardzības ministrijai, jo mēs taču uz tās rēķina nevaram novest iznīcībā mūsu zinātni un mūsu veselības aprūpi. Starp citu, tas difterijas uzliesmojums, kas bija Aizsardzības ministrijā, tas rāda par tās kvalitatīvo darbību.

Šo likumprojektu bez pārstrādāšanas pieņemt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par? Neviens nevēlas.

Bojāra kungs, vai jūs pieprasiet balsojumu par likumprojektu? (Starpsauciens: "Protams!") Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Valsts aizsardzības finansēšanas likums" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 15, atturas — 8. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Grozījums likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Izteikties vēlas Kārlis Leiškalns. Jūs vēlaties runāt... Leiškalna kungs, jūs vēlaties runāt par?

K.Leiškalns (LC). Pīka kungs, es vēlos runāt par un ne par darbaļaužu laimi, kā runāja Leons Bojārs. Un es gribu runāt par šī likumprojekta nodošanu komisijām, bet es gribētu ieteikt jums mainīt atbildīgo komisiju un nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kuru vada Jānis Lagzdiņš, jo šis likumprojekts, manuprāt, nāk paketē ar desmito, kas ir Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Tā kā par atbildīgo komisiju es lūdzu nosaukt Lagzdiņa kunga vadīto komisiju un Tautsaimniecības komisiju kā otro. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kolēģiem ir iebildumi pret Leiškalna kunga priekšlikumu? Nav. Tātad nododam Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un nosakām, ka atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.Vēlas izteikties deputāts Leons Bojārs. Jūs vēlaties runāt pret vai par? Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, vēlas izteikties pret.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Deklarētā pamatdzīves vieta. Nu, it kā zinām, kas tas ir. Bet tagad, cik tad būs jāmaksā par to deklarēšanu? Valdība to līdz šim laikam tur slepenībā un tad vienā jaukā momentā 81.punkta kārtībā steidzīgi grūdīs Saeimā. Droši vien, ka būs kādi 15, 20 lati. Zinot mūsu birokrātiju, kas ir visdažādākās iestādēs, tad tās izziņas visdažādākās aizpildītās, dokumenti arī izmaksās savi 15-18 lati. Tad paskatieties, kāda būs tā summa!

Bet tagad, ja nav pases, uzreiz 25 lati jāmaksā sods. Nozog cilvēkam pasi, un tad par to ir jāsamaksā 25 lati. Vai cilvēks, teiksim, nu, iekrīt ūdenī, samērcē to pasi, tā ir nederīga. Arī jāmaksā 25 lati? Tas taču ir absurds.

Par dzīvošanu bez deklarētas pamatdzīves vietas - 250 latu. Nu tiem 25 latiem pieliek tikai vienu nulli klāt. Bet tagad cilvēkam nav darbavietas. Viņu izmet, kā dara Rīgā, no dzīvokļa. Un kas tad maksās tagad tos 250 latus? No kurienes tad cilvēks ņems to naudu? Tātad tas ir nereāli un muļķīgi.

Par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanā - arī 250 latu sods. Mums visiem zināms, ka Ministru kabinets, citas ministrijas, visdažādākās vēl valsts instances izdod pie likumiem vēl dažādus papildinājumus. Vai tie ir Ministru kabineta noteikumi vai vēl kāda resora kaut kādi izdomāti nelikumīgie akti. Un uz tā pamata, ja uz šo momentu Municipālā policija, policija, VID un citas iestādes no cilvēkiem iekasē ļoti lielas naudas summas. Un tikai tāpēc, lai ar valsts iestādēm cilvēki neietu konfliktā, jo pēc tam viņam atriebsies, tas cilvēks ir spiests maksāt to sodu. Nereālus sodus taču maksā! Un tagad būs mums tie dokumenti, kurus vajadzēs aizpildīt. Vecāks cilvēks, kurš nevarēs saprast visu to jēgu, kas būs ierakstīts tajos dokumentos, kurus vajadzēs aizpildīt, lai būtu tā dzīvesvietas deklarēšana, tātad par to kļūdu viņš maksās 250 latus. Tātad mēs apzināti atveram slūžas ierēdņu korupcijas tālākai attīstībai, lai 250 latus nemaksātu. Protams, ka maksās kukuli, jo tas būs taču mazāks. Tātad sākas jauna ierēdņu "uzbarošana".

Es jums pateikšu, ka uz rindas jau droši vien stāv vesela rinda to veiksmīgo uzņēmēju, kuri jau ir aprunājuši, kādā veidā būs veikts konkurss, lai nodrukātu tās kartiņas, vai tur būs vēl kādas blankas. Nu tur atkal nākamais ierēdnis saņems savus 10%. Mēs jau zinām, ka ar mūsu balsošanu kases aparātu tirgošana bija ļoti veiksmīga, ka tagad pat tas, kas pārdod savus mājās izaudzētos kartupeļus, tam ir jānopērk kases aparāts. Zinām, ka aptieciņas no Zviedrijas tika ievestas, kur Eiropā maksā 2 lati, Latvijā vajadzēja 10-12 latus maksāt uz automobiļiem. Vai tagad paskatāmies, ka bērni, ja mazāki par pusotra metra augumā, tad viņam noteikti ir jābrauc uz tā krēsliņa. Tā taču arī mums bija piespēlēta nu tāda nejēdzīga roka. Es jau nemaz nerunāju, ka pēdējā laikā izgāja caur Saeimu cauri likumprojekts par Rīgas ostu. Kas tagad notiek mūsu tirdzniecības ostā? Un tagad mēs visu laiku runājam par korupcijas novēršanu.

Cienījamie kolēģi! Ar mūsu balsojumiem korupcija attīstās. Nu un tagad ārzemnieki kauc, ka no viņiem ņem kukuļus. Bet kā tad neņems, ja viņi paši sāka iebarot mūsu ierēdņus, lai aizņemtu nišas mūsu ražotāju vietās vai iznīcinātu mūsu konkurētspējīgos uzņēmumus. Tā ka redziet, kā tas pa spirāli attīstās. Es jau nemaz nerunāju par to jautājumu, teiksim, kas piegādā Iekšlietu ministrijai degvielu un kāpēc konfiscētā degviela un spirts netiek izmantota Iekšlietu ministrijas automobiļu darbībai. To taču var izmantot. Bet kur liek konfiscēto, to mēs arī nezinām.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, nevar atbalstīt neapdomātu likumprojektu, kurš vispār vēl nav zināms, kas tur notiks tālāk, kā notiks deklarācija, bet mēs jau ievedam soda sankcijas. Es lūdzu balsot pret!

Sēdes vadītājs . Paldies, Bojāra kungs! Pirms mēs balsojam, deputāts Antons Seiksts no "Latvijas ceļa" frakcijas lūdz šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu, un balsojam par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodošanu Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par, pret izteikties neviens nevēlas, bet arī deputāts Antons Seiksts ir ierosinājis... ā, nē, piedodiet, šo nē. Par šo nē, Seiksta kungs! Tātad deputātiem nav iebildumu. Komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Izteikties vēlas deputāts Linards Muciņš. Muciņa kungs, jūs vēlaties par? Lūdzu! Ā, no vietas. Lūdzu ieslēgt Muciņa kungam!

L.Muciņš (LC). Par procedūru. Lūdzu nodot Juridiskajai komisijai arī un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāts Antons Seiksts ierosina nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un tātad deputāts Linards Muciņš ierosina šo likumprojektu nodot arī Juridiskajai komisijai. Piedodiet, Muciņa kungs, ko jūs teicāt? Vēlreiz Muciņa kungam lūdzu!

L.Muciņš. Un nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs . Un nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs nododam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem nav iebildumu. Tātad likumprojektu, Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Dzīvesvietas deklarēšanas likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Neapšaubāmi, likumprojekts ir jānodod izskatīšanai komisijām, bet es gribētu norādīt, ka šis projekts lielā mērā runā par pašvaldību tiesībām un pienākumiem un ir tieši saistīts ar Īres likumu, kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pārstrādā. Es aicinātu kā atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Ir saņemts priekšlikums šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Likumprojekts par dzīvesvietas deklarēšanu un arī jau iepriekš nosūtītais likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām" būtu jāskata kontekstā. Un kāpēc? Tas ir jautājums ne tikai par šīs īpašās nodevas noteikšanu, bet tas arī ir jautājums, kas varētu kaut kādā mērā atļaut optimizēt nodokļu administrēšanas sistēmu. Īpaši tas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanu. Lai izvērtētu visas šīs iespējamās pārmaiņas vai jebkurā gadījumā kaut kādas izmaiņas, lūdzu nosūtīt šo likumprojektu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs . Tātad priekšlikums ir pievienot komisijām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Budžeta, finansu (nodokļu) komisiju un kā atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Līgums par starptautiskās organizācijas izveidošanu zivsaimniecības attīstībai Austrumu un Centrālajā Eiropā (EUROFISH) " nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma 4.grozījumu" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 2001.gadam" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie deputāti! Nupat mūs uzrunāja spīkeres kundze, kura teica, ka opozīcijas uzdevums esot pozīciju un valdību turēt uz pirkstgaliem. Es saprotu, — vienalga, lai arī ko mēs neteiktu, valdība nenostāsies nedz uz pirkstgaliem, nedz uz ausīm. Bet tomēr tas budžets, kuru mums liek priekšā, es domāju, un mūsu frakcija ir pārliecināta, ir antisociāls.

Es gribu jums nolasīt, citēt kādu ievērojamu politiķi, un es gribētu, kamēr es lasīšu šo viņa citātu, lai jūs mēģinātu uzminēt, kurš tad to ir teicis. Un es citēju: "Pēdējos gados sabiedrībā atkārtoti izskanējusi asa kritika par nepieļaujamo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, kas reāli apdraud iespēju sniegt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem un nodrošināt to pieejamību. Tas atspoguļojas Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrības paziņojumā, kurā aicināts izsludināt krīzes stāvokli veselības aprūpē. Savukārt Latvijas Anestezeologu asociācija pieprasīja apturēt ķirurģisko operāciju veikšanu, ja tai netiks nodrošināti atbilstīgi tehniskie līdzekļi. Veselības aprūpei atvēlēto līdzekļu apjoms no iekšzemes kopprodukta 3,71% — 1999.gadā bija viens no zemākajiem Eiropā, bet 2001. gadam prognozē tikai 3%." Es citēju tālāk: "Lai pilnībā nodrošinātu 2000.gada 10.maija deklarācijas "Par MK iecerēto darbību" 10.3. apakšpunktā "Veselības aprūpe" teikto, nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums 48 miljoni 446 tūkstoši latu. Ja nepieciešamie līdzekļi netiks piešķirti jau 2000.gadā, nebūs iespējams nodrošināt minētos pasākumus un pacienti netiks nodrošināti ar bezmaksas medikamentiem. Veselības aprūpes pakalpojumus būs jāreducē tikai uz neatliekamo un ambulatoro palīdzību, veidojot ilgstošas gaidīšanas rindas vai atsakoties no plānveida stacionārās palīdzības, kas savukārt prasīs papildu līdzekļus hronisku slimnieku un invalīdu aprūpei. Iedzīvotāju sliktais veselības stāvoklis, zemais veselības aprūpes finansējums jau tagad rada problēmas ar medicīnas personālu. Mums ne tik daudz jābaidās, ka sagaidāmas ārstu vai medicīnas māsu protesta akcijas, cik no tā, ka drīz vispār nebūs, kas strādā. Gadā no veselības aprūpes aiziet divas reizes vairāk strādājošo nekā sagatavo mācību iestādēs. Kad valsts politikas mērķis būs saglabāt veselu, darba spējīgu iedzīvotāju, tad arī veselības aprūpei nauda atradīsies, kā tagad atrodas aizsardzības sfērai, lai iekļautos NATO.

Šobrīd Ministru kabinets noraidīja prasītos 2 miljonus latu papildu finansējumu sakarā ar likumu "Par iedzīvotāju reproduktīvo veselību". Tā ir tuvredzīga politika. Pēc gadiem būs niecīgs darbaspējīgo skaits, samazināsies nodokļu ieņēmumi, nebūs pietiekamu pensiju fondu, būs jāpaaugstina pensijas vecums vai jāieved darbaspēks no Āzijas valstīm ar visām no tā izrietošajām sekām. Uzskatu, ka medicīnas iestāžu privatizācija pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, bet slimnīcu privatizācija nevar būt valsts politika." Un to, šos vārdus, ko es citēju, ir teicis mūsu labklājības ministrs Požarnovs. Žēl, ka viņa šeit nav, es viņu šeit neredzu, man jautājums būs: "Kā tad Požarnova kungs kā ministrs strādās sev pakļautā iestādē ar šādu budžetu? Un es gribu zināt, ko par to saka viņa kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas?"

Mēs varētu arī runāt šeit par budžetu, kas ir veltīts aizsardzības spēkiem. Mēs uzskatām, ka valsts drošība nesastāv tikai no Aizsardzības ministrijas budžeta. Valsts drošība sastāv gan no tā, ka mēs esam izglītoti, gan no tā, cik mēs esam veseli, gan no tā, cik mēs esam saimnieciski stipri un kādā vidē mēs dzīvojam. Diemžēl šis budžets, kuru mums liek priekšā valdība, šos aspektus vērā neņem. Tāpēc mēs balsojam pret un aicinām arī citus to darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Viens deputāts ir runājis pret. Vai kāds deputāts vēlas runāt par? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2001.gadam" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 18, atturas — 7. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Nezin kāpēc budžets ir kā 13.jautājums, vispār nelaimīgs cipars jeb velna ducis, kā saka, un diez vai tas būs laimīgs Latvijas iedzīvotājiem 2001.gadā. Nu, protams, pateicoties Finansu ministrijas saspringtajam darbam, mums tika dots analīzei un akceptam šis valstij nozīmīgais dokuments, tātad budžets 2001.gadam. Diemžēl mēs vēl neesam sagaidījuši 2000.gada budžeta korekcijas variantu. Tātad divi mēneši būs jāstrādā ar diviem nopietniem dokumentiem. Un kāpēc dokumenti nāk ar tādām mokām? Valsts parāds ir sasniedzis gandrīz 600 miljonus latu, tātad pusgada budžetu. Pārdotas privatizācijai materiālās vērtības par 3 miljardiem, saņēmuši esam kādus nepilnus 100 miljonus latu, vairāk gandrīz nav ko pārdot, un, par cik ieņēmumu daļa pildās ļoti smagi, tad es varu izteikt tikai līdzjūtību mūsu finansu ministram par to darbu, kuru viņš veica. Mani, protams, un arī manus kolēģus un iedzīvotājus, kad viņi, kā saka, pirmos datus ir izdzirdējuši, pārsteidz arī tas, ka deficīts uz nākamo gadu ieplānots 79 miljoni latu. Tas ir briesmīgi! Es atceros, ka mans draugs Gundars Bērziņš lamāja Krištopana kungu, kad bija deficīts par kādiem 8—10 miljoniem latu, tad ko tagad mums pateikt Gundaram Bērziņam un viņa kolēģiem, kas sastādīja šo budžetu? Tas taču ir briesmīgi! Bet mazos un vidējos uzņēmumus mūsu Valsts ieņēmumu dienests un visdažādākās instances spaida ar dzelžainām rokām, viņus nicina laukā, nedod viņiem atsperties, un jūs zināt, kādi ir bankas kredīti, toties pelēkā ekonomika, kontrabanda, citas mahinācijas, kuras veic grupējumi vai attiecīgi cilvēki, valsts kasi nepildina, bet viņi to tukšo. Rūpniecība ir tīšuprāt iznīcināta, un budžetā to jūs nekur neatradīsiet pieminētu. Neviens vārds par rūpniecības attīstību Latvijā. Nav vietas arī, kā tad tiks veikta programma ar zemkopības attīstību. Nu ja iznāks, ka nav tie septiņi zemnieki vārguļi vajadzīgi, kā izteicās viens no Tautas partijas deputātiem, tad... Un ir vajadzīgi tikai trīs bagātie, kur tad mēs liksim tos četrus zemnieciņus? Un ko darīt zemniekam, ja viņš izaudzē savu ražu un valsts no viņa nenopērk? Valsts labprāt ieved, importē, bet neiet mūsu zemnieku saražotā produkcija ne slimnīcām, ne bruņotajiem spēkiem, ne arī citām vajadzībām izlietota, toties no zemnieka prasa, lai viņš samaksā laikā un pilnā apmērā nodokļus. Bet, ja no viņa neko negrib iepirkt, tad par kādiem naudas līdzekļiem viņš var nomaksāt tos nodokļus? Par to diemžēl neviens nepainteresējas un neanalizē.

Nu un tagad, ja paskatāmies uz pašvaldībām. Uz pašvaldībām valdība grib nolikt un nogrūst visu, lai mūsu ierēdņiem ministrijās nebūtu nekas jādara, nebūtu jālauza galva, kā pildīt un kā palīdzēt attīstīties mazām pilsētām vai apdzīvotām vietām, vai lauku iedzīvotājiem, toties saņemt labas algas un pašvaldības lai tiek pašas ar visu to galā. Un rada izbrīnu, ka, satiekoties ar pašvaldībām, tiek parādīti dokumenti, kur tik tiešām var redzēt absurdu no mūsu ministru darbības. Zemkopības ministrija atsūta cirkulāru, kur liek darīt darījumu ar atpakaļejošu datumu, un maz tā vēl, tas ir par dīzeļdegvielas akcīzes apmaksu, tad tur ir jāapseko, cik tur ir apstrādāts lauku, cik nav apstrādāts, un tagad pēdējās dienās ir likts apmērīt, bet cilvēku, kas apmēra tās platības, nav, transporta nav, un arī kas tad veiks to darbu? Tātad redziet, kādi absurdi ir tādos mazākos jautājumos, bet kas notiek tālāk. Tālāk neviens jau neinteresējas, kā tad pašvaldības budžets izveidosies, ja mums nestrādā rūpniecība, un par to neviens neinteresējas, ja mums lauksaimniecība sarūk, par to arī valdība nezin kāpēc neinteresējas, un visu laiku mēs kliedzam par Eiropas Savienību. Nabagi Eiropas Savienībā nav vajadzīgi, tur ir vajadzīgas labi sakārtotas, uzturētas valstis. Tad viņiem ir, ko tad jūs domājiet, Eiropas Savienībai ir daudz naudas, lai mūsu korumpētiem ierēdņiem maksātu vēl papildu varbūt ienākumus, jo jūs redzējāt Pasaules bankas novērtējumu. Tas vispār briesmīgi — "pārdotā valsts". Pārdotā valsts, jūs tikai padomājiet!

Nu un pēdīgi, ierēdņi un investori... Jā, tāpēc es lūdzu šo jautājumu pārskatīt un neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Par neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 10. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Kolēģiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Kolēģiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Arī šo likumprojektu deputāts Antons Seiksts ierosina nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu, kura lūdz saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iekļaut šīsdienas sēdē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Izskatām atzinumu par šo likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Romāna Mežecka atsaukšanu no Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāva līdz 2001. gada 1. augustam" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Andra Bērziņa ievēlēšanu Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā līdz 2001. gada 1. augustam" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām iesniegumus par atvaļinājumu .

Deputāts Imants Kalniņš ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 5. oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Atvaļinājums piešķirts.

Deputāts Andrejs Panteļējevs iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Stirāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 5. oktobrī. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Stirānam šī gada 5. oktobrī. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Kancānes atbrīvošanu no amata" . Juridiskās komisijas vārdā deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma tieslietu ministres ieteikumu apmierināt Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Kancānes iesniegumu, kurā viņa lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Juridiskā komisija izskatīja minēto Tieslietu ministrijas iesniegumu un arī tiesneses iesniegumu un atbalstīja Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Kancānes atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — atbrīvot Aiju Kancāni no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2274. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Pāvels Maksimovs.

No dokumentiem pievienotā administratīvā protokola jūs redzat, ka Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka deputāts Maksimovs ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma 24. panta 2. daļas un 19. panta 2. daļas noteikumus. Proti, tas attiecas par datu uzrādīšanu ikgadējā deklarācijā, kā arī par darbu, kuru nav atļauts savienot ar deputāta amatu.

Komisija jautājumu izvērtēja rūpīgi, uzaicinot arī atbildīgu korupcijas novēršanas daļas darbinieci, kā arī pieprasīja papildu informāciju un pēc darba divās sēdēs nolēma atbalstīt lēmuma projektu "Par piekrišanu 7. Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības" un aicina arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilēvičs — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es neņemos spriest, vai mūsu kolēģis Maksimova kungs ir vainīgs vai nē, un es to nevaru izdarīt vienkārši tāpēc, ka dokuments, ko mums atsūtīja Valsts ieņēmumu dienests, satur ļoti daudz pretrunu un teiksim maigi, apšaubāmu apgalvojumu.

