2005. gada 15. septembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.
Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu.
Pirms izskatām sagatavoto darba kārtību, ir jālemj par iespējamiem papildinājumiem.
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par piekrišanu Saeimas deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības” un “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!
L.Mūrniece (JL).
Lūdzu noteikt par atbildīgo Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisiju!
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi? Vispirms balsosim par atbildīgās komisijas maiņu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par to, lai noteiktu par atbildīgo Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisiju! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Par atbildīgo noteikta Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaundžeikara, Feldmanes, Šleseres, Turlā, Stepaņenko un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” runās deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!
I.Šlesere (LPP).
Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums ierosina papildināt Satversmes 110.pantu, kas runā par tām vērtībām, kuras aizsargā mūsu valsts, – par laulību, ģimeni, vecāku un bērnu tiesībām, nosakot to, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Vēl pavisam nesen šis papildinājums, iespējams, šķistu pavisam nevajadzīgs un lieks, un iespējams, ka arī šobrīd daudzi no jums neapzinās tos reālos draudus, kas šodien draud laulībai un ģimenei. Es gribētu izmantot iespēju un pateikties visiem deputātiem par man uzticēto iespēju strādāt Eiropas Parlamentā, kur es varēju pārliecināties, cik ārkārtīgi stiprs ir geju un lesbiešu lobijs Eiropā un ar kādām ārkārtīgi neizmērojami lielām grūtībām ir jāsastopas tiem cilvēkiem, kas aizstāv tradicionālās ģimenes vērtības, jo šobrīd jautājums par to, kas ir laulība, daudzās Eiropas valstīs nav saprotams. Un ja Saeimas starptautiskos dokumentos figurē tāds jēdziens kā “ģimene tās dažādos veidos”, kas būtībā netieši norāda uz viendzimuma laulībām. Un vairākās pasaules valstīs, tai skaitā arī virknē Eiropas valstu, kā jūs zināt, šīs laulības ir atļautas un tiek atzītas, un tiek oficiāli reģistrētas. Un jāatzīst, ka es esmu lepna par to, ka šīs laulības nav atļauts reģistrēt Latvijā. Un es gribētu cerēt, ka tas nozīmē, ka mūsu tautai un līdz ar to arī likumdevējiem ģimene kā vērtība kaut ko nozīmē.
Tāpēc arī es ceru, ka Latvija tuvākajā laikā nepievienosies to valstu skaitam, kurās iespējama šī ģimenes parodija – viendzimuma laulības –, jo Latvijas Civillikuma 35.pants šobrīd aizliedz reģistrēt laulības starp viena dzimuma personām. Tomēr ik pa brīdim mēs redzam, ka tiek mēģināts šo trauslo barjeru nojaukt. Un kā piemērs tam ir pagājušajā plenārsēdē pieņemtie grozījumi... nodotie grozījumi Civillikumā, kas paredz diskriminācijas aizliegumu uz seksuālās orientācijas pamata civiltiesiskajās attiecībās.
Protams, ka diskriminācija nav pieļaujama. Bet rodas jautājums: ja šādu grozījumu pieņems, vai tas nenonāks pretrunā ar manis jau minēto Civillikuma 35.pantu? Jo homoseksuāli orientētas personas taču tiks diskriminētas savās tiesībās noslēgt laulību, adoptēt bērnus un tā tālāk. Un, kā jau jūs visi ļoti labi zināt, mūsu valsts tiesību principi paredz: ja ir pretruna starp divām likuma normām, tad spēkā ir tā jaunākā norma. Tādējādi iespējams, ka Civillikuma 35.pants, kas paredz aizliegt reģistrēt laulības starp viena dzimuma personām, pavisam drīz vairs nenozīmēs neko.
Un šī ir arī tā atbilde, kādēļ mēs vēlamies papildināt Satversmi ar šiem četriem vārdiem, kas definē laulību, ka “laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti”. Atbalstot šos grozījumus Satversmē, mēs nostiprināsim to barjeru, kas aizsargā ģimenes no dažādām naidīgām un destruktīvām tendencēm. Laulība ir daudz kas vairāk nekā civils vai juridisks līgums. Neatkarīgi no dažādu pušu paustajiem viedokļiem, laulība starp diviem mīlošiem pretēja dzimuma pārstāvjiem ir tā sabiedrības institūcija, kas vislabāk atbilst valsts interesēm, bērnu radīšanai un audzināšanai.
Viendzimuma laulību pārstāvju aizstāvji savukārt uzmanības centrā cenšas izvirzīt jautājumu par pieaugušu personu vienādām tiesībām, atstājot novārtā bērnu, līdz ar to arī valsts intereses. Stipra, tradicionāla ģimene ir valsts lielākā vērtība. Un tikai stiprinot un aizsargājot, mēs varam pārvarēt demogrāfisko krīzi un novērst Latvijai draudošo demogrāfisko katastrofu.
Un, kolēģi, man ir patiesi žēl, ka šie priekšlikumi Satversmē ir iesniegti tikai ar Latvijas Pirmās partijas deputātu parakstiem, tomēr gribu izteikt cerību, ka tas jums nebūs šķērslis, lai atbalstītu šos grozījumus.
Es aicinu, kolēģi, jūs nebūt naiviem un neizvairīties no atbildības! Atbalstot šo priekšlikumu, es aicinu atbalstīt laulību, atbalstīt ģimeni, atbalstīt bērnu un līdz ar to arī valsts un mūsu tautas intereses!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vai deputāts Kārlis Šadurskis vēlas runāt “pret”? Lūdzu! (Starpsaucieni.)
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Manu uzrunu droši vien var ieskaitīt gan kā runu “par”, gan kā runu “pret”.
Es esmu noteikti “par” saturu. Es esmu noteikti “pret” formu. Satversmi mēs negrozām katru dienu, Satversme ir mūsu pamatlikums. Es pats personīgi ļoti atbalstu šādas normas ieviešanu Satversmē, bet man ir kategoriski iebildumi pret spēlēšanos ar Latvijas Satversmi.
Ja godājamā Pirmā partija patiesi gribēja labu un izmainīt mūsu valsts pamatlikumu šajā virzienā, mīļie kolēģi, kāpēc jūs nenācāt pie koalīcijas partneriem, kāpēc jūs nesaskaņojāt viedokli, bet kāpēc jūs tikai pagājušajā Koalīcijas padomes sēdē uzmetāt uz galda šo projektu ar apmēram tādu domu – nu, kā gribat, tā balsojiet!
Mīļie draugi! Tā tās lietas nedara. Šis ir cilvēka pārliecības jautājums. Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Tam ir jābūt izdiskutētam un apzināti pieņemtam, nevis jāspēlējas ar šīm visai cilvēcei ļoti svarīgajām lietām.
Protams, ka mēs atbalstām ģimeni. Protams, ka mēs atbalstām tādu ģimeni, kāda ir nepieciešama mūsu tautas dzīvotspējai un normālai morāli ētiskai attīstībai. Protams, ka to atbalstām!
Bet nevajag jaukt politiku ar politikānismu. Šī forma nav tā labākā. Mūsu frakcijā būs brīvs balsojums šajā jautājumā, bet ne satura dēļ, bet formas dēļ.
Sēdes vadītājs.
Viens ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 1, atturas – 12. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Seiles, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” vēlas runāt deputāte Linda Mūrniece. Lūdzu!
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti sargājams likums tāpēc, ka tas attiecas uz ļoti sargājamu cilvēku kategoriju. Un katru reizi, kad šis likums parādās Saeimā un kāds piedāvā to atvērt, paceļas nevajadzīgas debates par to, cik pretošanās kustības dalībnieki ir devuši mūsu valstij un kas viņiem par to pienākas vai nepienākas.
Es katrā ziņā aicinu kolēģus izvairīties no šīs liekās debates un šodien šo likumu vaļā nevērt, jo īsi pirms sesijas beigām par likumu nobalsojām galīgajā lasījumā. Aizsardzības ministrija kopā ar Tieslietu ministriju, kopā ar deputātiem, kopā ar pašiem nacionāli represētajiem… nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem debatēja par šo tēmu un atrada pašu optimālāko variantu, kurš apmierināja visas puses, un likumā ir paredzētas visas nepieciešamās lietas līdz pēdējam komatam. Tajā brīdī, kad paši nacionālās pretošanās kustības dalībnieki teiks, ka ir problēmas un ir vajadzīgas izmaiņas likumā, tad Aizsardzības ministrija būs pirmā, kura šīs izmaiņas rosinās. Bet es domāju, ka tikai viņa vien ir tiesīga šo likumu vērt vaļā no jauna.
Sēdes vadītājs.
Māris Grīnblats runās “par”. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Godātie Saeimas deputāti! Tēvzemiešu frakcija griežas pie Saeimas ar nelielu grozījumu likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.
Šī grozījuma mērķis 4.pantā nav mainīt nacionālās pretošanās kustības iespējamo dalībnieku apjomu, kas varētu izsaukt iebildumus no kādas ministrijas puses, kas, protams, saistīts arī ar finansiālajiem izdevumiem.
Tajā pašā laikā frakcija redz, ka atsevišķos gadījumos personām, kuras tādā vai citādā veidā ir cietušas no padomju varas iestāžu represijām, ir problēmas ar šī statusa apstiprināšanu. Uzmanīgi salīdzinot 4.panta spēkā esošo redakciju un 4.pantu tajā redakcijā, ko mēs piedāvājam, nav principiālu izmaiņu, nav pat izmainīts tas, ka par šo jautājumu lemj pašvaldība, bet mazliet ir izmainīts pamats, uz kura var fiksēt šī statusa piešķiršanu.
Pašreiz spēkā esošajā redakcijā ir iezīmēti divi apakšpunkti, tātad vienā gadījumā Latvijas valsts arhīva vai citu valstu arhīvu izsniegti dokumenti par darbību nacionālās pretošanās kustībā. Otrajā punktā: Latvijas Republikas tiesu spriedumi, ar kuriem tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti. Trešajā punktā Tieslietu ministrijas atzinums.
Praksē bieži vien tiek interpretēts tā, ka ir vajadzīgi visi trīs vai divi no šiem pamatiem, lai pašvaldība lemtu par attiecīgā statusa piešķiršanu. Tādējādi pie Tieslietu ministrijas vairākkārt ir apstājušies cilvēki, kuriem ir bijuši citi šādi dokumenti. Mēs piedāvājam precīzi nodalīt to, ka pirmajā gadījumā nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir tā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, ja darbību nacionālās pretošanās kustībā apliecina ar Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par darbību nacionālās pretošanās kustībā vai arī ar Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti.
Tātad tie abi nevar tikt prasīti vienlaikus.
Un otrā panta daļa: ja persona, kura vēlas iegūt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, nevar iesniegt pašvaldībai kādu no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem, pašvaldība piešķir nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu.
Tādējādi šeit ir precīzi nodalītas pašvaldības un valsts funkcijas. Tajā pašā laikā galīgais vārds paliek pašvaldībai, kā tas ir arī šobrīd. Domājam, ka Saeimas deputātiem ir aktīvi jāiejaucas likumdošanā, ja tie redz zināmas nepilnības, it sevišķi tāpēc, ka neviens likums nekad nevar būt tik labs, lai to nevarētu uzlabot vēl vairāk.
Ceram, ka Saeima varētu iedziļināties šajā nelielajā niansē un atbalstīt tādēļ, ka likumi ir jāuzlabo, un argumenti, kurš ir iesniedzis vai kurš nav iesniedzis, mūsuprāt, nevar būt izšķirošie.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 11, atturas – 53. Likumprojekts komisijām netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ilzes Ginteres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Ginteres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Ilzi Ginteri par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais – lēmuma projekts “Par Lilijas Kanaviņas apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Lilijas Kanaviņas apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Liliju Kanaviņu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais – lēmuma projekts “Par Andra Zaviļeiska apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Lūdzu jūs pieņemt un apstiprināt lēmuma projektu “Par Andra Zaviļeiska apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Andri Zaviļeiski par Siguldas tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Rīgas pilsētas Centra rajona municipālās policijas lūgumu – piekrist deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma veikšanu, organizējot sabiedrisko pasākumu.
Lūdzu izskatīt Mandātu un iesniegumu komisijas piedāvāto lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Atklājam debates. Arvīds Ulme. Lūdzu! (Starpsaucieni: “Pasaki, ka tu esi vainīgs!”)
A.Ulme (ZZS).
Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā es tomēr aicinātu izvērtēt šo pēc būtības, jo faktiski situācija izveidojās tāda, ka tiem, kas iestājas par ģimeņu tiesībām, tiem tika liegts šis... uzstāties, un tajā pašā laikā Vecrīgā geju gājiens tika atļauts. Rezultātā tiek izjaukts zināms līdzsvars, kāds faktiski Latvijas sabiedrībā eksistē, kur netiek… nekādi tur grautiņi, vai pelt un nievāt tur seksuālās minoritātes... Bet iedomājieties, kas notiek, ja tagad sapulcējas cilvēki ģimenes aizsardzībai un ģimenes aizstāvībai, morāli ētisko, nu, tādu ideālu atgādināšanai sabiedrībā, un viņi tiek izdzenāti, ja... Tur bija arī radošo profesiju pārstāvji, tur bija reliģisko organizāciju pārstāvji, tur bija arī nacionālās organizācijas – “Visu Latvijai” un citu pārstāvji, un vides organizācijas. Un es domāju, cik tas tomēr izskatītos vienkārši... nu faktiski sāktos konfrontācija. Likuma mērķis, dotais likums “Par sapulcēm, gājieniem un mītiņiem”, likuma mērķis ir šāda veida dažādas akcijas, kas izraisa sabiedrībā nekārtības, nu, pēc iespējas, apturēt. Un faktiski es arī izpildīju šo likuma mērķi un mēģināju no konfrontācijas pāriet uz šo dialogu. Kaut gan tas arī nebija viegli.
Ko es gribu pateikt šajā sakarībā? Ka faktiski jau deputāts ir diezgan neaizsargāta būtne. Man liekas, pat visneaizsargātākā. Ja, piemēram, televīzijas raidījumos vai kādos tur, kur tiek akceptēti šie gājieni, ja tu iedrošinies kaut kā … Man ir pārmesti dažādi cilvēktiesību aizskārumi, dažādi kaut kādi visneiedomājamākie noziegumi tikai tāpēc, ka mēģināju šo dialogu atrast.
Ja, piemēram, dižais Streips, kurš visādām televīzijām... tur rāda dažādus žestus, kas parāda kaut kādu manu psihisko stāvokli, man jau nav nekāda instrumenta, kā es varu viņam atbildēt. Jo, redziet, es esmu deputāts. Ja es, piemēram, pateiktu, ka Streips ir kāds... nu... kā saka, sūds uz kociņa, ja! Tad uzreiz mani vazātu pa visādām cilvēktiesību kaut kādām tiesām, tāpēc ka ir aizgājusi līdz absurdam visa šī lieta. Tu vienkārši nokļūsti pēkšņi...
Sēdes vadītājs.
Ulmes kungs, lūdzu, savā aizstāvības runā izvēlieties piemērotus izteicienus!
A.Ulme.
Es atvainojos! Es aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Paldies. Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Rokas nost no Arvīda Ulmes! (Aplausi.) Ir likuma gars, un ir likuma burts. Un to vienreiz vajadzētu saprast šeit, Saeimā! Kāds tad bija tā pasākuma nolūks, ko organizēja Arvīds UIlme? Vai kāds par to domā? Šā pasākuma nolūks bija aizstāvēt tradicionālās vērtības, kas mums, latviešiem, šodien ir īpaši svarīgas. Vai tas ir skaidrs vai tas nav skaidrs?
Par ko tad jūs taisāties sodīt Arvīdu Ulmi? Par to, ka viņš aicina saglabāt to, kas mums ir saglabājams. Ka viņš protestē pret to nenormālo visatļautību, kāda reizēm parādās Latvijā un it īpaši Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Ir likuma gars, un ir likuma burts. Un vienmēr tā bijis un būs! Kāpēc tad tiesās vienā pusē ir prokurors, otrā pusē ir advokāts, un pa vidu ir tiesnesis. Un galīgi nevainīgus cilvēkus notiesā uz nāvi. Un vislielākos neliešus attaisno. Ir tā vai nav?
Tagad mēs gribam ievērot kaut kādas formalitātes un uz to pamata sodīt. Nu salīdziniet, lūdzu, deputātu pārkāpumus, kur tiešām ir tādi, kas apdraud cilvēkus. Vai krietns braukšanas ātruma pārsniegums apdraud sabiedrību vai neapdraud? Neapšaubāmi – apdraud. Neapšaubāmi!
Bet vai viens godīga cilvēka rīkots pasākums, uz kuru ir aicināti cilvēki, kas satraukušies par daudz ko Latvijā, vai tas apdraud sabiedrību vai tas neapdraud sabiedrību?
Vai tiešām tas šeit no tribīnes ir jāskaidro? Es nezinu, nu mēs esam nonākuši līdz kaut kādai tādai pilnīgai sholastikai.
Te Mūrnieces kundze pieļāva visrupjāko kļūdu, kādu deputāts var pieļaut. Tikai Aizsardzības ministrijai esot tiesības runāt par nacionālajiem partizāniem likuma veidā. Interesanti gan! Kaut ko tādu tiešām ir ilgi un dikti jādomā, lai līdz tam aizdomātos.
Tanī pašā laikā neiedziļinoties, pilnīgi neiedziļinoties pasākuma būtībā, uz kuru varbūt deputātiem bija pat vērts aiziet, vienkārši formāli ņemsim un sodīsim Arvīdu Ulmi. Es teikšu tā: acīmredzot drīz būs jāstāv ar plakātu pie tiesas nama un uz plakāta būs uzraksts: “Brīvību Ulmem!” Līdz tādai situācijai mēs gribam nonākt?
Godātie kolēģi! Ievērosim savus principus, nekļūsim burta kalpi! Mūsu princips bija aizstāvēt leģionārus, aizstāvēt nacionālos partizānus. Šinī brīdī mūsu frakcijas princips būs aizstāvēt Arvīdu Ulmi tāpēc, ka viņam pilnīgi netaisnīgi taisās piemērot šos administratīvos sodus, un, es domāju, nekrāsosim Saeimu varavīksnes krāsās. Tomēr, lai tā ultravioletā daļa, kurai blakus atrodas zilā krāsa, lai tā ir drusku tālāk no Saeimas. Ultravioletos viļņus neredz. Ultravioletā krāsa ir tāda īpatnēja. Tā ir saistīta ar zināmām psihiskām novirzēm. Un tāpēc labāk, ka tā ir tālāk no Saeimas plenārsēžu zāles.
Es aicinu: neaiztieciet mūsu kolēģi Arvīdu Ulmi! Sargieties to darīt!
Sēdes vadītājs.
Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es varbūt mazāk gribētu runāt par Arvīdu Ulmi, tikai konstatēt vienu faktu: ja čeka viņam savā laikā nevarēja pantu piesiet, tad neatkarīgās Latvijas likums viņam bez problēmām pieliek pantu un sauc pie tiesas, un tiesas datums jau mums ir paziņots.
Bet es gribētu runāt drusku par citu lietu, par mūsu kā likumdevēja atbildību par to, kā mēs grozām vienu vai otru likumu.
Nemaz tik sen, pagājušajā gadā, ja nemaldos, es kāpu šeit divreiz tribīnē, kad mēs diskutējām par šo likumu... kas reglamentē gājienus, piketus, demonstrācijas un tamlīdzīgi. Un ne jau Arvīda gadījums ir vienīgais. Jūs visi esat lasījuši, ka nupat pavisam nesen Raivis Dzintars, žurnālists un nacionāli orientēts jauns cilvēks, dabūja 100 latu sodu par to, ka, lūk, pretī Krievijas vēstniecībai viņš kurā tur datumā sadedzināja PSRS karogu. Tas ir konkrēts gadījums, uz kuru es vērsu jūsu uzmanību jau 2. un 3. lasījumā pie šī likuma grozīšanas. Ja jūs neatceraties, varat paskatīties stenogrammā, jo likumu nevar taisīt kā uzvalku, šūt piemērotu vieniem kamiešiem, kam tas der, un citiem tas neder.
Un, protams, tiesnesis var traktēt dažādi, ka sirpis un āmurs vienā gadījumā ir lauksaimniecības darbarīki un nekāda atbildība par to demonstrēšanu un slavināšanu nav, un otrā gadījumā var uzskatīt, ka PSRS karoga zaimošana faktiski ir komunistiskās atribūtikas slavēšana.
Šajā gadījumā mēs esam nonākuši drusku līdzīgā situācijā. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību un atgādināt, kas par šādiem gadījumiem ir rakstīts Satversmē, un Satversmes 103.pants saka skaidri un gaiši, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Vai Arvīds pieteica šo gājienu, šo pasākumu? Jā, viņš to pieteica, bet viņš pieteica tikai tad, kad izrādījās, ka tiesa ir atcēlusi aizliegumu rīkot geju gājienu.