Paskatīsimies, kas ir uzrakstīts protokolā, teiksim, 2. panta 2. punktā, ka Pāvels Maksimovs savu Saeimas deputāta amatu savieno ar ārštata zinātniskā konsultanta darbu, kas nav atļauts ar Korupcijas novēršanas likumu. Bet, piedodiet, tas taču ir atļauts! Un Maksimova kungs nebūt nav vienīgais, kas strādā arī par zinātnisko konsultantu. Jo, cik es sapratu, Valsts ieņēmumu dienesta pārmetumi ir citas dabas, ka faktiski Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka Maksimovs veic citu darbu, nevis zinātnisko darbu. Bet protokolā par to nekas nav teikts. Tātad formāli juridiski tas absolūti nav korekti.

Otrais moments. Mums skaidri jāapzinās, ka mums šobrīd ir unikāls gadījums, kas ļoti būtiski atšķiras no visiem iepriekšējiem gadījumiem, kad mēs devām vai nedevām piekrišanu saukšanai pie administratīvās atbildības. Tā ir pirmā reize, pirmais precedents, cik man zināms, kad Valsts ieņēmumu dienests uzņemas tādu misiju — noteikt, vai zināms darbs ir zinātniskais darbs vai nav zinātniskais darbs. Un pēc kādiem kritērijiem Valsts ieņēmumu dienests to dara? Te ir uzrakstīts, ka Maksimovam nav piešķirts zinātniskais grāds. Tātad viņš nevar veikt zinātnisko darbu. Bet, piedodiet, tas nozīmē, ka persona, kam nav zinātniskā grāda, vispār nevar nodarboties ar zinātnisko darbu? Ļaujiet man atgādināt, ka zinātniskais grāds tiek piešķirts par paveikto zinātnisko darbu. Tātad tas ir apburts loks. Kamēr personai nav zinātniskā grāda, tā nevar nodarboties ar zinātnisko darbu. Tad par ko tad tiek piešķirts zinātniskais grāds?

Otrais moments. Šeit arī ir rakstīts, ka akciju sabiedrība "Latvijas panorāma" neveic zinātnisko darbību. Bet man gribētos atgādināt, ka vairs nav padomju laiki, kad ar zinātni nodarbojās tikai specializēti zinātniski pētnieciskie institūti un tā tālāk. Tirgus ekonomikas apstākļos ar zinātni nodarbojas universitātes un ļoti lielā mērā komercfirmas. Komercfirmas var arī pasūtīt pētījumus, zinātnisko darbu. Es domāju, ka šīs normas, likuma normas, uz ko atsaucās Valsts ieņēmumu dienests, vienkārši nevar pielietot šajā situācijā. Un rodas jautājums, kāpēc tieši Maksimovs?

Zināmas bažas vieš tas fakts, ka šeit ir minēts, ka Maksimovs pārstāvēja šo "Latvijas Panorāmu" tiesā un tālāk. Mēs zinām arī, ka Maksimova kungam ir konflikts ar diezgan augsti stāvošu valdības amatpersonu. Man ļoti negribētos, lai atkal parādītos medijos apgalvojumi, ka notiek skandāli, ka Maksimova kungu vienkārši vajā tur konfliktu dēļ, ka tā ir politiska atriebība un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi! Ir tāds sens tiesību princips: visas šaubas tiek tulkotas par labu apsūdzētajam. Šajā gadījumā, kā redzat, šaubu ir ļoti daudz. Es šo lēmuma projektu nevaru atbalstīt un aicinu arī jūs balsot pret.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs saskaramies ar vienu no tiem gadījumiem, kad patiešām ir jāpielieto aizsardzības mehānisms. Un es ceru, ka varbūt arī cienījamais Korupcijas novēršanas likuma autors Jānis Lagzdiņš, ar ko mēs esam diskutējuši, vai ir jābūt administratīvai aizsardzībai.

Ja mēs izlasām uzmanīgi, jūs izlasiet, par ko ir visa šī jezga? Par to, ka teorētiski Maksimova kungs, kas nav nevienā dokumentā pierādīts, šogad saņems vai ir saņēmis 35 latus par konsultatīvo darbību. Ir cits jautājums — kāpēc Valsts ieņēmumu dienests deklarācijā par pagājušo gadu, ka tur ir līgumā norādīts, ka darbs, pirmkārt, vēl nav pieņemts, otrkārt, saņemt 35 latus šinī gadā, un šim dokumentam jāparādās nākamā gada deputāta ieņēmumu deklarācijā. Un tad, ja Maksimova kungs noslēptu šo milzu summu, par kuru ir uztaisīta šī jezga, būtu patiešām vainīgā persona. Bet man nav neviena pierādījuma, ka viņš ir saņēmis šos 35 latus. Un es redzu patiešām, ko Cileviča kungs pareizi norādīja, šeit ir konflikts starp Ringoldu Balodi, Tieslietu departamenta pārstāvi, kurš ir iesniedzis civilprasību pret avīzi "Panorama Latviji", un cienījamo Maksimova kungu, kad viņš pārstāvēja "Panorama Latviji" intereses tiesā, ir civilkonflikts. Tikai cits jautājums, ka šinī brīdī šis civilkonflikts ir pavērsts uz administratīvo konfliktu, un te notiek caur VID izrēķināšanās jau ar deputātu. Tāpat šinī brīdī es aicinātu pārējos kolēģus uzmanīgi izlasīt arī otro protokolu, ar ko Muižnieces kundze iepazīstinās, par Kuduma kungu. Tas ir klasisks, kārtējo reizi man ir kauns, ka cienījamais Segliņa kungs nav atsaucis, vai izsauciet savu to policijas parstāvi, kurš nopirka pīpes vai cigaretes, ko viņš tur uzraksta benzīntankā, pēc tam viņam atnāca kaut kāds pilsonis, kaut ko pateica, tad viņš izskrēja uz ceļa no pusdienu pārtraukuma, apstādināja mašīnu, un Kuduma kungs ietriecās ar savu mašīnu otrā mašīnā. Man liekas, šinī gadījumā drīzāk būtu jāsauc pie atbildības šis policijas darbinieks. Ir vienkārši kauns, un nerunāsim par to, kādā valodā ir sastādīts viņa paskaidrojums, tā policista. Man liekas, es vismaz, uzmetot acis, izlasīju kādas četras gramatiskās kļūdas. Papriekšu aizsūtiet, Segliņa kungs, šos policistus uz valodas kursiem, lai apgūst kā latvietis labāk savu mātes valodu, un tad lai sāk rakstīt šādu protokolu. Un šinī gadījumā es aicinātu Saeimu neatbalstīt abus šos protokolus. Un es arī lūgtu Muižnieces kundzi, kuru līdz šim es pazinu kā ļoti korektu, pareizi, es nekļūdos, lai tomēr šos jautājumus daudz nopietnāk izskatītu, pirms iesniegtu Saeimā. Šie divi gadījumi ir klasiski gadījumi, kad ar Saeimas rokām mēģina vienkārši izrēķināties ar mūsu kolēģiem. Paldies!

Es aicinu balsot pret. Un žurnālistiem ierakstīt, ka cienījamais VID ir pacēlis jezgu Saeimas līmenī 35 latu dēļ, kuri vēl, iespējams, nav saņemti un par ko viņi nav pierādījuši šo saņemšanas faktu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ar zinātnisko darbu mēs nodarbojamies pēc neatkarības atjaunošanas visur, kur vien varam, — darbā, mājās, atpūtā. Visur, viscaur ir nepārtraukti jauni atklājumi un jauni pētījumi. Tā ka teorētiski varētu pat atzīt, ka Cileviča atziņas ir ar kaut kādu zināmu racionālu pieskaņu. Taču ir viena diezgan būtiska atšķirība. Ja konkrēto deputātu kāds aicinātu saukt pie kriminālatbildības, tad es daudz kur varētu pievienoties diviem iepriekš minētajiem izskanējušajiem viedokļiem. Taču acīmredzot šīs frakcijas deputāti nezina to, ka Latvijas tiesību sistēmas praksē ir bijuši vairāki precedenti, pietiekami daudz precedentu, kad administratīvas iestādes lēmums tiek pārsūdzēts tiesā un šis lēmums tiek atcelts kā nepamatots. Gan Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi ir bijuši atcelti, gan ir bijuši mainīti vai grozīti citu iestāžu lēmumi, tas ir administratīvais sods, un nevajag jaukt to ar kriminālsodu, kolēģi. Tā ir pavisam cita nianse. Tā ka lūdzu, ja jūs jūtaties kaut kādā veidā aizskarti, jums ir visas iespējas pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta uzlikto administratīvo sodu tiesā, un tur, lūdzu, uzstājieties ar saviem šeit minētajiem argumentiem. Es saprotu, ka Maksimova kungam jau ir diža pieredze tiesu darbā un viņš savas profesionālās iemaņas varēs izmantot, gan sevi aizstāvot, gan arī kaut kādā veidā apsūdzot vai izdarot precīzi tās piezīmes, kas ir minamas Valsts ieņēmumu dienesta darbībā. Tā ka es aicinu balsot gan par šo, gan par nākamo!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms es gribētu atgādināt, ka minētais apskatāmais gadījums nebūt nav unikāls, un aicinātu kolēģus šeit tribīnē nemelot, jo Cileviča kungs meloja. Ir arī citi Saeimas deputāti, kuri ir saukti pie atbildības par nepareizu ziņu sniegšanu saistībā ar šo deklarāciju aizpildi. Vajadzētu vismaz tik daudz, šeit Saeimā strādājot, zināt to, kas šeit Saeimā, notiek. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, jāsaka, redziet, jā, protams, visi deputāti ir vienādi. Un arī tāpēc visi deputāti vienādi ir atbildīgi par saviem pārkāpumiem. Un nav labi, ka savas frakcijas deputātu aizstāv tikai savas frakcijas pārstāvji. Acīmredzot kaut kas nav tur kārtībā. Zināma nervozitāte tajā pusē rāda, ka es runāju taisnību.

Tālāk. Tālāk Pāvels Maksimovs mums ir ļoti cienījamā amatā. Viņš vada Revīzijas komisiju. Tā ka es domāju, ka šāda amata ieņēmējam vajadzētu īpaši uzmanīties. Īpaši uzmanīties, jo jūsu kompetencē ir kontrolēt katru Saeimas tērēto santīmu. Tā ka uztraukties par šo te lietiņu nevajadzētu.

Un beigās es godātajai opozīcijai šad un tad esmu gatavojis vienu interesantu teicienu, kas pieder kādam ievērojamam Latvijas valstsvīram. "Ko tu no savas puses esi darījis, lai palīdzētu Latvijai nostiprināties saimnieciski un politiski? Vai tikai kritizējis citu kļūdas, patiesas un izdomātas, meklējis un skaitījis, vai arī pats smadzenes un rokas pie darba licis, nebaidīdamies no kļūdām, neizdarībām un citu kritikas un uzbrukumiem. Nu saki, ko tu esi darījis!" Tas ir citāts no "Zemes spēks" 1927.gadā, šī teiciena autors ir mūsu valstsvīrs Kārlis Ulmanis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs — otro reizi.

B.Cilēvičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz spīdoši nodemonstrēto erudīciju, diemžēl Dobeļa kungs nesaprata, ko es domāju. Protams, ka bija gadījumi, ka cilvēki, deputāti, tika saukti pie atbildības par nepareizu ziņu sniegšanu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Jā, bija!") Bet tā ir pirmā reize, kad Valsts ieņēmumu dienests uzņemas vērtēt, vai veiktais darbs ir zinātniskais darbs vai ne. Un man tiešām ļoti žēl, ka dažiem no mūsu deputātiem jāatkārto divreiz. Un tiem, kuri mani aicina nemelot, es vienkārši aicinātu nemuldēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs uzmanīgi klausījāties, ko mums piedāvāja cienījamais Rasnača kungs. Viņš piedāvāja: no sākuma kastrēsim un pēc tam piešūsim! Es nedomāju, ka tas ir labs variants. Un arī Dobeļa kungs, arī Dobeļa kungs, kurš arī atrodas solīdā amatā mūsu Saeimā, arī atļaujas par citu deputātu teikt. Tu melo! Es nedomāju, ka tas ir laipni un korekti. Konkrēti Maksimova kunga gadījumā es aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Debates ļoti karstas. Visa tribīne slapja. Tā... Nu dokumentus nav kur nolikt. Gribu jums tikai vērst uzmanību uz vienu momentu. Debatēs izskanēja patiesībā ne par lietas būtību, tas ir, strīdi par to, kas ir vai nav zinātniskais darbs. Es gribētu jūs aicināt šo jautājumu debatēt specifiskās komisijās. Mandātu un iesniegumu komisija, kā jau es norādīju, divās sēdēs, prasot arī papildu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, kuru tā saņēma un kas ir pievienota jums kā 25.septembra vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, izvērtēja šo gadījumu un konstatēja, ka patiešām deputāts Maksimovs nav uzrādījis attiecīgo darbu attiecīgajā laikrakstā, un šis ir tāds pārkāpums, par kuru par neprecīzi uzrādītām ziņām vai nepilnīgām ziņām mēs esam atļāvuši sodīt, nevis paši sodījuši, bet atļāvuši sodīt Valsts ieņēmumu dienestam vairākus deputātus. Un domāju, ka mums vajadzētu ievērot vienādu kārtību. Un, ja deklarācijā sniegtās ziņas ir nepilnīgas, visos gadījumos izturēties vienlīdzīgi pret deputātiem, kuri ir pieļāvuši šīs nepilnības. Turklāt visos gadījumos, ja deputātam ir kādi iebildumi vai uzskata, ka nepareizi sastādīts vai neprecīzi sastādīts attiecīgais protokols, to patiešām ir iespējams pārsūdzēt tiesā, ko arī visos gadījumos var darīt. Aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu un iedibināt vismaz Saeimā vienādu, korektu tiesisku attieksmi pret visiem deputātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Piekrist 7. Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 16, atturas — 15. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Dzintara Kuduma saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2275. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par satiksmes negadījumu. Administratīvais protokols, kas pievienots jums izsniegtajam dokumentam, parāda šī pārkāpuma raksturu, kas ir satiksmes negadījums. Deputāts Dzintars Kudums apliecināja, ka konstatētie fakti atbilst īstenībai, iebildumus necēla. Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesnieguma komisija sagatavoja lēmuma projektu - piekrita 7. Saeimas deputāta Dzintara Kuduma saukšanai pie administratīvās atbildības. Aicinu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kaut vēl šinī brīdī tika saukts pie administratīvās atbildības kolēģis no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas, kurš ieņem arī vadošu un svarīgu posteni. Patiešām, Dobeļa kungs! Viņš ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, kuram ir jārūpējas par Latvijas valsts drošību. Es aicinu arī viņu neizdot šinī gadījumā, jo es uzskatu, ka nevar pielietot to taktiku, ko Muižnieces kundze tikko ierosināja. Ir katrs gadījums individuāls. Drīzāk tad nav vajadzīga Mandātu un iesniegumu komisija, kurā izskata katra deputāta gadījumu individuāli, kur jāizskata individuāli gan šādi administratīvie pārkāpumi, gan VID vēstules par 35 latiem. Un es aicinu šinī gadījumā arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK neatbalstīt Kuduma saukšanu pie administratīvās atbildības, jo tā ir klasiska provokācija, ko organizējusi policija vai savas nemākulības dēļ. Protams, var atzīt un pateikt: jā, viņš ir jāizdod, lai pēc tam iesniegtu tiesā sūdzību, pēc tam, kāda viena avīze nopublicēs, ka Kuduma kungs ir vinnējis tiesu, jeb jūs to ieraudzīsiet, tad tas būs pēdējās lappusēs. Un tādēļ es aicinu Kuduma kungu neizdot, jo šādu rīcību nevar atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Par cik ir runa par mani, lieta ir ļoti vienkārša. Tiešām es neievēroju šo distanci, un avārija notika. Tikpat labi, teiksim, šeit ir minēts ceļu policists, kas iznāca priekšā, tikpat labi varēja izskriet bērns, un jebkurā gadījumā, teiksim, šī avārija būtu notikusi. Reizēm tiešām Ceļu policija un bērni rīkojas vienādi. Paldies! (No zāles deputāts J. Dobelis: "Vai dzirdējāt?")

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Piekrist 7. Saeimas deputāta Dzintara Kuduma saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 7, atturas — 15. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi, deputāti! Pārtraukumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! No Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās tagad!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Normunds Rudevičs, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Imants Kalniņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Izskatīsim likumprojektu "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" , trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Karlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Nedaudz ievilkšu elpu. Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2309. Trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Minētajā likumprojektā ir iesniegti 77 priekšlikumi.

Pirmais no tiem ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums pie likumprojekta 2.panta. Komisija atbalsta. Aicinu atbalstīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns . 2.priekšlikums 2.panta otrajā daļā. Iesniedzis Pēteris Salkazanovs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns . 3. priekšlikums. 2.panta otrās daļas 1.punkts. Izstrādājusi atbildīgā

komisija, aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns . 4. ir deputāta Leiškalna priekšlikums: izslēgt no likumprojekta regulāciju dzelzceļa transportam. Iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija to ir aicinājusi neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns . Bet attiecīgā 2.panta otrās daļas 4.punktu komisija izstrādājusi savā redakcijā, kuru jūs redziet. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns . Deputāts Salkazanovs un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis 6.un 7.priekšlikumā aicina izslēgt likumprojekta 2.panta 5.punktu. Komisija atbalsta šos centienus.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns . 8.priekšlikums ir pie 2.panta trešās daļas 1.punkta. Iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija Pēterkopa kungu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Atbalstām arī deputāta Salkazanova priekšlikumu nr.9: izslēgt 2.panta trešās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns . Bet neatbalstām deputāta Salkazanova priekšlikumu nr.10 par 2.panta trešās daļas 4.punkta izteikšanu citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns . Redakcionāli precizējam 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns . 11. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 2.panta papildināšanu ar jaunu piekto daļu attiecīgā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns . 3.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns . Redakcionāli mēs precizējam arī 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns . Otro nodaļu. 6.pantā atkal ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns . 12.priekšlikums. Iesniedz Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis par 7.panta pirmo daļu. Komisija parlamentāro sekretāru nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns . Un tagad es vērsīšu deputātu uzmanību uz ļoti svarīgo niansi, kas ir 13.priekšlikums par 7.panta otro daļu un 14.priekšlikums par 7.panta otro daļu, ko iesniedz deputāts Leiškalns. Tātad par regulatora izveidošanas kārtību. Līdz šim regulatoru veidoja otrā lasījuma redakcijā, regulators bija pārraudzības iestāde, ko veido Ministru kabinets, bet šobrīd mēs esam nonākuši pie viedokļu konflikta un kompromisa. Deputāts Leiškalns aicina, raksta priekšlikumā, ka Saeima valsts regulējamās nozarēs izveido vienotu iestādi, tāpat pēc būtības autonomu iestādi, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, bet Jirgena kungs 13.priekšlikumā nosaka, ka Saeima apstiprina šo iestādi... Saeima izveido pēc Ministru kabineta ieteikuma. Šī ir būtiska lieta, un tāpēc es lūdzu deputātus nekļūdīties balsojumos, kas ir ļoti līdzīgi, bet tomēr tiem ir viena būtiska atšķirība. Nevis izveido regulatoru Saeimas Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā, bet tikai tad, ja... un apstiprina tos cilvēkus, kurus iesaka Ministru kabinets parlamentam. Komisija nav atbalstījusi Jirgena kungu, ir atbalstījusi Leiškalna kungu. Bet šeit, zinot Ministru kabineta viedokli, man jālūdz balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu... Atvainojiet, atklāsim debates par 13.priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Šeit patiešām, kā Leiškalna kungs izteicās, mums ir priekšā izšķiršanās starp šiem diviem punktiem, mums principiāli ir jāatbild uz jautājumu, vai ar šo jautājumu lemšanu nodarbojas parlaments un parlamentā ietilpstošie visi deputāti, vai tikai daļa deputātu, un tad kad mums būs skaidrs šis balsojums, skaidrs ka pēc tam to pašu būs jādara citos balsojumos, kas ir šajā pašā likumprojektā, bet faktiski no šī balsojuma būs arī atkarīgs nākošais balsojums, jo tur būs jābalso pēc konsekvences atbilstoši tam, kas notiks tagad. Un, lai izšķirtos par balsojumu, pašreiz es arī gribētu izteikt savus argumentus. Un mani argumenti ir divi, bet aicinot balsot par to, lai jautājumu par regulatora sastāvu, personālijām lemtu viss parlaments, visi parlamentā ietilpstošie deputāti.

Pirmais arguments ir šāds — ka mums jābūt vienotai pieejai, izskatot šeit iekļautos jautājumus. Un vienotā pieeja ir sekojoša: ja regulators pēc noteiktiem principiem tiek veidots pašvaldību līmenī, pašvaldību regulators, tādā gadījumā pēc šiem pašiem principiem ir jāveido arī regulators valsts līmenī. Un kāds šis līmenis ir pašvaldībām? Pašvaldībām regulatoru izveido, personālijas nosaka pašvaldības. Un es domāju, ka šeit nav nekādu pretrunu, šeit visiem šis jautājums ir skaidrs. Ja mēs darām pēc analoģijas ar to, kā tiek piedāvāts regulatoru veidot valsts līmenī, tad iznāk tā, ka regulatoru valsts līmenī Saeima apstiprina pēc izpildinstitūcijas ieteikuma. Ja šo mēs pārceļam uz pašvaldību līmeni, iznāk, ka pašvaldības regulatoru apstiprina pašvaldības pēc komunālo dienestu ieteikuma. Jūs jūtat, ka mēs nonākam līdz absurdam. Līdz ar to arī šeit, domājot par vienotu pieeju regulatoru izveidē, mums ir jābalstās uz to, ka regulatoru valsts līmenī veido Saeima, ne pēc izpildinstitūcijas, tas ir, valdības ieteikuma.

Un otrs. Šodien patiešām ir ļoti labs brīdis parlamentā, ka uzstājās Lielbritānijas Apakšpalātas spīkere un izteica vairākas domas, kurās viņa balstās uz savu darba pieredzi, un šodien parlamentā jau vairākas reizes tika citēts, līdz ar to mūsu parlamenta vairāki politiķi uzskata, ka spīkere izteica saprātīgas domas. Un arī es atļaušos šajā sakarā arī vienu no šīm domām atkārtot. Un viņa arī izteica sekojošo par demokrātiskas valsts izveides principiem, ka demokrātija ir pietiekami nopietna, salīdzinot ar citām valsts pārvaldes formām, politiķi ir ļoti gudri, ja viņi prot dalīties ar varu. Un viņa angļiem šo pieredzi, izmanto un pozīcija opozīcijai parlamentā atvēl noteiktas tiesības, partijas mazākumam partija atvēl noteiktas tiesības, viņa uzskata, ka tas ir viņu sasniegums. Līdz ar to, ja šodien mēs balsojam, ka parlamenta vairākums uzskata: valsts regulators veidojams tikai pēc Ministru kabineta ieteikuma, tikai pēc viena konkrēta cilvēku loka ieteikuma apstiprināms, es uzskatu, ka tas nebūs politiskās gudrības apliecinājums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā šis 13. un 14.priekšlikums ir izšķirošs šodien Saeimā, jo jāizšķiras par diviem modeļiem. Viens modelis ir tas, ko prasa Pasaules banka Latvijai, vai šī iestāde ir autonoma, neatkarīga, politiski un ekonomiski neatkarīga, vai šī iestāde ir pārraudzības iestāde vienai no ministrijām. Es domāju, ka daudzi no jums bija Pasaules bankas seminārā par regulatoriem un mēģināja izprast, kādam tad ir jābūt šim vienotajam regulatoram Latvijā, cik lielai šim regulatoram jābūt autonomijas pakāpei. Katrā gadījumā šodien pēc būtības tuvākā laikā parādīsies likumprojekts "Par publiskām iestādēm", kas reglamentē šo autonomo iestāžu parādīšanos valstī, un reāli tas jau šodien ir realitāte. Tas nav nekas jauns. Realitāte ir Latvijas Banka, realitāte ir Radio un televīzijas padome, realitāte ir Kultūrkapitāla fonds, un tā varētu nosaukt ļoti daudzas iestādes, ko valsts ir izveidojusi kā neatkarīgas institūcijas, bet neizprotamu iemeslu pēc, kaut gan, ja iedziļinās šajā jautājumā, tad šie iemesli ir ļoti izprotami, ir vajadzīgs šo neatkarības pakāpi ierobežot šai autonomajai iestādei un pārveidot to par iestādi, kas tiek regulēta, politiski regulēta no vadošās koalīcijas puses. Vienalga, kāda koalīcija ir, šodien tā ir tāda, rīt varbūt būs sociāldemokrātu vadošā koalīcija, bet tas liecina par to, ka šī autonomija tiek regulēta un netiek ievērotas Pasaules bankas prasības par to, lai šis regulators būtu neatkarīgs.

Es tomēr vēršos pie kolēģiem deputātiem pārdomāt šo liktenīgo balsojumu un mēģināt izprast, ka šajā svarīgajā nozarē, kas regulēs visas svarīgākās lietas mūsu dzīvē, ir jānodrošina šī politiskā neatkarība. Jo esošie piemēri — politizētā Privatizācijas aģentūra, politizētie valsts uzņēmumu pārvaldes institūti — neko labu Latvijai nav devuši. Es aicinu atbalstīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu pateikt pavisam vienkāršu lietu. Mēs atkal gribam, manuprāt, iepīt Ministru kabinetu tomēr nevietā. Lietas būtība ir tāda, vai mēs gribam, lai šis sabiedriskais regulators, kas skar praktiski gandrīz visas dzīves sfēras, būtu atkarīgs no pašas stiprākās reālākās varas — no izpildvaras. Vai mēs gribam veidot šo situāciju tādu, lai šī regulatora lieta būtu neatkarīga no valdības, neatkarīga no izpildvaras. Vai mēs gribam rīkoties tā, lai valdība, katru šādu jautājumu risinot, būtu atkal valdības nestabilitātes priekšā. Vai mēs gribam to risināt? Ja valdības partijas grib atkārtot visas tās pašas, nu, teiksim, drāmas, kas šeit nesen bija, un savstarpējus, teiksim, tādus pārmetumus, tad mēs, protams, varam sekot priekšlikumam, ka tomēr Ministru kabinetam šeit ir lielāka noteikšana nekā Saeimai.

Es personīgi uzskatu, ka mums ir lieka šī Ministru prezidenta nepārtrauktā iejaukšanas politika visās lietās, kas nebūt nav obligātas viņam kā valdības vadītājam. Tas kaitē arī mūsu valsts prestižam. Es domāju, ka pats labākais, kas ir, ir tas, lai neatkarīgi no tā, kāda ir valdība, visi Saeimas politiskie spēki var arī virzīt kandidātus, viņus arī visus šī Saeima attiecīgi izvērtē, un tādā gadījumā, manuprāt, ir daudz labāka situācija nekā tad, ja katrs balsojums tiek uztverts kā netiešs neuzticības vai uzticības balsojums valdībai. Es saprotu, ka valdības partijas pašreiz grib atkal parādīt šādu situāciju, veidot šādu situāciju, lai būtu pēc iespējas grūtāk mums šeit Saeimā produktīvi strādāt.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Es vēl gribētu izdarīt piebildi saistībā ar mūsu izvēli. Mēs patiešām pirmo reizi saskaramies ar tādu jēdzienu kā regulators, sabiedrisko pakalpojumu regulators, kas turpmāk būs jēdziens — regulators. Un bija vairākas izvēles, kā to darīt — vai pie noteiktām ministrijām, kas lielāko tiesu iet šo ceļu, arī Eiropas Savienības valstis, kuras mums piedāvāja šo regulatoru arī ieviest, vai arī veidot superregulatoru. Mēs uzklausījām visus iespējamos priekšlikumus un izvēlējāmies superregulatoru, kaut gan mums nebija arī pienākums to veikt. Tā ir liela atbildība. Un skaidrs, ka pie šīs lielās atbildības arī to cilvēku lokam, kas šo atbildību nes, ir jābūt pietiekami lielam. Līdz ar to Kārļa Leiškalna priekšlikums, kuru Tautsaimniecības komisija atbalstīja ļoti lielā vienprātībā, es domāju, ir apliecinājums par izpratni.

Līdz ar to es lūdzu frakciju deputātus, kuru pārstāvji bija Tautsaimniecības komisijā, atbalstīt šo Tautsaimniecības komisijā pārstāvēto deputātu viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka daudzi varbūt arī no vairākuma kārtīgi šo likumprojektu nav pat izlasījuši. Vienkārši pirms sēdes izdalīja frakciju priekšsēdētāji, ir iekrāsota krāsa, kā jums būs jābalso, — zaļa vai sarkana, vai kāda nu kuro reizi ir tā pildspalva tam frakcijas priekšsēdētājam.

Es aicinātu jūs nopietni pārdomāt, kam un ko jūs deleģēsit. Un šinī gadījumā ar jūsu rokām jūs deleģēsit sabiedrības tiesības veikt uzņēmējdarbības, sabiedrības tiesības labāk dzīvot. Un šinī likumā superregulatoram jūs deleģēsit enerģētiku, telekomunikācijas, pastu un dzelzceļa transportu. Tas būs patiešām superregulators, kurš noteiks dzelzceļa tarifus, noteiks telekomunikāciju tarifus, kuram būs milzīga vara savās rokās. Mēs varam atstāt, kā bija sākotnēji pat domāts, ka tā būs Ekonomikas ministrijas pārraudzības iestāde. Tas ir ļoti zems līmenis. Mēs varam atbalstīt Jirgena kungu, patiešām, ka Ministru kabinets noteiks, kas būs šajā padomē, pēc tam Saeimai būs jābalso automātiski un jāpieņem, kā ir Ministru kabinets lēmis.

Bet šeit es piedāvāju patiešām atbalstīt Kārļa Leiškalna kunga iniciatīvu, kas ir pietiekami demokrātiska, un pielietot to metodi, kāda ir Radio un televīzijas padomei, kur pēc būtības tiek deleģēts, desmit deputāti deleģē kādu, teiksim, padomes locekli, notiek Saeimas diskusijas un pēc tam notiek balsojums. Un tomēr mēs varam publiski izdiskutēt par labākajām kandidatūrām, un šeit nevajadzētu tikai domāt, ka tā būs politiskā pārstāvniecība, bet drīzāk taisni kvalitatīvā pārstāvniecība. Atdot klasiskā veidā tehnoloģijai vai tehnologiem šo jautājumu... nu, ka, pieņemsim, ir zinātņu doktors šinī sfērā, Ministru kabinets, teiksim, to izvirza, tas var radīt to, ka bieži netiks ņemtas vērā sabiedrības intereses.

Un tādēļ es aicinu noteikti atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Un, ja šis viedoklis netiks pieņemts... ņemts vērā, tad šis likums pazaudēs visu savu to būtību, kas tajā ir ielikts, viņš pārvērtīsies kabatas instrumentā un es tuvu domāju, ka pat vai nu Prezidentes kundzei, vai arī pat tuvākā laikā tas izraisīs nopietnus pretargumentus, tiklīdz tas sāks strādāt. Tas var pārvērsties atsevišķu lobiju rokās par spēcīgu ieroci. Es aicinu atbalstīt Leiškalnu!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo parlamenta priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šis ir viens no tādiem likumprojektiem, kur, patiesību sakot, izskatot to pirmajā lasījumā komisijā, es pat vienreiz demonstratīvi atstāju telpu. Patiesību sakot, es vēl tagad neesmu simtprocentīgs šī likuma piekritējs, tā elementārā iemesla dēļ, jo es paredzu pie mūsu politiskās kultūras Latvijā ar šī likuma iedibināšanu stipru pretrunu izveidošanos starp valdību, kas ir galvenā izpildvara, un šo te institūciju. (Starpsauciens: "Šī ir augsti attīstīta valsts!") Jo vairāk tāpēc, ja mēs rūpīgi paskatāmies likumā, mehānisms, kā valdība, valdības attiecības ar šo te institūciju tiks dibinātas, nav nekur uzrakstīts un neviens mēs to riktīgi arī nezinām.

No otras puses, pieņemot šo likumu, mēs esam tāds izmēģinājumu trusītis, kas vienīgā Eiropā iet uz vienīgo regulatoru. Nekur citur tas nav. Cik man zināms, vēl vienā kaut kādā tur Karību salā tas tā ir. Katrā ziņā jāsaka, ka tas ir samērā bīstami, ko mēs darām. Nu labi, bet nu ir trešais lasījums, par vēlu man jūs pārliecināt. Es vispār ne sevišķi saprotu, kāpēc par šo likumu uzstājas tikai opozīcija, un tāpēc es arī nācu šeit, un es būtu ļoti priecīgs, ja tiešām tā būtu, ko šeit teica cienījamais Baldzēna kungs un Salkazanova kungs, ka arī tad, ja vairākuma koalīciju vadītu sociāldemokrāti, ka viņi arī tikpat cieti iestātos par šīs institūcijas neatkarību. Diemžēl jūs vēl nevarat to pierādīt. Varbūt Dievs jums dos iespēju to pierādīt, bet pagaidām tie ir tukši solījumi. Es pietiekami labi stādos priekšā argumentus, kurus var izmantot pretēji, un vienu es jau pateicu, ka, ja šo institūciju veido pilnīgi neatkarīgi no valdības, un šeit neiet runa tikai par tarifu metodiku vai par tarifiem, bet iet runa arī par licencēm, licenču došanu, licenču likvidēšanu, ka mēs iedibinām ļoti stipru pretrunu starp izpildvaru — augstāko institūciju — valdību un šo te regulatoru. Un tas būtu viens no argumentiem, kuru es varētu minēt pretī Salkazanova kungam un Baldzēna kungam. Tiesa, man te jāsaka, ka "Latvijas ceļš" šeit nu nodemonstrē tādu fantastisku lietu, ka vadošās koalīcijas, tātad partija, kurai ir premjers, tajā pašā laikā komisijas vadītājs, kas arī ir no partijas, iet ar priekšlikumu, kas nu nav izpildvaras interesēs. Mēs "de facto" nodemonstrējam, ka tas ir tagad tā. Jums, sociāldemokrāti, tas vēl varbūt nākotnē būs. Paskatīsimies!

Es tomēr palieku laikam mazākumā. Es neesmu bijis trešajā lasījumā, un es, protams, uzskatu, ka Saeimai ir jābūt noteicošajam vārdam. Saeima var atcelt attiecīgos cilvēkus, nepiekrist viņiem, bet virzīt kandidatūras uz šo te institūciju, un Jirgena kungam ir priekšlikums, ka virza kabinets un Saeima apstiprina. Ko nozīmē — apstiprina? Viņa varēja noraidīt. Es tomēr uzskatu, ka bez valdības to darīt nevar. Un desmit deputāti vai pieci deputāti, kas te iesniegs, protams, būs politisks tirgus daudz lielāks. Un valdības atbildība, neapšaubāmi, būs mazāka, kad viņi teiks: mēs jau neesam šos cilvēkus izvirzījuši. Ja jūs viņus tur ievēlat, lūdzu! Un tā jau mēs pirmajā brīdī iedibināsim pretrunu starp valdību un starp jaunizveidoto institūciju. Šeit daži saka, kāpēc es te runāju vienādi un kapitāla tirgus komisijā otrādi. Tāpēc, ka kapitāla tirgus komisijā, cienītie kolēģi, ir Latvijas Banka. Šeit Latvijas Bankas nav. Te ir tikai izpildvara. Un neapšaubāmi, ka man nav riktīgi skaidrs, ko darīs vesela virkne ministriju, tajā skaitā Satiksmes ministrija pirmkārt, un vēl es varētu minēt citas izpildinstitūcijas, jo šīs attiecības nodefinētas nav. Varbūt ka izdosies tālākā likumdošanā to izdarīt. Apstādināt to lietu ir par vēlu, bet es, protams, palieku pie Jirgena priekšlikuma, būdams izpildvaras patriots.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs aizskāra, vai ir jābūt vienotam, vai ir jābūt dalītam. Tiešām, šis ir trešais lasījums, un grūti šodien ir pateikt, kā būtu labāk, bet, kā pašlaik ir, to mēs redzam. Tas ir vienotais, bet diskusija šodien ir par šo te, vai ir neatkarīga institūcija, ka Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija ir autonoma iestāde valstī, kā to prasa Pasaules banka, nevis sociāldemokrāti, kā to prasa starptautiskā pieredze. Vai šī iestāde ir tāda kā lelle, kuru aiz šņorītēm var raustīt? Un šodien valdība ir izšķīrusies, ka tā būs lelle, kuru aiz šņorītēm varēs raustīt, un viņa spēlēs tādu teātri, kādu vajadzēs. Un šinī brīdī ir interesanta situācija, un es gribētu izmantot to, ka pašlaik premjers ir klāt. Ja neviens ministrs neaizstāv šo Ministru kabineta viedokli, tad es gribētu dzirdēt premjera viedokli, un arī tauta lai to dzird, kāpēc Ministru kabinets ir izšķīries par šo lelli, kuru aiz šņorītēm varēs raustīt, un kāds šim lelles variantam ir sakars ar "Lattelekom".

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šis likums Latvijas Republikas iedzīvotājiem nesīs ļoti lielas nepatikšanas. Es domāju, pēc diviem gadiem mēs redzēsim tos brīnumus, kas notiks. Tāpēc es varu izteikt tikai līdzjūtību arī mums katram. Visi tie tarifi, kurus aprēķinās, un tur jau nekādi nebūs samazināšana, tikai būs pieaugums, tas skars visus. Un mēs steidzamies kā vienmēr. Nu, tarifu rekets. Jūs to zināt ar abonentu maksu par gāzi. Kam ir viena plītiņa — latu maksā, un pensionārs vispār mēnesī nenodedzina to lata vērtību, bet viņš ir spiests maksāt. Kam? Par ko? Līdz šim laikam mēs nezinām. Bet 1997. gadā ieviesa. Tam, kam ir apkures sistēma, tas maksā 3 latus. Par ko? Kam? Tas ir rekets. Darbinieku ieinteresētība. Es jums pateikšu, ka tā, kā mums tiek aprēķinātas visas izmaiņas likumdošanā, kur vajadzētu kādu aprēķinu ... Nu tā it kā kaut kas ir teicis, ka tā vajag, un ja vēl, pasarg Dievs, ja pasaka to no Eiropas priekšā, tad to visu mēs steidzamies darīt. Neveicot nekādus aprēķinus. Darbinieku bezatbildība. Tā taču arī būs. Un tur būs visdažādākās sankcijas. Un sankcijas, kā vienmēr, būs nežēlīgas. Cietīs arī mazie, sīkie un vidējie uzņēmēji. Nu un kandidatūras, kas uz to vadību. Protams, es jau tagad varu pateikt, ka tās kandidatūras ir nokomplektētas. Tāpat kā tas bija ar Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju, tas likums vēl nebija sagatavots, kad jau kandidatūras bija izraudzītas. Bija. Un tagad jau ir izraudzītas. Jo, redziet, noteikts ierēdņu grupējums vai ietekmīgu cilvēku grupējums grib jau salikt savus cilvēkus, lai pēc tam varētu iedarboties uz Latvijas ekonomiku, un, pasarg Dievs, ja tur vēl opozīcija tiek pie varas. Un, kas attiecas par to vienu instrumentu, no mums neviena jaunievesta sistēma nestrādā, un diemžēl arī šitā nestrādās. Un es domāju, ka pēc gada mums pienāksies atgriezties pie šī likuma un to labot. Un nežēlīgi labot.