Līdz ar to viņš nokavēja noteikto termiņu, jo šeit iznāk pretruna starp Satversmi un likumu, ka, izrādās, likums prasa, lai viņš saņemtu atļauju no pašvaldības. Tajā pašā laikā 116.pants Satversmē raksta par tiem gadījumiem, kad personas tiesības, kas noteiktas iepriekš minētajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Nu tātad mums ir jāuzskata, ka pretstatā atļautajam gājienam Vecrīgā Arvīda pieteiktais pasākums, tiekoties ar saviem domubiedriem, varbūt bija netikumīgs un vērsts pret valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Es neredzu šeit nevienu no šīm pazīmēm. Bet ar gandarījumu es varu konstatēt, ka, neskatoties uz to, ka daudzos gadījumos mūsu vairākums nav ņēmis vērā manus argumentus, un nu mēs esam šos likumus sataisījuši un sagrozījuši tādus, kādi nu tie ir, tad man ir cerība, ka nākamās paaudzes juristi tomēr pieies tām lietām citādi. Un es jums gribu citēt divu Universitātes Juridiskās fakultātes studentu – Edgara Pastara un Jāņa Plepa – pagājušā gada jau 5.aprīlī teikto. Un es citēju: “Satversmes 103.pantā konstitucionālais likumdevējs pats tieši ir izvēlējies vienu no šiem veidiem, nosakot, ka ar Satversmes 103.pantu aizsargātos pasākumus ir nepieciešams iepriekš pieteikt, Satversmes līmenī izslēdzot iespēju pēcāk ar likumu noteikt nepieciešamību iegūt atļauju sapulces rīkošanai.”
Lūk, tātad Satversmes 103.pants paredz tikai negatīvo kontroli, personas pēc iepriekšējas informēšanas var iziet ielās, bet valsts pilnvarotā institūcija var aizliegt pasākumu. Un Satversmes 116.pantā ir minēti tie gadījumi, kad var aizliegt šos pasākumus.
Protams, mūsu kļūda ir tāda, ka, balstoties uz savu pieredzi, mēs tās metodes, kuras bieži vien lietojam likumdošanā savu ekonomisko jautājumu risināšanai vienas vai otras grupas interesēs, pārnesam uz politiskajiem jautājumiem. Bet politiskajos gadījumos mēs katrs pats varam nonākt līdzīgā situācijā.
Un tāpēc, kolēģi, ar mums dotajām tiesībām es aicinu, protams, neizdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai, tāpēc ka viņš nav vērsies ne pret tikumību, ne pret valsts drošību, ne pastāvošo kārtību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Vladimirs Buzajevs. (Starpsaucieni.)
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātais Prezidijs! Cienījamie kolēģi! Šodien es piekrītu visiem trim kolēģiem deputātiem, kas uzstājās pirms manis no šīs Saeimas tribīnes. No vienas puses, Ulmes kungs izklāstīja savu pilsonisko pozīciju tikšanās ar vēlētājiem šī geju marša dienā. No otras puses, arī Dobeļa kungam ir taisnība, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā un katram jāatbild – vai deputātam, vai nedeputātam un pat nepilsonim. No trešās puses, arī cienījamā Simsona kunga teiktais, ka mēs šajā likumā “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem” izmainījām, nepamatoti izslēdzot šeit mūsu, deputātu, tiesības tikties ar vēlētājiem bez pašvaldības piekrišanas. Un es aicinu valdošo vairākumu pēc savas iniciatīvas izlabot šo kļūdu un pieņemt likumu iepriekšējā redakcijā bez pēdējām izmaiņām.
Un pēdējais – šī konkrētā administratīvā lieta. Praktiski Ulmes kungs pieteica savu pasākumu Rīgas domē. Un saskaņā ar Satversmi valsts aizsargā iepriekš pieteiktos sapulces un ielu gājienus. Un tikai ar termiņu ir dažas problēmas, jo viņš neievēroja trīs dienas pieteicēja laiku. Un tomēr pērn jūnijā es biju trīs reizes aizturēts ar dažāda veida policiju un saņēmu divus administratīvos protokolus par to pašu pārkāpumu, jo mūsu PCTVL pieteikums bija iesniegts Rīgas domē mazāk nekā trīs dienas pirms pasākuma sākuma.
Un, godātie kolēģi! Pēc gada – pēc septītās tiesas prāvas – es tomēr vinnēju tiesā, un visi šie Rīgas domes aizliegumi, pamatojoties ar to, ka nebija trīs dienas starp pieteikuma iesniegšanu Rīgas domē un pasākuma sākšanu, es visu to vinnēju. Un saskaņā ar to Ulmes kungs nav vainīgs. Gan Satversme, gan arī likums ir viņa pusē.
Un šajā konkrētajā lietā es aicinu deputātus neatbalstīt un nedot piekrišanu Ulmes kunga nodošanai tiesai.
Aicinu balsot pret šo Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu!
Sēdes vadītājs.
Leopolds Ozoliņš. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Leopold, “zaļie” nav, “zilie”, pasaki!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man bija tas gods būt ar Arvīdu Ulmi kopā jau no pagājušā gadsimta 80.gadiem. Un es varu apgalvot, ka Arvīds Ulme ir rīcības cilvēks – mazāk runātājs, varbūt mazāk orators un mazāk melotājs, kas neatšķir Saeimu no Rīgas domes un skaidro ko citu un pēc tam tikai ir spiests atzīties pārkāpumā.
Arvīds Ulme nekad nav nobijies gan bijušās VDK priekšā un šodien vēl cieš no apvainojumiem. Viņš nav baidījies no milicijas, un pašreiz arī, es domāju, viņš nebaidās no šīs tiesas.
Bet aicinu tomēr Arvīdu Ulmi tiesai neizdot! Un kāpēc? Es biju liecinieks, un tiešām arī ne tikai liecinieks, bet pieteicos kā liecinieks tiesas prāvā, kur tiesāja Raivi Dzintaru, “Visu Latvijai” organizācijas vadītāju, par neesošas valsts – mūsu okupētājas valsts, PSRS simbola – karoga – publisku sadedzināšanu. Tiesnesis nepieņēma mani kā liecinieku, paskaidroja, ka viņam liecības neesot vajadzīgas, ka viss tāpat ir skaidrs, un tiešām es domāju, ka ir skaidrs, jo likums jau nav burts, bet likums ir jēga, un gaidīju spriedumu. Un tad, kad paziņoja, ka piespriests administratīvais sods Raivim Dzintaram, manuprāt, man bija ārkārtīgi liela šokējoša sajūta par mūsu tiesas... Faktiski tā bija tiesas izgāšanās. Tas bija lēmums – absurds!
Un šajā gadījumā, kad vairākās tiesu institūcijās un kriminālizmeklēšanā atrodas krimināllietas, kas ierosinātas pret avīzi “DDD” un pret šīs avīzes žurnālistiem, man tiešām rodas pārliecība, ka šajā valstī viss ir iespējams.
Un tādēļ šajā gadījumā, kad Arvīds Ulme ir aizstāvējis ģimenes tradīcijas un aizstāvējis mūsu mazās tautas sievietes un tiesības viņām dzemdēt laikā, kad joprojām Latvijā ir ļoti daudz neauglīgu vīriešu sakarā ar Černobiļas katastrofu, kuru problēmām netiek pievērta vērība. Kad mūsu pārtika ir piesārņota ar konservantiem, kas saindē mūsu organismu.
Un vēl. Mūsu pašreizējā situācijā, es domāju, kolonizācijas sekas vēl nav likvidētas, kas arī nomāc mūsu jauno sieviešu un vīriešu psiholoģiju. Tāpēc katra cīņa pret šādu pretdabisku tieksmju popularizēšanu un viņu lobiju, kā to teica Šleseres kundze, Eiroparlamentā ir izteikts pederastu un lesbiešu lobijs, es domāju, ka jebkura cīņa, jebkurš cīņas paņēmiens ir atbalstāms.
Nevaram izdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai, jo mums ir gan tiesas procesi, piemēram, Laventa lietā, Farbtuha lietā, Eisaka lietā, Tūna lietā... zināmi šie spriedumi.
Tāpēc aicinu balsot pret Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu – izdot tiesai Arvīdu Ulmi, un aizstāvēsim Arvīdu Ulmi kā vienu no reālajiem latviešu tautas aizstāvjiem.
Gribu pateikt, ka Arvīds Ulme ir parādījis pilsonisku drosmi, un novēlu tādu pašu arī jums, cienījamie pārējie deputāti.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Nākamajam vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Pret šiem nenormāliķiem es esmu cīnījies jau sen. It īpaši 7.Saeimas laikā. Un, kad mani aicināja uz televīziju, uz diskusiju ar vienu no šiem nenormāliķiem, es citādi viņus nevaru saukt, tad es nesēdēju viņam blakus – šādam cilvēkam.
Un, ja šodien mēs runājam par to, lai izdotu sodīšanai Ulmes kungu, tad tas ir vienkārši nepieļaujami, jo šiem nenormāliķiem un tam, kas notika šovasar Vecrīgā, ir jādod visspēcīgākais pretspars visos iespējamajos veidos. Visos iespējamajos veidos!
Un no “Jaunā laika” Škapara kungs... izpilddirektors Rīgas domē, ir atbildīgs par to, un jums, “Jaunā laika” cilvēki, vajadzēja viņam palabot to prātu… vajadzēja palabot, tas bija jūsu pienākums, lai viņš neatļautu šiem nenormāliķiem piepildīt Vecrīgu. Tā, lūk!
Žēl, ka es nezināju, Arvīd, ka tu organizē šo pasākumu. Es tev būtu blakus, lai izteiktu protestu pret šādām lietām! Jo citādi nevar būt. Ja mums nebūs šīs ārkārtīgi stingrās nostājas, vienalga, ko Eiropa, viena, otra, trešā valsts vai kāds Amerikas štats izlemj, tā ir viņu darīšana. Mums šajā lietā ir jābūt ļoti stingriem un nelokāmiem.
Tādēļ, kolēģi, nepieturēsimies šajā reizē pie burta, bet rīkosimies tā, kā mums ir jārīkojās. Jāpasaka… es vēlreiz saku, un arī turpmākajā nākotnē, visos iespējamajos veidos: šiem nenormāliķiem jāpasaka, ka viņi ir tādi. Un nebūs viņiem šīs publicitātes.
Man ļoti žēl, ka masu informācijas līdzekļi ierādīja viņiem tik grandiozu vietu, it kā šeit būtu kaut kāds ārkārtīgi milzīgs pasaules forums. Un reklamēja. Ļoti žēl!
Tādēļ es aicinu jūs nebalsot par izdošanu sodīšanai!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mēs šodien izskatām jautājumu, vai Arvīds Ulme būtu administratīvi sodāms par šo Latvijas tradicionālo vērtību aizstāvību.
Arvīds Ulme, kurš 14.jūnijā 1988.gadā rīkoja “Melno karogu” dienu – “Melno karogu” dienu, kas satricināja visu Latviju, kas bija vērsta pret totalitāro režīmu, kas bija veltīta mūsu neatkarības atjaunošanai. Arvīds Ulme, kurš Ēdoles pilī 1988.gadā rīkoja konferenci par vides aizsardzību Eiropā, ko pirmo reizi apmeklēja daudzi Eiropas brīvi domājošie “zaļie” un pulcējās šajā pilī, tai skaitā no Brēmenes. Arvīds Ulme, kurš 1989.gadā rīkoja protesta akciju pret Zvārdes poligona bombardēšanu, kur izmantoja kapsētu kā mērķi aviācijas bumbām. Tas bija vēl totalitārā režīma laiks, un toreiz arī Arvīdam Ulmem nebija bail šās protesta akcijas veidot.
Un par ko tad ir stāsts šodien? Stāsts ir par to, ka mums tagad ir sava brīvvalsts. Bet kā mūsu brīvvalstij palaikam pietrūkst? Pietrūkst stabila, fundamentāla pamata. Un kas ir brīvvalsts stabils, fundamentāls pamats, man nav jāstāsta. Īstenībā tā ir ģimene. Un, ja ģimene tiek noārdīta, tad tiek noārdīta arī valsts. Un tādēļ tā nav vienkārši cīņa pret brīvdomātājiem vai par brīvdomātājiem. Mēs vienmēr esam bijuši toleranti, esam toleranti pret citādi “zaļajiem”. Bet arī pārņem dusmas, ka kāds dīvains žurnālists tagad raksta vēstules Eiropas “zaļo” partiju asociācijai un sūdzas par Leopoldu Ozoliņu, sūdzas par Arvīdu Ulmi, ka, lūk, tie neaizstāv minoritāšu tiesības un iestājas pret minoritātēm. Es kā “zaļais” saku, ka tā nav taisnība. Mēs atbalstām minoritātes, bet mēs pastāvam par valsts pamatvērtībām un sakām, ka ir tāda likumu vara un ir tiesiska valsts, un tā izlemj, kā savā valstī organizēt kārtību. Un mēs uzskatām, ka tāda ir... ģimenes vērtības pieder pie šīs lietas. Un tāpēc mēs nepakļausimies ne šo dīvaino žurnālistu žestiem, ne viņu sūdzību vēstulēm uz Eiropas Savienību. Un mums, “zaļajiem”, šeit, Latvijā, var būt cits viedoklis par pamatvērtībām, un mums tāds būs, un mēs to aizstāvēsim.
Un tādēļ es uzskatu, ka prese un mediji, Latvijas valsts televīzija, kas var pievērst šādu te, nu, savdabīgu gājienu un fenomenu atspoguļošanai milzīgu laiku televīzijā, bet tad, kad mūs apmeklē Slovēnijas prezidents, tad televīzija par to aizmirst parādīt. Kur mēs dzīvojam? Kas ir mūsu prioritātes? Par ko ir runa šajā valstī?
Un tāpēc es pilnīgi kategoriski iestājos par sava Zaļās partijas kolēģa Arvīda Ulmes aizstāvību šajā dienā, un nekāda sodīšana šeit nav pieļaujama. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man ir tāda sajūta, ka es šobrīd atrodos nevis namā, kurā ir tautas priekšstāvji, kam ir jākalpo likumam, bet ka es atrodos tirgus laukumā ar tirgus sievas izpratni vārda sliktākajā nozīmē. Jo nav svarīgi, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā, vai Arvīds Ulme ir bijis disidents, komunists vai čekists.
Tāpat šajā gadījumā nav svarīgi, vai Arvīds Ulme ir protestējis pret krokodilādas izmantošanu rokassomiņu izgatavošanai, pret neatļautu celtniecību, pret skolu reformu vai pret geju un lesbiešu gājienu.
Svarīgi šobrīd ir, kā šeit ir rakstīts, ka “Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa lūdz izlemt par Saeimas piekrišanu lemt par Saeimas locekļa Arvīda Ulmes saukšanu pie administratīvās atbildības”, jo mēs taču šeit nenotiesāsim Arvīdu Ulmi un nelemsim par to, vai viņu sodīt vai nesodīt.
Varbūt es arī iekšēji domāju, ka viņu nevajadzētu sodīt. Bet šajā gadījumā to taču izlems tiesa! Es ceru, ka mēs nobalsosim, ka mēs ļausim viņa jautājumu tiesā izskatīt. Tiesa izvērtēs visus “par” un “pret” un izlems, vai Arvīds Ulme ir pelnījis sodu vai nav pelnījis sodu.
Atcerieties, kas ir rakstīts Ministru kabinetā virs Ministru prezidenta sēžu galda: “Viens likums, viena taisnība visiem!” Un lai tiesa izvērtē, vai Jānis, Pēteris, Ivans un arī … vai Saeimas deputāts Arvīds Ulme ir pelnījis sodu vai ne. Un viņa pagātnei un arī tam, pret ko viņš protestējis, šajā gadījumā nav izšķirīga nozīme. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Mēs tikko dzirdējām vienu klasisku Tautas partijas putrotāja Ābiķa kunga uzstāšanos. Ja likums Saeimai ļauj, tad viņa var izmantot. Ābiķa kungs, ja likums neļautu, mēs te nediskutētu! Likums ļauj Saeimai atļaut vai neatļaut šajā gadījumā, un tāpēc mēs debatējam. Un tā ir viena no likuma izmantošanas iespējām.
Ābiķa kungs, tāpat kā daļa Tautas partijā, ir klasisks cilvēks, par kuriem Medvedjevs ir teicis: “Latvieši ir labi juristi, bet ārkārtīgi vāji politiķi.”
Es gribētu šeit tomēr pievērst uzmanību tam, ka šis ir morāles jautājums. Un tomēr diemžēl jāsaka, ka Eiropas Savienībā pašreiz valda ārkārtīgi liela putra attiecībā uz morāles jautājumiem. Un ja mūsu likumdošanā ir teikts un ja Rīgas domes noteikumos ir teikts, ka demonstrāciju var aizliegt, ja tā apdraud morālās vērtības, tad šajā gadījumā tā bija ārkārtīgi liela kļūda. Es gribētu atgādināt, ka katrai tautai ir sava kultūra un savas tradīcijas. Un latviešu tautas tradīcijas diemžēl atšķiras no Polinēzijas tautu tradīcijām, kur ir pieņemts staigāt ar atsegtām krūtīm publiskās vietās un tā tālāk. Ja kāds to vēl nesaprot, vajadzētu pastudēt, teiksim, kultūras un tikumu vēsturi, ko 30.gados jau Grīna kunga apkopojumā izdeva Latvijas izdevniecības.
Eiropas Savienībā ir pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija, kas aicina cīnīties pret diskriminējošu vecuma cenzu brīvprātīgiem seksuāliem, homoseksuāliem un heteroseksuāliem kontaktiem. Un Eiropas Savienība “rullē”, un dažas valstis ir pieņēmušas šo brīvprātīgo vecuma cenzu, sākot ar 12 gadiem, piemēram, Holande un Malta.
Nu ko, mīļie likumdevēji, Ābiķa kungs! “Rullējam” tālāk Latvijā! Ja 5.klasē par konfekšu kasti kāds piekrīt brīvprātīgiem seksuāliem kontaktiem 12 gadu vecumā un apstiprina, ka viņš to ir izdarījis brīvprātīgi, nekādas pedofilijas nav! Vai mēs to gribam Latvijā?
“Dienas” žurnālisti “rullē”, vaigus piepūtuši. Nesen mēs varējām lasīt “Sestdienā” milzīgu sajūsmas rakstu, ka visām latviešu meitenītēm jāskatās filma “Sekss un lielpilsēta”. Iedomājieties, godājamie vecāki, tādu ainu: sestdienas dienā tēvs ar māmiņu sēž pie kafijas galda, mazā Ilzīte paņem “Sestdienu” un skatās: Samanta pārgulējusi tikai ar 30 vīriešiem, bet Sāra ar 44. Ar milzīgiem virsrakstiem “Sestdienā”. Tātad mazajai Ilzītei ir mazvērtības komplekss. Kā tad viņai ir viens draugs Jānis, bet, skatieties, Sāra jau ar 44 vīriešiem ir pārgulējusi. Nu taču ir jāskrien pakaļ. Ķēmosimies pakaļ Eiropas Savienībai? Nē!
Es esmu priecīgs, ka mums neizdevās pieņemt Eiropas Savienības Konstitūciju. Es domāju, ka turpmāk uz šīm sarunām par Eiropas Konstitūciju nesūtīsim cilvēkus, kas guļ Konventā, bet ierosina konkrētus priekšlikumus un es domāju, ka mums ir jāpiekrīt britu pozīcijai, ka vairāk par kapitālu un cilvēku pārvietošanās brīvību Eiropas Savienība nejauksies Latvijas iekšējās lietās ar savām perversijām un ar saviem pedofiliem.
Berlīnes mērs tikko atļāva Berlīnē rīkot sadomazohistu gājienu. Un liberālajā Berlīnē sākās diskusijas: nu jau tas par traku. Un tad ir jautājums: kāpēc tāda liekulība, godājamie deputāti? Ar ko tad sadomazohisti ir sliktāki par homoseksuālistiem? Vai nebūtu lielisks skats, ka puspliki, ādās un pletnēs tērpušies, teiksim, cilvēki pie Brīvības pieminekļa izpaustu savas brīvās konstitūcijas dotās iespējas.
Mēs arī te nodarbojamies ar diskrimināciju. Circenes kundze kā pelnos bija ielēkusi te tribīnē un sāka vaimanāt par tām tiesībām, kas it kā tiekot noņemtas visādām minoritātēm, un pilnībā saputrojās, jo mēs paši nobalsojām, ka sodām kapu apgānītājus.
Bet piedošanu! Bet nekrofili... tie taču ir tāda pati minoritāte kā sadomazohisti, kā zoofili. Kur ir tā robeža? Nāciet, mīļie Eiropas Savienības piekritēji, un izskaidrojiet, Kastēna kungs... Eiropas Savienības komisijas priekšsēdētājs. Varētu varbūt cilvēkiem paskaidrot, nu nevar taču vilkt robežas starp vieniem un otriem. Mēs visus mīlam un visus aizstāvam, ja!?