Nu, kas attiecas uz Pasaules banku, jūs zināt vērtējumu, kādu tā Latvijai un Latvijas valdībai un mūsu darbiniekiem izteica, un galu galā mēs esam savā valstī, mums pašiem ir jārīkojas, bet ne jāstrādā ar citu galvu. Tāpēc ja jau pieņem, tad tikai 14. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Es aizstāvēšu Ministru kabineta viedokli, Salkazanova kungs! Un aizstāvēšu sekojoši. Es aicināšu jūs — nevajag ļaut sevi novirzīt no lietas būtības. Mēs visi šeit lieliski saprotam, ka nav runa par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas neatkarību. Nav iespējama augstāka neatkarība kā tā, ko paredz Jirgena kunga priekšlikums. Un tā ir tieša ievēlējamība no parlamenta, no Saeimas. Nav nekādas augstākas neatkarības šajā valstī, un nav pat runa arī par izpildvaras interesēm. Ir runa par kaut ko citu. Ir runa par to, ka valsts uzbūvei ir jābūt loģiskai, un valsts uzbūvei ir jābūt loģiskai no atbildības viedokļa. Nevis no izpildvaras interešu, bet no izpildvaras atbildības viedokļa. Šajā valstī vēlētāji, kā jums patīk teikt — tauta, nekad, nekad nav prasījuši atbildību par regulējamām cenām — par elektrības cenām, par dzelzceļa biļešu cenām, par telefona cenām — no opozīcijas, šī atbildība vienmēr ir prasīta no valdības. Un tāpēc valdībai ir jāļauj ieteikt Saeimai tie cilvēki, par kuriem tad Saeima izšķirsies — balsot vai nebalsot. Tas arī viss. Dzelžaina loģika.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Gribētu atzīt to, ka Lībanes kundzei ir daļēja taisnība. Patīkami redzēt, ka šeit Saeimai ir tiesības teikt "jā" vai "nē". Bet vairāk nekādu tiesību nav. Izvirzīt savas kandidatūras, Saeimai nav šīs tiesības. Šis līmenis ir, protams, sasniegts arī mūsu kaimiņvalstī, kas ir prezidentāla republika, tātad Boriss Jeļcins savulaik varēja virzīt ministrus un attiecīgi Krievijas parlaments varēja pateikt "jā" vai "nē".

Mēs pašreiz esam šajā demokrātijas līmenī, kas ir, protams, arī augsts līmenis, ka mēs sevi salīdzinām ar to, kurā vietā mēs vēl nesen bijām. Bet mēs pavisam nesen, šodien uzklausījām Anglijas apakšpalātas spīkeres runu, un mēs visi dzirdējām par to demokrātijas līmeni. Un tagad jums, valdības partijas, ir iespējas apliecināt, vai jūs atzīstat šo Eiropas demokrātijas kvalitāti vai ne.

Es atgādināšu, ka deputāts Kārlis Leiškalns ir "Latvijas ceļa" deputāts, atgādināšu, ka viņš ir šīs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs. Es atgādināšu to, ka jūs balsojat par viņa vai pret viņa priekšlikumu. Protams, jūs varat pakļauties arī Ministru kabineta spiedienam. Bet es gribētu, lai nebūtu tāda situācija, ka opozīcijai būtu jādomā tā: ja mēs gribam kādu izvirzīt no savas puses, tad diemžēl mēs to nevaram, jo jūs tādus likumus nedodiet. Mums ir jādomā nepārtraukti par to, kā tad varbūt nomainīt šo valdību. Vai tad jums ir jāprovocē opozīcija uz valdības gāšanu? Godājamie kolēģi, jūs pašreiz, ejot Ministru kabineta pavadā, tā darāt. Mēs nevaram izvirzīt nevienu savu pārstāvi uz šo ļoti svarīgo komisiju, ja mēs nenomainām valdību. Es domāju, tas ir absurds!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ļoti nepatīkami, ja no Saeimas tribīnes tiek dota nepatiesa informācija. Starp citu, sabiedrība ļoti būtiski ir vienmēr kontrolējusi un skatās uz šiem tarifiem. Kaut vai klasisks piemērs ir slavenais notikums ar "Lattelelekom" tarifiem, kā rezultātā atkāpās daļēji Telekomunikāciju tarifu padome. Cita lieta, ka šīs struktūras uzbūve bija jau smagnēja. Tas pats jūsu satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunova kungs vairākkārt neapstiprināja Telekomunikācijas tarifu padomes lēmumus. Un kāpēc neizdarīja? Tādēļ, ka sākās gan masu saziņas līdzekļos informācija, gan arī sabiedrības aktivitātes notika. Un tādēļ sabiedrība vienmēr ir aktīvi iejaukusies šajos jautājumos. Un tā nav tikai viena Ministra kabineta tiesību jautājumu sfēra. Jāsaskaņo ir starp sabiedrības reālo maksātspēju, kura Latvijā ir zema, un šiem visiem monstriem, bieži vien monopolmonstriem. Un tādēļ es aicinātu vēlreiz. Šim jautājumam ir jābūt, patiešām ir jāatbalsta Leiškalna kunga iniciatīva. Tas nevar būt šaura Kabineta rokās, kurš nolems: lūk, šos mēs ieliksim, šie ir lielie speciālisti elektroenerģijā, šie ir speciālisti no tādas partijas. Tā nevar! Ir jābūt atklātai diskusijai. Tad šie kandidāti tiksies gan ar partijām, gan arī ar tautas masām. Būs atbildīgi viņu priekšā. Viņi zinās — pēc tiem pieciem vai sešiem gadiem viņi iznāks ārā no turienes. Par viņiem neviens vairs nebalsos.

Tad jau arī jūsu partijas pārstāvis Rubeņa kungs labi pierādījis profesionālismu, ka māk atrast zelta vidu šajos jautājumos. Dod iespēju saglabāt savu amatu šādā vēlētā amatā. Un to viņš ir pierādījis ar Radio un televīzijas padomi. Nevajag tagad baidīt ar to, ka sabiedrībai šie jautājumi nav aktuāli. Ir padomes, kurās ļoti normāli visi šie mehānismi funkcionē. Ir diskusijas. Varbūt reizēm arī strīds... Nevajag patiešām pārvērst kā Baldzēna kungs, ka jāgāž, lūk, ir Kabinets tādēļ, ka Latvijā pacels elektroenerģijas cenu. Tas būs diskutabli.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par to Latvijas Republikas valdības darbības loģiku. Tik tiešām vienu otru reizi tur nevar atrast loģiku. Nu, teiksim, kaut vai tāda iecere — "Lattelekom" padomes locekļi, strādājotšie cilvēki nezina, ka Latvijas valdību nodod starptautiskajā tiesā. Uzzina tikai no preses konferences. Bet, kāpēc ir vajadzīgi tādi cilvēki?

Tālāk. Pelavu un salmu ievešana Latvijā. To taču arī akceptēja Ministru kabinets. Un produktu ievešana, kuri nav derīgi uzturam. Es domāju, ka tas arī nedara kaut kādu patīkamu skatu Latvijai pasaules acīs.

Latvijas iekšējā tirgus aizsardzība. Ko Ministru kabinets ir darījis šinī jautājumā? Desmit gadu laikā pat nebija izstrādāts likums. To pieņēma tikai pagājušajā gadā, un tā viņš līdz šim laikam nestrādā. Teiksim, finansu ministrs nes tikai politisku atbildību par savu darbību. Kur tad te ir loģika? Kāpēc mēs negribam, lai tādās nozarēs strādātu pie politiskām organizācijām nepiederoši profesionāļi? Man nav saprotams.

Un tagad par valdības atbildību. Teiksim, desmit gadu laikā, kad ir valdība atzinusies, ka tā ir pielaidusi kļūdu. Mēs paskatāmies uz "Lattelekom". 15 miljonus samaksāja par līguma izstrādi. Un kāds tad tas līgums? Vismaz 200 miljonus "Lattelekom" jau vispār valstī ir zaudējis, valsts no tā. Un tagad vēl pietiesās kādus 200—250 miljonus. Kas maksās to naudu? Un kur tad ir tā atbildība?

Naftas parāds, kas parādījās Ventspilī no Krievijas puses. Kas maksās tos 5 miljonus, un kur aizgājusi ir tā nauda? Un Daugavpils ķēžu rūpnīca. 12 miljonus izņēma no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas, un arī neviens neatbildēja un neviens neatvainojās.

Sēdes vadītājs. Laiks...

L.Bojārs. Tāpēc 14.punkts ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, negribēju runāt, bet Kristiānas uzstāšanās tomēr izsauca vēlmi. Es nevaru saprast, kāpēc, runājot tik skaistus, svinīgus vārdus par Ministru kabineta atbildību, Kristiāna nekādi nekomentēja šodien iepriekšējo Ministru kabineta atbildību tieši tajā pašā skaistajā, jaukajā "Lattelekom" jautājumā. Kāpēc? Un tieši tāpēc, ka Ministru kabinets, kuru vada viens spēcīgas politiskās partijas pārstāvis, visu laiku nav spējīgs nest šo politisko atbildību, un partija nav spējīga nest atbildību. Tas izsauc nākamo soli, kad Godmaņa kungs šeit uzstājās ar pirmsvēlēšanu runu par labu savai partijai, protams. Un sēdes vadītājs to nekādi pat neietekmē, jo uzreiz pasaka: "Redziet, nākošie, kas nāks, tie jūs piemānīs tāpat kā visi tie, kas pašlaik jau ir bijuši pie varas. Un tāpēc vajag uzticēties tiem, kas ir pie varas."

Pievērsiet uzmanību vēl vienai lietai. Kura ministrija būtībā ierosina šo 13. priekšlikumu? Ekonomikas ministrija! Un jūs esat pārliecināti, ka Ministru kabinets arī piekļūs pie šīs teikšanas. Jūs nekādā veidā nepārliecina tas, kas notiek šodien ar Latvijas Privatizācijas aģentūras padomi?

Baldzēna kungs jau mēģināja jums pierādīt, ka jūs paši liekat iekšā valdības šūpošanas mehānismu vēl vienā vietā. Priekš vēlētājiem tā ir skaidra ziņa par to, ka jūs ieliekat tirgu, koalīcijas veidošanās tirgu katrā jaunā pēcvēlēšanu periodā. Tirgosimies ar amatiem: jūsu cilvēks aizies tajā padomē, mūsu cilvēks aizies šinī padomē, un viss būs kārtībā. Es ceru, ka arī Ministru prezidents tomēr neizturēs un paskaidros Ministru kabineta viedokli šajā jautājumā, jo, ja Kristiāna šodien jau Ministru prezidenta vietā runā, tas nozīmē, ka steigšus ir jāmaina Ministru prezidents, kurš nekādi nereaģē uz šo likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es sākšu pēc kārtas. Paldies Salkazanova kungam! Paldies Baldzēna kungam! Paldies Lauska kungam! Man te jāpasaka tas paldies, jo šis bija jautājums, kas tika diskutēts komisijā ļoti nopietni.

Bojāra kungs, es jums neteikšu paldies, jo jūs nepieturaties pie trešā lasījuma nosacījumiem, ka runā tikai par priekšlikumu tēmu burtu. To pašu es nevaru teikt Burvja kungam. Jūs esat viens no asprātīgākajiem deputātiem šeit, bet šobrīd mēs izšķiram ļoti svarīgu likumu. Likumprojektu un arī ļoti svarīgu priekšlikumu. Es redzu, ka neviens no jums nav pamanījis šī priekšlikuma svarīgumu, ko iesniedzu es un uz ko nevarēs šobrīd atsaukties, jo tas ir kļuvis par komisijas priekšlikumu. Godmaņa kungs, jūs nebijāt, komisija to atbalstīja ar pilnīgi visām balsīm. Un šī priekšlikuma ieguvums ir 13.priekšlikums, ko iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Jo jāteic, ka otrajā lasījumā parlaments ir atbalstījis arī tāpat, neatbalstot Leiškalna priekšlikumu par izveidošanas kārtību. Ir atbalstījis regulatoru kā Ministru kabineta pārraudzības iestādi, un tad tiešām es vairs neredzu jēgu šāda vienota regulatora veidošanai Latvijā. Šobrīd ir, politikā mēs bieži sakām, kompromisa māka, un man liekas, ka šobrīd jau kompromiss ir sasniegts. Ministru kabinets, Ekonomikas ministrijas personā ir nācis pretim parlamentam un teicis: jā, parlaments apstiprinās šo institūciju. Kāpēc apstiprinās, es tūlīt pat minēšu piemēru — Radio un televīzijas uzraudzības padome. Parlaments Saeimas Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā izvirza pretendentus un pats tos arī apstiprina, aizklāti balsojot. Tātad ir alternatīvi pretendenti uz amatiem. Par amatiem bieži vien vienojas, tirgojas un dalās, jo tā ir politikas būtība, un nevajag izlikties, ka politika ir kaut kas vairāk, nekā tā ir, ka tā ir tiklo meiteņu ģimnāzija pie katoļu baznīcas. Tā tas nav, politika ir politika, tas jāņem vērā. Tātad finansu uzraudzības padome, kurā Ministru kabinets ... nē, Latvijas Bankas un Finansu ministrijas ieteiktā persona netika apstiprināta, kāda tur ir izvirzīšanas kārtība? Absurda pēc manas pārliecības, un es gaidu Muciņa kungu, kas nāks ar valsts iestāžu izveidošanas koncepciju, tas viņa prātam pa spēkam, viņš to izdarīs. Absurda kāpēc? Tāpēc, ka divas personas izvirza bankas prezidents kopā ar finansu ministru, apstiprina parlaments, pēc tam šīs divas personas pieaicina vēl trīs klāt, un balsojumos, politisku lēmumu pieņemšanā, un šie ir tieši politiski lēmumi par uzraudzību, viņi balso ar līdzīgiem mandātiem. Atkal kāda abstrakcija. Un tā mēs varētu šādas dažnedažādas izveidošanas kārtības pēc būtības vienotās, autonomās iestādēs Latvijā sameklēt ne vienu vien, arī pati Latvijas Banka. Latvijas Bankas padomē gan apstiprinām mēs paši visus, un nevis divus apstiprinām, trīs pieaicina klāt.

Tātad kur ir šeit tas kompromiss? Jirgena kungs ir iesniedzis priekšlikumu, ka kabinets, vienīgi kabinets, kāpēc Jirgena kunga priekšlikums ir labāks, lai gan es uzskatu, ka padomes locekļi, pieci padomes locekļi un tās priekšsēdētājs ir politiskas personas, un eksperti izveido visu to sistēmu, tomēr kabinetam ir iespējas izsludināt konkursu, un parlamentam, es domāju, būtu ļoti grūti izsludināt konkursu uz attiecīgajām vietām, sameklēt. Tā ir vienīgā priekšrocība Jirgena kunga priekšlikumā. Es pateicos tiem, kas ir atbalstījuši mani kā komisijā, tā šeit, es uzreiz pasaku, ka man pašam ir jābalso pret savu priekšlikumu, atbalstot Jirgena kunga priekšlikumu, bet te ir tā parlamentārisma būtība, mēs esam sasnieguši kompromisu.

Un es domāju, ka arī opozīcijas pārstāvji varēs piedalīties konkursā uz tām vietām, ko izsludinās Ministru kabinets. Un, ja, teiksim, gadījuma pēc konkursā pieteiktos par padomes priekšsēdētāja amatu kaut vai jūsu deputāts Arnis Kalniņa kungs, es domāju, ka Ministru kabinets jau nu noteikti neizsvītrotu viņu aiz politiskiem iemesliem. (No zāles deputāts L.Bojārs: "Izsvītros!") Neizsvītrotu, Bojāra kungs, mums nav tik ļaunprātīgs Ministru kabinets. Ministru kabinetu interesē valsts... Pietiek, lūdzu, Vidiņa kungs, paldies, jo es saprotu, ka var nogriezt arī mēli par runāšanu par daudz. Paldies! Aicinu balsot! (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pārstāvi komisijas viedokli!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 17, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāta Leiškalna priekšlikums vairs nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tātad 15.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 7. panta ceturto daļu, un arī tas vairs nav izskatāms, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Nav gan tā!")

Sēdes vadītājs. Paldies! Atvainojiet! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Es gribu runāt!

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties debatēt par 15. priekšlikumu?

M.Lujāns. Jā, protams!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns. Pirmkārt es gribētu arī, lai priekšsēdētāja kungs aizrāda cienījamam ziņotājam, ka viņam pirmīt vajadzēja aizstāvēt komisijas viedokli, bet Ministru kabineta viedokli lai aizstāv Ministru kabineta pārstāvis, viņš nav Ministru kabineta pārstāvis. Un komisijas viedoklis iepriekšējā balsojumā bija pozitīvs.

Pie reizes bija vēl jautājums, kāda bija balsošanas kārtība, jo daudz radikālāki priekšlikumi bija Leiškalna kungam, ko bija atbalstījusi komisija. Diemžēl tika izdarīts pretējs gājiens, ka tika uzlikts Jirgena kunga balsojums, kur panāca jau vēlamo rezultātu vairākums, līdz ar to otrs jautājums netika balsots. Tā ka diez vai vajadzēja papriekšu Leiškalna kunga balsojumu, un tad vai nu vajadzēja balsot par Jirgena kunga priekšlikumu, kuru atbalstīt vai noraidīt, un paliktu otrā lasījuma redakcija. Tāda ir shēma, kas tika pārkāpta iepriekšējā balsojumā apzināti. Un šajā brīdī arī, piedodiet, pareizi jau Kārlis norādīja, mums ir pilnībā normāli diskutējams jautājums, kāds ir mehānisms par priekšsēdētāja ievēlēšanu, jo iepriekšējais pants, ko jūs nobalsojāt, cienījamie kolēģi, pārkāpjot Kārtības rulli, runā tikai par padomes ievēlēšanu. Priekšsēdētāju var ievēlēt tā, kā piedāvā arī Leiškalna kungs. Ka var gan pēc Ministru kabineta, gan arī pēc deputātu priekšlikuma izvirzīt priekšsēdētāju, kas ir kā atsevišķa institūcija. Tādēļ es šajā brīdī aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu un balsot pozitīvi. Ja mēs atdevām jau vienu funkciju Ministru kabinetam, tad otru vismaz paturēsim Saeimas rokās.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Esiet ļoti uzmanīgi! Šīs runas, protams, var jūs dezorientēt. Tāpēc, ja mēs skatāmies šos priekšlikumus to, ko mēs esam nobalsojuši automātiski, no turienes izriet, ka mums ir jāatbalsta arī 16.priekšlikums, jo secībai ir jābūt loģiskai. Ministru kabinets iesaka. Tas, ko piedāvā Lujāna kungs, cienījamie deputāti, ir pavisam katastrofāla situācija, ka vienā institūcijā tiek iebalsoti no divām pusēm cilvēki iekšā, kas vispār šo institūciju var padarīt darboties nespējīgu, tāpēc lūdzu nepadodieties saldām runām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es nerunāšu komisijas vārdā, jo atšķirībā...

Sēdes vadītājs. Nē, jūs tagad varat runāt tikai komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Es gribēju pateikt to, ka es atsaucu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tad jums vajadzēja pieteikties debatēs iepriekš. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 46, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 16. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir līdzīgs 17. priekšlikumam. Komisijas vārdā es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un neatbalstīt Jirgena kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 19, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies! 17. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 18. priekšlikums pie 7.panta. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs lūdz izslēgt 7. panta piekto daļu, kas nosaka regulatora rotācijas principus. Komisija atbalsta jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns papildina — izslēgt arī sesto daļu, tātad 19.priekšlikumā izslēgt 7. panta piekto daļu, ko mēs tikko izdarījām, un sesto daļu, aicinu atbalstīt, jo komisija ir atbalstījusi Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies! 20. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir izrietošs no iepriekšējiem strīdīgajiem balsojumiem par 7. panta sesto daļu. Aicinu balsot un, Lujāna kungs, aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 14, atturas — 7. Priekšlikums tiek pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies! 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, vairs nav izskatāms. 22. priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums pie 8.panta pirmās daļas, papildinājums ar otro teikumu ir daļēji atbalstīts un ir ietverts 25.priekšlikumā, ko ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, tāpēc es jūs aicinu atbalstīt daļēji 23., 24., 25. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Atvainojiet, Modris Lujāns vēlas debatēt par 23.priekšlikumu.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs tagad nokļūstam pie nākamās interesantās sadaļas, kura, es domāju, izraisīs plašas sabiedrības diskusijas. Es neesmu pret gaidāmo demokrātiju pašvaldību vidū, par to, ka tagad vairākas pašvaldības sametīsies kopā un izveidos vienu mazo regulatoru. Es arī komisijā nekādīgi nevarēju kārtīgi saņemt atbildes par šiem jaunajiem regulatoriem, kas, iespējams, pēc šī likuma izveides, pieņemšanas, sāks veidoties Latvijā. Katrā miestā būs viens mazs regulatoriņš, un Rīgā būs superregulators. Pēc tam varbūt vairāki pagasti sametīsies kopā un sāks kaut ko uz velna paraušanu regulēt. Tāpat Rīgā jau būs pat ļoti interesanta situācija. Būs Rīgas regulators un būs Rīgas superregulators. Cik tas viss izmaksās Latvijā? To neviens šodien nevar pateikt. Protams, var pateikt to, ka katra pašvaldība pēc savas iniciatīvas, pēc sava budžeta iespējām veidos tos regulatorus. Sākotnēji uz pirmo lasījumu doma bija par viena lielā regulatora izveidi valstī, patiešām, to es saprotu. Bet tagad mēs, protams, nokļūstam tālāk uz lielāku demokrātiju, jau uz pilnīgu demokrātiju, kur visi kaut ko regulēs. Regulēs gan, kā miestā izvedīs atkritumus, gan kā miestā noteiks siltuma tarifus, būs regulators, būs algas, būs amati, būs nauda, būs ļoti interesanta nodarbošanās. Bet, man liekas, drīzumā pārvērtīsies, ka Latvija būs viena liela regulatoru valsts.

Nu, komisija nolēma, ka jāatbalsta, mums jāatbalsta noteikti tā, kā ir iekrāsots, kaut gan es aicinātu gandrīz vai komisiju... deputātus no opozīcijas, mēs varam pateikt savu viedokli, bet mūsu balsojumiem vairs nav nekāda jēga, visa ķeza jau ir savārīta ar to, kā cienījamā Andra Bērziņa valdība ir iekrāsojusi, ar kādiem flomāsteriem, kā jau es teicu, šo likumu. Latvijā opozīcijas viedoklis neskan un neskanēs ne šinīs regulatoros, ne tarifos arī mūsu domas šeit nav vajadzīgas.

Es aicinu patiešām Kārli nolasīt, kā ir katrā pantā nolemts Kabinetā, lai mums arī būtu vienkāršāk un skaidrāk viss, un tad iet labi uz priekšu, varbūt kādā brīdī vēl padiskutēsim, jo beigās jau vēl būs pāris interesantas diskusijas.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputāts Lujāns neceļ iebildumus par atbildīgās komisijas viedokli par 23., 24. un 25. priekšlikumu. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! Priekšlikumi ir izskatīti, un tagad es aicinātu jūs atbalstīt arī komisijas viedokli pie 26.priekšlikuma par izslēgumu 8.panta 3., 4., 5., 6. , 7. daļā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums — papildinājums 8.pantā, ko iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas tiek atbalstīts, reizē daļēji atbalstot arī 28.priekšlikumu un visu šo iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lujāna kungs, arī kopīgi ar jums izveidotajā, kas ir numur 29 — papildinājums 8.pantā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 27., 28. un 29.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 30.priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nosaka izslēgumu punktā, kas reglamentē pašvaldību regulatoru finansēšanu no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumiem. Es aicinu jūs atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un arī atbildīgo komisiju, kas ir akceptējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk, deputāti, man jāvērš jūsu uzmanība uz redakcionāliem precizējumiem, kas ir šī paša 8.panta 8., 9.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Kā arī redakcionāls precizējums ir pie 1.daļas 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 2., 3.daļas tieši tāpat ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tad nāk Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums — sadalīt 9.panta 1.daļas 6.punktu sekojošos punktos un redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Neatbalsta arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu ar numuru 32 par 9.daļu, 9.panta 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Bet aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto papildinājumu 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums. Redakcionāli precizējumi šā paša panta 8.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. 34. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums par izslēgumu 9.pantā. Mēs to redakcionāli precizējam, bet aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 3.apakšpunkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 35.priekšlikums pie 10.panta. Izstrādā atbildīgā komisija un aicina deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 35. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šinī brīdī laikam būtu jāpadomā par to, vai nav jānoraida komisijas priekšlikums, jo komisija šo priekšlikumu izstrādāja tanī brīdī, kad bija plānots par to, ka šī komisija būs Saeimas vēlēta un Saeimas vēlēts būs arī priekšsēdētājs. Šinī brīdī iznāk nedaudz citādāka situācija. Uz tepiķīti Ministru kabinetā ieradīsies Ministru kabineta izvirzīts.... jā, un Saeimas apstiprināts, bet tomēr pakļautības sava veida cilvēks. Viņam vairs nav tas spēka motīvs, kāds izteicās iepriekšējā būtībā, kā bija komisijā. Tas drīzāk sauksies: izsaukt uz tepiķīti to, ko pats esi izvirzījis.

Tātad šinī brīdī vairs diez vai vajadzētu atbalstīt komisiju, un es aicinātu komisijas priekšlikumu noraidīt, jo tas jau pārvērš savu būtību. Tam vairs nav tā svarīguma nozīme, kāda viņam bija domāta sākotnēji.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā gribu paskaidrot Miervaldim... es atvainojos, Miervaldis Polis bija gala vārds... Modrim Lujānam, ka regulators nav vairs pārraudzības iestāde, kā bija likumprojekta otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, bet ir autonoma iestāde, kas atbild tikai likuma priekšā, un ir mainījusies tikai kārtība, kas iesniedz priekšlikumus par šīs attiecīgās komisijas, par regulatoru padomes locekļiem, bet komisijas statuss šobrīd paliek tāds pats, kā mēs to izmainām ar Jirgena kunga 13.priekšlikumu. Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 24. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! 36.priekšlikums pie 12.panta. Iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija gan redakcionāli precizē iepriekšējo redakciju, bet deputāti neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies! Pie 13.panta ir priekšlikums ar numuru 37 — 13.panta 1.daļu izteikt redakcijā, kuru jūs redzat. Iesaka deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts šis priekšlikums.

K.Leiškalns. 38.priekšlikums — par informācijas sniegšanu. 13.panta 2.daļu ierosina mainīt deputāts Leiškalns. Komisija, redakcionāli precizējot, atbalsta deputātu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums nr.39. pie 14.panta 1.daļas par pārskatu parlamentam. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi 2. nodaļas 16.panta redakciju, kuru liek priekšā priekšlikumā nr.40 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 38. — par informācijas sniegšanu. 13.panta 2.daļu ierosina mainīt deputāts Leiškalns. Komisija, redakcionāli precizējot, atbalsta deputātu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs... priekšlikums nr.39. pie 14.panta 1.daļas par pārskatu parlamentam. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi 2. nodaļas 16.panta redakciju, kuru liek priekšā priekšlikumā nr.40 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums — izslēgt 3.nodaļu, iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 42.priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs piedāvā izslēgumu 16.pantā, kas attiecas uz tarifiem. Komisija to daļēji atbalsta, iekļauj pati savā izstrādātajā priekšlikumā par 16.panta 1.daļu, kas ir priekšlikums ar numuru 43. Aicinu atbalstīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42. un 43.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Par 16.panta 2.daļu ir divi priekšlikumi — 44. un 45. Iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgens un deputāts Leiškalns. Komisija daļēji atbalsta 44.priekšlikumu pilnībā, bet, redakcionāli precizējot, atbalsta deputāta Leiškalna priekšlikumu par 2.daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 16.panta 6.daļā ir 46.priekšlikums. Iesniedz Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija Jirgena kungu atbalsta pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 18.panta es vēršu jūsu uzmanību uz redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 47.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs izsaka 6.daļu 18.pantā jaunā redakcijā. Jūs redakciju redzat. Komisija šo ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 19.panta 1.un 3.punktā ir precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tāpat ir redakcionāli precizējumi pie 8.apakšpunkta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. Un nonākam pie 48.priekšlikuma, kas runā jau par 20.pantu — regulatoru tarifu noteikšanas metodiku. Komisija ir atbalstījusi daļēji Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikumu, bet iestrādājusi to savā priekšlikumā ar numuru 49, kas runā par 20.panta redakciju. Aicinu deputātus atbalstīt šo komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 50.priekšlikums. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pie 22.panta 5.daļas. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Bet uzskatot, ka šeit ir jālabo redakcija, izstrādā 51.priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu — un aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums 27.pantā 1.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 52.priekšlikums — deputāta Leiškalna. Un šis priekšlikums ir skatāms kopā ar 53.priekšlikumu, jo komisija Leiškalnu par regulatoru darbības finansēšanu ir atbalstījusi daļēji un uzskata, ka šis priekšlikums lakoniskāk un labāk ir izteikts deputāta Jirgena priekšlikumā... nē, es atvainojos, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikumā ar nr.53.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Vēl, protams, šī redakcija, ko iesniedz Jirgena kungs, ir nedaudz redakcionāli uzlabota jebšu precizēta, būtu pareizāk teikt: 54.priekšlikums — Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens par 30.pantu. 30.pants nosaka valsts nodevas maksātāju un nodevas izmantošanu. Komisija šo atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums ir jāskata kopā ar 56.priekšlikumu. Tātad tas ir papildinājums, ko iesniedz deputāts Leiškalns, kuru komisija atbalsta tikai daļēji, izstrādājot savu redakciju 30.panta ceturtajai un piektajai daļai. Un aicinu jūs atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 55. un 56.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums. Par valsts nodevas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā likmi. Šo iesaka Jirgena kungs. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns 58.priekšlikumā ierosina papildināt 31.pantu ar jaunu trešo daļu. Komisija atbalsta Leiškalnu, bet precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 59.priekšlikums. Par lēmuma pieņemšanu strīdos. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot 35.pantā parlamentāro sekretāru Jirgena kungu. Aicinu jūs darīt tāpat!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 60.priekšlikums par 35.panta otro daļu ir atbildīgās komisijas izstrādāts. Manuprāt, labs, un aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tātad 61. un 62.priekšlikums pie 35.panta trešās daļas ir skatāms kopā. Tātad Jirgena kungs ir atbalstīts daļēji par lēmumiem. Un komisija tomēr redakcionāli precizē, iekļaujot Jirgena kunga ideju 62.priekšlikumā par 35.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 63.priekšlikums ir izstrādāts, uzlabojot komisijas sastāvu un ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus. Jā, 63.priekšlikums, un, manuprāt, es varu aicināt jūs šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 64.priekšlikums šeit jau ir... 64. un 65. acīmredzami vairs nav balsojami priekšlikumi, ņemot vērā balsojumu par 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies! Tā, 66.priekšlikums ir par antikorupcijas ierobežojumiem. Izstrādājusi ir atbildīgā komisija. Es aicinu 38.panta ceturtā daļā ieteikto redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 67. — par padomes locekļu stāšanos amatā no atbildīgās komisijas, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Ir iebildumi. Mēs izskatām 67. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. (No zāles deputāte K.Lībane: "Par 67. priekšlikumu jābalso!") Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 45, atturas — 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Tātad 67.priekšlikums par amatā stāšanos. Mēs tagad balsojam, es atvainojos, kādu priekšlikumu?

Sēdes vadītājs. 68. priekšlikums tālāk ir.

K.Leiškalns. Tagad ir 68.priekšlikums. Tas ir deputāta Jirgena priekšlikums. Jā, tas ir mums jāatbalsta, izrietot no iepriekšējiem. Aicinu atbalstīt komisijas neatbalstītu priekšlikumu, jo citādi likumprojektā būs iekšējas pretrunas.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 68. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 15, atturas — 10. Priekšlikums tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums ir par padomes locekļu pilnvaru laiku. Aicinu deputātus komisijas vārdā atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 69.priekšlikumu. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs tagad un visi arī, kas vēl klausās, sabiedrībā redzētu to, ka Saeima iegājusi kārtējā kolīzijā ar iepriekšējo balsojumu, mēs esam savārījuši jau ziepes. Mēs izdarījām ļoti interesantu gājienu, ko parādīja arī cienījamā vairākuma pārstāve. Saeima ievēl šos padomes locekļus, un pēc tam ar Ministru kabineta lēmumu mēs viņus atceļam no amata. Tad tikai ar Saeimas lēmumu viņus var atcelt. Ir tāds moments, jo vairāk nav vajadzīgs Saeimas balsojums par viņu iecelšanu. Kā ar Ministru kabineta lēmuma varēs Saeimas ieceltu padomi atcelt? Tā ir iepriekšējā balsojuma kļūda, ko jau tagad spiežot un krāsojot jūs esat panākuši. Ir tā. Kārli, piedod, ja tu runā par to, ka tur tiek atsaukts ar Ministru kabineta lēmumu, ja Saeima ir balsojusi par šo padomi pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Manuprāt, mēs pieņēmām deputāta Jirgena priekšlikumu, kur Saeima izlemj pēc Ministru kabineta priekšlikuma. Jā, tā ka te nekādas pretrunas nav. Nevajag, Modri, tu mani satracini. Pats jau jūku šajās finesēs. Bet šobrīd mēs runājam par 69.priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, un, manuprāt, tas nenonāk nekādā pretrunā ar valdības...

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 42, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Modri, beidziet, lūdzu!

41.priekšlikums ir nedaudz redakcionāli precizēts par padomes priekšsēdētāju. Aicinu šo precizējumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 70.priekšlikums. Man jānorāda, es atvainojos, arī uz redakcionāliem precizējumiem, jo tie var izrādīties ļoti būtiski, un deputātiem ir tiesības pret tiem iebilst šeit.

70. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumi par spēkā stāšanos, 2001.gada 1.jūliju mēs iesakām komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 71.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 12, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. 73.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 72. priekšlikums.

K.Leiškalns. 72. priekšlikums, es atvainojos. Izslēgums pārejas noteikumos 1. un 2.punktā. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu! Nav skatāms pēc būtības, bet, ja kāds aicina balsot, tad jā.

Sēdes vadītājs. Aicina balsot! Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 50, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 73.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra, par ko ir runājis arī Kalvīša kungs savā 25.septembra vēstulē. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir pārejas noteikumu 2.punktam izstrādājusi savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 73. un 74.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 75. — atbildīgās komisijas papildinājums pārejas noteikumiem ar jaunu 3.punktu par Telekomunikāciju tarifu padomes funkciju pārņemšanu. Tas ir svarīgs priekšlikums. Te ir ievērota tā situācija, kurā šobrīd atrodas Latvijas valdība strīdā ar "Tilts Communication" vai "Soner". Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Kolēģi, vēlreiz mēs nokļūstam pie šī likumprojekta paša interesantākā punkta un tā būtības. Žēl, ka aizgāja cienījamais premjerministra kungs, es gribētu, lai beigās, kad varēsim balsot par šo likumu kopumā, lai viņš dod garantijas, ka pēc šī balsojuma, un, nedod Dievs, ja prezidentes kundze izsludina šo likumu, ka mēs šo likumu neredzēsim Stokholmas tiesā starp Latvijas valdību un "Tilts Communication" tiesas prāvā kā faktisku pierādījumu tam, ka Latvija lauž monopoltiesības, kas "Tiltam" pienākas līdz 2013.gadam. Šinī gadījumā, cik es atceros... Diemžēl es nokavēju, jo man nav vēl piegādāta "jumta" vienošanās, bet šodien es to dabūšu. Tur ir iekšā tādi punkti, ka, saskaņojot ar Latvijas valdību un "Tilts Communication", var veikt tikai tās darbības, tikai pēc šī saskaņojuma un piekrišanas, kas saistītas ar telekomunikāciju sfēru. Šis superregulators arī ir jauna institūcija, kura regulēs šīs sfēras. Līdz ar to vai "Tilts Communication" savā prasībā ar Saeimas rokām nesaņems vēl kādus liekus simts miljonus, kā Bojāra kungs teica, kādus 200—300 miljonus? Es gribētu zināt, jo neviens tādu ekspertīzi nav devis. Un varbūt Andris Bērziņa kungs varētu valdības vārdā pateikt, ka šis likums neparādīsies Stokholmas tiesā. Un, ja tādas garantijas šī valdība uzņemas, tad patiešām mēs varam atbalstīt to regulatoru tālāk un visus šos pantus. Ja nevar, tad mēs šinī brīdī varam veiksmīgi aplaupīt Latvijas tautu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā es paskaidrošu Lujāna kungam, ka Latvijas valdība ir slēgusi ar "Tilts Communication", SIA vai konsorciju, man vairs nav svarīgi, saimniecisku (!) līgumu, kur valdība uzstājas kā privāttiesību subjekts. Pagaidiet, pagaidiet, Lujāna kungs! Tagad netraucējiet! Šādā līgumā, protams, ir teikts, ka valdība darīs visu, lai par izmaiņām likumdošanā, kas tās reglamentē attiecīgo nozari, informētu līgumslēdzēju partneri. Lai informētu partneri. Neviens saimniecisks līgums nevar iespaidot likumdošanu valstī. Lujāna kungs, atteiksimies no šādiem absurdiem! Tās ir Latvijas tautas un parlamenta suverēnās tiesības, un neviens saimniecisks līgums nevar pateikt, ka likums būs slēgts tā vai ar likumu būs noteikts tā. Valdība var informēt savu partneri, ekonomisko partneri šajā gadījumā. Tas ir pilnīgi normāli, un tas, manuprāt, arī likumā ir paredzēts.

Protams, pārejas noteikumos mēs arī nedaudz bažījāmies par esošo situāciju ar strīdu, kas ir izveidojies starp valdību kā privāttiesību subjektu un "Tilts Communication" kā tādu pašu privāttiesību subjektu, kas ir nonācis starptautiskā šķīrējtiesā ekonomisku jautājumu, tautsaimniecisku jautājumu šķīrējtiesā, un esam izstrādājuši atbildīgās komisijas redakciju, lai mūs nepārprot, kā Čehovs, manuprāt, "ka tik kaut kas nenotiek". "Kak čego ne višlo!" Jā, tas ir tam par godu, šie pārejas noteikumi, lai nevar tiesāties. Tā ka es aicinu jūs atbalstīt, un neuztraucieties, nebūs mums jāmaksā un nebūs nekad Latvijas parlamentam jāatskaitās jebkuras uzņēmējsabiedrības priekšā. Nekad un nevienas, Lujāna kungs! Arī Maskavā ne.

Sēdes vadītājs. Paldies! Leiškalna kungs, turpmāk aicinu jūs aizstāvēt likumprojektu no Saeimas tribīnes latviešu valodā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 75. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 22. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!, priekšsēdētāja kungs! Bet minēto citātu ar pietāti pret Čehovu es iztulkoju jau iepriekš. Bet, vienalga, pateicos par aizrādījumu.

76.priekšlikums ir pārejas noteikumu 3. un 4.punkts, ko iesaka atbildīgā komisija. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumos piektajā un sestajā daļā ir redakcionāli precizējumi. Aicinu tos skatīt un vēlāk debatēt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt precizējumiem.

K.Leiškalns. 77. priekšlikums ar Dieva palīgu un jūsu svētību ir pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā, un tas ir pie 7.panta, tas ir par 7.panta ceturtās daļas spēkā stāšanos pārejas noteikumos, un es aicinu atbalstīt komisiju, kas šo termiņu redz reālāk nekā iesniedzējs, valdība šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumus deputāti neceļ.

K.Leiškalns. Deputātu kungi! Es aicinu jūs atbalstīt šo visnotaļ svarīgo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā, tā padarot to par likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 26, neviens neatturas. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām likumprojektu "Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas Likumdošanas konsultatīvā centra izveidi" , otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie deputāti! Otrajam lasījumam šim likumprojektam priekšlikumi nav saņemti. Tāpēc aicinu to pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas Likumdošanas konsultatīvā centra izveidi" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Darba aizsardzības likums" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (PCTVL). Labdien, augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2150 "Darba aizsardzības likums". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija. Komisija atbalstīja šo likumu vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Es vēlos aizkavēt jūsu uzmanību, lai sniegtu savu novērtējumu šodien pirmajā lasījumā izskatāmajam Darba aizsardzības likumam, kuru ir izstrādājusi un mūs mudina atbalstīt Labklājības ministrija.

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka kā vienīgā atbildīgā komisija par šo likumprojektu Saeimā ir Sociālo un darba lietu komisija. Pēc iepazīšanās ar sagatavoto likumprojektu varu tikai izteikt nožēlu, ka tik svarīgam likumprojektam, kura pieņemšana bez izņēmumiem tieši ietekmēs gan privāto uzņēmējdarbību, gan valsts budžeta iestādes, netika noteiktas līdzatbildīgās komisijas. Šī iemesla dēļ pirms pirmā lasījuma to nav izskatījusi ne Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kur deputāti būtu spējuši vispusīgi izvērtēt likumprojekta ekonomisko pamatojumu un papildu izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šā likuma ieviešanas gadījumā. Tādēļ man nekas cits neatliek šobrīd, kā savus iebildumus izteikt šeit no Saeimas tribīnes.

Vispirms vēlos salīdzināt spēkā esošo Darba aizsardzības likumu un piedāvāto likumprojektu un atbildēt uz dažiem būtiskiem jautājumiem.