Bet, no otras puses. Protams, ka Latvijā, es domāju, paliksim pie tradicionālajām vērtībām.
Attiecībā uz šo priekšlikumu. Es to aicinu noraidīt. Tāpēc, ka es vēlreiz atkārtoju... Godājamie deputāti! Likums mums ļauj izmantot šīs tiesības. Ja šo tiesību mums nebūtu, mēs nediskutētu šeit par Ulmes kungu.
Tāpēc balsosim “pret”. Nekļūsim smieklīgi. Turēsim godā savas vērtības. Tradicionālo kultūru. Nu, lai mērkaķojas Berlīnē sadomazohisti. Nu, lai Polinēzijā mērkaķojas cilvēki! Nu neļausim Latvijā šeit ieviest šīs tradīcijas.
Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītājs.
Liene Liepiņa. Lūdzu!
L.Liepiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Vispirms man jāpasaka Kiršteina kungam, ka, tā kā es esmu vienīgais pārstāvis šeit, kas piedalījās Konventā, ka es negulēju. Daļēji jūs to varat arī apskatīties Konventa rakstu darbos.
Bet faktiski man liekas, ka mēs te visu laiku dzirdam runas par to, kāpēc Arvīdam Ulmem tika šis protokols sastādīts. Bet mums jau nav jāizšķir par saturu. Mums faktiski nav jādiskutē ne par kādām seksuālajām lietām un ne arī par masu medijiem. Bet mums ir jautājums šeit: vai mēs kā deputāti varam stāvēt pāri parastajam cilvēkam? Un mans viedoklis šajā punktā ir vienkārši skaidrs: nē.
Protams, likums mums to atļauj, bet likuma doma jau nav tāda, ka mēs izvairāmies pie katras iespējas no kaut kādiem administratīviem sodiem vai diskusijām un savas pārliecības izrādīšanas tiesās, bet likuma doma ir tā, lai parlaments varētu strādāt. Un parlaments strādā. Šādas lietas nekādā veidā nekavē parlamenta strādāšanu.
Tāpat kā mēs toreiz bijām par to, ka izdot Jāni Šmitu, un man vēl aizvien liekas, ka tas ir diezgan nepieņemami, ka mēs vienkārši sevi liekam pāri parastajam cilvēkam. Ja šis būtu parastais cilvēks, kurš būtu saņēmis tādu aizrādījumu, tad nekādas diskusijas nebūtu, cilvēks stātos tiesas priekšā un tur pierādītu, vai viņam ir taisnība vai ne.
Bet mēs, lūk, esam deputāti, mums nav jāiet uz tiesu. Tas vienkārši nav pieņemami.
Es noteikti balsošu “par”.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.
L.Ozoliņš (ZZS).
Vēlreiz cienījamo sēdes vadītāj! Un cienījamie deputāti! Diemžēl Ābiķa kungs un Liene Liepiņa neuzmanīgi klausījās manu runu. Droši vien gulēja. Bet es tāpēc atkārtošu viņiem tieši.
Es piedalījos tiesā. Administratīvajā tiesā, kad tiesāja Raivi Dzintaru, kur tiesas lēmums bija absurds. Absurds! Absolūta muļķība! Tas bija tiesas pazemojums, un tas bija neiedomājams šoks visiem klātesošajiem. Ka pilnīgi absurda lieta – PSRS, neesošas valsts simbolikas sadedzināšana... tas uzskatīts par noziegumu.
Vājprāts! Un vēl ko es pateikšu, ka Arvīdam Ulmem pilsoniskā drosme ir pietiekama, un mums viņš ir jāaizstāv no tādas tiesas, ja, kas attaisno Kibermani un pārējos, ja, piespriežot nosacītu sodu, faktiski attaisno. Inkuli attaisnoja, piešķirot nosacītu sodu par domes rupju darbības pārkāpumu un kredītu galvojumu, kur Jūrmala zaudēja 300 000 latu.
Es zinu šīs tiesas. Es pats esmu piedalījies tiesās un esmu dzirdējis spriedumus, kas ir absurdi daudzos gadījumos, ne tikai šajā gadījumā tas varētu tāds būt. Tāpēc, Liene Liepiņa, es nezinu, vai jūsu pārprastā demokrātija... Un Ābiķa kungs it kā speciāli kādam grib parādīt savu izcilo, teiksim, juridisko kompetenci.
Es esmu pret izdošanu mūsu tiesai, Latvijas tiesai vismaz, ko es pazīstu ļoti labi, Arvīda Ulmes izdošanu! Pret esmu! Un man kauns, ka 17.jūnijā bija ļoti maz deputātu – trīs vai četri deputāti tikai – kopā ar Raivi Dzintaru, kad tiešām varēja izteikt protestu. Tāpat arī tauta nepiedalījās. Es tiešām skatos, ka mums ir ļoti daudz gļēvu pilsoņu. Es nerunāju par nepilsoņiem, tie bieži ir drosmīgi: rīko nesankcionētas demonstrācijas...
Sēdes vadītājs.
Paldies! Laiks.
L.Ozoliņš.
... aicina piedalīties bērnus, pakļauj bērnus briesmām, traumām. Un tiem nekas! Tos nesoda!
Sēdes vadītājs.
Pēteris Simsons. Otro reizi.
P.Simsons (LPP).
Godājamie kolēģi! Es pieļauju, ka es neesmu izteicies pietiekami saprotami, skaidri, un tāpēc ir notikuši zināmi pārpratumi – gan no tā, ko es dzirdēju kolēģa Ābiķa izteikumā, gan kolēģes Liepiņas izteikumā. Nav runa, un es negribu akcentēt Saeimas deputātu īpašo stāvokli un īpašās tiesības būt aizsargātiem no mūsu, Latvijas, tiesas pēc mūsu ieskatiem. Es akcentēju vēlreiz: mūsu kā likumdevēju atbildību par to, ka mēs nostādām savas tiesas problemātiskā situācijā, “uztaisīdami” aplamus likumus, ka tiesnesis pēc savas revolucionārās sirdsapziņas un šķiriskās pārliecības spriež tiesu, kā mums mācīja padomju augstskolās, kā tam ir jānotiek. Jo likumā, kuru mēs grozām savtīgu iemeslu dēļ, lai apgrūtinātu situāciju saviem politiskajiem oponentiem, mēs iztaisām grozījumu likumā, kurš pēc tam vēršas arī pret mums pašiem. Tā ir viena lieta.
Protams, tas, ka mēs regulāri grozām likumus un taisām likumus, kuri vēršas pret vienu sabiedrības slāni, vienu šķiru, otras šķiras interesēs ekonomiskajos jautājumos, arī šajos gadījumos jūs neesat gribējuši uzklausīt manus argumentus. Bet es saprotu: šķiru cīņas apstākļos, kad notiek īpašuma pārbīde, un mainoties politiski ekonomiskajai situācijai, kad sabiedrībā ir ļoti sakaitētas intereses, tas notiek, jo mēs pārstāvam savu vēlētāju viedokli un intereses. Nenoliedzami!
Bet šinī gadījumā, kad mūsu likums ir pilnīgi skaidri pretrunā Satversmē noteiktajai kārtībai un mēs paši tādu likumu esam uztaisījuši, mums pašiem ir pienākums rūpēties, lai neviens pilsonis – ne tikai deputāts! – nekļūtu par “laboratorijas izmēģinājumu trusīti”...
Sēdes vadītājs.
Paldies! Laiks.
P.Simsons.
...pie kura tad mēs izmēģināsim, vai mūsu tiesa pratīs pēc taisnības šo jautājumu izlemt.
Sēdes vadītājs.
Paulis Kļaviņš. Lūdzu!
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Protams, ka mēs esam likuma priekšā visi vienādi, par to šaubu nav. Bet mums ir dažādas funkcijas valstī. Mums ir tauta uzticējusi strādāt pie likumdošanas: pie likumu korektūras, pie jaunu likumu izdošanas, pie likumiem.
Un, kas attiecas uz Kārtības rulli, tad tas nav mūsu izgudrojums, ka Kārtības rullī ir paredzēta iespēja kādu izdot vai neizdot tiesāšanai. Tas nav mūsu izdomājums. To ir mūsu Satversmes tēvi jau paredzējuši, ka tāda iespēja ir.
Nav rajona tiesa augstāka par parlamentu. Nav. Mēs ieceļam tiesnešus, un mēs atceļam tiesnešus no šīs vietas, no Saeimas. Un mums ir arī sava politiskā spriestspēja. Šajā gadījumā nav darīšana ar gluži juridisku jautājumu, šī ir ētiski politiska lieta, ko vērš pret Ulmi.
Un es kā deputāts jūtu nepieciešamību viņu šajā gadījumā aizstāvēt un noraidīt tādu priekšlikumu – izdot viņu tiesāšanai. Tas ir pret manu un, es ticu, arī pret manu vēlētāju, kas par mani balsoja, gribu. Ja es to pieļautu. Un, ja man šī iespēja ir dota – nepieļaut un neizdot tiesāšanai, tad es to darīšu.
Aicinu savus kolēģus sekot manam paraugam un šajā gadījumā noraidīt komisijas priekšlikumu – izdot Arvīdu Ulmi tiesai!
Sēdes vadītājs.
Liene Liepiņa – otro reizi. Lūdzu!
L.Liepiņa (JL).
Jā. Godājamie kolēģi! Iznāk tā, ka tiešām man ir jādiskutē ne tikai ar savu kolēģi, bet arī ar tēvu vēl.
Protams, parlaments ir augstāks par rajonu tiesām un par ... un tā tālāk. Es arī piekrītu Simsona kungam. Mēs paši tos likumus veidojam. Bet tad nodarbosimies ar to! Veidosim likumus, pētīsim tiesnešus, kurus mēs ieceļam. Mēs šodien pat iecēlām tiesnešus. Es varu godīgi par sevi teikt: es nezinu, kas tie ir par cilvēkiem. Es nezinu, vai viņi lems tā, kā mums pēc mūsu ētiskiem principiem liekas, ka vajag lemt. Neskatoties uz to, es domāju, ka mūsu tiesas kopumā nav tik ļoti trakas, ka tās vienmēr lemj nepareizi. Bet, ja mēs gribam tiesisku valsti, mēs gribam, ka pēc likuma izturas un ka mums ir tiesas, kas tiesā pēc likuma, tad mums pašiem ir jāpakļaujas šim principam. Mēs nevaram tikai tāpēc, ka mēs esam deputāti, teikt: “Mēs nepakļausimies!”
Es arī esmu bijusi viena no tiem cilvēkiem, kas domā, ka likums kā tāds nav pats augstākais. Bet vienkārši administratīvos gadījumos, kur jautājums ir, vai mēs esam kaut kas labāks nekā citi (un tas man liekas, šeit ir tas jautājums), tad man vienkārši jāsaka: mēs neesam, mēs nevaram pacelties pār citiem cilvēkiem. Jebkurš cits tiktu vienkārši tiesāts. Tur nebūtu... mēs vispār par to nedomātu, ja citam cilvēkam būtu šāda lieta. Bet tikai tāpēc, ka deputātam ir, mēs diskutējam ilgi un gari, un plaši.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dobelis – otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es varu tikai vēl vienu reizi aicināt visus padomāt, ka ir likums uzrakstīts un pēc tam šis likums ir jāpiemēro. Un ir šis likuma gars, un ir šis likuma burts.
Vai tiešām vēl vienu reizi jāatkārto par to, ka ir vieni, kas likumu pasniedz no vienas puses, un ir citi, kas meklē likumā citas lietas. Nedrīkstam mēs, Saeimas deputāti, akli skatīties uz likumu. Tas ir neiespējami! Paņemiet paši savu dzīvi, un konstatēsiet, cik reizes jums nav bijis jādomā, vai es tiešām daru visu pareizi?
Un šeit ir ļoti būtiski uzsvērt, ka Arvīda Ulmes rīkotais sabiedriskais pasākums neradīja draudus sabiedrības drošībai. Arī mērķis bija cēls. Var būt, ka pat Arvīdam sāp tas viss, kas notika vecpilsētā. Tas bija nožēlojami! Vai tiešām mums tas nav jāatceras? Un Arvīds protestēja pret to. Un tāpēc mūsu šodienas balsojums skaidri parādīs, vai mēs dodam iespējas saviem kolēģiem būt aktīviem un aizstāvēt morālās vērtības, aizstāvēt to, kas mums ir ļoti vajadzīgs, vai arī mēs akli paskatīsimies, kā te viens speciālists pēdiņās teica par to vienu likumu un vienu taisnību.
Lūk! Te ir tā būtiskā izšķiršanās. Un tāpēc es aicinu neizdot Arvīdu!
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie kolēģi! Nākamajā nedēļā mēs, starp citu, arī laikam lemsim par Cilvēktiesību aizsardzības biroja vadītāju. Cik es zinu, tad šim amatam ir ieteikts “izcilais” cilvēktiesību aizstāvis, starptautiski pazīstamais Nils Muižnieks, kuru ir ieteicis tikpat “izcils” Tautas partijas cilvēktiesību aizstāvis Artis Pabriks, kas pats kādreiz strādāja Etnisko studiju centrā. Nu, tad palasīsim, ko tad šis izcilais cilvēktiesību aizstāvis Nils Muižnieks darītu šajā gadījumā: vai viņš rīkotos tiesiski, kā te Tautas partijas un “Latvijas ceļa” izcilais domātājs Ābiķis mums mācīja, vai politiski.
Uz jautājumu, kāpēc okupantu avīzes žurnālists, pret kuru ir ierosināta krimināllieta, var nākt Saeimā, Muižnieks atbild: tāpēc, ka nav tiesas sprieduma, kas to aizliedz. Uz jautājumu, kāpēc Latvijas žurnālisti nevar nākt Saeimā, Muižnieks saka, ka tas ir pareizs politisks lēmums.
Es domāju, ka mums ir jāmācās no šī “izcilā” cilvēktiesību aizstāvja Muižnieka un arī šinī gadījumā ir jāsaprot, ka politisks lēmums ir acīmredzot svarīgāks par citu lēmumu.
Runājot par tiesu sistēmu. Es domāju, ka Latvijā, kamēr nav likvidētas okupācijas sekas, Saeimai tomēr vairāk ir jāorientējas uz politiskiem lēmumiem.
Es gribētu pateikt vēl vienu piemēru. Ir prokuratūrā mums tāda Garanča, kura ierosina krimināllietu pret žurnālistu par vārdiem, ka, tā kā Latvijā nav likvidētas okupācijas sekas, tad okupantu lielais skaits galvaspilsētā neļauj risināt sociālos jautājumus.
Tātad prokurore, kura nav lasījusi Latvijas Saeimas dokumentus par to, ka jāveicina repatriācija, ka jānoslēdz līgumi ar citām valstīm, ka jālūdz starptautiska palīdzība šo cilvēku, teiksim, jautājuma atrisināšanai, ierosina krimināllietu par to, ka žurnālists lieto tos pašus teicienus, kas ir Saeimas likumdošanas aktos.
Tātad, ņemot vērā šo situāciju, es aicinu vēlreiz nobalsot pret šo Ulmes kunga izdošanu. Paldies par uzmanību!
Un sekot tiešām Muižnieka kungam un mācīties, kā jautājumi ir jārisina politiski. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Guntis Bērziņš. Lūdzu!
G.Bērziņš (JL).
Cienītie kolēģi! Man jāsaka, ka es esmu ļoti pārsteigts par to, kas šeit šodien notiek Saeimā.
Mēs šodien Saeimā nevis darām to, kas Saeimai jādara, bet mēs faktiski šeit rīkojam tiesu. Mēs debatējam, vai Arvīds Ulme ir vainīgs, vai nav vainīgs. Bet, kolēģi! Tas taču nav mūsu uzdevums – tēlot šādu situāciju!
Mūsu uzdevums ir piekrist, ka Arvīdu Ulmi vajag nodot tai instancei, kurai vajag šo jautājumu izlemt, – tā ir Latvijas Republikas tiesa. Un mani pārsteidz tie argumenti, piemēram... es te dzirdu argumentus no Ozoliņa kunga, ka nevajadzētu izdot tiesai, jo mēs taču nevaram uzticēties Latvijas tiesām. Nu, tiešām, kolēģi, vai tas ir tas, ko mēs šeit domājam, ka mēs Latvijas tiesām nevaram uzticēties?
Un, ja mēs tā domājam, vai tad mēs tikai aizsargājam deputātu? Kā tad ir ar visiem tiem citiem cilvēkiem, kas tiek tiesāti Latvijas tiesās? Ko tad mēs sakām par viņu tiesībām?
Es arī dzirdu argumentus, it kā likumi neesot pilnīgi. Kolēģi, tā taču ir mūsu atbildība tad, ja likumi nav pareizi, ja likumi nav pilnīgi. Mūsu atbildība ir tos labot.
Kolēģi! Es tiešām aicinu jūs... Darīsim to, ko mums šeit šodien vajag darīt, atļausim šo jautājumu izšķirt tiesai un nevis izšķirsim to šeit un izliksimies, it kā mēs paši būtu tiesā.
Tādēļ es aicinu jūs piekrist izdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai, un lai tiesa šo jautājumu spriež taisnīgi. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs – otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Kolēģi! Ļoti īsi. Es gan biju šajā situācijā, kad es pieteicu Rīgas domē miermīlīgu sapulci ar termiņa nokavējumu. Un vienīgais atteikuma iemesls bija termiņa nokavējums. Un es vinnēju tiesas prāvā. Un saskaņā ar to ir acīmredzams, ka Ulmes kungs nav vainīgs un Satversme un likums ir viņa pusē.
Bet es tikai gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka tiesas prāva ilga vairāk nekā gadu un bija septiņas tiesas sēdes. Un, ja jūs gribat taupīt mūsu vēlētāju, nodokļu maksātāju, naudu, kas maksā arī mūsu, deputātu, algas, tad es lūdzu nepakļaut Ulmes kungu šādai tiesas procedūrai, jo neko jaunu mēs neatklājam. Precedents jau bija, ka šādā situācijā Rīgas domei nav pamata atteikties saskaņot pasākumu. Un saskaņā ar to es aicinu atzīt šo faktu un neatbalstīt Ulmes kunga izdošanu tiesai, jo neko jaunu mēs tiesas prāvā neatklāsim.
Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītājs.
Deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Lūdzu!
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Godājamo sēdes vadītāj un mīļie mani deputāti! Es esmu redzējusi tos vēsturiskos kadrus filmā, dokumentālā filmā, ko, starp citu, “Jaunais laiks” ir veidojis, un jūs drīz vien redzēsiet, trīs stundu garumā, tikai no dokumentiem un no arhīva, kur mūsu bijušais prezidents saka šos vēsturiskos vārdus: “Viens likums un viena taisnība visiem.” Viņš to ģeniāli pasaka, viņš... Es jums varētu attēlot, kā aktrise būdama, kā viņš to spoži... Tad, kad es tos redzēju, es domāju: man neizsitīs, man neviens cilvēks nemūžam neizsitīs no atmiņas un no mana emocionālā... Kā es tos uztvēru, manās emocijās, manā prātā un manās sajūtās tie būs mūžīgi. Un es esmu kā svētumu un dārgumu to pieņēmusi. Un es esmu šeit jau – kā tas iznāk? – četros... ceturtais gads, ja, piedzīvojusi, ka mēs esam pārkāpuši šos principus. Un es gribētu teikt. Mīļie draugi! Mīļais, dārgais Arvīd Ulme! Es tevi cienu un es tevi mīlu ļoti daudz! Bet es gribu, lai tu aizietu tiesā, lai tu nespekulētu ar mūsu te imunitāti, ka mēs varam dot tev, nedot, bet tā kā citi visi pelnījuši. Un nedari tā, kā viens cits varbūt, otrs nav darījis šeit pat mūsu telpās, un aizietu un godīgi tiesai pateiktu: “Tiesājiet mani! Es esmu lepns! Tā ir mana politiskā un cilvēciskā pārliecība! Es par to stāvu un krītu! Tā es domāju!”
Un tad tauta un tiesa, un mēs visi tavā priekšā nolieksim galvu.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies! Paulis Kļaviņš. Otro reizi.
P.Kļaviņš (JL).
Jā, tā ir Arvīda Ulmes iespēja, priekšrocība, varam arī teikt, ka viņš pats dodas uz šo tiesu un saka: “Labi! Es atbildēšu!” To viņš var darīt. Bet, mīļie draugi, ja mums Kārtības rullī ir paredzēta šāda lieta – balsot par izdošanu vai neizdošanu –, tad es tikai ierosinu vienu: tūlīt veidosim tā savu Kārtības rulli, ka tas tiek svītrots. Kāda jēga ir šim punktam? Kāda jēga, ja mēs, tagad to izmantodami... protams, ka tas ir mūsu lēmums. Varbūt nav juridisks, varbūt ir politisks, varbūt ir ētisks – abi divi kopā... Bet, ja tas ir paredzēts, ka mēs to varam darīt, tad mēs tagad būsim negodīgi un beztiesiski, ja izmantosim to, kas ir mūsu tiesības, mūsu Saeimas Kārtības rullī. Nu tad svītrosim ārā, un cauri! Un katrā gadījumā katrs deputāts, ieskaitot Valsts prezidentu un Ministru prezidentu, ir atbildīgs, un nekāda imunitāte viņu nesargā.
Tomēr bija kaut kāda doma, kad deputātiem ielika šo imunitāti, lai būtu sava veida brīvība, lai cilvēks nebūtu spiests tādēļ ierobežoties ar savas domas pārstāvēšanu sabiedrībā. Un mēs to izmantojam. Nu, labi, izmantosim, kā katrs to personiski saprotam! Bet es nedomāju, ka tādēļ likumu jeb tiesību normas, jeb tiesību filozofiju negodāju, ja es šajā gadījumā balsoju pret viņa izdošanu tiesāšanai.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 8.Saeimas deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu”! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 44, atturas – 11. Lēmums nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ceļu policijas iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Edgara Jaunupa izdarīto administratīvo pārkāpumu. Komisija nolēma atbalstīt Jaunupa saukšanu pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Edgars Jaunups. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Es sākšu ar to, ka es lūdzu šodien atbalstīt Saeimas sēdei sagatavoto lēmuma projektu un ļaut mani administratīvi sodīt.
Un, ja drīkstētu, es lūgtu vēl pāris minūtes, lai teiktu pāris vārdus. Es vakar pašā vakarā pārdomāju, ko es šodien vēlos jums teikt, un tāpēc uzrakstīju to te uz lapas. Ņemot vērā, ka es esmu uztraucies, es to nolasīšu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Tiešām?”)
Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka politiku nevar savienot ar ētiku. Un tajā pašā laikā labas un pareizas rīcības mēraukla bieži vien ir vidusmēra pilsoņa priekšstats, nevis ievēlētas amatpersonas nolūks. Nepietiek būt pārliecinātam, ka esam rīkojušies likumīgi vai ētiski, vai tāds ir bijis mūsu nodoms. Sabiedrībai, protams, nedrīkst būt šaubu par to. Visi esam līdzvērtīgi, jo bez tautas morālā atbalsta mēs, protams, esam nekas.
Kandidējot 8.Saeimas vēlēšanās, es apņēmos kalpot Latvijas sabiedrībai un valstij godīgi, atklāti un pēc labākās sirdsapziņas. Savā darbībā es apņēmos ievērot likumus, ētikas un kristīgās vērtības. Es solīju būt uzticīgs solītajam un par to atbildu gan savas partijas vēlētāju, gan visas sabiedrības, gan savu draugu, paziņu, gan arī visu jūsu – kolēģu priekšā. Bet pats svarīgākais – es par to atbildu arī savā priekšā. Un pie tam efektīvākais kontrolieris ir pat nevis sabiedriskā doma, bet gan sirdsapziņa.
Es tiešām vēlos, lai amatpersonu ētika Latvijā nebūtu tikai rītdienas jautājums. Tās principi ierindojas ļoti augsti manā vērtību sistēmā, un es nevaru un nevēlos savādāk. Politiķiem ir pieturas punkti, pēc kuriem izvērtēt savu rīcību. Man ir ļoti svarīgi ar savu izturēšanos un attieksmi vairot cilvēku cieņu, darīt godu politiskajai partijai, kuru es pārstāvu, darīt godu, kolēģi, jums, ar kuriem es kopā strādāju, un, protams, arī ieņemamajam amatam.
Jā, katrs no mums kļūdās. Un par to ir jāprot uzņemties atbildību. Un bieži vien politiķim nepietiek ar to, ka viņš vienkārši atzīst kļūdas. Kā māca viena tautas paruna: “Tikums nozīmē vīrišķību, karavīra drosmi un prātu.” Nevis turēties pie krēsla, bet pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai ir īstā vērtība.
Lai uzticamība politikā nebūtu tikai vēlamība, par savu rīcību ir jāatbild.
Pirmkārt, es šodien vēlos atvainoties. Atvainoties visai sabiedrībai, savas frakcijas biedriem, jums, kolēģi! Katram no saviem draugiem un paziņām. Es apzinos un atzīstu, es uzņemos atbildību par savu rīcību un labošu to.
Mani vārdi nav tikai tukša skaņa. Man ir svarīgi saglabāt cieņu jūsu priekšā. Bet, pats svarīgākais, man ir svarīgi saglabāt cieņu savā priekšā.
Ar morāli ir jārēķinās vairāk, ne tikai lai nezaudētu reputāciju un varu. To, kas ir pareizi, nosaka sirdsapziņa.
Es šodien atkāpjos no Saeimas deputāta amata.
Sēdes vadītāja kungs, kolēģi! Man tiešām bija patiess prieks ar jums kopā šos gadus strādāt.
Paldies!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: piekrist 8.Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu!
Par – 76, pret – 1, atturas – 5. Lēmums pieņemts.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir saņemts deputātu Urbanovičva, Klementjeva, Orlova, Ribakova, Cileviča jautājums par disciplinārlietas ierosināšanu pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru J.Rekšņu un viņa atstādināšanu no amata. Jautājumu nododam iekšlietu ministram.
Vārds paziņojumam deputātam Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sanāksmi šeit pat Dzeltenajā zālē! Tūlīt pēc reģistrācijas nolasīšanas!
Sēdes vadītājs.
Leopoldam Ozoliņam.
L.Ozoliņš (ZZS).
Lūdzu Ārlietu komisijas locekļus pēc sēdes Ārlietu komisijas telpās uz nelielu sēdi. Ļoti svarīgi jautājumi. Nebūs slepena, nebūs slēgtā sēde.
Sēdes vadītājs.
Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pulcēties 10.45. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Šodien 60 gadu jubilejā mēs sveicam mūsu kolēģi Jāni Estu!
(Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi no Juridiskās komisijas! Mums ir komisijas sēde – jāapstiprina tiesneši.
Sēdes vadītājs.
Saeimas sekretāra biedrei Rībenas kundzei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Juris Dalbiņš, Uldis Mārtiņš Klauss, Vitālijs Orlovs, Plinera kungs arī ir.... Madars Lasmanis... arī ir... Anita Kalniņa... arī ir... Atis Slakteris, manuprāt, arī ir... Atis Slakteris, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.
Darba kārtības nākamais jautājums – pieprasījums, Saeimas deputātu Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva, Aleksandra Golobuva, Igora Solovjova, Martijana Bekasova un Sergeja Fjodorova pieprasījums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”.
Vispirms dodam vārdu pieprasījuma pirmajam parakstītājam pieprasījuma motivācijai. Trīs minūtes. Lūdzu, Sokolovska kungs!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Pagājušā gada decembrī mēs pieņēmām grozījumus likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”. Pieņemot grozījumus, Saeima vienlaikus uzlika Ministru kabinetam pienākumu pieņemt normatīvos aktus, kuru mērķis būtu kaut vai daļēji atvieglot denacionalizēto māju īrnieku stāvokli.
Bet ko mēs redzam? No četriem tādiem pienākumiem – kāds ir rezultāts?
Tātad viens... Tātad Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti ar divu mēnešu nokavējumu. Otrs moments – piecu nedēļu nokavējumu. Trešais – ar pusotra mēneša nokavējumu, bet darbs pie programmas denacionalizēto namu īrnieku atbalstam, kurai bija jābūt izstrādātai līdz 1.jūlijam, vispār nav sākts.
Un tāpēc mēs gribam zināt: kas ir atbildīgs par šo situāciju? Ko Ministru kabinets plāno izdarīt, lai tomēr pieņemtu, izstrādātu šo programmu, lai pirms jaunā gada mums būtu visi normatīvie akti, visa programma, lai mēs varētu pieņemt grozījumus budžetā un ar jauno gadu tomēr uzsākt šo programmu?
Godātie kolēģi! Divpadsmit gadus Saeima diemžēl nerisināja šos jautājumus. Mums ir unikāla iespēja tomēr to izdarīt. Pretējā gadījumā mums draud diezgan nopietna sociālā katastrofa tieši šajā jomā, kad denacionalizēto namu īrnieki tika izlikti no saviem dzīvokļiem, bet nekādas programmas nebūs, nekāda finansējuma nebūs. Un tad mēs plātīsim rokas un brīnīsimies: kā tāda situācija varēja rasties? Un tāpēc mēs gribam steidzīgi aicināt Ministru prezidentu, lai viņš atbildētu uz mūsu jautājumiem. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Tālāk mums ir jālemj par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Nevēlas? Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – 3. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Juridiskā komisija kopumā saņēma 91 priekšlikumu.
1.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 2, atturas – 4. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu.
V.Stepaņenko.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par 2. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
5. un 6.priekšlikums. Nav atbalstīti. (Starpsauciens: “Balsot par 5.!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 2, atturas – 1. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk!
V.Stepaņenko.
Līdz ar to tad 6., 7. un 8.priekšlikums nav balsojami.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
9.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
14.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 62, atturas – 4. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
16. un 17.priekšlikums. Atbalstīti daļēji un iekļauti 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par 16. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 57, atturas – 17. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
17. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 18.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 14, atturas – 10. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
18.priekšlikums. Atbalstīts. Bet mēs jau nobalsojām par 16....
Sēdes vadītājs.
Tālāk!
V.Stepaņenko.
19.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
21.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
23., 24., 25., 26., 27. un 28.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
29.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
30.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
31., 32., 33., 34., 35. un 36.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
Tāpat 37., 38., 39. un 40.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
41.un 42. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
43.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
44.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
V.Stepaņenko.
45.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 52, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
V.Stepaņenko.
46. un 47. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
48.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 50.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – Juridiskā biroja priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 5, atturas – 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
49.priekšlikums – deputātu Kampara un Segliņa. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 49.priekšlikumu. Artis Kampars. Lūdzu!
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Ar šo Administratīvo pārkāpumu kodeksa likumu skatīšanu mēs tiešām skatām ļoti būtisku jautājumu Latvijas sadzīvē, par ko runā gan preses slejās, gan no televizoru ekrāniem, gan arī sabiedrībā. Un mēs visi zinām, kā tā ir problēma, ko izraisa dzēruši autovadītāji pie stūres.
Mēs visi to atzīstam par problēmu, tikai nezin kādu iemeslu dēļ risinājumā ne vienmēr mums ir vienprātība.
Šajā priekšlikumā un arī dažos pārējos es kopā ar Segliņa kungu, kurš ir Juridiskās komisijas vadītājs, esam izdomājuši tādu metodi, kura, mūsuprāt, pilnīgi atrisinātu šo problēmu. Varbūt ne pilnīgi, bet noteikti jau būtiski atrisinātu, un to ir pierādījušas citas valstis.
Mēs zinām, ka dzērāji pie stūres – tā ir traģēdija daudzām ģimenēm, ka tie ir saberzti, salauzti likteņi Latvijas sabiedrībā, un nez kāpēc jau 15 gadus mēs tikai par to runājam, bet būtiska problēmu risinājuma nav.
Šis priekšlikums saka, ka, ja cilvēks ir sēdies pie stūres dzērumā, lai gan viņam ir tiesības, tad mēs tikai no viņa prasām naudas sodus, protams, atņemot arī tiesības. Statistika rāda to, ka šie naudas sodi ne vienmēr tiek maksāti, un līdz ar to šie dzērāji pie stūres bieži vien izvairās no tās tiešām objektīvās atbildības un soda, ko viņiem vajadzētu saņemt par šādu milzīgu likuma pārkāpumu.
Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša... Šā un vēl dažu nākamo. Ka pat tad, ja cilvēkam ir tiesības un viņš ir lielā dzēruma pakāpē, tas ir, ar dzēruma pakāpi virs 1 promiles, papildus visiem sodiem, ko šobrīd paredz likums, tas ir, naudas sods, un tiesību atņemšana, mēs ierosinām arī administratīvo arestu no 5 līdz 10 un no 10 līdz 15 dienām gadījumā, ja promiļu skaits ir virs 1,5 promilēm.
Kāpēc šāds it kā bargs sods? Mani par to pārliecināja Eiropas pieredze, ko es pētīju tiešām ļoti uzmanīgi un ļoti skrupulozi.
Tātad šobrīd visās, uzsveru, Eiropas valstīs par braukšanu dzērumā ir cietumsods. Reāls cietumsods jau par pirmo reizi, atkarībā no valsts ir dažādi bargumi, bet cietumsodi ir visur, un tie reāli tiek izmantoti.
Un vēl vairāk. Ja atceraties, tad 1995. gadā mūsu kaimiņvalsts Igaunija principā ar šādu sodu ieviešanu vienā pusgada vai gada laikā atrisināja šo problēmu. Lai gan jāatzīst, ka šeit roku rokā iet divas lietas: viena ir Ceļu policijas darbs, kur pārkāpējs ir pilnīgi pārliecināts, ka viņam neizdosies atpirkties nekādā veidā, plus viņš nekādā gadījumā nevēlās nokļūt aiz reālām restēm. Reālas restes, tas ir tiešām reāls sods, ko sajutīs katrs dzērājs pie stūres.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus un šo ideju, lai mēs jebkuru šādu pārkāpēju, kas, manuprāt, ir tiešām krimināls pārkāpums, sodītu jau pirmajā reizē un lai šis pārkāpējs sajustu reālu sodu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
V.Stepaņenko.
Jā. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka 49.priekšlikumā tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā, kur ir precizēts tikai soda apmērs. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputātu Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu... Lūdzu atsaukt balsojuma režīmu!
Ieslēgt mikrofonu deputātam Kamparam. Lūdzu!
A.Kampars (JL).
Es gribēju vēl otrreiz pieteikties debatēs.
Sēdes vadītājs.
Debates ir slēgtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 49. – deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 13 atturas – 20. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
Līdz ar to 50. – Juridiskās komisijas priekšlikums – nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
52. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti... Lūdzu, atklājam debates par 52.priekšlikumu. Mareks Segliņš. Lūdzu! Nevēlaties debatēt? Vai kāds uztur balsojumu par 52.priekšlikumu? Nē?
Tātad tiek atbalstīts Juridiskās komisijas viedoklis par 51., 52. un 53.priekšlikumu.
V.Stepaņenko.
54. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Nu šeit Kampara kungs jau minēja, un droši vien nav vērts atgriezties pie tā, pie sliktās situācijas uz ceļiem, kas Latvijā gan nav pati sliktākā Eiropā, tā ir otrā vietā Eiropā – aiz Portugāles. Un patiešām tā statistika, ko dod Ceļu policija... Es jums vienkārši nosaukšu dažus skaitļus, kas attiecas uz šīgada pirmajiem septiņiem mēnešiem, kad par auto vadīšanu dzērumā vai narkotisko vielu iespaidā bija pieķerti 8042 braucēji, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un bez tiesībām bija aizturēti 3292. Tad padomājiet, patiešām, kas tie ir par tūkstošiem, kas mums braukā pa ceļiem dzerdami!
Un pirmajā brīdī, dabīgi, likās, ka varbūt kaut kā policija pie tā ir vainīga un ka policija varbūt vāji strādā un nenodod tiesām šīs lietas. Bet, paskatoties savukārt atkal tiesu praksi, mēs redzam, ka diemžēl tā tiesu prakse ir bijusi ļoti liberāla šajos gadījumos, kad no visiem tiesā nodotiem šiem dzērājiem pie stūres (un policija ir diezgan raiti nogādājusi šīs lietas prokuratūrā un nodevusi) tikai seši procenti ir saņēmuši cietumsodu.
Tātad līdz ar to mēs varam secināt, ka arī pie pašreizējās likumdošanas – arī pie pašreizējās likumdošanas! – šī soda bardzība nestrādā. Un acīmredzot tas ir tāpēc, ka sabiedrībā ir izveidojies tāds priekšstats, ka braukt dzērumā pie stūres vai narkotisko vielu reibumā tāds šausmīgi liels pārkāpums nav.
Līdz ar to Tautas partija ir par daudz bargākiem sodiem un par to, lai šis sods skartu tieši vainīgo personu. Un Tautas partija uzskata, ka šis piedāvājums, kas nācis no Satiksmes ministrijas, ir atbalstāms tajā ziņā, ka vajag piemērot konfiskāciju, bet cits tiesiskais risinājums: nevis Administratīvā kodeksa kārtībā, bet Kriminālprocesa kārtībā krimināllietā un ar tiesas spriedumu. Jo, mūsuprāt, nav tik svarīgi cīnīties ar mašīnām un tagad 5000 mašīnas gadā kaut kur kraut kaudzē, sargāt, rīkot izsoles, likt sludinājumus, bet vissvarīgākais būtu tieši piemērot kriminālatbildību vainīgām personām. Un mēs piedāvājam, un mēs šodien skatīsim 26.darba kārtības punktu, iestrādāt Krimināllikumā jaunu soda sastāvu 262.pantā, kas paredzēs, ka tad, ja cilvēks ir braucis dzēris un bez tiesībām, viņam ir piemērojams cietumsods un kā papildsods ir iespējama arī mantas konfiskācija.
Es jums īsi raksturošu dažus piemērus, kāpēc... mašīnas konfiskāciju... kāpēc tas ir vajadzīgs. Jo tas, ko piedāvā Satiksmes ministrija... Un labi, ka Šlesera kungs ir enerģisks, un apsveicama ir jūsu enerģija, bet mazlietiņ gribētos to precizēt un novirzīt pa pareizām tiesiskām sliedēm... Piemēram, līzinga mašīnas, ko mēs visi zinām (var jau runāt par to, ka tas varbūt būs viens gadījums no tūkstoša), bet šīs līzinga mašīnas pieder bankai. Un, ja kāds ir braucis ar šo mašīnu – bez tiesībām un dzēris –, kāpēc ir jācieš bankai? Var jau teikt, ka tas cilvēks pēc tam atmaksās. Bet ja šim cilvēkam nebūs naudas?
Zemnieku saimniecība. Šobrīd kāds no strādniekiem, kam nav uzticēts šis traktors, paņem un brauc ar šo mašīnu. Tā tiek uzreiz konfiscēta pašreizējā piedāvājumā. Kāpēc ir jācieš zemnieku saimniecības īpašniekam?
Manuprāt, vienmēr ir jāsoda tieši vainīgais cilvēks, un viņam ir jāsaņem bargs sods.
Un otrā, ļoti svarīgā lieta. Ir tikai trīs valstis Eiropā, kur nav paredzēta kriminālatbildība jau par pirmo reizi braukšanu dzērumā. Mums šobrīd Krimināllikums paredz kriminālatbildību par atkārtotu braukšanu dzērumā gada laikā. Mēs uzskatām, Tautas partija, ka ir jāmaina šis likums un jāparedz kriminālatbildība jau par pirmo reizi braukšanu dzērumā. Nav pašmērķis visus salikt cietumā, bet kriminālsods ir arī naudas sods, kriminālsods ir arī piespiedu darbi. Un cilvēkam, kad viņš būs krimināli sodīts, tomēr tā tālākā dzīve ir tādās krāsās, ka, es domāju, braukšana pie stūres... būs ļoti jāpārdzīvo, pirms to darīs.
Līdz ar to īsumā mūsu piedāvājums ir tāds: nevis administratīvā kārtībā un policists kaut kur uz ceļa, bet kriminālprocesa kārtībā, kriminālsods un ar tiesas lēmumu šī pati konfiskācija. Transporta līdzekļa konfiskācija. Jā.
Sēdes vadītājs.
Ainārs Šlesers – satiksmes ministrs.
A.Šlesers (satiksmes ministrs).
Labdien, godājamie deputāti! Principā pēc tā, ko teica Segliņa kungs, mēs varētu vienkārši balsot. Bet diemžēl es esmu spiests šoreiz nepiekrist Segliņa kungam, neskatoties uz to, ka viņa nodomi ir ļoti cēli un arī pareizi, iespējams, bet diemžēl mēs redzam to reālo situāciju, kas ir saistīta ar tiesvedības procesiem pēdējā laikā, kas ierāda pilnīgi pretējo. Cilvēki, kas dzērumā brauc ar automašīnu, nobrauc cilvēku, nevis vienkārši dzērumā sēž pie stūres, tiek attaisnoti. Maksimālais sods, ko viņi saņem, ir nosacīts sods.
Augsta amatpersona Jūrmalā nesen jau kuro reizi tiek pieķerta, braucot dzērumā. Mēs nevaram notiesāt! Tagad vēlamies šos cilvēkus ņemt un tiesāt tagad ilgtermiņā. Bet es gribētu teikt – kur ir pati problēma? Problēma ir saistīta ar to, ka uz mūsu ceļiem iet bojā nevainīgi cilvēki. Mēs redzam, ka jaunieši sametas pa 50, pa 100 latiem, nopērk kādas automašīnas un braukā. Tiesību nevienam no viņiem nav. Sodi tiek likti daudzkārtīgi. Pat ir bijuši gadījumi, kur vairāk nekā 10 reizes ir sodīts kāds autobraucējs, bet diemžēl tas sods tiek uzkrāts daudzu tūkstošu apmērā, un viņš to nekad nenomaksās.
Redziet, automašīna joprojām ir un paliek šis noziedzīgais ierocis, ar kuru tiek nogalināts cilvēks. Un tad, kad kāds cilvēks tiek nogalināts, tad tiek pievērsta lielāka uzmanība.
Pirms kāda laika bija konkrēts gadījums, kad cilvēks, kā teikt, izdarījis noziegumu, nobraucis otru cilvēku, pēc kāda laika viņu atbrīvoja, viņš atkal dzērumā sēžas pie stūres un atkal izdara noziegumu.
Šādas lietas notiek. Un šodien es negribētu varbūt emocionāli izvērtēt katru gadījumu, bet tā pamatproblēma ir tāda. Es uzskatu, ka šajā gadījumā ir nepieciešams ātrs rīcības plāns, tas, ka tiek piedāvāts šodien konkrētajā likumprojekta izskatīšanā. Un es domāju, ka tieši Satiksmes ministrijas izstrādātais modelis par to, ka mēs varam konfiscēt automašīnu, lielā mērā tomēr risina problēmu, jo tā automašīna, kas pieder daudziem cilvēkiem, tā attiecīgi tiek konfiscēta.
Kāds ir mērķis? Ne jau atņemt simtiem, tūkstošiem automašīnu. Mūsu mērķis ir panākt to, ka šīs automašīnas tomēr tiek kaut kādā veidā vairāk pieskatītas. Tie, kas saka, ka dēli vai bērni brauc ar mašīnām bez atļaujas un pēc tam cietīs vecāki. Es atvainojos!
Tāpat kā likums nosaka, ka ierocis, ja kādam ir ieroča atļauja, ir jāglabā seifā, tad arī automašīnas atslēgas nedrīkst mētāties, jo mēs redzam, ka šodien diemžēl bezatbildība ir guvusi virsroku. Un tieši tāpēc, es domāju, šodien mēs nevaram vilcināties. Mums ir jāatbalsta lēmums, kurš konkrēti dod iespēju rīkoties. Un galvenais mērķis ir, lai tie bezatbildīgie dzērāji – noziedznieki, kas braukā ar savām automašīnām, lai viņi saprastu, ka vienīgais, kas viņiem vēl ir palicis, jo sirdsapziņa un galva jau ir sen nodzerta, ir mašīna un to viņiem atņems.
Un tieši tāpēc es aicinu šoreiz, Segliņa kungs, tomēr piekrist un pieņemt šo ātrāko risinājumu un tomēr pieturēties pie komisijas lēmuma! Es esmu pārliecināts, ka tas būs, kā teikt, kompromiss arī tam, ko jūs esat teikuši. Un, ja gadījumā mums būs nepieciešams nākotnē atgriezties pie precizēšanas, mēs to izdarīsim.
Kas attiecas uz līzinga kompānijām, tad šajā gadījumā es gribētu teikt, ka es kā satiksmes ministrs esmu ticies ar līzinga kompāniju pārstāvjiem, un ir panākta vienošanās, ka CSD labāk informēs un biežāk informēs par tiem gadījumiem, kad dzērāji tiek pieķerti braukšanā pie stūres. Un es domāju, ka tas ir ļoti loģisks risinājums, jo tad principā līzinga kompānijas redz. Ja pirmajā reizē šāds cilvēks tiek noķerts, tad viņam ir iespējams piemērot kādu sodu, atņemot automašīnu vai vienkārši laužot šo līzinga likumu... līgumu.
Un es uzskatu, ka, ja mēs rīkosimies pretēji, tad mums būs jāuzņemas atbildība par tiem nevainīgajiem cilvēkiem, kas ies bojā uz mūsu ceļiem tuvākajā laikā, un mēs varēsim attaisnoties – bet mēs taču vēlējāmies, kā labāk, mēs gribējām, kā korektāk. Diemžēl šī situācija uz Latvijas ceļiem ir ārkārtas, un es aicinu tomēr pieturēties pie komisijas lēmuma un šajā gadījumā neatbalstīt Segliņa kungu, bet atbalstīt komisiju.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Vai tas cilvēks, kurš brauc pie stūres dzērumā ir noziedznieks? Ir! Vai, ja viņš brauc bez tiesībām, viņš ir noziedznieks? Ir. Vai mēs varam uzticēties saviem ierēdņiem, kuri Administratīvā kodeksa kārtībā atņems kaut kādu mantu cilvēkam, to mantu, kuru viņam garantē mūsu Satversme? Atņemt bez tiesas lēmuma.
Man vispār nav uzticības ierēdņiem, jo viņi dažreiz nedara pat to, ko viņiem vajag darīt. Un man ir liela pārliecība, ka tāpat kā pašreiz tās lepnās, lielās mašīnas, kur varbūt daži brauc arī reibumā, tāpat arī brauks, bet viņi nemaksās uz ceļa simts latus, bet maksās piecsimt latu skaidrā naudā, un neviena tāda mašīna nebūs atņemta. Man ir tāda pārliecība.
Tas, no vienas puses. Bet, no otras puses. Bez tiesas lēmuma mēs nevaram neko cilvēkam atņemt, it īpaši viņa īpašumu, kuru viņam garantē mūsu Satversme.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie deputāti! Mēs tikko dzirdējām Segliņa kungu, kurš apšaubīja to Latvijas banku speciālistu veselo saprātu, kuri izsniedz kredītus, ņem komercķīlas, aizdod naudu un tā tālāk. Segliņa kungs, vai tad tiešām kāds izsniedzis vai ļāvis cilvēkam līzingā pirkt mašīnu, zinot, ka šim cilvēkam nav iespējas atmaksāt šo īpašumu? Jūs pats tam ticat, ko jūs te runājāt? Ja viņš nevar atmaksāt automašīnas konfiskācijas gadījumā, viņš taču nevar atmaksāt arī tad, ja šī mašīna nav konfiscēta.
Otrs priekšlikums ir vēl smieklīgāks. Parādiet man, teiksim, kādā veidā tiesneši konfiscēs automašīnu tiesnesim Mikam? Man liekas, ka viņš jau ceturto reizi iemanījies iebraukt stabā vai uzbraukt kādam cilvēkam virsū.
Un otrs precedents. Vai tad mēs malu zvejniekiem jau nekonfiscējām mašīnas? Krimināllieta – labi, bet administratīvā kārtībā jebkuru lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Vai tad Latvijas tiesu sistēma kaut kādā veidā aizliedz, ja ir kādam netaisnīgi kaut kas konfiscēts, vērsties tiesā un pēc tam šo lēmumu pārsūdzēt?
Kādi var būt iebildumi pret šo lēmumu?
Un pēdējais. Tiem cilvēkiem, kas apšauba šo priekšlikumu. Es aicinu, protams, arī atbalstīt komisijas lēmumu un neatbalstīt Segliņa kungu... Tad jau jūs varat, mīļie kolēģi, paņemiet Kalašņikova automātu no kāda sava drauga apsardzes firmā, aizejiet uz kādu universālveikalu vai iepirkšanās centru un pašaudiet griestos. Jums taču uzreiz to atņems un pieliks kā konfiscētu lietai. Ar Kalašņikova automātu Latvijā varbūt nogalina 2–3 vai 4 cilvēkus, ar automašīnām dzērumā nogalina vairākus simtus cilvēku.
Tad kāpēc jūs vienā gadījumā uzskatāt, ka, piemēram, ierocis, ar kuru varbūt ir nogalināts viens cilvēks, ir uzreiz jākonfiscē, bet automašīna, ar kuru nogalina, teiksim... iebraucot pūlī, 3–4 cilvēkus, nav jākonfiscē.
Nav absolūti nekādas loģikas. Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tas stāvoklis, kāds ir Latvijā šodien, ar šo braukšanu un nebraukšanu, un uzbraukšanu, tas prasa no Saeimas būtisku iejaukšanos.
Un tagad uzstādīšu jautājumu: vai cenšanās ietupināt cietumā var būtiski šo procesu ietekmēt? Nekādā gadījumā! Vai tas jums vēl nav skaidrs? Būs kaut kādi kārtējie tiesas procesi, kas vilksies gadiem. Šo tiesu procesu laikā aizturētais vazāsies pa pilsētu un vēlvienreiz sēdīsies pie stūres – jūs viņam nevarat to aizliegt –, vēl piecas reizes uzbrauks citiem virsū. Un tad jūs viņu tiesāsiet otro reizi, trešo reizi un ceturto reizi, un tiesas visu laiku nenotiks, un viņš staigās pa pilsētu. Katrā tiesas procesā būs kārtējie advokāti – labi apmaksāti advokāti. Apmēram tādi kā viena kundzīte, kura nupat, uzstājoties televīzijā, skaidroja savas aizstāvamās rīcību. Šī aizstāvamā bija uzbraukusi mazam zēnam uz gājēju pārejas. Rezultātā zēns guva ļoti smagas traumas. Bet advokāte teica apmēram tā: “Ziniet, viņa neredzēja to, ka šis zēns ir uz gājēju pārejas.” Nu tādā gadījumā ļoti interesanta advokāte! Ar šādu argumentu viņa acīmredzot arī tiesā uzstāsies.
Tiesa var izlemt, ka ir bijis vainīgs un ka nav bijis vainīgs. Tiesa var atņemt šo automašīnu un var neatņemt. Kā jūs to nesaprotat! Tā ir tāda ākstveidīga domāšana, es teikšu. Kas tad ir svarīgāks? Cilvēka drošība ir vissvarīgākais! Jums tas “dzelzis” rūp briesmīgi, ko? Nē, jums ir jādomā par cilvēku drošību! Šitas te piedzērušais puslops, kas sēžas pie stūres, par cilvēku viņu ir grūti nosaukt, viens pats viņš šo noziegumu veikt nevar, viņam tas braukšanas līdzeklis ir nepieciešams. Tāpat kā noziedzniekam, kas aplaupa banku, kaut kāds ierocis ir vajadzīgs. Tad šis ierocis ir jāatņem! Tā jau vairs nav kaut kāda nosacīta manta. Tas ir ierocis, ar ko tiek izdarīts noziegums.
Un šeit jau ir tā būtiskā mūsu izšķiršanās. Cik reižu nav runāts par dažādu tiesnešu dažādu rīcību? Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas grib teikt, ka visi tiesneši ir slikti, un es domāju, ka retais to teiks. Bet tiesneši ir tikpat dažādi kā visi pārējie. Un Latvijā ir desmitiem ļoti nožēlojamu tiesas procesu. Piemēram, atgādināšu vēl vienu reizi par to tiesu, kas Raivim Dzintaram piesprieda diezgan pamatīgu naudas sodu praktiski par neko. Un to pašu, kad līdzīgas tiesas attaisno slepkavas. Varbūt uzskaitīt tos gadījumus, kad ir sabraukti cilvēki, kad ir uzbraukts uz ietves, ir braukts piedzērušā stāvoklī? Cilvēki ir gājuši bojā, bet vainīgie nav nevienu dienu atradušies apcietinājumā. Vai jūs maz tādus gadījumus zināt?
Un tieši tāpēc ir būtiski jāiejaucas. Noņems to “vāģīti” viņam nost, tad domās. Ja jūs tikai kaut kādus protokoliņus sastādīsiet un gaidīsiet, kad nu viņu tur tiesās un kad netiesās... tas atkal meklēs pa visiem kanāliem naudu, ar kuras palīdzību veiksmīgāk tikt ar visiem saviem pienākumiem galā, nekas labs nesanāks.
Mēs, “tēvzemieši”, būsim par cietu attieksmi un mēs esam par to, ka šie līdzekļi, tā saucamie braucamie līdzekļi, ir jākonfiscē. Un jākonfiscē tie uzreiz, tāpat kā jebkurš bīstams ierocis...
Sēdes vadītājs.
Laiks!
Atis Slakteris. Lūdzu!
A.Slakteris (TP).
Cienījamie kolēģi! Nav grūti gara acīm paskatīties mazliet uz priekšu. Un es redzu ainu apmēram pēc gada. Līdz Saeimas vēlēšanām mums palicis tikai viens mēnesis, un nāk Satiksmes ministrija ar šaušalīgu atziņu: “Ziniet, izrādās, ka Latvijā ir n–tie pārkāpumi, simtiem, kur ir tādi pilsoņi, kuriem konfiscēta viena mašīna, otra, trešā, un viņš vēl šodien braukā pa ceļu, jo neviens nav vērsies pret šo konkrēto nozieguma darītāju.” Un pašlaik tā ir tā būtība, par ko runājam. Mēs piedāvājam, Tautas partija piedāvā daudz skarbāku risinājumu – jau uzreiz pie pirmās reizes alkohola reibumā pie stūres vērsties krimināltiesiski pret pārkāpēju, turklāt jums jāsaprot, ka Latvijā ir vesela kategorija cilvēku – gan bagātu, gan trūcīgu, kam tā mašīna ir tikai bleķu kaste, gan tam, kas nopircis par 20 latiem to “Zaporožec” vai par 100 latiem kaut kādu BMW. Bet varbūt kādam citam daudz dārgāks automobilis . Nu un tad? Šodien atņēma, rīt nopērk citu un brauc tālāk!
Ir jāvēršas pret konkrēto pārkāpēju. Un tā ir saprātīga pieeja. Nemaz nerunājot par to, ka, teiksim, tā Satiksmes ministrijas piedāvātā versija pieļauj diezgan muļķīgus pārpratumus. Labā griba ir saprotama. Kopā virzām šo lietu, bet ir jāsaprot, ka ir jāsoda pārkāpējs. Skarbākajā veidā. Tādiem cilvēkiem ir vieta cietumā. Un beigu beigās vienai daļai atturēties no tā palīdzēs apziņa, ka viņam visa turpmākā dzīve tiks sabojāta.
Aicinu padomāt un atbalstīt Mareka Segliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Mani visvairāk šajās Saeimas diskusijās satrauc tā liekulība, kas reizēm pavīd no šīs diskusijas. Un kāpēc? It kā mēs esam vienoti. Mēs sakām: “Jā, dzērājs pie stūres – noziedznieks!” Mēs sakām, ka viņš ir bīstams sabiedrībai, mēs sakām, ka tas ir jāizskauž. Bet es nesaprotu, kāpēc mums skaidri un gaiši nepateikt, ka šādus dzērājus bez tiesībām pie stūres, kas nogalina, kas sabeidz, sagandē dzīves, netiesājam un neliekam cietumos, kā to dara visas valstis Eiropā. Visas! Es uzsveru, kolēģi!
Tie argumenti, ko savulaik runāja Lukstiņa kungs, ka Eiropā mašīnu konfiscē, es nezinu, no kurienes bija ņemti, bet mana informācija saka, ka vienīgā valsts Eiropā, kas konfiscē automašīnas, ir Francija. Un to dara tikai pie atkārtota, un to dara tikai pie letāla iznākuma. Pārējās valstis vai nu aiztur... Es uzsveru: aiztur automašīnas uz 15 vai uz 20 dienām. Tas ir ļoti normāli un saprātīgi, bet konfiscēšana pēc būtības rada pilnīgi pretēju efektu, kur šis dzērājs pie stūres nesaņem pelnīto sodu. Viņš nesēž cietumā, bet gan ņem citu mašīnu, brauc un nogalina tālāk.
Vēl viena lieta, ko es gribu uzsvērt, šo liekulību. Es šodien ar ļoti lielu interesi avīzē “Diena” 2.lapā lasīju Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktora Lukstiņa rakstu, kurā es nevienā vārdā nedzirdēju par kādu reālu cietumsodu. Es dzirdēju reālus situāciju aprakstus. Jā, tā ir. Tā ir problēma.
Bet kāpēc Lukstiņa kungs, kurš tiešām ļoti labi saprot un ir pētījis šo situāciju, negrib to risināt pēc būtības? Liekulība, – tas ir vienīgais izskaidrojums, par ko es runāšu.
Kolēģi, vienīgais arguments pret to, ko esmu dzirdējis šur tur presē, ir tas, ka mūsu cietumi nav gatavi uzņemt šos pārkāpējus. Tad vakar tieslietu ministre skaidri un gaiši teica, ka šobrīd tiesu sistēma tam ir gatava, ka cietumos ir vietas šiem pārkāpējiem un ka šī problēma galīgi nav kā arguments vai iegansts, lai kaut kādā veidā mēs atkal šo dīķi duļķotu. Šī problēma ir atrisināta lielākajā daļā Eiropas valstīs, ļoti vienkārši, ļoti skaidri un saprotami. Es nezinu, kāpēc mēs šobrīd liekulīgā veidā cenšamies šo dīķi atkal duļķot.
Es nezinu, kur kādam par to ir kāda interese, bet es aicinu jūs būt skaidri un gaiši pārliecinātiem par vienu: braucējs – dzērājs pie stūres ir kriminālnoziedznieks. Sodīsim viņu, kā viņam pienākas!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalsta Satiksmes ministrijas viedokli, Ceļu satiksmes drošības direkcijas viedokli un arī komisijas lēmumu. Un nevar atbalstīt deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu.
Īsi komentēšu dažas šeit izteiktās runas.
Deputāts Golubovs minēja, ka viņam ir problēmas ar ierēdņiem. Nu, tā domā diezgan daudz cilvēku mūsu sabiedrībā, un bieži vien viņiem arī ir taisnība. Un, ja viņiem ir taisnība, tad viņi uzvar administratīvā procesa kārtībā tiesā, pārsūdzot uzliktos administratīvos sodus.
Jau gadu un septiņus mēnešus mums darbojas administratīvās tiesas, un, ja jums, Golubovs kungs, kāds ceļu policists nepareizi uzliks šādu sodu, tad jūs vinnēsiet šajā procesā un jūs atgūsiet arī jums nodarītos zaudējumus. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Es noteikti gribētu komentēt deputāta Slaktera teikto par to, ka būtu jāsoda vainīgā persona. Jā, protams, un es saprotu arī, ka Satiksmes ministrijas priekšlikumos šie sodi ir paredzēti, bet ir viena problēma.
Apmēram pirms gada mēs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Juridiskajā komisijā iesniedzām grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un mēs ierosinājām ieviest jaunu administratīvo sodu – piespiedu darbu. Taču jau gadu šis likumprojekts guļ Juridiskās komisijas atvilktnēs un netiek izskatīts.
Es aicinu Juridisko komisiju no šīs tribīnes tomēr šo likumprojektu izskatīt un ieviest jaunu administratīvo sodu – piespiedu darbu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Es ļoti gribu cerēt, ka visas runas, kas izskan no šīs tribīnes, ir labā nolūkā.
Es ļoti gribu cerēt, ka mēs visi esam vienisprātis, ka dzērājiem pie stūres ir jāsēž cietumā. Es ļoti gribu cerēt, ka neviens tiešām neuzskata, ka ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo tuviniekiem būs gandarījums, ka slepkava ir saņēmis sodu, viņš ir zaudējis mašīnu. Un nākamo noziegumu viņš izdarīs jau ar citu mašīnu.
Es ļoti gribu cerēt, ka mēs visi šeit saprotam, ka auto konfiskācija var būt tikai papildus sods nevis pamatsods. Pamatsods, mīļie draugi, dzērājam pie stūres ir jāsēž cietumā. Jau pēc pirmās reizes, kad viņš ir pieķerts.
Savukārt, no šīs tribīnes te šodien jau dažādus jautājumus skatot, vairākkārt ir izskanējusi... ir apšaubīta mūsu tiesu kompetence un mūsu tiesu godprātība. Mīļie draugi, ja tā tas notiek, tad mums vispār nav, par ko runāt. Tad Latvijā nestrādā neviens likums.
Tāpēc es ļoti cerīgi skatos uz šiem likuma grozījumiem, kuri vairs neparedz vārdiņu “vai”. Naudas sods vai cietuma sods. Bet kas skaidri pasaka vārdiņu “un”. Gan cietumā, gan naudas sods.
Un kā iespējams papildus sods – ļoti loģiski, transporta līdzekļa konfiskācija. Bet neaizmirsīsim to, ka šis krimināli sodītais autobraucējs savā turpmākajā dzīvē cietīs ļoti lielus un plašus ierobežojumus.
Pirmkārt, viņš nevarēs kļūt par vienu no Saeimas deputātiem. Viņš nevarēs saņemt pielaidi valsts noslēpumam, viņš nevarēs ieņemt ļoti daudzas un dažādas profesijas. Es ceru, ka turpmākajā dzīvē viņš godprātīgi strādās vienkāršu darbu un centīsies izpirkt savu vainu.
Vēl viens aspekts. Šodien tika runāts par līzinga kompānijām. Godātie kolēģi, padomājiet no apdrošinātāju viedokļa! Līzinga kompānija nezaudēs nekad. Līzinga kompānija slēdzot līzinga līgumu vienmēr paredz obligātu transporta līdzekļa apdrošināšanu. Jo līzingā ņemtā manta var aiziet bojā, līdz ar to tā ir jāapdrošina. No apdrošinātāju viedokļa iespēja, ka transportlīdzeklis tiks konfiscēts – piedodiet, lai cik ciniski tas skanētu –, ir papildrisks. Un jebkuram līzinga ņēmējam – man, jums, katram no mums –, nonākot līzinga kompānijā, apdrošinātājs uz mums skatīsies kā uz potenciālu riska avotu. Un pret šo papildus risku transportlīdzeklis pret konfiskāciju tiks apdrošināts. Un visi godīgie cilvēki, arī jūs, Šlesera kungs, kas, cik es saprotu, alkoholu vispār nelietojat, ja jūs ņemsiet līzingā mašīnu, jūsu prēmija būs dārgāka par šo papildus riska tiesu. Vai to mēs gribam panākt? Nu nē taču!
Draugi mīļie! Dzērājam pie stūres cietumā – tur viņam vieta. Mašīnas konfiskācija ir absolūti sekundāra lieta. Padarīsim cietumsodu nenovēršamu!
Tāpēc es aicinu balsot “par” Kampara un Segliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Es gribu varbūt papildināt gan Segliņa kunga, gan Kampara kunga teikto par statistiku. Tātad šajā gadā 355 gadījumos izraisītas avārijas, vadītājam esot reibumā, bez vadīšanas tiesībām. 30% – vairāk nekā 800 – vadītāju no alkohola reibumā aizturētajiem nekad nav bijušas vadītāja tiesības vai arī tās par dzeršanu jau ir atņemtas. Pašreizējie sodi ir naudassods, punktu piešķiršana, vadītāja tiesību atņemšana. Reālā situācija ir – sodi nav samaksāti. Nenomaksātā summa sasniedz 3 miljonus latu. Un šoferi alkoholiķi pēc aizturēšanas turpina piedalīties ceļu satiksmē.
2005.gada 2.aprīlis. Iebraucot kokā ar Audi 100 bez vadītāja tiesībām alkohola reibumā, iet bojā astoņpadsmitgadīgs jaunietis. Ar šo automašīnu agrāk izdarīti 28 pārkāpumi. Šos pārkāpumus ir izdarījuši dažādi cilvēki, to skaitā vairāki bez vadīšanas tiesībām un alkohola reibumā. Sodi nav apmaksāti, šie cilvēki ir atlaisti, šī automašīna ir atradusies uz ceļa, un šī situācija ir beigusies ar viena Latvijas pilsoņa zaudējumu.
Kolēģi, es jūs lūdzu, neesiet vienaldzīgi! Lai jūs nemaldina šobrīd komisijas paustais atbalsts Satiksmes ministrijas priekšlikumiem. Vairums no jums, protams, balsos “pret” šiem priekšlikumiem, ievērojot frakcijas disciplīnu. Un tai skaitā es arī atbalstu šos priekšlikumus par iestrādāšanu Krimināllikumā. Taču es domāju, ka mums ir jāsper pirmais solis un jāatņem šiem noziedzniekiem šis ierocis uz ceļa. Ar līzinga kompānijām, ar apdrošināšanas kompānijām šī lieta ir kārtojama caur Ministru kabineta noteikumiem.
Kolēģi! Lūdzu, neesiet vienaldzīgi pret šo lietu, jo, citējot dižgaru, vienaldzība ir dvēseles paralīze vai pāragra nāve, un auto konfiskācija ir paredzēta tikai un vienīgi par vissmagākajiem likuma pārkāpumiem, tas ir, par braukšanu reibumā un bez vadītāja tiesībām. Un šis, es tiešām uzskatu, ka šis ir efektīvs sods pārtikušajiem pilsētniekiem, kas pie stūres sēžas alkohola un citu apreibinošo vielu reibumā bez vadīšanas tiesībām. Par prettiesisku, par zādzībām vai auto lietošanu bez atļaujas, par prettiesisku transportlīdzekļa izmantošanu, ja auto ir zagts, nav paredzēta konfiskācija. Kādas alternatīvas mums šodien tiek piedāvātas? Mums tiek piedāvāts cietumsods. Es uzskatu, un es uzskatu arī, ka mūsu partija, Latvijas Pirmā partija, uzskata, ka cietumsods ir dārgs, bezjēdzīgs un neefektīvs sods. Un diezin vai par nodokļu maksātāju naudu vajadzētu celt jaunus izolatorus, jo to jau patlaban katastrofāli pietrūkst un tie neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Es nezinu, vai mums cietumos ir jāvairo tuberkulozes slimnieki un salauzti likteņi.
Es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, ieviest šo transportlīdzekļu konfiskāciju jau tagad un turpināt kopīgi strādāt pie šo normu papildināšanas Krimināllikumā. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi, lielie arestētāji un cietumā sēdinātāji! Man liekas, ka jūs nesaprotat, par kādu dokumentu mēs patlaban runājam.
Ko tad mēs šodien izskatām? Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur mēs gribam ieviest stingrākas normas šajā dokumentā. Ko jūs te putrojat un nākat runāt par cietumiem? Par sēdināšanu cietumā runā cits dokuments, un tas Krimināllikums. Kā var šīs divas lietas jaukt kopā? Par to ir runa, ka ir jābūt stingrākām normām Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un viss! Tas neliedz mums ieviest stingrākas normas citos likumos. Tā ka šeit nevajag jaukt kopā šīs divas lietas!
Patlaban ir viens balsojums. Vai mēs gribam stingrāk sodīt, izmantojot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, šos pārkāpējus, vai arī mēs šajā kodeksā tā ar cimdiem rokās, paglāstām viņus, pakratām pirkstu, un sakām: “Jā, Krimināllikumā, tur būs!” Tur būs! Tur būs advokāti, tur būs gadiem ilgi procesi un viss pārējais. Bet mašīnas lai paliek, mašīnas mēs neaiztiksim.
Un tieši tāpēc katrā iespējamā dokumentā jāievieš ir stingrākas normas, tad sāksim ar kaut ko patiesu, šeit, izskatot Administratīvo pārkāpumu kodeksu un pēc tam runāsim par Krimināllikumu.
Sēdes vadītājs.
Mareks Segliņš – otro reizi.
M.Segliņš (TP).
Ja jūs, kolēģi, esat ievērojuši, es jau tā sevišķi bieži necenšos jūs apgrūtināt ar savām pārdomām par dažādām lietām. Un nebūtu nācis arī šoreiz, bet divi no kolēģiem pieminēja mani vārdā un manis teikto. Es to uzskatīju tā kā par goda lietu tomēr viņiem atbildēt.
Pirmais no tiem bija Aleksandrs Kiršteins, kurš stāstīja, ka Segliņš nu tur kaut ko par bankām nesaprot. Tad redziet, Aleksandr Kirštein, atšķirībā no jums, es ar tām bankām tikos, nevis izlasīju kaut ko avīzē vai internetā. Un es ar tām bankām, piemēram, to Hansa līzingu pats personīgi runāju un zinu viņu viedokli. Nezinu, kuru lapu jūs esat izlasījis kaut kur internetā vai kaut ko sameklējis aiz gara laika.
Petera kungs! Izstāstījis ir doto stāstu par mašīnu, kas 28 reizes bija notikumos. Redziet, es šodien braucot uz darbu, nenoslinkoju un Daugavas krastā ieraudzīju Ceļu policijas patruļu, apstājos, aizgāju gabalu atpakaļ un ar viņiem aprunājos: “Kā ir, jūs īsti mašīnas aizturat šobrīd?”  – “Neaizturam.” – “Kāpēc neaizturat? – “Ziniet, mums nav instrukcijas, un mums nav tās vispār, kur likt. Viņi saka, ka kaut kur tur Gaujas ielā it kā var nolikt, bet īstenībā tur neviens tās nesargā un pāris reizes izzaga radio, tāpēc labāk vispār tās neaizturēt.”
Tur jau ir tā problēma, ka policijai šobrīd nav to mašīnu vispār, kur likt. Kur ir tie apsargātie stadioni, kur liks tās 5000 mašīnas?
Dobeļa kungs, un Krimināllikums... jā, bet Krimināllikumu mēs skatīsim šodien kā 26.darba kārtības punktu. Un tur ir tie Kampara un Segliņa priekšlikumi.
Sēdes vadītājs.
Kārlis Šadurskis – otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Jā, godātie kolēģi, Segliņa kungs, beidzot savu uzrunu, pateica faktiski to, kādēļ es pieteicos debatēs. Mans padoms kolēģim Dobelim, faktiski Mareks jau to pateica, es nospiedu savu pogu, lai atsauktu savu uzstāšanos, bet biju jau izsaukts.
Tā ka, nu, Dobeļa kungs (No zāles deputāts J.Dobelis: “Es tevi neminēju! “), mēs šobrīd esam 3.darba kārtības lappusē. Aicinu atšķirt 5.darba kārtības lappusi, un 26.punkts “Grozījumi Krimināllikumā” – ir tieši saistīts ar šo. Tā ka, protams, skatām jautājumus pēc kārtas, bet runājot domājam par visu darba kārtību kopumā.
Bet, ja jau esmu tribīnē, tad vēl vienas pārdomas, kolēģi! Mēs dzirdējām statistiku – 8 tūkstoši pieķerti braucam dzērumā, 3 tūkstoši – bez tiesībām, bet 5 tūkstoši – ar tiesībām!
Ja es iziešu vakarā pastaigāties un mani, nedod Dievs, sabrauks mašīna. (Starpsauciens: “Tad būs žēl!”) Kolēģi! Man ir pilnīgi vienalga, vai mani sabrauktu dzērājs ar tiesībām vai dzērājs bez tiesībām.
Tāpēc, domājot par šīsdienas darba kārtības 26.punktu, visiem dzērājiem pie stūres ir jāsēž cietumā jau no pirmās reizes. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins – otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Godājamais Segliņa kungs! Jūs tikāties ar Hansabankas pārstāvjiem, bet es ar “Hansa Līzingu” dabūju šo līzinga līgumu, atšķirībā no jums. Jūs tikai tikāties, jūs teicāt. Un zināt, ir ārkārtīgi interesanti, ka banku interesē, izrādās, ne tikai, vai man atņems vai neatņems dzērumā to mašīnu, bet tās nez kāpēc interesē alga, ienākumi, nekustamo īpašumu ķīlas, citas kredītsaistības un tā tālāk.
Jūsu loģika darbotos, ja līzinga kompānijas strādātu, piemēram, pēc tāda principa: atnāk kāds zilīts nosmulētās biksēs un saka, ka viņš grib izīrēt ekstraklases mersedesu. Un viņam prasa: kādi ir viņa ienākumi? Un viņš saka: man ir elektriskais zivju sitējs, es situ apmēram 200 lašu pa mēnesi un esmu spējīgs atmaksāt, pieņemsim, tur pa 5 lati gabalā, 1000 latu mēnesī... esmu gatavs maksāt. Jā? Loģiski, ka viņam varbūt konfiscētu šo mašīnu, viņš arī neatmaksātu. Bet diemžēl gan jūsu pieminētā Hansabanka, gan Nordea Banka, gan Unibanka līzingam prasa nez kāpēc gan jūsu regulāros ienākumus, gan jūsu ķīlu. Un, ja jūsu mašīnu konfiscēs... Segliņa kungs, jūs taču labi zināt, un nestāstiet mums blēņas kā pirmsskolniekiem.
Un, ja jūs negribat vairāk maksāt, tad pret jums iedarbojas sankcijas no bankas puses.
Vispirms tiek apķīlāts cits jūsu īpašums, jūs tiekat izsludināts kā maksātnespējīgs, jūs tiekat ievests attiecīgajā reģistrā, jūs pēc tam nevarat vispār sadarboties ne ar kādu komercbanku, bet jūs nākat un stāstāt mums muļķības, ka, ja kādam atņems mašīnu...ziniet... viņš pārstās maksāt un nabaga banka nedabūs atpakaļ savu īpašumu. Bankai nevajag to īpašumu, kurš jau ir nosmulēts un apdauzīts. Banku interesē tikai regulāri ienākumi, jūsu alga un jūsu maksātspēja. Viņai taču ir pilnīgi vienalga!
Un te es nevaru piekrist arī Šadurska kungam. Nekas dārgāks nepaliks, Šadurska kungs. Apdrošināts, neapdrošināts, būs nākamais īpašums. Nebūs nākamais īpašums, būs aiznākamais. Banka nedos ne pēc jūsu skaistajām zilajām acīm, ne pēc kaut kā cita kredītu. Viņi skatīsies, ko jums var atņemt. Elementāri!
Sēdes vadītājs.
Laiks.
A.Kiršteins.
Nemuļķosim cilvēkus. Aicinu atņemt tos īpašumus! Paldies.
Sēdes vadītājs.
Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Kampara un Segliņa priekšlikumu, jo šobrīd ir tāds termins kā automašīnas aizturēšana, un jāpanāk, lai arī reāli automašīnas tiktu aizturētas, ja kāds vadītājs ir aizturēts dzērumā.
Jo man liktos ļoti dīvaini, ka policija pārvērstos par tādu metāllūžņu glabātuvi. Es iedomājos situāciju. Šobrīd laikrakstos bieži tiek rakstīts, ka pudeles brālis nogalina savu pudeles brāli ar cirvi. Nu, tad kur mēs liksim tos konfiscētos cirvjus, jo tiek minēts ierocis... ierocis... Šinī gadījumā arī cirvis ir ierocis. Tad nepārvēršam policiju par otrreizējo izejvielu savāktuvi. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Rasnačs. Otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Vispirms par lūžņiem. Alberts Krūmiņš minēja, ka tie būšot lūžņi. Bet es esmu novērojis, ka pārsvarā tās ir BMW markas mašīnas. Tumšiem stikliem. Un tur sēž iekšā jauni, respektīvi, jaunieši. Tas ir tradicionālais kontingents, kas brauc dzērumā un bez tiesībām. Un tie nav nekādi lūžņi, tās mašīnas maksā labu naudu. Un saskaņā ar koncepciju, ko Satiksmes ministrija iesniedza, es saprotu, ka Valsts ieņēmumu dienests realizēs šīs mašīnas izsolē. Tāda ir iecere, ja? Kā es sapratu. Un no šīs izsoles nāks finanses atkal valsts budžetā. Tas ir viens.
Otrs. Par līzinga devējiem. Nu... laikam daudziem no mums ir līzinga līgumi, un absolūti lielākajā daļā no šiem līgumiem ir rakstīts, ka visi strīdi tiek izšķirti šķīrējtiesā. Un, ja kāds kādreiz ir bijis šķīrējtiesā, tad zina, ka viss notiek ļoti vienkārši un ātri.
Tā ka nevajadzētu taisīt problēmas tur, kur to nav.
Vienīgā problēma, kuru risināt es tomēr aicinātu Satiksmes ministriju, ir līzinga devējiem dot vairāk pieejamus ... respektīvi, lai līzinga devējam būtu vairāk pieejama tā informatīvā bāze, kas skar iespējamā līzinga ņēmēja pagātni saistībā ar administratīvajiem sodiem, saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Nu... saistībā ar uzskaiti... dažādos dispanseros un tamlīdzīgi.
Ja šādu datu bāze no valdības būtu, tad, protams, būtu daudz mazāk problēmu.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs vairāk atgriezties pie praktiskās dzīves. Cik maksā lietota automašīna, ar kuru ļoti bieži šie piedzērušies jaunieši laukos izraisa avārijas? 70 latu, 100 latu, 150 latu. Ļoti reti – vairāk. Vai tas būs viņiem drausmīgs sods, ja viņiem šo mašīnu konfiscēs? Vai viņi nesametīs atkal naudiņu un nenopirks tādu pašu graustu vietā? Vai viņiem nebūs lielāks sods, ja jau pirmo reizi, kad viņu noķers dzērumā, viņu ieliks reāli cietumā – tā kā to dara rietumvalstīs? Nesen es redzēju televīzijā sižetu par Lielbritānijas policiju. Momentāni, tikko policistiem bija pat aizdomas, ka autovadītājs ir reibumā, viņam tika momentāni uzlikti rokudzelži un bez runas viņš tika izolēts no sabiedrības. Un, ja noskaidroja, ka viņš tiešām bija dzēris, tad tiesa – es esmu pārliecināts – viņam piesprieda reālu sodu.
Vai arī otrs piemērs. Miljonārs (un piemēri nav tālu jāmeklē). Vai viņam šī mašīnas konfiskācija būs tas briesmīgākais sods? Viņš pasmaidīs un nopirks jaunu. Bet, ja viņu reāli iespundēs cietumā, tas gan, es domāju, viņam būs sods.
Tā ka nepārprotami mums ir jāatbalsta Segliņa un Kampara kunga priekšlikums!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kampars. Otro reizi.
A.Kampars (JL).
Kolēģi! Es arī tiešām ilgi neaizkavēšu. Tomēr šajā debatē man ir divas lietas, kas liktos atgādināmas vēlreiz.
Dobeļa kungs un Kiršteina kungs! Es atgādināšu tādu triviālu teoriju, ka līzings ir kredīta veids, kuru banka vai kredītdevējs izsniedz zem šī te... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nejauc divas lietas!”) zem šīs mašīnas vai līzinga priekšmeta ķīlas. Šī ķīla ir garants bankai, līzinga devējam, ka kredīts tiks atdots. Un šī te naudas plūsma vai ienākumi tiek prasīti tikai tāpēc, lai banka pārliecinātos, ka šis kredītņēmējs ir spējīgs kredītu atdot. Tātad tas ir ļoti triviāli. Tas ir ļoti vienkārši, to māca ekonomikas studijās pirmajā kursā, ka, ja gadījumā tiks apdraudēts bankas šis te līzinga pamatprincips, tad noteikti gan no jums, gan no pārējiem kolēģiem Latvijā tiks prasītas cita veida ķīlas – vai nu dzīvoklis, vai nu kāds nekustamais īpašums, vai garantijas, kas noteikti sadārdzinās un apgrūtinās šo lietu. Tā ir viena lieta.
Otra. Viens piemērs, man liekas, ļoti zīmīgs. Pirms mēneša, atcerieties, Krāslavā notika traģisks gadījums, kad kāds cilvēks – ar tiesībām un dzēris – tika policijas aizturēts, tālāk šī mašīna tika novietota, pēc tam atdota, un šis cilvēks gāja bojā, iebraucot vilcienā. Tātad, Šlesera kungs, ja šo cilvēku mēs tūlīt pat būtu aizturējuši, vai šī traģēdija būtu notikusi? Noteikti ne! Ja gadījumā mašīna netiktu atdota, tad varbūt šis cilvēks paņemtu sava drauga mašīnu un iespēja traģēdijai notikt, vienalga, pastāvētu. Mūsu piedāvājums ir atrisināt šo problēmu, nevis nemitīgi runāt par tās risināšanu. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Golubovs. Lūdzu! Otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Jūs šeit it kā domājat, ka tā mašīna ir ierocis. Bet es domāju, ka dažreiz jūsu pirksts ir ierocis. Kad jūs balsojat “pret” priekšlikumiem paaugstināt pensijas mūsu pensionāriem un nedodat viņiem iztikas minimumu, tad jūsu pirksts ir noziedzīgais priekšmets. Tad jūs ar savu pirkstu arī izdarāt kaut kādu noziegumu. Varbūt to arī jums konfiscēsim? Nu bet tas ir no vienas puses. Šeit Šadurskis ļoti skaisti runāja par to, ka būs liegts kaut kas. Ne katru reizi varbūt tiesa izdara to, ko vajag. Bet neaizmirstiet, ka jūsu kolēģis, frakcijas kolēģis Jaunups, pirms trim gadiem (es nevaru garantēt, ka viņš bija dzērumā) arī notrieca cilvēku. Un tiesa nenostrādāja.
Sēdes vadītājs.
Ainārs Šlesers – satiksmes ministrs.
A.Šlesers (satiksmes ministrs).
Godājamie kolēģi! Šodien mums nav jārunā par banku vai līzinga kompāniju interesēm. Mēs pietiekami daudz runājam, lobējam lietas, kas diemžēl nav saistītas ar cilvēka dzīvību. Un šajā gadījumā es domāju, ka tie argumenti, ka, redziet, kā tad būs, kad to mašīnu atņems, vai ne, ko darīs pēc tam tas cilvēks – tiesāsies vai netiesāsies? Es domāju, ka mums visiem ir skaidrs, ka arī šodien Krimināllikumā ir paredzēts sods par to, ja cilvēks dzērumā kādu nogalina, ir paredzēts reāls sods, cietumsods! Diemžēl tāds cietumsods tikai retu reizi tiek piespriests. Pamatā, pateicoties labiem advokātiem, šie cilvēki paliek sveikā. Nosacīts sods, bet cilvēks ir gājis bojā!
Es domāju, ka šodien patiesībā mums ir jārunā nevis par banku, līzinga kompāniju, pirmkārt, interesēm, bet par cilvēka dzīvību. Es domāju, ka šodien reāli mums ir jānostājas cilvēka dzīvības pusē. Katrā ārkārtas situācijā, tad, kad notiek plūdi, vētras, valdība nāk kopā, sasauc ārkārtas sēdes, piešķir ārkārtas līdzekļus, lai cīnītos ar visām šīm dabas stihijām.
Mēs redzam, kā notiek šādas problēmas daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā. Tad, kad bija plūdi un vētras, ministri brauca, cīnījās. Kariņa kungs brauca, cīnījās arī. Viņš mainīja savu dienas kārtību, lai brauktu un skatītos, kas ir noticis ar elektrības vadiem.
Šeit uz doto brīdi es gribētu raksturot situāciju kā ārkārtas. Un, ja mēs gadījumā nepieņemsim šodien šo stingro lēmumu, tad tā būs tukša muldēšana. Es atvainojos! Jo tiesas diemžēl šodien, Šadurska kungs, nav tādas, kādām tām būtu jābūt. Diemžēl tas ir fakts. Un es domāju, ka viena lieta, ko es negribētu šodien piedzīvot, ka Saeima patiesībā kļūst par lobiju tam, lai kapsētās būtu pēc iespējas vairāk cilvēku, jo tur, redziet, vietas ir brīvas. Joprojām nav kur likt mašīnas. Un tieši tāpēc es domāju, ka mums tomēr ir nepieciešams pieņemt šo lēmumu.
Un Segliņa kungs! Pirmā partija, es domāju, būs gatava arī Krimināllikumā jūsu priekšlikumus beigās atbalstīt, kā vēl stiprāk to pastiprināt. Iesim uz maksimālo sodu tā, lai mašīna tiek atņemta, un liekam cietumā! Nav problēmu, bet pieņemam lēmumu, neatstājam to uz vēlāku laiku. Un, ja gadījumā tiešām izglābsim daudzu cilvēku dzīvības, tad domāju, ka būsim izdarījuši labu darbu. Šodien diemžēl izšķiras daudzu cilvēku dzīvības. Nevainīgu cilvēku dzīvības.
Tā ka nelobēsim kapus!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Jaunups vēlas piedalīties debatēs. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Golubova kungs! Es tiešām nezinu, ko jūs varat vai nevarat garantēt. Tas, kas notika ar mani pirms trim gadiem, bija nelaimes gadījums, kur vienas nelaimīgas sakritības dēļ cilvēks pārkāpa uz ielas satiksmes noteikumus. Un tā bija milzīga traģēdija manā dzīvē un šā cilvēka dzīvē. Es nebiju lietojis alkoholiskos dzērienus, es nepārkāpu ceļu satiksmes noteikumus, braucot ar mašīnu. Tas bija nelaimes gadījums.
Un es aicinu... Es vienkārši lūdzu jūs neizmantot šo notikumu retorikā! Tik demagoģiskā retorikā, kā jūs esat iemīlējis to darīt!
Paldies jums!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
V.Stepaņenko.
Jā, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 26, atturas – 4. Priekšlikums guvis atbalstu.
Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu, kurā ir lūgums: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu, izdarīt pārbalsošanu par 49.priekšlikumu, jo balsojumā nepiedalījās vairāki reģistrējušies deputāti.”
Vispirms mums jālemj par to, vai veiksim pārbalsošanu. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai pārbalsot 49.priekšlikumu.
Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 26, atturas – 3.
Lūdzu zvanu! Balsojam atkārtoti par 49.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 28, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
Turpinām izskatīt 55.priekšlikumu.
V.Stepaņenko.
55., 56., 57.un 58.priekšlikums. Nav skatāmi, par cik mēs nobalsojām par 54.priekšlikumu
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
60. – Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 23, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Tātad 61.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
63. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 23, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
64. un 65.priekšlikums – nav balsojami.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
66.priekšlikums – arī nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
67.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko.
68. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsojam par 68. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret– 20, atturas – 9. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Tātad 69. un 70… Tātad 70.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
71. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk.
V.Stepaņenko.
72. – parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
73.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
74.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
Tāpat arī 75.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
77. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts nākamajā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. – deputāta Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 16, atturas – 7. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
78.priekšlikums – nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
80. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
81.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 82.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
82.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
83.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
84.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts nākamajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
85.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
V.Stepaņenko.
86.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
87.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
89. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Tā, 90.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu.
V.Stepaņenko.
Un pēdējais priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 91.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 43, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr.4384.B. Izskatīsim otrajā lasījumā grozījumus, un šis likumprojekts ir steidzams, tātad arī pēdējā lasījumā.
1. – vides ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
2. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 3. – atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
6. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
7. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
8. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
9. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
10. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
12. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
13. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
14. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
15. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
16. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
17. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
18. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
Tāpat 19. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
20. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
Un līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi, dokumenta numurs 4385–B.
Tātad 1. – vides ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
2. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
3. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
6. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
15. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
17. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
21. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
I.Emsis.
22. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī tiek atbalstīts.
I.Emsis.
24. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
25. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
24. un 25.priekšlikums tiek atbalstīts.
I.Emsis.
26. – vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
28. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
29. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
30. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
31. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Dokuments nr.4386–B. Tātad 1. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
2. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
3. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt izmaiņas otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godājamie kolēģi! Priekšlikumi nav saņemti, lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Arī priekšlikumi nav saņemti, lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo dokumentu. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz papildināt Apsardzes darbības likuma 5.pantu ar trešo daļu, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu – noteikt valsts nodevas likmes par speciālās atļaujas licences izsniegšanu apsardzes darbības veikšanai.
Tāpat likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot Apsardzes darbības likumā lietotos terminus ar Komerclikumu.
Aizsardzības un iekšlietu komisija, apspriežot šo jautājumu, konceptuāli atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Otrajam lasījumam šim likumprojektam Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikumus netika saņēmusi. 7.septembra sēdē tas tika izskatīts, un aicinām pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.
Sēdes vadītājs.
30.septembris. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Šim likumprojektam Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikumus netika saņēmusi. Izskatīja sēdē. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” priekšlikumi netika iesniegti. Aicinām pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis… bet es redzu, ka ir... Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Uldis Mārtiņš Klauss, Valdis Ģīlis, Anita Kalniņa, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Gulbja, Ostrovskas, Tabūna, Seiles un Imanta Kalniņa jautājumu iekšlietu ministram Jēkabsonam un satiksmes ministram Šleseram “Par satiksmes negadījumos bojāgājušo iedzīvotāju skaitu uz Latvijas autoceļiem”. Jautājums tiek nodots ministriem.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iepazinās un izskatīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”. Un, tā kā šis likumprojekts ir saistīts ar nākamo valsts budžetu, lūdzu piešķirt steidzamību!
Sēdes vadītājs.
“Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Dz.Jaundžeikars.
Un lūdzu arī atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.septembris.
Sēdes vadītājs.
Un izskatīšana?
Dz.Jaundžeikars.
Un izskatīšana plenārsēdē 29.septembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iepazinās ar likumprojektu un lūdz to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaundžeikaram!
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.septembris.
Sēdes vadītājs.
21.septembris. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Strādāsim ar dokumentu nr.4497. Nu jāsaka tā, ka šīs Saeimas laikā grozījumi Darba likumā jau ir... skatām jau ceturto reizi. Tas, protams, nav tas labākais, Darba likumam būtu jābūt tam likumam, ko ne pārāk bieži maina. Bet šajos grozījumos... tātad galvenās lietas, kas ir šajos grozījumos. Tātad šis normatīvais akts nosaka, pirmkārt, noteikumu par vienlīdzīgu tiesību un vienlīdzīgu attieksmi, papildinot šo normu, novēršot diskrimināciju pret seksuālo orientāciju. Tāpat diskriminējošu izņēmumu izslēgšanu … darba pieņemšanas stadijā attiecībā pret grūtniecēm. Šis likumprojekts nosaka arī to, kāda informācija darba devējam ir jāsniedz intervijā par uzņēmuma finansiālo un darba stāvokli. Deleģējums... Ir paredzēts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par profesiju klasifikatoru.
Tāpat šajā likumprojektā ir paredzētas arī lietas, kas ir saistītas ar to, cik precīzi ... kā jāprecizē darba līgumi uz noteiktu laiku, un arī viss, kas attiecas par pagaidu algotajiem darbiem, lai arī šeit būtu precīzi, vienmēr varētu noteikt, kad darba devējs ir rīkojies pareizi vai nepareizi.
Darba kārtības ... Šeit, šajā likumprojektā, ir arī paredzēti darba devējam atviegloti noteikumi par arodbiedrības informēšanu par darbinieku skaita samazināšanu. Un darba tiesību… šeit, šajā likumprojektā, paredzētas arī vairākas normas, kas nosaka attieksmi pret bērniem invalīdiem, pieņemot viņus darbā, un arī pret viņu vecākiem.
Tātad Sociālo un darba lietu komisija uzmanīgi izskatīja šo likumprojektu, un Sociālo un darba lietu komisijas lēmums ir likumprojektu nodot Saeimai pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Šodien Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kuru izstrādā Latvijas Labklājības ministrija, atbalstīts Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija sēdē.
Gatavojoties šai sēdei un iepazīstoties ar grozījumiem Darba likumā, mani kā Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu, kā Latvijas pusotra miljona kristīgās tautas pārstāvi, atkal pārņēma ļoti nepatīkama sajūta, kuru es izjutu 2005.gada 8.septembra Saeimas sēdē, kad tika balsots par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” nodošanu Saeimas komisijām.
Godātie deputāti! Mūsu latviešu tautai ir labs teiciens, ka ar vienu darvas pilienu var sabojāt veselu medus podu. Šo teicienu var attiecināt arī uz Civillikumu un Darba likumu. Darba likuma 7.panta otrajā daļā un 29.panta devītajā daļā tiek papildināts, varētu teikt, ciniski, bezkaunīgi, uzbāzīgi uzspiesta tādas normas iestrāde kā seksuālās orientācijas.
Mani kā kristieti pārņēma kauns, apvainojuma sajūta pagājušajā sēdē par to, ka 49 Saeimas deputāti atbalstīja grozījumu Civillikumā ar normu “Seksuālā orientācija” nodošanu komisijām, bet ne par atgriešanu Ministru kabinetam – pārstrādāt likumprojektu.
Tagad varu teikt, paldies Dievam, ka Viņš man deva savu žēlastību nekavējoties atbrīvoties no šī pazemojuma un apvainojuma, aizmirst tos un pievērsties gaišākām domām.
Tāpēc šodien gribu pateikt sirsnīgu paldies Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātiem. Deputātiem Gulbim, Kļaviņam, Solovjovam, Ostrovskai, Rībenai un Kiršteinam, kuri balsoja “pret” vai atturējās par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” nodošanu komisijām, izprotot šā likumprojekta normālo būtību.
Kolēģi deputāti! Man gribas vērst jūsu uzmanību uz likumos iestrādātajām normām. Varbūt padomāt par katras likuma normas būtību vairākus gadus uz priekšu. Kā piemēru varu minēt kaut vai augu latvāni kā padomju laika mantojumu Latvijas laukiem. Šodien sākam apzināt un atzīt šo augu kā bīstamu augu laukos. Un nezinām, kā tikt no tā vaļā, cik tas prasīs līdzekļu, darba, laiku?
Tāpat arī par tiem diviem vārdiem “seksuālās orientācijas”.
Gribu citēt Viņa Eminenci kardinālu Jāni Pujatu: “Nesen pārdzīvojām komunistiskā ateisma laikus, bet tagad, šķiet, iestājies seksuālā ateisma laiks. Nemitīgās seksuālās izlaidības, plātīšanās, šķiet, beidzamajā laikā ir sasniegušas savu apogeju, un par to mēs nevaram klusēt. Šī ateisma forma ir lipīgāka un bīstamāka, jo seksuālās izlaidības purvā pazūd garīgās vērtības. Cilvēki salūst ne jau fiziski, bet garīgi.” Citāta beigas.
Es uzskatu, ka tādu normu kā seksuālās orientācijas iestrāde likumos ir pilnīgi nepārdomāta un pat noziedzīga, kur ir no normālas morāles un ētikas aprobežotu cilvēku neliela skaita atbalstīšana.
Geji un lesbietes ir ar amorālu tikumu, kas vēršas pret sabiedrības pamatšūnu – ģimeni. Ir dzirdams, ka neiecietību pret gejiem izraisa cilvēku bailes no svešā un nepazīstamā. Taču īstenībā nevis bailes ir iemesls, bet gan vienkārši saprāts protestē, ja cilvēks nododas izvirtībai.
Pieņemot tādus likumus, kur tiek apzināti apsmiets likumu likums – desmit Dieva baušļi –, tad nav ko cerēt uz Dieva žēlastībām un lūgties – Dievs, svētī Latviju!
Man ir divi ierosinājumi: likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nenodot komisijai tālākai izskatīšanai otrajam lasījumam un nodot to atpakaļ Ministru kabinetam normas “Seksuālās orientācijas” izslēgšanai no 7. un 29.panta. Vai arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ņemt vērā to, lai tiktu atbalstīti iesniegtie priekšlikumi par vārdu “seksuālās orientācijas” svītrošanu no 7. un 29.panta.
Vēlreiz, kolēģi deputāti! Es jūs lūdzu neatbalstīt ar likuma spēku netikuma un izvirtības ievazāšanu sabiedrībā.
Bet kā kristietis varu pārliecināti un droši teikt, ka Dievs palīdzēs tikai tiem, kuri dzīvo pēc viņa likumiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Paldies. Deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP).
Cienījamie kolēģi! Patiešām Darba likuma grozījumi paredz nozīmīgas un labas izmaiņas.
Bet arī es gribētu runāt par šiem te papildinājumiem 7.panta otrajā daļā un 29.panta devītajā daļā, kas tiek papildināti ar vārdiem “seksuālās orientācijas”.
Es domāju, ka nav nekāda nepieciešamība likumā izcelt seksuālo orientāciju, tādā veidā padarot to par kaut ko īpaši aizsargājamu, jo likums aizliedz jebkāda veida diskrimināciju un vārdi “vai citiem apstākļiem” pilnīgi iekļauj arī seksuālo orientāciju.
Es pieļauju, ka tūlīt kāds nāks un teiks: jā, tas ir Pirmās partijas populisms, liekulība un manipulēšana ar kristīgām vērtībām. Nu, tas lai paliek uz katra cilvēka sirdsapziņas.
Es gribu teikt, ka Latvijas Pirmās partijas politikas pamatā ir kristīgā ideoloģija, un mums šīs vērtības nav tikai kā reliģiska dekorācija pāris reižu gadā, bet gan ikdienas visdziļākā pārliecība. Un, nākot šeit uz Saeimu, mēs savu reliģisko pārliecību un ticību nenoliekam plauktiņā.
Tādēļ uzskatu, ka amatpersona jebkurā varas līmenī vispirms ir morālo principu un garīgo vērtību nesēja, realizētāja un nostiprinātāja likumdošanas līmenī.
Mēs esam pret jebkura veida diskrimināciju. Taču nevaram atbalstīt homoseksuālu attiecību kā dzīvesveida popularizēšanu un atzīšanu par normu mūsu valstī.
Nu un ko patiesībā ietver šis likuma panta papildinājums?
Un tas ir tikai pirmais solis geju un lesbiešu interešu nostiprināšanai likumdošanas līmenī. Jo pasaules pieredze rāda, ka tālāk sekos prasība legalizēt viendzimuma laulības un prasība adoptēt bērnus.
Nu, kā saka sakāmvārds – iedosim mazo pirkstiņu, paņems velns visu roku.
Nu, kas tad zināms par šo homoseksualitāti? Plašsaziņas līdzekļos pārsvarā tiek sniegta vienveidīga informācija, tomēr spiežot uz to, ka tā ir norma un dabiska parādība.
Tādēļ citēšu fragmentus no grāmatas “Zēnu audzināšana”, kurā Amerikas lielākā autoritāte ģimeņu konsultēšanā psihologs Džeimss Dobsons raksta: “Homoseksualitāte ir traucējums, lai gan Amerikas Psihiatru asociācija to noliedz. Geji un lesbietes (tai skaitā arī daži psihiatri) izdarīja uz šo profesionālo organizāciju lielu politisku spiedienu, liekot tai atzīt, ka homoseksualitāte ir “normāla”. Debates ilga gadiem. Un visbeidzot 1973.gadā tika pieņemts lēmums – svītrot šo stāvokli no organizācijas “Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas”. Šādam lēmumam nebija zinātniska pamata, bet to lielā mērā ietekmēja Amerikas Psihiatru asociācijas locekļu balsojums, ko ierosināja un finansēja Nacionālā geju un lesbiešu komisija. [..] Psihologi un psihiatri, kuri nepiekrīt šai politiski koriģētajai interpretācijai vai kuri mēģina palīdzēt homoseksuālistiem mainīties, šodien ir pakļauti nemitīgiem uzbrukumiem un apsūdzībām par ļaunprātīgu rīcību.” Citāta beigas.
Es domāju, ka arī mums Latvijā, kuri nepieņēma jauno Eiropas vērtību un izteica savu viedokli gan pirms, gan pēc notikušā seksuālo minoritāšu gājiena, bija jādzird līdzīgi agresīvi apvainojumi, ka esam atpalikusi, nedemokrātiska, provinciāla, aizspriedumu varā dzīvojoša, mežonīga, necivilizēta un ekstremāli konservatīva valsts. Nu, lūk, tie ir “komplimenti”, ar kuriem mūs ir pagodinājuši šīs minoritātes pārstāvji.
Nu, varētu viņus saprast, jo tikai 2–4 procenti no homoseksuālistiem ... no cilvēkiem atbalsta šo homoseksualitāti kā dabisku un normālu. Un tādēļ domāju, ka brīvība nenozīmē visatļautību demonstrēt un popularizēt netikumību. Demokrātija nenozīmē mazākuma izkropļotās vērtību sistēmas uzspiešanu vairākumam, un cilvēktiesības nav augstākas par Dieva likumiem, saskaņā ar ko jādzīvo cilvēkiem.
Eiropas Savienība ir sekulārs veidojums, kas norobežojas no kristīgām vērtībām un baznīcas, kas ir šo garīgo vērtību sargātāja, glabātāja un nesēja tautā. Nu, un tāpēc top tādi absurdi kritēriji, kam nav nekādas garīgas autoritātes tautā, jo tā savā ģenētiskajā atmiņā gadsimtiem ilgi ir saglabājusi un iznesusi sava Radītāja cilvēkiem teiktos vārdus: “Augļojieties un vairojieties!”
Domāju, ka tautas tikumība ir lielākā garīgā bagātība, ko nevar un nedrīkst mainīt vai anulēt ar likumu, balstoties uz mistiskām Eiropas vērtībām. Šis jautājums nav tik vienkāršs, kā sākotnēji var likties, jo saduras divi pasaules uzskati – sekulārais un kristīgais. Un tā nebūs pirmā reize, kad mēs ar to sastapsimies. Un tāpēc domāju, ka kompromisa šajā vitāli svarīgajā jautājumā nevar būt, jo morāla un tikumiska likuma apzināta ignorēšana, neievērošana un pamudināšana citus tā darīt uzskatāma par sevis un savas tautas degradāciju un pašiznīcināšanos.
Es domāju, ka daudzi no jums būs dzirdējuši Bībeles piemēru, ka divi dēli Ēzavs un Jēkabs… ka Ēzavs, būdams izsalcis, par lēcu virumu pārdeva savu pirmdzimtību. Es domāju, ka mums par Eiropas “lēcu virumu” nevajadzētu pārdot savas tautas pirmdzimtību, godu un tikumību. Mēs nedrīkstam neņemt vērā mūsu sabiedrības vairākumu. Nu galu galā, ar ko mēs riskējam? Eiropa mūs nesapratīs, kritizēs, soda sankcijas piespriedīs? Gribu jautāt: nu un? Vai tāpēc mums vajadzētu nediskutējot, nekritiski pieņemt jebkuras vērtības, kas vēl līdz šim nav pierādījušas savu pozitīvo ietekmi uz sabiedrību? Es domāju, cienījamie kolēģi, ka mēs šodien, atbalstot šādus papildinājumus, varam ielikt “bumbu ar laika degli” savā tautā, kas agri vai vēlu uzsprāgs.
Un tādēļ es jūs aicinu: mīlēsim savu zemi, cienīsim savu tautu un saglabāsim savu pašcieņu! Tādēļ Latvijas Pirmā partija balsos “pret”. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie kolēģi no Pirmās partijas! Jūs taču to visu varējāt izrunāt savā frakcijā, jo ziņotāja taču bija Stalidzāne no jūsu partijas.
Bet, ja nopietni, tad, protams, ka par to jārunā skaļi un arī no šīs tribīnes. Un es gribētu jums, godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi, nosaukt divus konkrētus kāzusus, un jums pašiem jāmēģina atrast atbildi – vai šajās situācijās var strādāt cilvēki ar netradicionālu orientāciju?
Situācija nr.1. Jūs ejat cauri lidostas drošības dienestam, un jūs palūdz pacelt rokas, lai jūs apčamdītu. Nu šis čamdītājs ar tādu baudu jūs čamda visās vietās, ka jūs varat protestēt vai neprotestēt. Viņam tas ir atļauts. Tā ir viena situācija. (Smejas.)
Tad vēl ir otra situācija. Tā ir reāli zināma situācija, tā pirmā. Un tā otra situācija. Daudzi deputāti droši vien savulaik ir bijuši iesaukti karadienestā. Es runāju par vīriešu kārtas pārstāvjiem. Un atcerieties, jūs tā saucamajā obezjaņņikā vai tajā pārbaudes punktā pārbaudīja viens tāds ārsts... (Smejas.) Nu vai tad tādā vietā var strādāt ar netradicionālu orientāciju. Tā ka nevajag likumos rakstīt muļķības! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi no Pirmās partijas! Es kaut par 3/4 piekrītu jūsu negatīvajai argumentācijai, tomēr aicinu atbalstīt šos grozījumus Darba likumā vismaz pirmajā lasījumā. Jo šeit ir pavisam citas lietas, kas attiecas arī uz citiem diskriminācijas veidiem un kuru tomēr ir nepieciešams Darba likumā iekļaut un meklēt apspriežamajā īpašajā, delikātajā jautājumā risinājumu grozījumiem otrajā lasījumā. Teiksim, uz tiešu atsauksmi uz šo direktīvas numuru, saskaņā ar kuru mēs visu šo putru ienesām.
Un, cienījamie kolēģi! Mēs tomēr likumdošanas veidā nesodām jūs par jūsu netradicionālo un antikristisko reliģisko orientāciju. Teiksim, jūsu valdības atsevišķu Saeimas deputātu piedalīšanās vai nu dievkalpojumos, vai velna kalpojumos, diezgan zināmajā Ledjajeva reliģiskajā organizācijā. Jums tas ir atļauts.
Un saskaņā ar to es tomēr aicinu jūs iecietībā arī pret citām sabiedriskām, vispāratzītu morāles normu pārkāpšanām.
Paldies par uzmanību! Lūdzu balsot par šo likumu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no Pirmās partijas! Jo vairāk es jūsos klausos, jo man vairāk rodas pārliecība, ka jums daudziem ir problēmas seksa jomā. (Starpsauciens: “Tev nav problēmas!”) Jo jūs nepārtraukti nomoka kaut kādi kompleksi. Un dzīvē jau ir pierādījies, ka tie lielie moralizētāji no tribīnes bieži vien ir pirmie klienti Čaka ielā un pirmie, kas no rīta līdz vakaram pēta pornogrāfiska rakstura žurnālīšus.
Ko es jums gribu tomēr atgādināt? Vai tiešām būtu prāta darbs, ka mēs ierobežotu pēc seksuālās orientācijas iespējas strādāt visdažādākajās dzīves jomās. Vai tiešām mums vajadzēja kādreiz Krievijā paredzēt ierobežojumus Čaikovskim būt ģeniālam komponistam? Un vai tiešām Kārlim Streipam, kurš, manuprāt, ir viens no talantīgākajiem Latvijas žurnālistiem, būtu jāizbauda kaut kādi ierobežojumi tikai tāpēc, ka viņš ir homoseksuāli orientēts? Nu neesiet tādi liekuļi, cienījamie Pirmās partijas biedri!
Un es uzskatu, ka šis likumprojekts, protams, ir jāatbalsta, jo arī tie cilvēki, kas ir homoseksuāli, ir pelnījuši, lai viņi varētu strādāt, maksāt nodokļus un strādāt Latvijas labā. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Neuzbāzies bērniem, skolotāj!”)
Sēdes vadītājs.
Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man liekas, ka mēs atkal apzināti vai neapzināti gribam vienkāršot visnotaļ nopietnu lietu.
Tā nu tas ir iegājies, ka politiskajās diskusijās katrs izmanto tos argumentus un tos izteicienus, kurus viņš uzskata par pieļaujamiem, kas atbilst viņa uzskatam, pasaules uzskatam, un, protams, arī inteliģences līmenim, ja tā varētu teikt. To nevajadzētu uzskatīt par apvainojumu, ja es pieminu šādus parametrus.
Bet parasti... kas ir jūtams pēdējos gados Latvijā, ka mēs bieži vien sajaucam publiskas lietas un privātas lietas.
Ja Darba likumā un citos likumos ir paredzētas šīs vienlīdzīgās tiesības, tad tie parametri ir tādi, kurus darba devējs vērtē. Piemēram, manu tautību darba devējs spēj novērtēt jeb izteikt savu viedokli, tāpēc ka es to ne no viena neslēpju, tas ir ierakstīts manā pasē, un arī citā valodā runājošs darba devējs... nu, manā pasē tas ir ierakstīts tāpēc, ka es lepojos ar savu tautību, bet darba devējs arī var pēc manas izrunas varbūt, pēc manas izloksnes vai akcenta spriest par manu nacionālo piederību.
Taču ir tādas lietas, kas ir absolūti privātas lietas. Un seksuālā orientācija, tā ir absolūti privāta lieta, par kuru nevienam nav tiesību interesēties, tāpat kā reliģiskā pārliecība. Darba devējs nedrīkst uzstādīt tādu jautājumu. Tāpat kā politiskā piederība. Darba devējam nav tiesību uzstādīt jautājumu, protams, ja es nepretendēju strādāt konkrētas partijas birojā, un tāpēc, tikai vadoties no prakses, ja mūsu valstī izrādītos, ka notiek kāda diskriminācija darba jomā pēc šīm pazīmēm, kuras ir minētas vai kuras mēs gribam... tagad mums tiek piedāvāts ierakstīt likumā, tad, protams, tas būtu pamatoti, ja žurnālistam ir aizliegts strādāt viņa amatā vai komponistam, vai aktierim... nu, vienalga, kādā amatā... tad, protams, tas būtu īpaši likumā jāatrunā.
Bet ja šajos laikos šī problēma nodalīt publisko un privāto ir tik tālu degradējusies, ka mēs redzam, ka mūsu skolnieki uzskata par pieņemamu 1.septembrī piedzēruši vārtīties pilsētas apstādījumos, ja par normālu uzvedības stilu ģimnāzistēm un studentēm ir ielasmeitas stils gan savā apģērbā, uzvedībā, rīcībā, tad tas absolūti nenozīmē, ka viņas tādas ir. Jo bieži vien cilvēks neapzinās, ko var publiski rādīt un ko nevajag rādīt.
Un es domāju, ka šinī gadījumā, saņemot šo piedāvājumu, priekšlikumu no valdības, iekļaut Darba likumā arī šo konkrēto pazīmi, tā nav pamatota ar mūsu tautas tradīcijām vai tradicionālu neiecietību, vai tradicionālu diskrimināciju, jo es nezinu tādus gadījumus pat no padomju laikiem, kad šāda diskriminācija būtu notikusi.
Bet drīzāk tā ir mūsu sekošana Eiropas modei vai sekošana to valstu piemēram, kurās varbūt pastāv šī problēma.
Es nezinu, kā tas ir musulmaņu valstīs. Es nezinu, kā tas ir Izraēlā, kur Vecā Derība skaidri un gaiši raksta un pasaka, kāds ir cilvēka pienākums pret valsti, pret Dievu, pret savu tautieti un tamlīdzīgi. Es domāju, ka, ierakstot likumos nevajadzīgas normas, mēs varam nonākt pie tās pašas situācijas, par kādu spriedām šodien pirms pusdienām, ka notiek sarežģījumi tajās vietās, kur tiem nevajadzētu notikt. Un, protams, tādā gadījumā mēs neņemtu vērā vienu lietu, kas jau arī tagad diemžēl ir, ka par mācītāju... uz mācītāja darbu var pretendēt cilvēks, kurš rīkojies pretēji tiem priekšrakstiem, kādi būtu viņa sludinātajai filozofijai obligāti, ka par bērnu audzinātāju arī varētu pretendēt bez ierunām cilvēks, kurš tagad mūsu bērniem mācītu citu patiesību, citādas ģimenes attiecības, citādu ģimenes modeli, nekā tas mums ir pieņemts un būtu pieņemams. Un, kā jau šeit kolēģis minēja, nu tagad mums vairs nebūs obligātais karadienests, bet, nu, ziniet, kur ir hierarhija un viena cilvēka pakļautība otram, citiem cilvēkiem pēc viņu ieņemamā amata, tur arī var parādīties ļoti diskutablas attiecības tieši tāpēc, ka, lūk, augstākajam priekšniekam, kuram būs šāda netradicionāla orientācija, būs vēlme un iespēja pakļaut savām vēlmēm savu padoto.
Es domāju, ka mums vajadzētu pieturēties pie tās pašas prakses, kāda ir līdz šim. Ikdienā parasti šāda diskriminācija nenotiek, un tajos gadījumos, kas ir ļoti specifiski gadījumi, kas ir attiecīgās konfesijas kompetence vai attiecīgās nozares kompetence, kur šī orientācija ir absolūti slēpjama un nav publiskojama nekādā veidā, ka mums vajadzētu uzskatīt par normālu, ka mēs neinteresējamies ikdienā par cilvēka seksuālo orientāciju, par to, kādus dzērienus kurā laikā, kādā daudzumā un kādos svētkos viņš dzer, kādā valodā viņš runā savās mājās, savā ģimenē, un kādu mūziku viņš klausās. Jo, ja mēs pieļaujam, ka darba devējam viens darbinieks var patikt vairāk un otrs patikt mazāk, tad, lūk, visas šīs absolūti privātās lietas, protams, var tikt izmantotas kā diskriminācijas pazīmes, kuras likums nedrīkst akceptēt un pieļaut un kuras, protams, normālā sabiedrībā vai kristīgā sabiedrībā, kādu mēs statistikā redzam par sevi sakām, ka šī lieta nebūtu akcentējama, ierakstot likumā īpaši, jo, kaut arī citās valstīs un citās tautās, un citās vietās tas varbūt ir aktuāli. Bet es uzskatu, ka mūsu valstī nav aktuāla diskriminācija ne pēc kādām pazīmēm šobrīd, izņemot varbūt pēc politiskās orientācijas, ko es varu teikt no savas pieredzes, bet nu tā ir pagātnes palieka. To varam uzskatīt par nevēlamu un izskaužamu pagātnes palieku... Mums to kādreiz teica padomju laikā, ka viss, kas bija slikts, tā bija kapitālisma palieka. Nu, uzskatīsim, ka šobrīd tās lietas ir sociālisma paliekas, jo mūsu mērķis ir tomēr demokrātiskā valstī, tiesiskā valstī nodrošināt visiem vienādas tiesības pēc tā principa, ka viens likums un viena taisnība visiem.
Bet tāpēc jo lielāka ir mūsu atbildība kā likumdevēja atbildība. Nevar likumu pieņemt tikai ar balsu vairākumu, jo pēc šādas metodes darbojas cietuma kamerā, ar kulaku vairākumu nosaka kārtību. Likumam ir jābūt saprātīgam, likumam ir jābūt taisnīgam, un likumam ir jābūt pamatotam ar konkrētu vajadzību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Jā. Godājamie kolēģi, mēs, “Jaunais laiks”, cenšamies ar darbiem parādīt, kāda ir mūsu vērtību sistēma, ne tik daudz ar vārdiem. Un, protams, ģimeni kā vērtību mūsu valstī nekas nevar atsvērt. Tas ir pavisam skaidrs, bet man liekas, ka arī mums, deputātiem, piemēram, tagad, budžetu sastādot, vajadzētu to darbos parādīt, nevis tikai skaisti runāt.
Mums pirms vairākiem mēnešiem jau bija tāds priekšlikums, piemēram, palielināt neapliekamo minimumu tieši bērniem, tieši ģimenēs, kurās ir bērni. Tas diemžēl atrada atsaucību vārdos, bet ne darbos. Tas ir gaužām bēdīgi.
Kas attiecas uz šo likumprojektu un cilvēktiesībām, man liekas, ka nevar likumā tādā veidā ierobežot cilvēktiesības, ka viņam saka... jeb, teiksim, nepieminēt to, ka viņam būtu vai nebūtu kaut kādas tiesības, pamatojoties uz viņa šādu vai tādu vai trešo īpašību.
Piekrītot Simsona kungam, ka tā ir pamatā privāta lieta, bet diemžēl visādas lietas tomēr ir... nonāk cilvēka zināšanā arī, ja tās netiek īpaši publiskotas. Un man liekas, lai gan mani kolēģi manā frakcijā zina, ka es esmu ļoti konservatīva šajos jautājumos, tomēr man liekas, ka nevar ierobežot cilvēkus, pamatojoties uz viņu orientāciju.
Es gribētu arī apgalvot, ka mūsu darbavietās cilvēki necieš no šiem cilvēkiem tik daudz kā no pretēju dzimumu attiecībām, kur viens otram uzmācas un izmanto vienkārši to stāvokli, ka viens ir priekšnieks un otrs ir zemāks.
Kas attiecas uz Eiropas Savienības modi vai nemodi, man liekas, tā nav tikai Eiropas Savienības, tā ir vispār visas pasaules, kā mēs arī dzirdējām par Ameriku, tāds virziens. Un to mēs nu nekādā veidā neietekmēsim ar savu likumdošanu. Tur ir jāstrādā ar pavisam citiem paņēmieniem.
Tā ka es tomēr iesaku balsot par šo likumu!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Runājot par to Eiropas Savienību, es tikai pie reizes pateikšu vienu teikumu. Biedrs Šrēders un biedrs Putins nedomāja par Eiropas Savienību tad, kad viņi noslēdza vienošanos par gāzes vada izbūvi. Lai arī Vācija ir veca Eiropas Savienības dalībvalsts, viņa atkārtoja Molotova–Ribentropa gājienu no 1939.gada.
Tagad, kolēģi, man rodas iespaids, ka tā gaisma, kas te ir, paliek arvien zilāka. Un laikam nākamajā sēdē tie aizkari arī būs zilā krāsā.
Ko tad mēs gribam panākt? Stalidzānes kundze kā nopietns cilvēks – komisijas priekšsēdētāja nāk un runā par izmaiņām Darba likumā. Ar kādu nolūku? Jūs taču gribat kaut ko uzlabot, bet man tā vietā, lai runātu par uzlabojumiem Darba likumā, jāklausās lekcijas, spriedelējumi, kuram kas tur ir tuvāks. Kurš dzimums kuram ir tuvāks un kura vieta cilvēka ķermenī kādam ir tuvāka. Nu man, piedošanu, tas galīgi neinteresē! Un nevajag man lasīt lekcijas, kas ir labi un kas ir slikti! Tas ir smieklīgi!
Apskatot uzlabojumus Darba likumā, ko es dzirdu visu laiku? Es dzirdu lekcijas par seksuālo orientāciju. Un es domāju, es tomēr domāju, ka komisija šoreiz ir vainīga pie tā. Kāpēc? Jūs paņēmāt 1:1 to, kas atnāca no valdības, labi saprazdami, ka tur būs šīs pretrunas iekšā, labi saprazdami, ka te nāks un runās, un stāstīs, cik slikts vai labs ir homoseksuālis. Te par Streipu man ir jāklausās slavinošas runas un vēl par kādu. Mums jau Latvijā daudz tādu ir. Lūk!
Tad jūs varējāt, komisija, iedot savu alternatīvo priekšlikumu, izņemt ārā tās runas, normas, par kurām te ir jāklausās visu dienu lekcijas. Sākot no Arvīda Ulmes un beidzot ar Darba likumu. Mēs sākām dienu ar šo tematu, un mēs tagad to arī pabeigsim.
Tāpēc es noteikti balsošu “pret”, jo tik pretrunīgu likumu es negribu atbalstīt, bet uz priekšu man ir padoms: mūsu uzdevums ir ar kaut ko palīdzēt cilvēkiem, un te ir labas normas iekšā tajā priekšlikumā, kuras ir vajadzīgas. Bet šitie te visi citādi orientētie to likumu velk uz visām pusēm.
Un tāpēc es iesaku tur, kur mēs jūtam, ka atnāk no valdības kaut kas tāds strīdīgs, nepieņemt, mēs laiku tērējam dēļ visa šitā.
Tā ka šinī gadījumā, protams, vairs nekur tālāk aiziet nevar, tagad būs tikai ... kas būs? Tagad būs otrais lasījums, kur būs priekšlikumi šito izņemt, un atkal būs piecas sešas lekcijas, kur vieni teiks, ka šitie ir labi, otri teiks, ka viņi ir slikti. Tas varbūt ir atkal atkarīgs no katra iekšējās pārliecības, vai ne?
Un man te būs jāklausās tribīnē uzkāpušos, kur viens slavinās vienus un otrs – otrus.
Tā ka diemžēl tā nu ir, un tāpēc šis Darba likums var iekavēties. Tad varbūt vienīgais, ko es jums, komisijai, varu ieteikt, pēc iespējas īsāku priekšlikumu iesniegšanas laiku, jo kādi būs priekšlikumi, tas tāpat jau ir zināms, un ātrāk pieņemt šo Darba likumu, lai tas labais, kas tur ir iekšā, nonāk līdz cilvēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne.
Cienījamie kolēģi! Tāda nu ir situācija Saeimā, ka mums vienam otru šeit ir jāklausās, un diemžēl, Dobeļa kungs, es esmu spiesta klausīties jūs un visus pārējos, kas runā.
Bet jūs man nevarat neko arī pārmest par to, ka es patiešām noziņoju to, kā komisija bija lēmusi, jo komisijā bija balsojums... un komisija lēma pieņemt pirmajā lasījumā. Un likumdošanas prakse ir tāda, ka nākamajos divos lasījumos mums ir visas tiesības labot to, ko mēs uzskatām par labojamu.
Vai atdot atpakaļ visu likumprojektu Ministru kabinetam, tad vajadzētu zināt, cik ļoti ilgi būtu jāgaida, kamēr tas atnāk atpakaļ ar visām tām pārējām normām, kas ir patiešām ļoti vajadzīgas.
Tā ka es vēlreiz atgādinu, ka komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 17, atturas – 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.
Sēdes vadītājs.
26.septembris. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Reģistrācijas numurs – 1242. Otrajā lasījumā.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu mēs nonākam līdz tam, par ko mēs sākām nevajadzīgi runāt, izskatot Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Šeit es personīgi atbalstīšu šo priekšlikumu, pretēji komisijas viedoklim. Bet tas tikai papildina to, par ko bija runa iepriekš. Tur bija runa par transportlīdzekļu konfiskācijām, šeit ir runa par tupināšanu cietumā.
Atbalstīju es to un atbalstīšu arī šito. Un aicinu visus pārējos darīt to pašu! Un būsim stingrāki.
Sēdes vadītājs.
Mareks Segliņš.
M.Segliņš.
Kolēģi deputāti! Šis ir tas priekšlikums, par ko runāja, izskatot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kur ir kriminālatbildība par braukšanu dzērumā bez tiesībām, un uz trešo lasījumu šeit piestrādāsim klāt vēl šo papildu sodu – transportlīdzekļu konfiskācijas iespēju krimināllietā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums pieņemts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Segliņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
23.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies!
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Cienījamie kolēģi! Jūs šodien saņēmāt Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr.4574–A ar lūgumu trīs likumprojektus atbalstīt kā steidzamus.
Tāpēc, runājot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””, lūdzu atzīt šo likumprojektu pirmkārt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Ķikuste.
Sagatavotais likumprojekts nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra Direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus. Papildus tam likumprojekts precizē pašreizējo Vides ministrijas nosaukumu, kā arī tiek papildināts ar informatīvu atsauci.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu uzreiz pieņemt arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Ārlietu komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Ķikuste.
Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojumā nr.527 noteiktajam Latvijas Republikas centrālās reģistrācijas institūcijas, proti, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, juridisko statusu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu pieņemt uzreiz otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Ķikuste. Likumprojekts paredz izmainīt ekspertu skaitu. Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu pieņemt arī uzreiz otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Ķikuste.
Likumprojekts paredz, ka Eiropola sakaru virsniekiem un to ģimenes locekļiem ir tādas pašas privilēģijas un imunitātes, kādas tiek piešķirtas diplomātiskajiem darbiniekiem.
Lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja nevienam nav iebildumu, lūdzu nobalsot arī otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noslēgtais līgums, kaut arī Latvija tieši nav bijusi līgumslēdzēja puse, ir noslēgts jomā, kas saskaņā ar Latvijas nacionālajām tiesību normām ir likuma regulēšanas priekšmets. Un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi šo lēmuma projektu vajadzētu apstiprināt ar Saeimas balsojumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
S.Ķikuste.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Nākamais – likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noslēgtais līgums, kaut arī Latvija arī šajā līguma noslēgšanas brīdī nav bijusi līgumslēdzēja puse, ir noslēgts, un lūdzu Saeimu ar savu balsojumu apstiprināt šo līgumu!
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
S.Ķikuste.
26.septembris.
Sēdes vadītājs.
26.septembris. Paldies.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Debatēsim otrajā lasījumā.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Uldis Briedis... Jā. Uldis Mārtiņš Klauss, Ināra Ostrovska, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Sēde ir slēgta.