Vispirms, kāpēc šāds likums ir nepieciešams? Labklājības ministrs savā anotācijā uzsver, ka šis likums ir nepieciešams, es citēju: "Vispirms Latvijas likumdošanā transponētu Eiropas Savienības direktīvu nr. 89/391. Un otrkārt, lai ieviestu jaunu pieeju darba aizsardzības pasākumiem." Tālāk teikts, ka kavēšanās ar likumprojekta apstiprināšanu varētu apgrūtināt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Citāta beigas. Pats esmu iepazinies gan ar veco, gan ar piedāvāto likumprojektu. Godīgi sakot, mani šis pamatojums neapmierina. Tādēļ būtu labi, ja tribīnē kāptu kāds Labklājības ministrijas pārstāvis un nevis kā sabojājusies, ilgspēlējoša plate šeit piesauktu Eiropas Savienību un vienkāršam iedzīvotājam neko neizsakošu direktīvu numurus, bet ļoti precīzi un saprotamā valodā mums visiem izskaidrotu šādus jautājumus.

Pirmkārt, kas jaunajā likumā konkrēti ir tāds, kas jau nebūtu uzrakstīts vecajā likumā un ko noteikti pieprasa Eiropas Savienības direktīvas? Tad, kad es šos likumus salīdzināju, es atbildi uz šo jautājumu neatradu.

Otrkārt, kā jaunais likums nevis uz papīra, bet dzīvē uzlabos strādājošo darba aizsardzību viņu reālajās darba vietās?

Nav šaubu, ka izmaiņas darba aizsardzības likumdošanā ir nepieciešamas. Kaut vai tādēļ, ka vecais likums, kuru vēl 1993.gadā pieņēma Augstākā padome, jau sen ir novecojis, un tajā vēl joprojām ir iepriekšējo laiku prasības par to, ka karstos cehos strādājošie darbinieki jānodrošina ar sālītu gāzēto ūdeni, bet par darbu kaitīgos apstākļos jāizsniedz bezmaksas piens vai citi līdzvērtīgi pārtikas produkti. Taču šīs nav vienīgās prasības, kuras vecais likums nosaka, bet kuras ikdienā netiek ievērotas. Spēkā esošā likumdošana joprojām nosaka arī tādas darba aizsardzības prasības, kas tajos laikos, kad mūsu nauda vēl nebija konvertējama, iespējams, bija gan pamatotas, gan finansiāli izpildāmas. Diemžēl šodien virkne uzņēmēju ir spiesti atzīt, ka šīs prasības pamatā finansiālu iemeslu dēļ vairs nespēj izpildīt.

Tieši tas, ka šīs normas automātiski ir pārceltas jaunajā likumā, liek apšaubīt, vai jaunais likums spēs atrisināt pastāvošās problēmas darba aizsardzībā. Turklāt šīs problēmas vienādā mērā skar gan privāto sektoru, gan valsts un pašvaldības budžeta iestādes. Vēl šomēnes man bija saruna ar divu slimnīcu direktoriem, kuri tā arī atklāti atzina, ka, jau pēc esošajām darba aizsardzības prasībām stingri skatoties, šīs slimnīcas nekavējoties būtu slēdzamas. Tādēļ esmu pārliecināts, ka galvenās problēmas darba aizsardzībā ir saistītas nevis ar prasību saturu un apjomu definēšanu darba aizsardzībā, bet gan ar nepietiekošajiem finansu resursiem un minimālajām iespējām šo prasību izpildīšanā. Diemžēl piedāvātajā likumprojektā šāda pieeja nav atspoguļota, jo Labklājības ministrija un tās darbinieki un speciālisti joprojām darba aizsardzības jomā par savu augstāko prioritāti uzskata regulēšanu un kontrolēšanu un gandrīz neko šajā likumprojektā nepiedāvā attīstībai.

Vēl vairāk, jaunais likums paredz uzlikt uzņēmējiem jaunas papildu izmaksas, lai vēl vairāk šo regulēšanu un kontrolēšanu pastiprinātu. Piemēram, ja līdz šim īpaša darba aizsardzības struktūrvienības izveidošanu vai vismaz divu darba aizsardzības speciālistu atalgošana bija nepieciešama vienīgi lielajos uzņēmumos ar strādājošo skaitu lielāku par 300 cilvēkiem, tad jaunais likums šo prasību — izveidot īpašu darba aizsardzības struktūrvienību — izvirza visiem maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, kur strādājošo skaits ir lielāks par 50 cilvēkiem. Pēc Labklājības ministrijas datiem, šī jaunā prasība tieši attieksies uz aptuveni 1600 šīs kategorijas uzņēmumiem. Labklājības ministrija ir arī veikusi aprēķinus, ka katra papildu darba aizsardzības speciālista nodrošināšana gan šī darbinieka apmācības, gan atalgojuma ziņā katram uzņēmumam vidēji izmaksās papildus 3996 latus gadā. Šī prasība attieksies arī uz valsts budžeta iestādēm. Kopumā Latvijā privātajiem uzņēmējiem, kurus mēs bieži pieminam savās runās, šī likuma ieviešana papildus izmaksās 2,19 miljonus latu, bet valsts sektoram attiecīgi 2,15 miljonus latu, tajā skaitā 1,30 miljonus latu budžeta iestādēm, tajā skaitā izglītības un medicīnas iestādēm. Es gribu redzēt, un varbūt Labklājības ministrija var paskaidrot, no kurienes radīsies šie līdzekļi, tajā skaitā slimnīcām, kuras jau šobrīd ar esošo finansējumu nespēj izpildīt jau spēkā esošās darba aizsardzības prasības. Tātad kopumā šīs izmaksas likuma ieviešanai Latvijā būtu 4,35 miljoni latu gadā, un mums ir jāuzdod jautājums, vai mēs šobrīd varam to atļauties un vai varēsim to nākamā gada beigās, kad jaunajam likumam jāstājas spēkā. Īpaši domājot par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurus vārdos mēs tik ļoti aizstāvam, bet darbos, likumos darām tieši pretējo, proti, apkraujam tos ar jaunām izmaksām un maksājumiem. Uzskatu, ka šāds solis būtu ne vien jauns trieciens uzņēmējiem, bet arī nesasniegs gaidīto rezultātu. Lielākā daļa no šīm jaunajām summām un papildu maksājumiem ir paredzēti, lai tos novirzītu kontrolējošās funkcijas pastiprināšanai, pieņemot darbā papildus darba aizsardzības speciālistus. Bet ir skaidri redzams, ka prasību izpildes kontrole bez finansiālajām iespējām tās izpildīt labākajā gadījumā ir vienkārši neefektīva, bet sliktākajā gadījumā vienkārši noved pie amatpersonu korupcijas.

Ņemot vērā, ka Tautas partijas frakcija Saeimā pārstāv labējus ekonomiskos uzskatus un atbalstu uzņēmējdarbībai, mums ir principiāls jautājums, nākamajos lasījumos mēs balsosim pret šo papildu maksājumu uzlikšanu darba devējam. Vēl vairāk, mums šāds priekšlikums ir nepieņemams laikā, kad gan Tautas partijas ministri, gan valdība kopumā cenšas samazināt nodokļus ražošanai, kāda cita ministrija pat ar deputātu rokām cenšas netiešā veidā uzlikt pavisam cita veida maksājumus mūsu uzņēmējiem, tajā skaitā noslogot ražotājus un palielināt viņu pašizmaksu saražotai produkcijai.

Otrkārt, mūsuprāt, šis piedāvātais likumprojekts atsevišķos pantos radīs nevien papildu birokrātiskus šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai, bet radīs arī papildu iespējas ierēdņu korupcijai, par ko tik ļoti pēdējā laikā runā sabiedrībā. Vai vismaz ir garantēta ierēdņu nokļūšana interešu konfliktā, ja likums tiks pieņemts tādā redakcijā, kā tas ir šobrīd piedāvāts? Konkrēti — kāda ir reālā situācija? Es jau iepriekš minēju, ka uzņēmēji vairumā gadījumu jau šodien nespēj izpildīt darba aizsardzības prasības un atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, kokapstrādē, deviņos no desmit gadījumiem darba aizsardzības inspektors bez problēmām atradīs, kur piesieties un piespiest uzņēmējiem atvērt maciņus un maksāt sodus. Kā apliecinājumu teiktajam gribu minēt dažus piemērus kaut vai no tās pašas kokapstrādes nozares. Burvja kungs, būdams ostu speciālists, man varēs šajā ziņā palīdzēt. Jūsu zināšanai, pēc darba aizsardzības prasībām maksimālais pieļaujamais augstums baļķu krāvumam ir 3 metri, tas pats attiecas uz zāģmateriālu pakām. To, kā šos noteikumus ievēro, var redzēt katrā ostā. Faktiski pietiek aiziet pie kociniekiem un paskatīties uz tām baļķu grēdām trīsstāvu māju augstumā, lai saprastu un redzētu, kādā veidā šīs darba aizsardzības prasības tiek ievērotas. Lai šos noteikumus reāli ievērotu, uzņēmējam faktiski vajadzētu ieguldīt milzu līdzekļus, lai savu teritoriju ostās vismaz četrkāršotu. Es nemaz nerunāšu par līdzekļu trūkumu nepieciešamā aprīkojuma un darba aizsardzības ekipējuma un inventāra iegādei. Inspektoriem, protams, šie un vēl daudzi citi pārkāpumi ir zināmi, un labi vēl, ka daudzi inspektori šo situāciju neizmanto ļaunprātīgi un parasti nosaka termiņus, līdz kuram laikam konstatētie pārkāpumi ir novēršami. Taču bieži atrodas arī tādi, kuri ļaunprātīgi izmanto šo situāciju savtīgās interesēs. Runājot par konkrētiem likuma pantiem, domāju, ka mums visiem būtu pamācoši izlasīt 24.panta redakciju. Es nezinu, vai kāds šobrīd ir gatavs to lasīt līdzi, bet tas precīzi atspoguļo...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Vītola kungs, es jūs uz brīdi pārtraukšu. Pirms turpinām debates, mums jāizskata desmit deputātu ierosinājums: turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lūdzu, turpinām!

M.Vītols. 24.panta redakcija, ja kāds šobrīd šo likumu redz, precīzi atspoguļo kāda domātāja teikto, ka ierēdniecībai, lai attaisnotu savu pastāvēšanu, ir tendence pašai sevi atražot, pārstrādājot vecos un izstrādājot arvien jaunus sabiedrībai saistošus noteikumus un instrukcijas. Ja mēs izlasām šī panta redakciju, kļūst skaidrs, ka visiem atbildīgajiem ministrijas speciālistiem, ministru pašu ieskaitot, darbs nākamajiem diviem gadiem būs nodrošināts. Šis pants uzdod ministrijai izstrādāt un valdībai pieņemt 18 dažādus Ministru kabineta noteikumus par dažādām darba aizsardzības prasībām. Grūti pat iedomāties, kurš uzņēmējs ar visiem tiem spēs pēc tam iepazīties un cik liels papīru kalns sanāks, ja visus šos dokumentus saliks kopā vienā kaudzē. Dažreiz man liekas, ka šobrīd pasaulē bagātākais uzņēmējs Bils Geits, kurš savu pirmo datoru sakomplektēja pats savā garāžā un tā sāka savu biznesu, joprojām sēdētu savā garāžā, ja vispirms būtu nolēmis iepazīties ar visiem dokumentiem, kas nosaka prasības darba aizsardzībai. Tas nu tā.

Diemžēl, ja mēs skatāmies arī citus pantus, nevar izslēgt ierēdņu ieinteresētības iespēju arī dažās citās likuma normās, un, pirmkārt, pēc visu šo likumu izstrādāšanas, tātad šeit ir runa par vairāk nekā 18 Ministru kabineta noteikumiem, kā to paredz 8.pants, visi Latvijas darba aizsardzības speciālisti ar darba devēju, tātad, uzņēmēju līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būs jāapmāca atbilstoši šīm jaunajām prasībām.

Vakar es centos noskaidrot Valsts darba inspekcijā, kādā veidā šī apmācība tiks organizēta. Un man arī izdevās, jo faktiski Valsts darba inspekcija laipni paskaidroja, ka pašai inspekcijai nav tiesību organizēt šādas te apmācības, bet man piedāvāja trīs komercfirmu adreses un telefonus, kur šādus te kursus organizē. Jāteic, ka, godīgi sakot, nebija liels pārsteigums, ka noskaidrojās, un es sazvanīju šīs trīs komercfirmas, kuras piedāvā šo apmācību darba aizsardzības speciālistu sagatavošanai, izrādījās, ka divās no trijām šīm komercfirmām — mācību centriem kā pasniedzēji strādā Valsts darba inspekcijas darbinieki — Valsts darba inspekcijas speciālisti. Iespējams, ka šāda inspekcijas speciālistu piepelnīšanās ar likumu nav aizliegta, bet manā redzējumā tas ir atklāts interešu konflikts.

Otrkārt, šajā pašā 8.pantā ir viena jauna sadaļa — 3.daļa, kas nebija vecajā likumā, proti, šajā 3.daļā ir teikts: ja darba devējs nespēj izveidot attiecīgo ar likumu noteikto darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā un nespēj nodrošināt tās uzturēšanu, tad darba devējs, es citēju: iesaista kompetentu institūciju darba drošības un veselības aizsardzības jautājumos, ar kuru noslēdz attiecīgu līgumu. Kas šeit faktiski ir domāts? Nevienā vietā likumā nav pateikts, kas var būt šī kompetentā institūcija, ar ko darba devējam ir jāslēdz līgums par šo pakalpojumu saņemšanu. Un faktiski likums šobrīd, kā tas ir uzrakstīts, paver iespējas, ka šī kompetentā institūcija var būt pati Valsts darba inspekcija. Un mēs varam nonākt pie tādas situācijas pavisam likumīgi, ka tie paši speciālisti, kas strādā Valsts darba inspekcijā un kuri pēc darba lasa lekcijas nereti darba devējiem darba aizsardzības jautājumos, kļūs arī par tiem cilvēkiem, kuri slēgs līgumus ar savām kontrolējamām pusēm, ar saviem uzņēmumiem un šoreiz iekasēs naudu no šiem pašiem uzņēmumiem pavisam jau likumīgi.

Es domāju, ka šajā likumā ir vēl virkne citu problēmu, kuras neatrisinot un nepārveidojot es neredzu iespēju šī likuma atbalstīšanai nākamajos lasījumos. Tādēļ Tautas partija iesniegs savus priekšlikumus uz otro lasījumu, lai novērstu visas šīs te problēmas, un, ja gadījumā negūs atbalstu savām prasībām, mēs nevarēsim šo likumprojektu atbalstīt nākamajos lasījumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Man gribētos dažos vārdos runāt par Darba aizsardzības likumu, un mani uz to izprovocēja bijušais izglītības ministrs Māris Vītols. Un kāpēc?

It sevišķi jau tāpēc, ka, ļoti uzmanīgi klausoties viņa uzstāšanos, es sapratu tā — nediskutēsim par jaunu likumu, ja mēs jau šodien spēkā esošo pildām slikti vai vispār dažos punktos nepildām nemaz. Tas mani, protams, satrauc.

Nākošais. Māris Vītols runā un ir ļoti satraukts par vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri būs ļoti būtiski, un Ministru kabinetam būs jāpieņem, un kā, Dievs, pasarg, viņi ar to tiks galā. Es gribētu teikt: godātie kolēģi un kolēģes, Ministru kabineta noteikumi arī šodiendienā ir spēkā. Bet tie nav atbilstoši pašreizējai mūsu ekonomikas attīstībai un pašreizējai mūsu politikai, par kuru diez vai šodien tribīnē vajadzētu cīnīties man.

Tālāk. Vītola kungs atzīmēja, arī to nevaru nepateikt, ka 1993.gada likums ir stipri novecojis un vairākas normas ir absolūti jau nepareizas, un tādēļ, manuprāt, nebūtu pieļaujams šodien Darba aizsardzības likumu neizskatīt pirmajā lasījumā. Pievienojoties Vītola kungam, kā tas tika nolemts arī komisijas sēdē, laika periods varētu būt pietiekams, lai iesniegtu priekšlikumus otrajam lasījumam, un tāda iespēja ir, un tās ir mūsu katra deputāta tiesības.

Nākošais, uz ko es gribētu vērst uzmanību, kas ir ļoti nopietns likumā, ja kolēģi izlasīs šos pārejas noteikumus, kas aicina Ministru kabinetu uz ļoti labiem un nepieciešamiem darbiem. Tātad izstrādāt un apstiprināt vairākas programmas šajā jautājumā, un tās ir: darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu sagatavošanas programmas, to skaitā augstskolās, apmācības programma Latvijas izglītības sistēmā darba aizsardzības jomā, likuma izpildes nodrošināšanas programma valsts un pašvaldību uzņēmumos, tajā skaitā preventīvo pasākumu programma darba aizsardzības jomā.

Un, kolēģi, ja mēs tā ļoti nopietni padomājam, tad varbūt līdz šim brīdim mēs neesam uztvēruši šī likuma saistību ar valsts budžetu. Pašreiz ļoti satraucas Vītola kungs par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Bet ja šo likumu jūs izpētīsit tā uzmanīgāk, tad tā nu nemaz nav. Mazie un vidējie uzņēmēji šai gadījumā jau izstrādātajā projektā, ko var redzēt, necieš tik daudz, nav tik ievērojami viņu izdevumi šī likuma izpildē. Cieš lielie uzņēmēji vairāk nekā mazie un vidējie.

Nākošais, ko es gribētu teikt saviem kolēģiem. Esiet tik laipni un padomājiet, varbūt arī informāciju vācot, un it sevišķi Tautas partija, par kuras kopējo nostāju šodien Māris Vītols runā, painteresējieties, cik šodien Latvijā tiek izmaksāts slimības pabalstiem, cik šodien Latvijā tiek izmaksāts cilvēkiem, kuri ir saslimuši ar profesionālajām slimībām? Cik daudz tiek izmaksāts cilvēkiem arī no valsts budžeta, par kuru mēs šodien satraucamies, cilvēkiem, kuri ir cietuši darba vietās? Tās ir darba traumas un nelaimes gadījumi. Un, ja šo summu, ko izmaksā valsts gadā, noliksim pretī summai, kura tiks izmaksāta likuma ieviešanā, sākot ar 2002.gadu, kā to ir paredzējis Ministru kabinets, tad mēs tos ciparus redzēsim varbūt pavisam citādā gaismā.

Un pēdējais jautājums, kas mani šodien tā sevišķi satrauca un kāpēc es nevarēju to nepateikt. Ministru kabinets Saeimā šo likumprojektu ir iesniedzis, deleģēdams pirms tam to izstrādāt Labklājības ministrijai. Un man ir ļoti nepatīkami šodien klausīties un par to dziļi brīnīties, vai mēs runājam par Ministru kabinetu, kuram uzticas pozīcija un to aizstāv, vai mēs runājam par kādu citu Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man ļoti maz ko atliek piebilst pēc Barčas kundzes runas. Patiešām situācija ir diezgan dīvaina, ka valdošās partijas pārstāvis iestājas pret Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, bet opozīcija to aizstāv.

Es gribētu atgādināt Vītola kungam, ka šodien jūsu valdošā koalīcija, arī jūsu frakcija vienbalsīgi nobalsojāt par citu projektu — aizsardzības finansēšanas projektu, kas paredz daudz lielākus izdevumus, nesalīdzināmi lielākus izdevumus. Kur jūs domājat ņemt šo naudu? Nelolosim ilūzijas, tāpat jau uzņēmēji to maksās, tie paši mazie un vidējie, par kuriem jūs parādījāt tikko tik aizkustinošas rūpes. Kas ir būtiskāks? Protams, aizsardzība ir drošība, tas ir ārkārtīgi būtiski. Bet darba ņēmēju aizsardzība un veselība — tā ir jau valsts drošība. Par to nevajadzētu aizmirst.

Un otrais. Ļoti labi, ka jūs minējāt tās nekārtības, kas jau šobrīd pastāv mūsu valsts struktūrās. Un, protams, jūs kā valdošās koalīcijas pārstāvis to labāk zināt, un es kā opozīcijas pārstāvis netaisos jums iebilst. Patiešām, nejēdzību ir ļoti daudz. Bet vai to patiešām varētu uzskatīt par cēloni, lai noraidītu šo likumprojektu? Nekādā gadījumā!

Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Ir patiešām liels prieks, ka beidzot tribīnē var redzēt arī Sociālo un darba lietu komisijas vadību, kurai, manuprāt, būtu bijis vairāk uzmanības jāvelta komisijas darba sēdēs, izskatot šo jautājumu. Jo no komisijas ziņotāja mēs nedzirdējām šī likuma patieso raksturojumu. Tādēļ arī to sniedza Tautas partijas pārstāvji.

Un vēl ko es jums gribētu teikt. Ka, pieņemot jaunu likumu, ir ļoti svarīgi apzināties esošā likuma trūkumus, par ko mēs arī runājām, un neiestrādāt tos jaunos likumos. Tā arī ir lielākā būtība, par kuru runāja kolēģis Māris Vītols. Un tad vēl es gribētu teikt, ka tas nav jauki, ka opozīcija gribētu, lai pozīcija nestrādā konstruktīvi pie projektiem, bet tos pieņem aizvērtām acīm. Un Tautas partija nav satraukusies par uzņēmējiem šodien. Tā to vienmēr ir darījusi. Un atšķirība ir tā, kas tika teikts iepriekšējā runātāja runā, ka līdz šim augstas prasības tika izvirzītas tieši lielajiem uzņēmējiem. Viņiem jau nekas nemainīsies arī jaunajā koncepcijā. Bet nāk klāt šīs lielās prasības tieši vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. Un te nu ir jāskatās uz šo problēmu kompleksā.

Vēl es gribētu aicināt opozīcijas kolēģus klausīties pozīcijas kolēģu runās un nekritizēt tos neatbilstoši to saturam. Jo neviens, es atkārtoju vēlreiz, neviens nav aicinājis šo projektu neatbalstīt pirmajā lasījumā. Bet ir iezīmējis tās problēmas, pie kurām atbildīgajai komisijai pirmām kārtām būtu jāstrādā, sagatavojot to otrajam un tālākajiem lasījumiem, un Tautas partija pieteica savus, neapšaubāmi, priekšlikumus, kurus mēs iesniegsim uz otro un arī uz trešo lasījumu likuma pilnveidošanai, bet nevarēsim atbalstīt likumu, ja komisija nestrādās pie mūsu iezīmēto problēmu novēršanas. Un tādēļ arī mēs aicināsim paredzēt Darba aizsardzības likuma priekšlikumu iesniegšanas laiku pietiekami garu, lai visi kolēģi varētu pietiekami labi ar to iepazīties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā Barčas kundze! Es nebūtu kāpis tribīnē, ja no jūsu mutes nebūtu dzirdējis visai dīvainu apgalvojumu. Proti, ka mazie uzņēmumi jau cietīs mazāk. Cietīs lielie uzņēmumi. Tautas partija negrib, lai ciestu uzņēmējdarbība. Un tāpēc Māris Vītols savā runā pauda viedokli un vērsa uzmanību uz to, ka atsevišķi šī likuma panti bremzēs uzņēmējdarbības attīstību valstī. Protams, mēs esam par to, lai šis likums tiktu pieņemts. Bet mēs esam kategoriski pret to, pret jūsu apgalvojumu, ka uzņēmumiem būs jācieš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks. (No zāles: "Sadod viņam!")

R.Ražuks (LC). Jā, cienījamie kolēģi! Tiešām prieks dzirdēt par to, ka mūsu cienījamās Tautas partijas frakcijas pārstāve sazinās ar Sociālo un darba lietu komisiju caur Saeimas plenārsēdi. Cienījamie kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijā mēs nupat esam palikuši deviņi. Es domāju, no lielām likumdošanas komisijām tā ir pēdējā pēc deputātu skaita komisija, un cienījamā Tautas partija deleģējusi tikai vienu pārstāvi, un tā nu tagad mēs redzam šīs sekas tā vietā, lai vispusīgi izdiskutētu šo jautājumu, kurš nebūt nebalstās tikai uz kaut kādas vienas Eiropas Savienības direktīvas pamata, šis ir ļoti progresīvs, normāls likums, kuram ir preventīvs raksturs un kurš aizstāv ne tikai darba ņēmēju, bet arī darba devēju intereses, novēršot šīs iespējamās darba traumas un profesionālās slimības, par kurām ir jāmaksā pēc tam neskaitāmas reizes vairāk. Par to šeit ir runa. Par to. Par to, cik Labklājības ministrijas ierēdņi cenšas iebāzt roku mūsu uzņēmēju kabatās, tas viss ir diskutējams un novēršams. Un tāpēc es aicinu izmantot pilnā apjomā mums likumā paredzētās un dotās tiesības Saeimas likumdošanas komisijās diskutēt un paust šo viedokli. Manuprāt, šī diskusija šobrīd, kas ir izvērsusies, balstās uz pietiekamu priekšmeta nezināšanu un tās informācijas, kas tika gūta no pirmavotiem Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, neizmantošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Lai neatšķirtos no saviem kolēģiem, man laikam arī runa jāsāk ar to: "Es arī nebūtu kāpis šinī tribīnē, ja nebūtu dzirdējis savus kolēģus", jo paliek jau amizanti jūs klausīties.

Muižnieces kundzi es līdz šim pazinu kā cilvēku, kas ļoti konsekventi cīnījās par tiesiskā nihilisma izskaušanu Latvijas sabiedriskajā vidē. Un tāpēc es biju šoreiz ļoti pārsteigts par viņas sniegto atbalstu Vītola kungam. Jo būtībā uz ko aicināja Vītols? Māris Vītols konsekventi parādīja, ka netiek pildīts arī vecais likums, un tāpēc nav nekādas jēgas ieviest jaunu likumu, jo veco tik vai tā nav vērts pildīt, neviens par to neķers, netiesās un nesodīs. Protams, no profesionālā viedokļa patiešām, cepuri nost Māra Vītola runai, tā bija perfekti sagatavota. Bet būtībā Māris Vītols atbalstīja tiesiskā nihilisma turpināšanu valstī, un tāpēc es biju pārsteigts par Muižnieces kundzes šo atbalstu. Es, protams, saprotu, ka tā bija vienkārši pirmā lasījuma runa un tāpēc varēja jau druscītiņ nepievērst tam uzmanību. Bet, ja jau mēs sākām šo diskusiju, tad vajadzēja Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem visus šos jautājumus izdiskutēt komisijā, nevis nākt šurp. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Tiešām paldies Mārim Vītolam par spilgti sagatavoto runu, par informāciju, ko ieguvis bijušais izglītības ministrs. Bet es gribu atgādināt, ka šo likumprojektu izskata jau trešā valdība un šis likumprojekts tika ilgstoši izskatīts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kur piedalās apzinīgie darba devēji, kas maksā nodokļus, un arī arodbiedrības. Un starp šīm trijām pusēm — valdību, arodbiedrībām, darba devējiem — tika panākta vienošanās, tika panākts kompromiss. Un es gribētu atgādināt: ja mēs ejam uz Eiropas Savienību, ja mēs gribam, lai mūsu preces iepirktu Eiropas Savienībā un citās valstīs, tad mums jāpieturas pie šīm prasībām. Un šis likums atbilst un garantē, un attiecīgie normatīvie dokumenti, kas sekos pēc likuma pieņemšanas, garantēs, ka mūsu preci varēs pārdot arī Eiropas Savienības valstīs. Jo es domāju, ka Eiropas Savienības valstis neiepirks preci, ko ražo mazais uzņēmējs, pēc Vītola kunga teiktā, garāžā, un garāžas preces, es domāju, nevienam arī nav vajadzīgas. Tāpat arī es uzskatu, ka tas, ka mēs, ejot uz Eiropas Savienību, esam apņēmušies pieņemt vairāk nekā 80 tūkstošu lappušu biezu, kā rādīja Māris Vītols, normatīvo dokumentu apjomu, tas nenozīmē, ka mēs neiesim uz Eiropas Savienību, ka mēs dzīvosim anarhistiskā valstī un ražosim pončikus garāžās. Tā ka es domāju, ka šis likumprojekts jāatbalsta. Es saprotu, ka izdevumi, kad nekas nav noticis, liekas nelietderīgi, bet es domāju, ka vislētākā tomēr ir prevencija. Tāpat kā vakcinējoties, tā arī šajā gadījumā šis likums aizstāv vairāk nekā miljonu darba ņēmēju, un es domāju, ka, aizstāvot šo likumu, mēs aizstāvam šos cilvēkus un arī reizē darba devēju. Tāpat arī valsti, kurai pēc tam izdevumi būs mazāki. Es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā un kopīgi strādāt tālāk!

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Cienījamie kolēģi! Es būšu ļoti īss. Man prieks par to, ko teica Romualds Ražuks, tādā ziņā, ka, izrādās, komisijās, kur nav Tautas partija, tur grūti vedas ar likumdošanu. Mēs pārdomāsim jūsu priekšlikumu, un Tautas partija deleģēs vēl kādu palīgā. Palīgā Barčas kundzei, kuru faktiski es ļoti reti esmu dzirdējis runājam no tribīnes par sociālajiem jautājumiem, un es domāju, ka būtu ļoti labi, Barčas kundze, ja jūs Liepājā ar šo likumprojektu aizietu pie uzņēmējiem un izrunātos. Es būšu pēc divām nedēļām Liepājā. Es ar viņiem arī pārrunāšu, kā viņi skatās.

Kas attiecas par bijušā labklājības ministra Jurdža teikto. Jurdža kungs, jūs taču varēsit to apstiprināt, ka valdības sēdēs, komiteju sēdēs es esmu vienmēr strikti iestājies par to, lai šādos likumos kā Darba likums un Darba aizsardzības likums, tiktu iestrādātas gan darbiniekus aizsargājošas normas, gan uzņēmējiem finansiāli izpildāmas. Un šis likumprojekts, kas tika ilgstoši, protams, gatavots iepriekšējās valdībās, mūsu valdībai, kur jūs bijāt mans ministrs, netika viegli cauri. Un es runāju par tām lietām, Jurdža kungs, kuras toreiz mēs nelaidām cauri, un tagad ir izsprukušas. Jūs varbūt neesat kolēģim Požarnovam izstāstījis. Varbūt vajag doties un pastāstīt, ko iepriekšējā valdība darīja, un mēs iesniegsim priekšlikumus. Šis likumprojekts ir vajadzīgs. Tas ir vajadzīgs saistībā ar darbinieku tiesību aizsardzību, ar virzību tālāk uz Eiropas Savienību, ar konkurences nodrošināšanu, bet tikai bez pārmērībām un bez atklāta reketa no ierēdņu puses, kas ir iestrādāts šajā likumā. Un tas bija tas, par ko runāja Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). (Aplausi.) Cienījamie kolēģi! Esmu gandarīts, ka Tautas partija izsaka tādu atbalstu iedzīvotāju veselības saglabāšanai. Tas tik tiešām ir ļoti labi, bet kāda ir uzņēmēju atbildība par iedzīvotāju veselības saglabāšanu? Kas tad tagad notiek uzņēmumos? Nesen beidza Melngalvju nama celtniecību, saindējās cilvēks. Kas par viņa veselību atbild? Kur tad te ir uzņēmumi vai uzņēmēji bagātie, kuri nes visu pilnu juridisko un materiālo atbildību, neko neatbild.

Tālāk. Atbalsts. Jūs tikko nobalsojāt par regulatora pieņemšanu. Es paskatīšos, kāda tā darbība būs pēc gada vai pēc diviem gadiem un ko tad jums pateiks cilvēki, kā jūs rūpēsities? Un lielie uzņēmumi, es zinu, pagājušajā sesijā mēs pieņēmām lēmumu uz 2000.gadu, ka vajag samazināt lielo uzņēmumu nodokļa likmi no 4% uz 1,5%, 9 miljonus mēs pazaudējām, ja? Un tad mēs gaidām, ar ko tad pildīs budžetu un kā tad tiks uzturēta veselība tiem iedzīvotājiem? Ja jau mēs samazinām vienu nodokli, tad ir jāpaskatās, vai kaut kas nav jādara ar citiem nodokļiem. Lielie uzņēmumi strādā ļoti labi. Un arī ļoti labi viņi izvairās no visdažādākajām atbildībām par nesamaksātām naudas summām, kuras neieplūst valsts budžetā. Un ne mazie uzņēmumi noslēpj tos visus darījumus, bet to dara tikai lielie uzņēmumi. Viņiem ir tā vajadzība. Tāpēc viss, kas bija izteikts, tas ir labi, likumprojektam ir jābūt, un, protams, tam ir jābūt striktam, bet diemžēl tam ir jādarbojas un nav jābūt tā kā līdz šim. Likumprojektus mēs pieņemam, bet tie nedarbojas. Tie tiek norakti un ar visdažādākajām apiešanas metodēm netiek iedarbināti.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es nedzirdēju šodien no šī projekta kritiķiem, ko tad viņi grib. Man liekas, ka šie kritiķi ir aizmirsuši, ko nozīmē balsojums par likumprojektu pirmajā lasījumā. Es gribētu atgādināt, ka pirmajā lasījumā mēs balsojam par pamatnostādnēm, par koncepciju, kā saka svešvārds. Un tāpēc ir jocīgi dzirdēt, ka saka tā: nu labi, pirmajā lasījumā jau mēs nobalsosim. Tātad koncepciju jūs atbalstāt, bet tas likums ir šausmīgs, jo tas pilnīgi sāpīgi sit pa maziem un vidējiem uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka jūsu koncepcija arī atbalsta sišanu pa šiem uzņēmējiem. Tikai jūs gribat to slēpti darīt. Un tāpēc uz otro lasījumu jūs tur kaut ko došot. Un, ja mēs otrajā lasījumā, redziet, nepieņemsim, tad jūs vispār nebalsošot. Bet jūs jau esat nobalsojuši par koncepciju. Es tā domāju, ka jūs balsosit šodien par.

Un, Šķēles kungs, es ar sāpīgu smaidu klausījos jūsu runu. Likums ir vajadzīgs. Nu kurš tad to nesaprot, ka tas ir vajadzīgs. Nu tad strādājiet pie viņa! (No zāles deputāts A.Šķēle: "Strādāsim!") Jūs virzāt vienu cilvēku, kurš acīmredzot nav tur neko darījis, kā es saprotu no komisijas pārstāvju runām, un tagad jūs nākat tribīnē un runājat par kaut kādiem darbiem, kas esot vajadzīgi, un vēl jocīgāk klausīties, ka, lūk, uz otro lasījumu gan jums kaut kas būs. Tā taču Saeima nestrādā pie likumprojektiem. Kolēģi, mēs šeit ieliekam pirmajā lasījumā visu pamatdomu, tā, man liekas, ir jāstrādā, un tad mēs tiešām varam strīdēties par atsevišķām normām. Bet mēs nevaram draudēt, ka, ja nu jūs mūsu normas nepieņemsit, tad mēs vispār nebalsosim par likumu. Un tanī pašā laikā pirms tam jūs esat pateicis, ka likumprojekts ir vajadzīgs. Tāpēc kāds ir mans secinājums? Es esmu ar pietiekamu pieredzi politikā galu galā, ar pietiekamu pieredzi intrigās un uzskatu... (No zāles deputāts A.Šķēle: "Ar mugurkaulu!") Jā, Šķēles kungs, man ir labs mugurkauls. Lūk, to es jums varu nodemonstrēt, ja jūs tas interesē. (Zālē smiekli.) Ja jūs tas interesē, tikai pirtī es ar jums diez vai iešu kopā (Zālē smiekli.), jo es nezinu, ko es darītu, ja vienam ziepju gabals tur nokritīs. Nu redz, diez vai es pieliekšos. Diez vai!

Tātad es varu secināt tikai vienu. Šīs runas bija vajadzīgas tāpēc, lai kārtotu priekšvēlēšanu rēķinus, cerot, ka mazie un vidējie uzņēmēji nu cels debesīs tos, kas patlaban runā, ka briesmīgi rūpēsies par viņiem. Tāpēc es tiešām aicinu komisiju profesionāli izvērtēt visus priekšlikumus un tiešām nopietni šeit strādāt otrajā un trešajā lasījumā, lai mēs nepārvērstu valstij vajadzīgu, uzņēmējam vajadzīgu, darba devējiem un darba ņēmējiem vajadzīgu likumu, kas tiešām ir vajadzīgs, nepārvērstu par priekšvēlēšanu propagandu. Šis nav tas likums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Nē, te jau prerogatīva bija Dobelim un Šķēlem. Par pirti runāt, es ne! Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, arī gribēju jūs atgriezt pie tā jēdziena, ko nozīmē konceptuālais lasījums. Jo šobrīd tās debates iznāca tādas, it kā mēs pieņemtu pēdējā un galīgajā lasījumā šo likumu. Un vienīgais, kas man patiešām ne sevišķi patika, ka bijušais Ministru prezidents pārmet savam bijušajam ministram, es gan biju domājis, ka viņš ir no citas partijas, bet tiek pārmests tas, ka beidzot līdz Saeimai izskatīšanai ir nonācis likums, kuru, kā šodien atzīstas bijušais premjerministrs, viņš pats ir turējis, nelaidis cauri izskatīšanai Saeimā. Tātad cīnījies ar likumu, kurš ir sabiedrībai vajadzīgs. Konceptuāli cīnījies. Tas jau, godīgi sakot, ievieš vieglas bailes.

Sēdes vadītājs. Aija Barča — otro reizi.

A.Barča (LSDSP). Godātie kolēģi! Saņemot vairākus norādījumus un aizrādījumus, ka es te tā lēni un reti parādos, es to ņemšu vērā un turpmāk centīšos jūs vairāk nopietni aicināt domāt par sociālajām problēmām. Visplašākajā nozīmē, ne tikai par sociālo palīdzību vai sociālo apdrošināšanu. Katrā gadījumā man šodien gribētos teikt, ka tā nav taisnība, ka neviens Tautas partijas deputāts nepiedalās komisijas sēdēs. Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs ir Tautas partijas deputāts Valdis Ģīlis. Starp citu, kurš ļoti aktīvi piedalās komisijas darbā, ieskaitot arī jautājumus par mūsu disciplīnu, bet, protams, mēs aicinām jūs: nāciet daudzi, ja jums nepatīk šī komisijas vadība vai vēl kas cits, izdariet izmaiņas, tikai tas lai notiek lietas labā.

Nākošais jautājums. Arīdzan man šodien ir tīri vai žēl teikt, ka es tāpat, gluži kā teica Šķēles kungs, arī viņu reti redzu tribīnē, bet vienmēr viņa runas klausos ar ļoti dziļu ieinteresētību, un gribu teikt, ka pamatā viņš ir ļoti konstruktīvs. Un tādēļ es ļoti labprāt Liepājā pēc divām nedēļām kopā ar jums piedalītos šajā sanāksmē. Tikai man tad būtu tāds vēlējums, lai tur būtu ne tikvien darba devēji, bet arī strādājošie, tātad mūsu nodarbinātie, un tad acīmredzot mūsu viedokļi varētu ļoti daudzos jautājumos sakrist.

Nākamais, ko es vēl jums varētu vēstīt. Nav man bijušas tiesības būt jūsu ministrei, kaut gan man šķiet, ka jūs vēlējāties teikt, ka Jurdža kungam bija tas gods strādāt jūsu vadītā Ministru kabinetā.

Un pēdējais, atbildot kolēģei no Tautas partijas. Tā nav, ka Tautas partijas priekšlikumi netiek izskatīti Sociālo un darba lietu komisijā. Pašreiz tiek izskatīts Darba likums otrajam lasījumam, starp citu, smagi tiek izskatīts, un arī, diskutējot par šiem jautājumiem par darbinieku aizsardzību un tā tālāk, jau šajā Darba likumā no Tautas partijas ir priekšlikumi, bet tikai no vienas deputātes. Un es saku šajā ziņā paldies Antai Rugātei. Vairāk priekšlikumu nav. Paldies! Es ļoti aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā pozitīvi!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (Starpsauciens: "Egil, bet nerunā daudz!")

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Tiešām īsi, jo domāju, ka šī problēma ir aktuāla, mums tagad ir pašvaldību vēlēšanu tuvums, tagad visas partijas atceras, ka sociālās problēmas ir tās problēmas, kas neapšaubāmi ietekmēs vēlētāju izvēli, un tāpēc ir patīkami pamanīt, ka Tautas partija aktīvi arī šeit sēž sēžu zālē, gatavojas risināt šīs problēmas. Es gribētu pateikt pavisam īsi. Šis likumprojekts ir tapis ilgstošā dialogā starp trim pusēm, starp darba devēju organizāciju, arodbiedrību savienību un valdību. Un zināmā mērā ir kompromisa viedoklis. Un, ja mēs paskatāmies mūsu Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, tad Ģīļa kungs, kas parasti sēž man blakām, radikāli aizstāv darba devēju intereses, un es atkal cenšos tāpat pabalstīt arodbiedrību priekšlikumus, tā ka, es domāju, jums nevajadzētu teikt, ka Tautas partija nestrādā šajā komisijā, bet noteikti vajag deleģēt vismaz kādus piecus deputātus, lai šeit būtu aktīvāka jūsu nostāja un varētu to visu parādīt. Bet ko es gribēju teikt, šis trīs pušu dialogs, kur ir arī valdība, un jūs esat valdības partija, nu tad strādājiet tajā dialogā arī šeit nopietni, pārdomāti. Ko es gribētu teikt, trīs valdību laikā šis ir sagatavots, arī jūsu, kad bijāt Ministru prezidents. Kolēģi, arī tur vajag deleģēt nopietnus pārstāvjus tajā brīdī, kad jūs par visu atbildat. Es gribētu uzsvērt, diez vai ir labi rīkot šos, es domāju, priekšvēlēšanu uzbrukumus TB/LNNK pusei, kurš ministrs ir labklājības ministrs. Es citādāk šo, teiksim, negaidīto uzstāšanos nevarētu vērtēt kā vienīgi tādu. Es domāju, ka šīs lietas vispirms ir jākārto Koalīcijas padomē, Ministru kabinetā un tad, ja nespēj vienoties, arī šeit plenārsēžu zālē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle — otro reizi.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Es tātad sapratu, ka Saeima konceptuāli atbalsta šo likumprojektu, un vēlreiz gribu atzīmēt, ka Tautas partija arī. Bet uz ko es vēršu uzmanību? Ka Tautas partija laicīgi ir pieteikusi un norādījusi tās problēmas, ko diemžēl, jā, esošais Ministru kabinets nav pietiekami rūpīgi izdebatējis un novērsis. Kas attiecas par to, vai šajos negadījumos cietušajiem ir jāsaņem šīs kompensācijas, protams, tās jāsaņem, vai tās maksā valsts budžets vai tās maksā tikai pastarpināti valsts budžets, jo darba devējs jau šo visu ir iemaksājis, Barčas kundze, jūs zināt. Un tikai tādos gadījumos konkrēti kā Kolkas bankrotējušajā konservu kombinātā, ko vadīja Bojāra kungs, kur cilvēki ir guvuši šīs traumas, tās pēc bankrota maksā pēc tam no valsts budžeta. Tiešām, tā tas ir. Tā tas ir, un Bojāra kungs nāks un droši vien, es redzu, raksta jau zīmīti un paskaidros, kā tas notiek tajā gadījumā, (Zālē smiekli.) Kas maksā par Kolkas zivju kombinātā nodarītām darba traumām. Jo, ja uzņēmums ir bankrotējis, tad to maksā tiešām no sociālā budžeta attiecīgā posteņa. Mēs atbalstīsim šī likuma tālāku uzraudzību no mūsu deputātu puses, no Ģīļa kunga, kurš strādā tur, mēs iesniegsim priekšlikumus un mēs noteikti rūpēsimies, lai tas tiktu uzlabots. Noteikti! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, cienījamais Šķēles kungs, tik tiešām, kad es atnācu Kolkas uzņēmumā par prezidentu, es neprivatizēju to, tur bija privatizējuši citi. Strādāja 180 cilvēki, kad es aizgāju — strādāja 530. Un manā laikā nebija traumu, par kurām vajadzēja valstij vai kaut kam maksāt kādas naudas, lai viņiem atlīdzinātu par veselības kaitējumu. Tā ka nevajag izplatīt nepatiesas ziņas, kuras jūs nezināt. Es nerunāju toties par AveLat grupu (Zālē smiekli.) un visiem tiem negadījumiem, kas ir bijuši citos uzņēmumos, es domāju, ka to jūs labāk zināt. Tas ir viens.

Otrs. Redziet, jūs jau pārejat uz personāliem. Sāksim riebt viens otram. Es vairākas reizes teicu, ka mēs šo tribīni sākam pārvērst par nīdēšanu, kad latvietis nīdē latvieti. Nevajag būt atriebīgam un nevajag būt ļaunam, tas ir ļoti slikti. Tas ļoti slikti iedarbojās uz jums, un ļoti nepatīkami dzirdēt no cilvēkiem, kad viņi saka, ko tad jūs tur plēšaties. Tik tiešām mums ir jārūpējas par Latvijas iedzīvotāju, par latviešu labklājību, ar ko mēs tad nodarbojamies? Mēs nodarbojamies ar likumu pieņemšanu, kuri izputina Latvijas zemniekus. Jūs aizejiet paskatieties, kas notiek laukos, un tad sāksiet runāt, kas ir sabeigts. Mums ir bezdarbs, ka cilvēkiem nav maizes gabalu par ko nopirkt, un jūs sāksiet stāstīt brīnumus. Tāpēc, Šķēles kungs, vajag būt iecietīgiem pret latviešu tautu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai atbildīgajam ziņotājam vēl ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Darba aizsardzības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Klementjevam.

A.Klementjevs (PCTVL). 18.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Jā!") Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). 1.decembris.

Sēdes vadītājs. Ir divi priekšlikumi. Sāksim ar tālāko. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 1.decembri? Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 11, atturas — 27. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.decembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.2230. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Likuma pieņemšanas koncepcija jeb tas, kāpēc mēs pieņemam likumprojektu, ir rakstīts anotācijā, kas ir pie likumprojekta, un jautājums ir par to, ka turpinās vēl kompensācijas sertifikātu piešķiršana šajā valstī, līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka izmantošana noteiktajos termiņos nav iespējama. Tāpēc arī Latvijas Republikas Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumu par privatizācijas sertifikātiem. Grozījums 18.pantā, nosakot, ka mēs izsakām 11.daļu redakcijā, kas runā gan par politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu atsavināšanas kārtību, kā arī par īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšanu līdz 2001. gada 30.jūnijam.

Tā ka es aicinu jūs šo likumprojektu atbalstīt, kas gan nenozīmē, ka starp otro un trešo lasījumu mēs nevarētu iestrādāt labojumus, kas paredz pagarināt arī parastos sertifikātus. Vismaz es esmu ļoti daudz no politiskajām partijām dzirdējis runājam tieši par šo. Paldies, Dobeļa kungs, par atbalstu jau iepriekš!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātu kungiem, un es aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz 20.oktobrim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 20.oktobris.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Strādājam ar darba dokumentu, kura numurs ir 2203.

"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātu sagatavotie priekšlikumi likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā", kur mēs runājam vai kurā mēģinām labot 40. pantā noteiktās normas, kas prasa šobrīd iepirkt elektroenerģiju no vēja ģeneratoriem un no alternatīvajiem enerģijas avotiem par visnotaļ augstu cenu šajā valstī.

Komisijā, izskatot šo likumprojektu, mēs zinājām, ka valdības koridoros jeb pie valdības birokrātijas atrodas arī valdības sagatavotais likumprojekts par šo pašu tēmu un ka šīs izmaiņas ir absolūti nepieciešamas, jo šobrīd Latvijas Republikas energopatērētājiem bieži vien iznāk maksāt par visnotaļ neefektīvu un, es pat bieži teiktu, nevajadzīgu sistēmu finansēšanu. Tad jau labāk no elektroenerģijas tarifiem tiešām ir celt bibliotēku, nevis maksāt par tukša gaisa kulšanu valstī.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu un ļoti gaida valdības sagatavoto likumprojektu, lai tos varētu apvienot vienā vēl uz pirmo lasījumu un turpināt risināt šajā nozarē samilzušās problēmas. Šeit ir runa par milzīgām naudas summām, kas galarezultātā var sasniegt vairākus simtus miljonus latu nevis par niekiem vien, kā bieži vien to raksta presē. Tā ka es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā valdības sagatavoto... tas ir, tēvzemiešu sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu šādu virzību grozījumiem Enerģētikas likumā, un šīs izmaiņas ir objektīvi, protams, nepieciešamas, un tās vajadzēja realizēt krietni vien ātrāk, nekā tas šobrīd tiek iecerēts. Kā jūs zināt, šis divkāršais elektroenerģijas tarifs sastāda vairāk nekā 6 santīmus par vienu kilovatstundu. Un mums, patērētājiem, iznāk maksāt gandrīz desmit reizes dārgāk par to pašizmaksu, par kādu kilovatstundu saražo mūsu Daugavas hidroelektrostacijas kaskāde. Tā kā šī esošā prakse ir liels spiediens uz patērētājiem, uz ražotājiem un tā tālāk.

Es gribētu piebilst to, ka jau pagājušā gada sākumā, 1999. gadā, Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā ilgstoši ar ekspertiem vairākkārt šo jautājumu diskutēja un saskaņā ar 1999. gadā saņemtajiem pieteikumiem Ekonomikas ministrijā uz vēja ģeneratoriem ar kopējo jaudu 136 megavati, to nodošanu ekspluatācijā, pēc mūsu kopējiem aprēķiniem ar ekspertiem radītu energosistēmai zaudējumus vairāk nekā 20 miljonus latu jeb nāktos paaugstināt elektroenerģijas tarifus par 13 procentiem. Aptuveni var rēķināt, ka elektroenerģijā saražotā, teiksim, ar vēja ģeneratoriem, kuriem ir 15—17 megavati, sadārdzinās tarifus par 1 procentu jeb radīs zaudējumus apmēram 2 miljonus gadā. Protams, tajā laikā pagājušajā gadā lielā Tautsaimniecības komisija šos mūsu apsvērumus un priekšlikumus neatbalstīja un nedeva tālāko virzību.

Vēl, protams, jāpiemin netiešs mīnuss — negatīvs fakts, ka blakus vēja stacijām ir jābūt bāzes jaudām rezervēšanai tajos gadījumos, kad vēja stiprums nav tik liels, lai varētu saražot elektroenerģiju, un tā vietā jāsaražo ar citu, kā saka, izejmateriālu šī elektroenerģija.

Šajā pašā apakškomisijā mēs ļoti nopietni arī pārlūkojām ārvalstu praksi, un Eiropas valstīs — Lielbritānijā, Īrijā un Francijā — vēja stacijām jeb vēja fermām nav nekādi speciāli siltumnīcas apstākļi ekonomiskā stimulēšanā elektroenerģētikas ražošanā ar šādām ietaisēm. Atsevišķās valstīs — Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Vācijā — subsīdijas ir tikai uz šīm ietaišu uzstādīšanas izmaksām no 8 līdz 35 procentiem. Un tikai Dānijā ir 1,7 santīmi piemaksa par katru saražoto kilovatstundu, kas saražota šajās vēja fermās.

Tas ir pirmais jautājums — par objektīvo nepieciešamību. Tikai liekas, ka, domājot tālāk, kas ir likumprojektā šeit iekšā, tātad, atsakoties no divkāršā tarifa, te ir ieteikts pāriet uz mazumtirdzniecības cenu. Nu jāsaka, ka šis termins jeb jēdziens it kā nav apritē šobrīd un lietderīgi šo terminu otrajā un trešajā lasījumā precizēt.

Lietderīgi pieturēties būtībā pie vidējā realizācijas tarifa, kas šobrīd pārsniedz nedaudz 3 santīmus par kilovatstundu vai importētās elektroenerģijas cenu. Par cik nav zināms, vai importētāju elektroenerģija būs vajadzīga vai nebūs vajadzīga kaut kad nākotnē, varētu apstāties pie vidējā realizācijas tarifa, kur arī izejot no tā varētu noteikt šo iepirkšanas cenu no vēja stacijām.

Šīgada janvārī Saeimas plenārsēdē, ja jūs atceraties, bija deputātu ierosinājums, lai šo saražoto elektroenerģiju iepirktu par cenu, kas atbilst 75% no vidējās realizācijas cenas. Arī tad tā pārsniegtu krietni 2 santīmus par kilovatstundu un būtu pusotru, divas reizes augstāka par importēto elektroenerģijas cenu jeb trīs reizes augstāka par Daugavas hidroelektrostacijā saražoto cenu. Protams, janvārī plenārsēdē vēl šis ierosinājums neguva atbalstu.

Nu, un viens no pēdējiem momentiem. Tomēr lietderīgi šajā likumprojektā ir pārejas noteikumi. Šeit ir ļoti jutīga un uzmanīga lieta. Šis ir uzņēmējdarbības veids, un tātad būtu jāsaglabā iepriekšējie spēles noteikumi tiem, kam šīs licences piešķirtas un kas jau strādā ar šīm vēja stacijām un kuras nodos tuvākajā laikā ekspluatācijā, tātad tiem jāsaglabā šie spēles noteikumi, kādi ir šobrīd diemžēl Enerģētikas likumā. Tātad runa var būt tikai par jauniem projektiem, lai tiem būtu citi šie saimniekošanas jeb realizācijas nosacījumi, kādus mēs nu pieņemtu nākamajos — otrajā, trešajā — lasījumos.

Paliek, protams, vēl labvēlīga situācija, bez šīs paaugstinātās cenas vēl iepērkot elektroenerģiju no vēja fermām, arī kā praktizē reģionālais fonds, ka šiem atsevišķiem projektiem uzņēmējdarbībai lauku rajonos var saņemt arī kredīta procentu atlaides pilnībā vai daļēji.

Tātad ceru, ka šādā virzienā mums sekmēsies šo grozījumu pieņemšana otrajā un trešajā lasījumā un šo iemilzušo problēmu, neloģisko, varētu ar to arī atrisināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs, paldies, Kalniņa kungs! Ir pilnīgi skaidrs, un arī komisijā mēs visi sapratām, ka pie likumprojekta ir nopietni jāstrādā lasījumos, kuros tiek iesniegti priekšlikumi. Bet ir tikpat skaidrs, ka mēs nedrīkstam kavēt ne minūti dārgā laika, lai šo visnotaļ uz visiem Latvijas iedzīvotājiem gulstošo problēmu atrisinātu maksimāli ātri, par ko jau liecina šī likumprojekta trešais svarīgākais parakstītājs Juris Dobelis. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Godātie deputāti! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 25.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 25.oktobris.

Izskatām likumprojektu "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2178. Tātad šis likums trasponē Eiropas Savienības direktīvu par Eiropas darbinieku padomes izveidi vai par kārtību, kāda ievērojama kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupās nolūkā informēt darbiniekus un veikt konsultācijas ar tiem. Tātad šie noteikumi nepieciešami, lai notiktu sociālais dialogs. Sociālā dialoga uzsākšanas Latvijā vērtējumi no Eiropas Savienības puses bija ļoti pozitīvs moments, un šajā likumā paredzēts šo sociālo dialogu turpināt, jo uzņēmējsabiedrība nodibināta vismaz divās Eiropas Savienības valstīs. Tā kā likumā noteiktas Eiropas Savienības valstis plus Islande, Norvēģija, Lihtenšteina un Latvijas Republika. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurdžs. Lūdzu priekšlikumus līdz 12.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 12.oktobris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šī te likumprojekta nosaukums faktiski jau pasaka visu, kas ir šajā likumprojektā. Tas ir tipveida likumprojekts. Aicinu to izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja nav vēlme debatēt, pieņemt var otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Es domāju, ka nav īpašas vajadzības komentēt šo likumprojektu. Analogs iepriekšējam, un arī aicinu to izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja iebildumi nav radušies šajā laikā, tad izskatīt arī otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis te labojums nepieciešams, lai novērstu pretrunas esošajā līgumā un arī tā sastāvdaļā, kas ir komisijas, tā sauktās jauktās komisijas instrukcija. 1992.gadā, kad tika sākts sagatavot šis līgums par robežu, teorētiskās zināšanas un vispār zināšanas par robežu spraušanu Latvijas un arī tāpat mūsu kaimiņu speciālistiem bija visai ierobežotas un faktiski tika pieļautas vairākas kļūdas. Piemēram, tika radīta ideja par nepieciešamību veidot neitrālo teritoriju, neitrālo zonu starp divām valstīm. Starp mūsu valstīm, tātad Igauniju un Latviju, kas faktiski pasaules praksē ir tikai starp valstīm, kas atrodas karastāvoklī vai kurām ir ļoti atšķirīgas politiskās sistēmas. Mums pagaidām šādu te attiecību ar Igauniju, vismaz pagaidām, nav, un tāpēc arī nepieciešami šie labojumi. Tātad aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Krasts. Priekšlikumus gaidīsim līdz 13.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 13.oktobris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likums nepieciešams, lai izpildītu 1998.gada 20.augustā parakstītās deklarācijas par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes sociālajam fondam, un faktiski šis līgums nosaka gan tās privilēģijas, gan imunitātes, kas Latvijai, darbojoties šajā organizācijā, pienākas.

Aicinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Ārlietu komisija kā atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Krasts. Priekšlikumus gaidīsim līdz 13.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 13.oktobris. Paldies! Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās" un ar šo likumu apstiprinātajā līguma tekstā latviešu valodā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likums tika pieņemts 1995.gadā, un šobrīd konstatēts, ka tajā ir pretrunas. Tāpat arī ir pārkāpts likums par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem un Ministru kabineta iekšējās kārtības darbības noteikumu prasības. Un, respektīvi, šis likums nav izsludināts krievu valodā. Pastāv arī būtiskas atšķirības tekstu variantos starp latviešu un krievu tekstu. Un jāsaka, ka krievu teksts šī līguma ietvaros ir izšķirošais, pēc kura vadās strīdu šķiršanas gadījumā. Aicinu atbalstīt šo labojumu pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. Cerot, ka deputātiem 13.datums nebūs pārslogojošs, gaidu priekšlikumus līdz šim datumam.

Sēdes vadītājs. 13.oktobris. Paldies!

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" . Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu, reģistrs nr.703, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.2322. Juridiskā komisija izskatīja un sagatavoja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Šis likumprojekts tika sagatavots pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas, un arī komisija to rūpīgi izdiskutēja, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde arī atbalstīja šāda likumprojekta nepieciešamību. Pats teksts tika Juridiskajā komisijā būtiski pārstrādāts, bet nemainījās tā būtība, tikai tas tika organizatoriski pārveidots.

Kāda ir likumprojekta būtība? Likumprojekta būtība ir tāda, ka ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri ierodas Latvijā, iesniedz dokumentus vīzas saņemšanai un uzturēšanās atļaujas saņemšanai, un šobrīd saskaņā ar likumdošanu viņi to var darīt tikai valsts valodā. Taču mēs labi zinām, ka ļoti daudzi cilvēki saņem vīzas tādās teritorijās, kur nav pieejami ne tulki, ne iespēja izmantot kādus tulku pakalpojumus un arī iesniegt dokumentus tikai valsts valodā. Bez tam katra persona, kura iesniedz šādu dokumentu, viņa parakstās arī par to, ka viņa atbild par iesniegtā teksta pareizību, un, ja viņa ir kaut ko ierakstījusi nepareizi, viņa var tikt vai nu sodīta, vai viņai var netikt izsniegta šī vīza vai uzturēšanās atļauja. Un tajā paša laikā, lai sniegtu atbalstu ne tikai maziem un vidējiem uzņēmējiem, bet arī lai atbalstītu lielos uzņēmējus, kuri vienmēr ir aicinājuši demokratizēt mūsu sistēmu un iebraukšanu un līdz ar to uzlabot investīciju klimatu, mēs nolēmām Juridiskajā komisijā atsaukties uz šādiem ierosinājumiem, un aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un mēs arī nolēmām lūgt atzīt viņu par steidzamu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 10.oktobrim un nozīmēt izskatīšanā plenārsēdē 12.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Iesniegšanas termiņš — 10.oktobris. Izskatīšana plenārsēdē otrajā lasījumā — 12.oktobris. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man jāatvainojas jums par pieļauto kļūdu balsojumā. Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, nobalsoju par, kaut gan bija mans viedoklis pret.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (JP). Tiešām, man notika tāda pat nelaime kā Dalbiņa kungam. Es priecājos, ka es neesmu vienīgā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Cienījamie komisiju vadītāji, kas bija aicināti uz tikšanos ar Ministru prezidentu. Šodien tā vairs nenotiek, jo Ministru prezidentam jau ir nākošā tikšanās. Nākošo ceturtdien 12.30 būs šī tikšanās.

Sēdes vadītājs. Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 14.

Sēdes vadītājs. Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (LSDSP). Valsts reformu apakškomisijas sēde pulksten 14.30.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Viola Lāzo, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Andrejs Panteļējevs, Normunds Rudevičs, Silvija Dreimane, Imants Stirāns un Imants Kalniņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta