2005. gada 15. septembra stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes
vadītājs.
Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Sāksim darbu.
Pirms izskatām sagatavoto darba kārtību, ir jālemj par
iespējamiem papildinājumiem.
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas
sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par piekrišanu Saeimas
deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības”
un “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie
administratīvās atbildības”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.
Iekļaujam sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana,
iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti
piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Korupcijas, kontrabandas un
organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības
komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””
nodot Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības
novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Iebildumi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!
L.Mūrniece (JL).
Lūdzu noteikt par atbildīgo
Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un
apkarošanas uzraudzības komisiju!
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi? Vispirms balsosim par atbildīgās
komisijas maiņu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par to, lai noteiktu
par atbildīgo Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības
novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisiju! Lūdzu rezultātu!
Par – 69, pret un atturas – nav. Par atbildīgo noteikta
Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un
apkarošanas uzraudzības komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu
rezultātu! Par – 72, pret – 1, neviens neatturas.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaundžeikara, Feldmanes,
Šleseres, Turlā, Stepaņenko un citu deputātu iesniegto
likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”
nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija
ir atbildīgā komisija.
“Par” runās deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!
I.Šlesere (LPP).
Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi!
Mūsu priekšlikums ierosina papildināt Satversmes 110.pantu, kas
runā par tām vērtībām, kuras aizsargā mūsu valsts, – par
laulību, ģimeni, vecāku un bērnu tiesībām, nosakot to, ka laulība
ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Vēl pavisam nesen šis papildinājums, iespējams, šķistu pavisam
nevajadzīgs un lieks, un iespējams, ka arī šobrīd daudzi no jums
neapzinās tos reālos draudus, kas šodien draud laulībai un
ģimenei. Es gribētu izmantot iespēju un pateikties visiem
deputātiem par man uzticēto iespēju strādāt Eiropas Parlamentā,
kur es varēju pārliecināties, cik ārkārtīgi stiprs ir geju un
lesbiešu lobijs Eiropā un ar kādām ārkārtīgi neizmērojami lielām
grūtībām ir jāsastopas tiem cilvēkiem, kas aizstāv tradicionālās
ģimenes vērtības, jo šobrīd jautājums par to, kas ir laulība,
daudzās Eiropas valstīs nav saprotams. Un ja Saeimas
starptautiskos dokumentos figurē tāds jēdziens kā “ģimene tās
dažādos veidos”, kas būtībā netieši norāda uz viendzimuma
laulībām. Un vairākās pasaules valstīs, tai skaitā arī virknē
Eiropas valstu, kā jūs zināt, šīs laulības ir atļautas un tiek
atzītas, un tiek oficiāli reģistrētas. Un jāatzīst, ka es esmu
lepna par to, ka šīs laulības nav atļauts reģistrēt Latvijā. Un
es gribētu cerēt, ka tas nozīmē, ka mūsu tautai un līdz ar to arī
likumdevējiem ģimene kā vērtība kaut ko nozīmē.
Tāpēc arī es ceru, ka Latvija tuvākajā laikā nepievienosies to
valstu skaitam, kurās iespējama šī ģimenes parodija –
viendzimuma laulības –, jo Latvijas Civillikuma 35.pants šobrīd
aizliedz reģistrēt laulības starp viena dzimuma personām. Tomēr
ik pa brīdim mēs redzam, ka tiek mēģināts šo trauslo barjeru
nojaukt. Un kā piemērs tam ir pagājušajā plenārsēdē pieņemtie
grozījumi... nodotie grozījumi Civillikumā, kas paredz
diskriminācijas aizliegumu uz seksuālās orientācijas pamata
civiltiesiskajās attiecībās.
Protams, ka diskriminācija nav pieļaujama. Bet rodas jautājums:
ja šādu grozījumu pieņems, vai tas nenonāks pretrunā ar manis jau
minēto Civillikuma 35.pantu? Jo homoseksuāli orientētas personas
taču tiks diskriminētas savās tiesībās noslēgt laulību, adoptēt
bērnus un tā tālāk. Un, kā jau jūs visi ļoti labi zināt, mūsu
valsts tiesību principi paredz: ja ir pretruna starp divām likuma
normām, tad spēkā ir tā jaunākā norma. Tādējādi iespējams, ka
Civillikuma 35.pants, kas paredz aizliegt reģistrēt laulības
starp viena dzimuma personām, pavisam drīz vairs nenozīmēs
neko.
Un šī ir arī tā atbilde, kādēļ mēs vēlamies papildināt Satversmi
ar šiem četriem vārdiem, kas definē laulību, ka “laulība ir
savienība starp vīrieti un sievieti”. Atbalstot šos grozījumus
Satversmē, mēs nostiprināsim to barjeru, kas aizsargā ģimenes no
dažādām naidīgām un destruktīvām tendencēm. Laulība ir daudz kas
vairāk nekā civils vai juridisks līgums. Neatkarīgi no dažādu
pušu paustajiem viedokļiem, laulība starp diviem mīlošiem pretēja
dzimuma pārstāvjiem ir tā sabiedrības institūcija, kas vislabāk
atbilst valsts interesēm, bērnu radīšanai un audzināšanai.
Viendzimuma laulību pārstāvju aizstāvji savukārt uzmanības centrā
cenšas izvirzīt jautājumu par pieaugušu personu vienādām
tiesībām, atstājot novārtā bērnu, līdz ar to arī valsts
intereses. Stipra, tradicionāla ģimene ir valsts lielākā vērtība.
Un tikai stiprinot un aizsargājot, mēs varam pārvarēt
demogrāfisko krīzi un novērst Latvijai draudošo demogrāfisko
katastrofu.
Un, kolēģi, man ir patiesi žēl, ka šie priekšlikumi Satversmē ir
iesniegti tikai ar Latvijas Pirmās partijas deputātu parakstiem,
tomēr gribu izteikt cerību, ka tas jums nebūs šķērslis, lai
atbalstītu šos grozījumus.
Es aicinu, kolēģi, jūs nebūt naiviem un neizvairīties no
atbildības! Atbalstot šo priekšlikumu, es aicinu atbalstīt
laulību, atbalstīt ģimeni, atbalstīt bērnu un līdz ar to arī
valsts un mūsu tautas intereses!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vai deputāts Kārlis Šadurskis vēlas
runāt “pret”? Lūdzu! (Starpsaucieni.)
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Manu uzrunu droši
vien var ieskaitīt gan kā runu “par”, gan kā runu “pret”.
Es esmu noteikti “par” saturu. Es esmu noteikti “pret” formu.
Satversmi mēs negrozām katru dienu, Satversme ir mūsu
pamatlikums. Es pats personīgi ļoti atbalstu šādas normas
ieviešanu Satversmē, bet man ir kategoriski iebildumi pret
spēlēšanos ar Latvijas Satversmi.
Ja godājamā Pirmā partija patiesi gribēja labu un izmainīt mūsu
valsts pamatlikumu šajā virzienā, mīļie kolēģi, kāpēc jūs nenācāt
pie koalīcijas partneriem, kāpēc jūs nesaskaņojāt viedokli, bet
kāpēc jūs tikai pagājušajā Koalīcijas padomes sēdē uzmetāt uz
galda šo projektu ar apmēram tādu domu – nu, kā gribat, tā
balsojiet!
Mīļie draugi! Tā tās lietas nedara. Šis ir cilvēka pārliecības
jautājums. Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Tam ir jābūt
izdiskutētam un apzināti pieņemtam, nevis jāspēlējas ar šīm visai
cilvēcei ļoti svarīgajām lietām.
Protams, ka mēs atbalstām ģimeni. Protams, ka mēs atbalstām tādu
ģimeni, kāda ir nepieciešama mūsu tautas dzīvotspējai un normālai
morāli ētiskai attīstībai. Protams, ka to atbalstām!
Bet nevajag jaukt politiku ar politikānismu. Šī forma nav tā
labākā. Mūsu frakcijā būs brīvs balsojums šajā jautājumā, bet ne
satura dēļ, bet formas dēļ.
Sēdes vadītājs.
Viens ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu
komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 1,
atturas – 12. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna,
Seiles, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu
“Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka
statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” vēlas runāt deputāte Linda Mūrniece. Lūdzu!
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti
sargājams likums tāpēc, ka tas attiecas uz ļoti sargājamu cilvēku
kategoriju. Un katru reizi, kad šis likums parādās Saeimā un kāds
piedāvā to atvērt, paceļas nevajadzīgas debates par to, cik
pretošanās kustības dalībnieki ir devuši mūsu valstij un kas
viņiem par to pienākas vai nepienākas.
Es katrā ziņā aicinu kolēģus izvairīties no šīs liekās debates un
šodien šo likumu vaļā nevērt, jo īsi pirms sesijas beigām par
likumu nobalsojām galīgajā lasījumā. Aizsardzības ministrija kopā
ar Tieslietu ministriju, kopā ar deputātiem, kopā ar pašiem
nacionāli represētajiem… nacionālās pretošanās kustības
dalībniekiem debatēja par šo tēmu un atrada pašu optimālāko
variantu, kurš apmierināja visas puses, un likumā ir paredzētas
visas nepieciešamās lietas līdz pēdējam komatam. Tajā brīdī, kad
paši nacionālās pretošanās kustības dalībnieki teiks, ka ir
problēmas un ir vajadzīgas izmaiņas likumā, tad Aizsardzības
ministrija būs pirmā, kura šīs izmaiņas rosinās. Bet es domāju,
ka tikai viņa vien ir tiesīga šo likumu vērt vaļā no
jauna.
Sēdes vadītājs.
Māris Grīnblats runās “par”. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Godātie Saeimas deputāti!
Tēvzemiešu frakcija griežas pie Saeimas ar nelielu grozījumu
likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka
statusu”.
Šī grozījuma mērķis 4.pantā nav mainīt nacionālās pretošanās
kustības iespējamo dalībnieku apjomu, kas varētu izsaukt
iebildumus no kādas ministrijas puses, kas, protams, saistīts arī
ar finansiālajiem izdevumiem.
Tajā pašā laikā frakcija redz, ka atsevišķos gadījumos personām,
kuras tādā vai citādā veidā ir cietušas no padomju varas iestāžu
represijām, ir problēmas ar šī statusa apstiprināšanu. Uzmanīgi
salīdzinot 4.panta spēkā esošo redakciju un 4.pantu tajā
redakcijā, ko mēs piedāvājam, nav principiālu izmaiņu, nav pat
izmainīts tas, ka par šo jautājumu lemj pašvaldība, bet mazliet
ir izmainīts pamats, uz kura var fiksēt šī statusa
piešķiršanu.
Pašreiz spēkā esošajā redakcijā ir iezīmēti divi apakšpunkti,
tātad vienā gadījumā Latvijas valsts arhīva vai citu valstu
arhīvu izsniegti dokumenti par darbību nacionālās pretošanās
kustībā. Otrajā punktā: Latvijas Republikas tiesu spriedumi, ar
kuriem tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību
nacionālās pretošanās kustībā gadījumos, kad arhīvos nav
saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti. Trešajā punktā
Tieslietu ministrijas atzinums.
Praksē bieži vien tiek interpretēts tā, ka ir vajadzīgi visi trīs
vai divi no šiem pamatiem, lai pašvaldība lemtu par attiecīgā
statusa piešķiršanu. Tādējādi pie Tieslietu ministrijas
vairākkārt ir apstājušies cilvēki, kuriem ir bijuši citi šādi
dokumenti. Mēs piedāvājam precīzi nodalīt to, ka pirmajā gadījumā
nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir tā
pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju
dzīvesvietā, ja darbību nacionālās pretošanās kustībā apliecina
ar Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu
dokumentu par darbību nacionālās pretošanās kustībā vai arī ar
Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa konstatē
faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās
kustībā gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu
apliecinoši dokumenti.
Tātad tie abi nevar tikt prasīti vienlaikus.
Un otrā panta daļa: ja persona, kura vēlas iegūt nacionālās
pretošanās kustības dalībnieka statusu, nevar iesniegt
pašvaldībai kādu no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem
dokumentiem, pašvaldība piešķir nacionālās pretošanās kustības
dalībnieka statusu, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas
atzinumu.
Tādējādi šeit ir precīzi nodalītas pašvaldības un valsts
funkcijas. Tajā pašā laikā galīgais vārds paliek pašvaldībai, kā
tas ir arī šobrīd. Domājam, ka Saeimas deputātiem ir aktīvi
jāiejaucas likumdošanā, ja tie redz zināmas nepilnības, it
sevišķi tāpēc, ka neviens likums nekad nevar būt tik labs, lai to
nevarētu uzlabot vēl vairāk.
Ceram, ka Saeima varētu iedziļināties šajā nelielajā niansē un
atbalstīt tādēļ, ka likumi ir jāuzlabo, un argumenti, kurš ir
iesniedzis vai kurš nav iesniedzis, mūsuprāt, nevar būt
izšķirošie.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums
likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””
nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret –
11, atturas – 53. Likumprojekts komisijām netiek
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” nodot
Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti
neiebilst.
Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ilzes Ginteres apstiprināšanu
par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts
Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir
izskatījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Ginteres apstiprināšanu
par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Ilzi
Ginteri par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas –
nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais – lēmuma projekts “Par Lilijas Kanaviņas
apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir
izskatījusi lēmuma projektu “Par Lilijas Kanaviņas apstiprināšanu
par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu jūs atbalstīt šo
lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Liliju
Kanaviņu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu!
Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums
pieņemts.
Nākamais – lēmuma projekts “Par Andra Zaviļeiska
apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks
Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Lūdzu jūs pieņemt un
apstiprināt lēmuma projektu “Par Andra Zaviļeiska apstiprināšanu
par Siguldas tiesas tiesnesi”!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Andri
Zaviļeiski par Siguldas tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu!
Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums
pieņemts.
Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta
Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts
Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija
izskatīja Rīgas pilsētas Centra rajona municipālās policijas
lūgumu – piekrist deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie
administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma veikšanu,
organizējot sabiedrisko pasākumu.
Lūdzu izskatīt Mandātu un iesniegumu komisijas piedāvāto lēmuma
projektu!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Atklājam debates. Arvīds Ulme. Lūdzu! (Starpsaucieni:
“Pasaki, ka tu esi vainīgs!”)
A.Ulme (ZZS).
Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā es
tomēr aicinātu izvērtēt šo pēc būtības, jo faktiski situācija
izveidojās tāda, ka tiem, kas iestājas par ģimeņu tiesībām, tiem
tika liegts šis... uzstāties, un tajā pašā laikā Vecrīgā geju
gājiens tika atļauts. Rezultātā tiek izjaukts zināms līdzsvars,
kāds faktiski Latvijas sabiedrībā eksistē, kur netiek… nekādi tur
grautiņi, vai pelt un nievāt tur seksuālās minoritātes... Bet
iedomājieties, kas notiek, ja tagad sapulcējas cilvēki ģimenes
aizsardzībai un ģimenes aizstāvībai, morāli ētisko, nu, tādu
ideālu atgādināšanai sabiedrībā, un viņi tiek izdzenāti, ja...
Tur bija arī radošo profesiju pārstāvji, tur bija reliģisko
organizāciju pārstāvji, tur bija arī nacionālās
organizācijas – “Visu Latvijai” un citu pārstāvji, un vides
organizācijas. Un es domāju, cik tas tomēr izskatītos
vienkārši... nu faktiski sāktos konfrontācija. Likuma mērķis,
dotais likums “Par sapulcēm, gājieniem un mītiņiem”, likuma
mērķis ir šāda veida dažādas akcijas, kas izraisa sabiedrībā
nekārtības, nu, pēc iespējas, apturēt. Un faktiski es arī
izpildīju šo likuma mērķi un mēģināju no konfrontācijas pāriet uz
šo dialogu. Kaut gan tas arī nebija viegli.
Ko es gribu pateikt šajā sakarībā? Ka faktiski jau deputāts ir
diezgan neaizsargāta būtne. Man liekas, pat visneaizsargātākā.
Ja, piemēram, televīzijas raidījumos vai kādos tur, kur tiek
akceptēti šie gājieni, ja tu iedrošinies kaut kā … Man ir
pārmesti dažādi cilvēktiesību aizskārumi, dažādi kaut kādi
visneiedomājamākie noziegumi tikai tāpēc, ka mēģināju šo dialogu
atrast.
Ja, piemēram, dižais Streips, kurš visādām televīzijām... tur
rāda dažādus žestus, kas parāda kaut kādu manu psihisko stāvokli,
man jau nav nekāda instrumenta, kā es varu viņam atbildēt. Jo,
redziet, es esmu deputāts. Ja es, piemēram, pateiktu, ka Streips
ir kāds... nu... kā saka, sūds uz kociņa, ja! Tad uzreiz mani
vazātu pa visādām cilvēktiesību kaut kādām tiesām, tāpēc ka ir
aizgājusi līdz absurdam visa šī lieta. Tu vienkārši nokļūsti
pēkšņi...
Sēdes vadītājs.
Ulmes kungs, lūdzu, savā aizstāvības runā izvēlieties piemērotus
izteicienus!
A.Ulme.
Es atvainojos! Es aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Paldies. Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Rokas nost no
Arvīda Ulmes! (Aplausi.) Ir likuma gars, un ir likuma
burts. Un to vienreiz vajadzētu saprast šeit, Saeimā! Kāds tad
bija tā pasākuma nolūks, ko organizēja Arvīds UIlme? Vai kāds par
to domā? Šā pasākuma nolūks bija aizstāvēt tradicionālās
vērtības, kas mums, latviešiem, šodien ir īpaši svarīgas. Vai tas
ir skaidrs vai tas nav skaidrs?
Par ko tad jūs taisāties sodīt Arvīdu Ulmi? Par to, ka viņš
aicina saglabāt to, kas mums ir saglabājams. Ka viņš protestē
pret to nenormālo visatļautību, kāda reizēm parādās Latvijā un it
īpaši Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Ir likuma gars, un ir likuma
burts. Un vienmēr tā bijis un būs! Kāpēc tad tiesās vienā pusē ir
prokurors, otrā pusē ir advokāts, un pa vidu ir tiesnesis. Un
galīgi nevainīgus cilvēkus notiesā uz nāvi. Un vislielākos
neliešus attaisno. Ir tā vai nav?
Tagad mēs gribam ievērot kaut kādas formalitātes un uz to pamata
sodīt. Nu salīdziniet, lūdzu, deputātu pārkāpumus, kur tiešām ir
tādi, kas apdraud cilvēkus. Vai krietns braukšanas ātruma
pārsniegums apdraud sabiedrību vai neapdraud? Neapšaubāmi –
apdraud. Neapšaubāmi!
Bet vai viens godīga cilvēka rīkots pasākums, uz kuru ir aicināti
cilvēki, kas satraukušies par daudz ko Latvijā, vai tas apdraud
sabiedrību vai tas neapdraud sabiedrību?
Vai tiešām tas šeit no tribīnes ir jāskaidro? Es nezinu, nu mēs
esam nonākuši līdz kaut kādai tādai pilnīgai sholastikai.
Te Mūrnieces kundze pieļāva visrupjāko kļūdu, kādu deputāts var
pieļaut. Tikai Aizsardzības ministrijai esot tiesības runāt par
nacionālajiem partizāniem likuma veidā. Interesanti gan! Kaut ko
tādu tiešām ir ilgi un dikti jādomā, lai līdz tam
aizdomātos.
Tanī pašā laikā neiedziļinoties, pilnīgi neiedziļinoties pasākuma
būtībā, uz kuru varbūt deputātiem bija pat vērts aiziet,
vienkārši formāli ņemsim un sodīsim Arvīdu Ulmi. Es teikšu tā:
acīmredzot drīz būs jāstāv ar plakātu pie tiesas nama un uz
plakāta būs uzraksts: “Brīvību Ulmem!” Līdz tādai situācijai mēs
gribam nonākt?
Godātie kolēģi! Ievērosim savus principus, nekļūsim burta kalpi!
Mūsu princips bija aizstāvēt leģionārus, aizstāvēt nacionālos
partizānus. Šinī brīdī mūsu frakcijas princips būs aizstāvēt
Arvīdu Ulmi tāpēc, ka viņam pilnīgi netaisnīgi taisās piemērot
šos administratīvos sodus, un, es domāju, nekrāsosim Saeimu
varavīksnes krāsās. Tomēr, lai tā ultravioletā daļa, kurai blakus
atrodas zilā krāsa, lai tā ir drusku tālāk no Saeimas.
Ultravioletos viļņus neredz. Ultravioletā krāsa ir tāda īpatnēja.
Tā ir saistīta ar zināmām psihiskām novirzēm. Un tāpēc labāk, ka
tā ir tālāk no Saeimas plenārsēžu zāles.
Es aicinu: neaiztieciet mūsu kolēģi Arvīdu Ulmi! Sargieties to
darīt!
Sēdes vadītājs.
Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie
kolēģi! Es varbūt mazāk gribētu runāt par Arvīdu Ulmi, tikai
konstatēt vienu faktu: ja čeka viņam savā laikā nevarēja pantu
piesiet, tad neatkarīgās Latvijas likums viņam bez problēmām
pieliek pantu un sauc pie tiesas, un tiesas datums jau mums ir
paziņots.
Bet es gribētu runāt drusku par citu lietu, par mūsu kā
likumdevēja atbildību par to, kā mēs grozām vienu vai otru
likumu.
Nemaz tik sen, pagājušajā gadā, ja nemaldos, es kāpu šeit divreiz
tribīnē, kad mēs diskutējām par šo likumu... kas reglamentē
gājienus, piketus, demonstrācijas un tamlīdzīgi. Un ne jau Arvīda
gadījums ir vienīgais. Jūs visi esat lasījuši, ka nupat pavisam
nesen Raivis Dzintars, žurnālists un nacionāli orientēts jauns
cilvēks, dabūja 100 latu sodu par to, ka, lūk, pretī Krievijas
vēstniecībai viņš kurā tur datumā sadedzināja PSRS karogu. Tas ir
konkrēts gadījums, uz kuru es vērsu jūsu uzmanību jau 2. un 3.
lasījumā pie šī likuma grozīšanas. Ja jūs neatceraties, varat
paskatīties stenogrammā, jo likumu nevar taisīt kā uzvalku, šūt
piemērotu vieniem kamiešiem, kam tas der, un citiem tas
neder.
Un, protams, tiesnesis var traktēt dažādi, ka sirpis un āmurs
vienā gadījumā ir lauksaimniecības darbarīki un nekāda atbildība
par to demonstrēšanu un slavināšanu nav, un otrā gadījumā var
uzskatīt, ka PSRS karoga zaimošana faktiski ir komunistiskās
atribūtikas slavēšana.
Šajā gadījumā mēs esam nonākuši drusku līdzīgā situācijā. Es
gribētu pievērst jūsu uzmanību un atgādināt, kas par šādiem
gadījumiem ir rakstīts Satversmē, un Satversmes 103.pants saka
skaidri un gaiši, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu
miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Vai Arvīds
pieteica šo gājienu, šo pasākumu? Jā, viņš to pieteica, bet viņš
pieteica tikai tad, kad izrādījās, ka tiesa ir atcēlusi
aizliegumu rīkot geju gājienu.
Līdz ar to viņš nokavēja noteikto termiņu, jo šeit iznāk pretruna
starp Satversmi un likumu, ka, izrādās, likums prasa, lai viņš
saņemtu atļauju no pašvaldības. Tajā pašā laikā 116.pants
Satversmē raksta par tiem gadījumiem, kad personas tiesības, kas
noteiktas iepriekš minētajā pantā, var ierobežot likumā
paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības,
demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un
tikumību. Nu tātad mums ir jāuzskata, ka pretstatā atļautajam
gājienam Vecrīgā Arvīda pieteiktais pasākums, tiekoties ar saviem
domubiedriem, varbūt bija netikumīgs un vērsts pret valsts
iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Es neredzu šeit nevienu no šīm pazīmēm. Bet ar gandarījumu es
varu konstatēt, ka, neskatoties uz to, ka daudzos gadījumos mūsu
vairākums nav ņēmis vērā manus argumentus, un nu mēs esam šos
likumus sataisījuši un sagrozījuši tādus, kādi nu tie ir, tad man
ir cerība, ka nākamās paaudzes juristi tomēr pieies tām lietām
citādi. Un es jums gribu citēt divu Universitātes Juridiskās
fakultātes studentu – Edgara Pastara un Jāņa Plepa –
pagājušā gada jau 5.aprīlī teikto. Un es citēju: “Satversmes
103.pantā konstitucionālais likumdevējs pats tieši ir izvēlējies
vienu no šiem veidiem, nosakot, ka ar Satversmes 103.pantu
aizsargātos pasākumus ir nepieciešams iepriekš pieteikt,
Satversmes līmenī izslēdzot iespēju pēcāk ar likumu noteikt
nepieciešamību iegūt atļauju sapulces rīkošanai.”
Lūk, tātad Satversmes 103.pants paredz tikai negatīvo kontroli,
personas pēc iepriekšējas informēšanas var iziet ielās, bet
valsts pilnvarotā institūcija var aizliegt pasākumu. Un
Satversmes 116.pantā ir minēti tie gadījumi, kad var aizliegt šos
pasākumus.
Protams, mūsu kļūda ir tāda, ka, balstoties uz savu pieredzi, mēs
tās metodes, kuras bieži vien lietojam likumdošanā savu
ekonomisko jautājumu risināšanai vienas vai otras grupas
interesēs, pārnesam uz politiskajiem jautājumiem. Bet
politiskajos gadījumos mēs katrs pats varam nonākt līdzīgā
situācijā.
Un tāpēc, kolēģi, ar mums dotajām tiesībām es aicinu, protams,
neizdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai, tāpēc ka viņš nav vērsies ne pret
tikumību, ne pret valsts drošību, ne pastāvošo kārtību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Vladimirs Buzajevs. (Starpsaucieni.)
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātais Prezidijs! Cienījamie
kolēģi! Šodien es piekrītu visiem trim kolēģiem deputātiem, kas
uzstājās pirms manis no šīs Saeimas tribīnes. No vienas puses,
Ulmes kungs izklāstīja savu pilsonisko pozīciju tikšanās ar
vēlētājiem šī geju marša dienā. No otras puses, arī Dobeļa kungam
ir taisnība, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā un katram
jāatbild – vai deputātam, vai nedeputātam un pat nepilsonim.
No trešās puses, arī cienījamā Simsona kunga teiktais, ka mēs
šajā likumā “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem”
izmainījām, nepamatoti izslēdzot šeit mūsu, deputātu, tiesības
tikties ar vēlētājiem bez pašvaldības piekrišanas. Un es aicinu
valdošo vairākumu pēc savas iniciatīvas izlabot šo kļūdu un
pieņemt likumu iepriekšējā redakcijā bez pēdējām izmaiņām.
Un pēdējais – šī konkrētā administratīvā lieta. Praktiski
Ulmes kungs pieteica savu pasākumu Rīgas domē. Un saskaņā ar
Satversmi valsts aizsargā iepriekš pieteiktos sapulces un ielu
gājienus. Un tikai ar termiņu ir dažas problēmas, jo viņš
neievēroja trīs dienas pieteicēja laiku. Un tomēr pērn jūnijā es
biju trīs reizes aizturēts ar dažāda veida policiju un saņēmu
divus administratīvos protokolus par to pašu pārkāpumu, jo mūsu
PCTVL pieteikums bija iesniegts Rīgas domē mazāk nekā trīs dienas
pirms pasākuma sākuma.
Un, godātie kolēģi! Pēc gada – pēc septītās tiesas
prāvas – es tomēr vinnēju tiesā, un visi šie Rīgas domes
aizliegumi, pamatojoties ar to, ka nebija trīs dienas starp
pieteikuma iesniegšanu Rīgas domē un pasākuma sākšanu, es visu to
vinnēju. Un saskaņā ar to Ulmes kungs nav vainīgs. Gan Satversme,
gan arī likums ir viņa pusē.
Un šajā konkrētajā lietā es aicinu deputātus neatbalstīt un nedot
piekrišanu Ulmes kunga nodošanai tiesai.
Aicinu balsot pret šo Mandātu un iesniegumu komisijas
lēmumu!
Sēdes vadītājs.
Leopolds Ozoliņš. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Dobelis:
“Leopold, “zaļie” nav, “zilie”, pasaki!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie
kolēģi! Man bija tas gods būt ar Arvīdu Ulmi kopā jau no pagājušā
gadsimta 80.gadiem. Un es varu apgalvot, ka Arvīds Ulme ir
rīcības cilvēks – mazāk runātājs, varbūt mazāk orators un
mazāk melotājs, kas neatšķir Saeimu no Rīgas domes un skaidro ko
citu un pēc tam tikai ir spiests atzīties pārkāpumā.
Arvīds Ulme nekad nav nobijies gan bijušās VDK priekšā un šodien
vēl cieš no apvainojumiem. Viņš nav baidījies no milicijas, un
pašreiz arī, es domāju, viņš nebaidās no šīs tiesas.
Bet aicinu tomēr Arvīdu Ulmi tiesai neizdot! Un kāpēc? Es biju
liecinieks, un tiešām arī ne tikai liecinieks, bet pieteicos kā
liecinieks tiesas prāvā, kur tiesāja Raivi Dzintaru, “Visu
Latvijai” organizācijas vadītāju, par neesošas valsts – mūsu
okupētājas valsts, PSRS simbola – karoga – publisku
sadedzināšanu. Tiesnesis nepieņēma mani kā liecinieku,
paskaidroja, ka viņam liecības neesot vajadzīgas, ka viss tāpat
ir skaidrs, un tiešām es domāju, ka ir skaidrs, jo likums jau nav
burts, bet likums ir jēga, un gaidīju spriedumu. Un tad, kad
paziņoja, ka piespriests administratīvais sods Raivim Dzintaram,
manuprāt, man bija ārkārtīgi liela šokējoša sajūta par mūsu
tiesas... Faktiski tā bija tiesas izgāšanās. Tas bija
lēmums – absurds!
Un šajā gadījumā, kad vairākās tiesu institūcijās un
kriminālizmeklēšanā atrodas krimināllietas, kas ierosinātas pret
avīzi “DDD” un pret šīs avīzes žurnālistiem, man tiešām rodas
pārliecība, ka šajā valstī viss ir iespējams.
Un tādēļ šajā gadījumā, kad Arvīds Ulme ir aizstāvējis ģimenes
tradīcijas un aizstāvējis mūsu mazās tautas sievietes un tiesības
viņām dzemdēt laikā, kad joprojām Latvijā ir ļoti daudz neauglīgu
vīriešu sakarā ar Černobiļas katastrofu, kuru problēmām netiek
pievērta vērība. Kad mūsu pārtika ir piesārņota ar konservantiem,
kas saindē mūsu organismu.
Un vēl. Mūsu pašreizējā situācijā, es domāju, kolonizācijas sekas
vēl nav likvidētas, kas arī nomāc mūsu jauno sieviešu un vīriešu
psiholoģiju. Tāpēc katra cīņa pret šādu pretdabisku tieksmju
popularizēšanu un viņu lobiju, kā to teica Šleseres kundze,
Eiroparlamentā ir izteikts pederastu un lesbiešu lobijs, es
domāju, ka jebkura cīņa, jebkurš cīņas paņēmiens ir
atbalstāms.
Nevaram izdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai, jo mums ir gan tiesas
procesi, piemēram, Laventa lietā, Farbtuha lietā, Eisaka lietā,
Tūna lietā... zināmi šie spriedumi.
Tāpēc aicinu balsot pret Mandātu un iesniegumu komisijas
priekšlikumu – izdot tiesai Arvīdu Ulmi, un aizstāvēsim
Arvīdu Ulmi kā vienu no reālajiem latviešu tautas
aizstāvjiem.
Gribu pateikt, ka Arvīds Ulme ir parādījis pilsonisku drosmi, un
novēlu tādu pašu arī jums, cienījamie pārējie deputāti.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Nākamajam vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Pret šiem
nenormāliķiem es esmu cīnījies jau sen. It īpaši 7.Saeimas laikā.
Un, kad mani aicināja uz televīziju, uz diskusiju ar vienu no
šiem nenormāliķiem, es citādi viņus nevaru saukt, tad es nesēdēju
viņam blakus – šādam cilvēkam.
Un, ja šodien mēs runājam par to, lai izdotu sodīšanai Ulmes
kungu, tad tas ir vienkārši nepieļaujami, jo šiem nenormāliķiem
un tam, kas notika šovasar Vecrīgā, ir jādod visspēcīgākais
pretspars visos iespējamajos veidos. Visos iespējamajos
veidos!
Un no “Jaunā laika” Škapara kungs... izpilddirektors Rīgas domē,
ir atbildīgs par to, un jums, “Jaunā laika” cilvēki, vajadzēja
viņam palabot to prātu… vajadzēja palabot, tas bija jūsu
pienākums, lai viņš neatļautu šiem nenormāliķiem piepildīt
Vecrīgu. Tā, lūk!
Žēl, ka es nezināju, Arvīd, ka tu organizē šo pasākumu. Es tev
būtu blakus, lai izteiktu protestu pret šādām lietām! Jo citādi
nevar būt. Ja mums nebūs šīs ārkārtīgi stingrās nostājas,
vienalga, ko Eiropa, viena, otra, trešā valsts vai kāds Amerikas
štats izlemj, tā ir viņu darīšana. Mums šajā lietā ir jābūt ļoti
stingriem un nelokāmiem.
Tādēļ, kolēģi, nepieturēsimies šajā reizē pie burta, bet
rīkosimies tā, kā mums ir jārīkojās. Jāpasaka… es vēlreiz saku,
un arī turpmākajā nākotnē, visos iespējamajos veidos: šiem
nenormāliķiem jāpasaka, ka viņi ir tādi. Un nebūs viņiem šīs
publicitātes.
Man ļoti žēl, ka masu informācijas līdzekļi ierādīja viņiem tik
grandiozu vietu, it kā šeit būtu kaut kāds ārkārtīgi milzīgs
pasaules forums. Un reklamēja. Ļoti žēl!
Tādēļ es aicinu jūs nebalsot par izdošanu sodīšanai!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mēs šodien izskatām
jautājumu, vai Arvīds Ulme būtu administratīvi sodāms par šo
Latvijas tradicionālo vērtību aizstāvību.
Arvīds Ulme, kurš 14.jūnijā 1988.gadā rīkoja “Melno karogu”
dienu – “Melno karogu” dienu, kas satricināja visu Latviju,
kas bija vērsta pret totalitāro režīmu, kas bija veltīta mūsu
neatkarības atjaunošanai. Arvīds Ulme, kurš Ēdoles pilī 1988.gadā
rīkoja konferenci par vides aizsardzību Eiropā, ko pirmo reizi
apmeklēja daudzi Eiropas brīvi domājošie “zaļie” un pulcējās šajā
pilī, tai skaitā no Brēmenes. Arvīds Ulme, kurš 1989.gadā rīkoja
protesta akciju pret Zvārdes poligona bombardēšanu, kur izmantoja
kapsētu kā mērķi aviācijas bumbām. Tas bija vēl totalitārā režīma
laiks, un toreiz arī Arvīdam Ulmem nebija bail šās protesta
akcijas veidot.
Un par ko tad ir stāsts šodien? Stāsts ir par to, ka mums tagad
ir sava brīvvalsts. Bet kā mūsu brīvvalstij palaikam pietrūkst?
Pietrūkst stabila, fundamentāla pamata. Un kas ir brīvvalsts
stabils, fundamentāls pamats, man nav jāstāsta. Īstenībā tā ir
ģimene. Un, ja ģimene tiek noārdīta, tad tiek noārdīta arī
valsts. Un tādēļ tā nav vienkārši cīņa pret brīvdomātājiem vai
par brīvdomātājiem. Mēs vienmēr esam bijuši toleranti, esam
toleranti pret citādi “zaļajiem”. Bet arī pārņem dusmas, ka kāds
dīvains žurnālists tagad raksta vēstules Eiropas “zaļo” partiju
asociācijai un sūdzas par Leopoldu Ozoliņu, sūdzas par Arvīdu
Ulmi, ka, lūk, tie neaizstāv minoritāšu tiesības un iestājas pret
minoritātēm. Es kā “zaļais” saku, ka tā nav taisnība. Mēs
atbalstām minoritātes, bet mēs pastāvam par valsts pamatvērtībām
un sakām, ka ir tāda likumu vara un ir tiesiska valsts, un tā
izlemj, kā savā valstī organizēt kārtību. Un mēs uzskatām, ka
tāda ir... ģimenes vērtības pieder pie šīs lietas. Un tāpēc mēs
nepakļausimies ne šo dīvaino žurnālistu žestiem, ne viņu sūdzību
vēstulēm uz Eiropas Savienību. Un mums, “zaļajiem”, šeit,
Latvijā, var būt cits viedoklis par pamatvērtībām, un mums tāds
būs, un mēs to aizstāvēsim.
Un tādēļ es uzskatu, ka prese un mediji, Latvijas valsts
televīzija, kas var pievērst šādu te, nu, savdabīgu gājienu un
fenomenu atspoguļošanai milzīgu laiku televīzijā, bet tad, kad
mūs apmeklē Slovēnijas prezidents, tad televīzija par to aizmirst
parādīt. Kur mēs dzīvojam? Kas ir mūsu prioritātes? Par ko ir
runa šajā valstī?
Un tāpēc es pilnīgi kategoriski iestājos par sava Zaļās partijas
kolēģa Arvīda Ulmes aizstāvību šajā dienā, un nekāda sodīšana
šeit nav pieļaujama. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Man ir tāda sajūta, ka es šobrīd atrodos nevis
namā, kurā ir tautas priekšstāvji, kam ir jākalpo likumam, bet ka
es atrodos tirgus laukumā ar tirgus sievas izpratni vārda
sliktākajā nozīmē. Jo nav svarīgi, cienījamie kolēģi, šajā
gadījumā, vai Arvīds Ulme ir bijis disidents, komunists vai
čekists.
Tāpat šajā gadījumā nav svarīgi, vai Arvīds Ulme ir protestējis
pret krokodilādas izmantošanu rokassomiņu izgatavošanai, pret
neatļautu celtniecību, pret skolu reformu vai pret geju un
lesbiešu gājienu.
Svarīgi šobrīd ir, kā šeit ir rakstīts, ka “Rīgas pilsētas Centra
rajona tiesa lūdz izlemt par Saeimas piekrišanu lemt par Saeimas
locekļa Arvīda Ulmes saukšanu pie administratīvās atbildības”, jo
mēs taču šeit nenotiesāsim Arvīdu Ulmi un nelemsim par to, vai
viņu sodīt vai nesodīt.
Varbūt es arī iekšēji domāju, ka viņu nevajadzētu sodīt. Bet šajā
gadījumā to taču izlems tiesa! Es ceru, ka mēs nobalsosim, ka mēs
ļausim viņa jautājumu tiesā izskatīt. Tiesa izvērtēs visus “par”
un “pret” un izlems, vai Arvīds Ulme ir pelnījis sodu vai nav
pelnījis sodu.
Atcerieties, kas ir rakstīts Ministru kabinetā virs Ministru
prezidenta sēžu galda: “Viens likums, viena taisnība visiem!” Un
lai tiesa izvērtē, vai Jānis, Pēteris, Ivans un arī … vai Saeimas
deputāts Arvīds Ulme ir pelnījis sodu vai ne. Un viņa pagātnei un
arī tam, pret ko viņš protestējis, šajā gadījumā nav izšķirīga
nozīme. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Godājamie deputāti! Mēs tikko dzirdējām vienu
klasisku Tautas partijas putrotāja Ābiķa kunga uzstāšanos. Ja
likums Saeimai ļauj, tad viņa var izmantot. Ābiķa kungs, ja
likums neļautu, mēs te nediskutētu! Likums ļauj Saeimai atļaut
vai neatļaut šajā gadījumā, un tāpēc mēs debatējam. Un tā ir
viena no likuma izmantošanas iespējām.
Ābiķa kungs, tāpat kā daļa Tautas partijā, ir klasisks cilvēks,
par kuriem Medvedjevs ir teicis: “Latvieši ir labi juristi, bet
ārkārtīgi vāji politiķi.”
Es gribētu šeit tomēr pievērst uzmanību tam, ka šis ir morāles
jautājums. Un tomēr diemžēl jāsaka, ka Eiropas Savienībā pašreiz
valda ārkārtīgi liela putra attiecībā uz morāles jautājumiem. Un
ja mūsu likumdošanā ir teikts un ja Rīgas domes noteikumos ir
teikts, ka demonstrāciju var aizliegt, ja tā apdraud morālās
vērtības, tad šajā gadījumā tā bija ārkārtīgi liela kļūda. Es
gribētu atgādināt, ka katrai tautai ir sava kultūra un savas
tradīcijas. Un latviešu tautas tradīcijas diemžēl atšķiras no
Polinēzijas tautu tradīcijām, kur ir pieņemts staigāt ar atsegtām
krūtīm publiskās vietās un tā tālāk. Ja kāds to vēl nesaprot,
vajadzētu pastudēt, teiksim, kultūras un tikumu vēsturi, ko
30.gados jau Grīna kunga apkopojumā izdeva Latvijas
izdevniecības.
Eiropas Savienībā ir pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija, kas
aicina cīnīties pret diskriminējošu vecuma cenzu brīvprātīgiem
seksuāliem, homoseksuāliem un heteroseksuāliem kontaktiem. Un
Eiropas Savienība “rullē”, un dažas valstis ir pieņēmušas šo
brīvprātīgo vecuma cenzu, sākot ar 12 gadiem, piemēram, Holande
un Malta.
Nu ko, mīļie likumdevēji, Ābiķa kungs! “Rullējam” tālāk Latvijā!
Ja 5.klasē par konfekšu kasti kāds piekrīt brīvprātīgiem
seksuāliem kontaktiem 12 gadu vecumā un apstiprina, ka viņš to ir
izdarījis brīvprātīgi, nekādas pedofilijas nav! Vai mēs to gribam
Latvijā?
“Dienas” žurnālisti “rullē”, vaigus piepūtuši. Nesen mēs varējām
lasīt “Sestdienā” milzīgu sajūsmas rakstu, ka visām latviešu
meitenītēm jāskatās filma “Sekss un lielpilsēta”. Iedomājieties,
godājamie vecāki, tādu ainu: sestdienas dienā tēvs ar māmiņu sēž
pie kafijas galda, mazā Ilzīte paņem “Sestdienu” un skatās:
Samanta pārgulējusi tikai ar 30 vīriešiem, bet Sāra ar 44. Ar
milzīgiem virsrakstiem “Sestdienā”. Tātad mazajai Ilzītei ir
mazvērtības komplekss. Kā tad viņai ir viens draugs Jānis, bet,
skatieties, Sāra jau ar 44 vīriešiem ir pārgulējusi. Nu taču ir
jāskrien pakaļ. Ķēmosimies pakaļ Eiropas Savienībai? Nē!
Es esmu priecīgs, ka mums neizdevās pieņemt Eiropas Savienības
Konstitūciju. Es domāju, ka turpmāk uz šīm sarunām par Eiropas
Konstitūciju nesūtīsim cilvēkus, kas guļ Konventā, bet ierosina
konkrētus priekšlikumus un es domāju, ka mums ir jāpiekrīt britu
pozīcijai, ka vairāk par kapitālu un cilvēku pārvietošanās
brīvību Eiropas Savienība nejauksies Latvijas iekšējās lietās ar
savām perversijām un ar saviem pedofiliem.
Berlīnes mērs tikko atļāva Berlīnē rīkot sadomazohistu gājienu.
Un liberālajā Berlīnē sākās diskusijas: nu jau tas par traku. Un
tad ir jautājums: kāpēc tāda liekulība, godājamie deputāti? Ar ko
tad sadomazohisti ir sliktāki par homoseksuālistiem? Vai nebūtu
lielisks skats, ka puspliki, ādās un pletnēs tērpušies, teiksim,
cilvēki pie Brīvības pieminekļa izpaustu savas brīvās
konstitūcijas dotās iespējas.
Mēs arī te nodarbojamies ar diskrimināciju. Circenes kundze kā
pelnos bija ielēkusi te tribīnē un sāka vaimanāt par tām
tiesībām, kas it kā tiekot noņemtas visādām minoritātēm, un
pilnībā saputrojās, jo mēs paši nobalsojām, ka sodām kapu
apgānītājus.
Bet piedošanu! Bet nekrofili... tie taču ir tāda pati minoritāte
kā sadomazohisti, kā zoofili. Kur ir tā robeža? Nāciet, mīļie
Eiropas Savienības piekritēji, un izskaidrojiet, Kastēna kungs...
Eiropas Savienības komisijas priekšsēdētājs. Varētu varbūt
cilvēkiem paskaidrot, nu nevar taču vilkt robežas starp vieniem
un otriem. Mēs visus mīlam un visus aizstāvam, ja!?
Bet, no otras puses. Protams, ka Latvijā, es domāju, paliksim pie
tradicionālajām vērtībām.
Attiecībā uz šo priekšlikumu. Es to aicinu noraidīt. Tāpēc, ka es
vēlreiz atkārtoju... Godājamie deputāti! Likums mums ļauj
izmantot šīs tiesības. Ja šo tiesību mums nebūtu, mēs nediskutētu
šeit par Ulmes kungu.
Tāpēc balsosim “pret”. Nekļūsim smieklīgi. Turēsim godā savas
vērtības. Tradicionālo kultūru. Nu, lai mērkaķojas Berlīnē
sadomazohisti. Nu, lai Polinēzijā mērkaķojas cilvēki! Nu neļausim
Latvijā šeit ieviest šīs tradīcijas.
Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītājs.
Liene Liepiņa. Lūdzu!
L.Liepiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Vispirms man
jāpasaka Kiršteina kungam, ka, tā kā es esmu vienīgais pārstāvis
šeit, kas piedalījās Konventā, ka es negulēju. Daļēji jūs to
varat arī apskatīties Konventa rakstu darbos.
Bet faktiski man liekas, ka mēs te visu laiku dzirdam runas par
to, kāpēc Arvīdam Ulmem tika šis protokols sastādīts. Bet mums
jau nav jāizšķir par saturu. Mums faktiski nav jādiskutē ne par
kādām seksuālajām lietām un ne arī par masu medijiem. Bet mums ir
jautājums šeit: vai mēs kā deputāti varam stāvēt pāri parastajam
cilvēkam? Un mans viedoklis šajā punktā ir vienkārši skaidrs:
nē.
Protams, likums mums to atļauj, bet likuma doma jau nav tāda, ka
mēs izvairāmies pie katras iespējas no kaut kādiem
administratīviem sodiem vai diskusijām un savas pārliecības
izrādīšanas tiesās, bet likuma doma ir tā, lai parlaments varētu
strādāt. Un parlaments strādā. Šādas lietas nekādā veidā nekavē
parlamenta strādāšanu.
Tāpat kā mēs toreiz bijām par to, ka izdot Jāni Šmitu, un man vēl
aizvien liekas, ka tas ir diezgan nepieņemami, ka mēs vienkārši
sevi liekam pāri parastajam cilvēkam. Ja šis būtu parastais
cilvēks, kurš būtu saņēmis tādu aizrādījumu, tad nekādas
diskusijas nebūtu, cilvēks stātos tiesas priekšā un tur
pierādītu, vai viņam ir taisnība vai ne.
Bet mēs, lūk, esam deputāti, mums nav jāiet uz tiesu. Tas
vienkārši nav pieņemami.
Es noteikti balsošu “par”.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.
L.Ozoliņš (ZZS).
Vēlreiz cienījamo sēdes vadītāj! Un
cienījamie deputāti! Diemžēl Ābiķa kungs un Liene Liepiņa
neuzmanīgi klausījās manu runu. Droši vien gulēja. Bet es tāpēc
atkārtošu viņiem tieši.
Es piedalījos tiesā. Administratīvajā tiesā, kad tiesāja Raivi
Dzintaru, kur tiesas lēmums bija absurds. Absurds! Absolūta
muļķība! Tas bija tiesas pazemojums, un tas bija neiedomājams
šoks visiem klātesošajiem. Ka pilnīgi absurda lieta – PSRS,
neesošas valsts simbolikas sadedzināšana... tas uzskatīts par
noziegumu.
Vājprāts! Un vēl ko es pateikšu, ka Arvīdam Ulmem pilsoniskā
drosme ir pietiekama, un mums viņš ir jāaizstāv no tādas tiesas,
ja, kas attaisno Kibermani un pārējos, ja, piespriežot nosacītu
sodu, faktiski attaisno. Inkuli attaisnoja, piešķirot nosacītu
sodu par domes rupju darbības pārkāpumu un kredītu galvojumu, kur
Jūrmala zaudēja 300 000 latu.
Es zinu šīs tiesas. Es pats esmu piedalījies tiesās un esmu
dzirdējis spriedumus, kas ir absurdi daudzos gadījumos, ne tikai
šajā gadījumā tas varētu tāds būt. Tāpēc, Liene Liepiņa, es
nezinu, vai jūsu pārprastā demokrātija... Un Ābiķa kungs it kā
speciāli kādam grib parādīt savu izcilo, teiksim, juridisko
kompetenci.
Es esmu pret izdošanu mūsu tiesai, Latvijas tiesai vismaz, ko es
pazīstu ļoti labi, Arvīda Ulmes izdošanu! Pret esmu! Un man
kauns, ka 17.jūnijā bija ļoti maz deputātu – trīs vai četri
deputāti tikai – kopā ar Raivi Dzintaru, kad tiešām varēja
izteikt protestu. Tāpat arī tauta nepiedalījās. Es tiešām skatos,
ka mums ir ļoti daudz gļēvu pilsoņu. Es nerunāju par nepilsoņiem,
tie bieži ir drosmīgi: rīko nesankcionētas
demonstrācijas...
Sēdes vadītājs.
Paldies! Laiks.
L.Ozoliņš.
... aicina piedalīties bērnus, pakļauj
bērnus briesmām, traumām. Un tiem nekas! Tos nesoda!
Sēdes vadītājs.
Pēteris Simsons. Otro reizi.
P.Simsons (LPP).
Godājamie kolēģi! Es pieļauju, ka es
neesmu izteicies pietiekami saprotami, skaidri, un tāpēc ir
notikuši zināmi pārpratumi – gan no tā, ko es dzirdēju
kolēģa Ābiķa izteikumā, gan kolēģes Liepiņas izteikumā. Nav runa,
un es negribu akcentēt Saeimas deputātu īpašo stāvokli un īpašās
tiesības būt aizsargātiem no mūsu, Latvijas, tiesas pēc mūsu
ieskatiem. Es akcentēju vēlreiz: mūsu kā likumdevēju atbildību
par to, ka mēs nostādām savas tiesas problemātiskā situācijā,
“uztaisīdami” aplamus likumus, ka tiesnesis pēc savas
revolucionārās sirdsapziņas un šķiriskās pārliecības spriež
tiesu, kā mums mācīja padomju augstskolās, kā tam ir jānotiek. Jo
likumā, kuru mēs grozām savtīgu iemeslu dēļ, lai apgrūtinātu
situāciju saviem politiskajiem oponentiem, mēs iztaisām grozījumu
likumā, kurš pēc tam vēršas arī pret mums pašiem. Tā ir viena
lieta.
Protams, tas, ka mēs regulāri grozām likumus un taisām likumus,
kuri vēršas pret vienu sabiedrības slāni, vienu šķiru, otras
šķiras interesēs ekonomiskajos jautājumos, arī šajos gadījumos
jūs neesat gribējuši uzklausīt manus argumentus. Bet es saprotu:
šķiru cīņas apstākļos, kad notiek īpašuma pārbīde, un mainoties
politiski ekonomiskajai situācijai, kad sabiedrībā ir ļoti
sakaitētas intereses, tas notiek, jo mēs pārstāvam savu vēlētāju
viedokli un intereses. Nenoliedzami!
Bet šinī gadījumā, kad mūsu likums ir pilnīgi skaidri pretrunā
Satversmē noteiktajai kārtībai un mēs paši tādu likumu esam
uztaisījuši, mums pašiem ir pienākums rūpēties, lai neviens
pilsonis – ne tikai deputāts! – nekļūtu par
“laboratorijas izmēģinājumu trusīti”...
Sēdes vadītājs.
Paldies! Laiks.
P.Simsons.
...pie kura tad mēs izmēģināsim, vai mūsu
tiesa pratīs pēc taisnības šo jautājumu izlemt.
Sēdes vadītājs.
Paulis Kļaviņš. Lūdzu!
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Protams, ka mēs
esam likuma priekšā visi vienādi, par to šaubu nav. Bet mums ir
dažādas funkcijas valstī. Mums ir tauta uzticējusi strādāt pie
likumdošanas: pie likumu korektūras, pie jaunu likumu izdošanas,
pie likumiem.
Un, kas attiecas uz Kārtības rulli, tad tas nav mūsu izgudrojums,
ka Kārtības rullī ir paredzēta iespēja kādu izdot vai neizdot
tiesāšanai. Tas nav mūsu izdomājums. To ir mūsu Satversmes tēvi
jau paredzējuši, ka tāda iespēja ir.
Nav rajona tiesa augstāka par parlamentu. Nav. Mēs ieceļam
tiesnešus, un mēs atceļam tiesnešus no šīs vietas, no Saeimas. Un
mums ir arī sava politiskā spriestspēja. Šajā gadījumā nav
darīšana ar gluži juridisku jautājumu, šī ir ētiski politiska
lieta, ko vērš pret Ulmi.
Un es kā deputāts jūtu nepieciešamību viņu šajā gadījumā
aizstāvēt un noraidīt tādu priekšlikumu – izdot viņu
tiesāšanai. Tas ir pret manu un, es ticu, arī pret manu vēlētāju,
kas par mani balsoja, gribu. Ja es to pieļautu. Un, ja man šī
iespēja ir dota – nepieļaut un neizdot tiesāšanai, tad es to
darīšu.
Aicinu savus kolēģus sekot manam paraugam un šajā gadījumā
noraidīt komisijas priekšlikumu – izdot Arvīdu Ulmi
tiesai!
Sēdes vadītājs.
Liene Liepiņa – otro reizi. Lūdzu!
L.Liepiņa (JL).
Jā. Godājamie kolēģi! Iznāk tā, ka
tiešām man ir jādiskutē ne tikai ar savu kolēģi, bet arī ar tēvu
vēl.
Protams, parlaments ir augstāks par rajonu tiesām un par ... un
tā tālāk. Es arī piekrītu Simsona kungam. Mēs paši tos likumus
veidojam. Bet tad nodarbosimies ar to! Veidosim likumus, pētīsim
tiesnešus, kurus mēs ieceļam. Mēs šodien pat iecēlām tiesnešus.
Es varu godīgi par sevi teikt: es nezinu, kas tie ir par
cilvēkiem. Es nezinu, vai viņi lems tā, kā mums pēc mūsu ētiskiem
principiem liekas, ka vajag lemt. Neskatoties uz to, es domāju,
ka mūsu tiesas kopumā nav tik ļoti trakas, ka tās vienmēr lemj
nepareizi. Bet, ja mēs gribam tiesisku valsti, mēs gribam, ka pēc
likuma izturas un ka mums ir tiesas, kas tiesā pēc likuma, tad
mums pašiem ir jāpakļaujas šim principam. Mēs nevaram tikai
tāpēc, ka mēs esam deputāti, teikt: “Mēs nepakļausimies!”
Es arī esmu bijusi viena no tiem cilvēkiem, kas domā, ka likums
kā tāds nav pats augstākais. Bet vienkārši administratīvos
gadījumos, kur jautājums ir, vai mēs esam kaut kas labāks nekā
citi (un tas man liekas, šeit ir tas jautājums), tad man
vienkārši jāsaka: mēs neesam, mēs nevaram pacelties pār citiem
cilvēkiem. Jebkurš cits tiktu vienkārši tiesāts. Tur nebūtu...
mēs vispār par to nedomātu, ja citam cilvēkam būtu šāda lieta.
Bet tikai tāpēc, ka deputātam ir, mēs diskutējam ilgi un gari, un
plaši.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dobelis – otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es varu tikai
vēl vienu reizi aicināt visus padomāt, ka ir likums uzrakstīts un
pēc tam šis likums ir jāpiemēro. Un ir šis likuma gars, un ir šis
likuma burts.
Vai tiešām vēl vienu reizi jāatkārto par to, ka ir vieni, kas
likumu pasniedz no vienas puses, un ir citi, kas meklē likumā
citas lietas. Nedrīkstam mēs, Saeimas deputāti, akli skatīties uz
likumu. Tas ir neiespējami! Paņemiet paši savu dzīvi, un
konstatēsiet, cik reizes jums nav bijis jādomā, vai es tiešām
daru visu pareizi?
Un šeit ir ļoti būtiski uzsvērt, ka Arvīda Ulmes rīkotais
sabiedriskais pasākums neradīja draudus sabiedrības drošībai. Arī
mērķis bija cēls. Var būt, ka pat Arvīdam sāp tas viss, kas
notika vecpilsētā. Tas bija nožēlojami! Vai tiešām mums tas nav
jāatceras? Un Arvīds protestēja pret to. Un tāpēc mūsu šodienas
balsojums skaidri parādīs, vai mēs dodam iespējas saviem kolēģiem
būt aktīviem un aizstāvēt morālās vērtības, aizstāvēt to, kas
mums ir ļoti vajadzīgs, vai arī mēs akli paskatīsimies, kā te
viens speciālists pēdiņās teica par to vienu likumu un vienu
taisnību.
Lūk! Te ir tā būtiskā izšķiršanās. Un tāpēc es aicinu neizdot
Arvīdu!
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Godājamie kolēģi! Nākamajā nedēļā mēs, starp
citu, arī laikam lemsim par Cilvēktiesību aizsardzības biroja
vadītāju. Cik es zinu, tad šim amatam ir ieteikts “izcilais”
cilvēktiesību aizstāvis, starptautiski pazīstamais Nils
Muižnieks, kuru ir ieteicis tikpat “izcils” Tautas partijas
cilvēktiesību aizstāvis Artis Pabriks, kas pats kādreiz strādāja
Etnisko studiju centrā. Nu, tad palasīsim, ko tad šis izcilais
cilvēktiesību aizstāvis Nils Muižnieks darītu šajā gadījumā: vai
viņš rīkotos tiesiski, kā te Tautas partijas un “Latvijas ceļa”
izcilais domātājs Ābiķis mums mācīja, vai politiski.
Uz jautājumu, kāpēc okupantu avīzes žurnālists, pret kuru ir
ierosināta krimināllieta, var nākt Saeimā, Muižnieks atbild:
tāpēc, ka nav tiesas sprieduma, kas to aizliedz. Uz jautājumu,
kāpēc Latvijas žurnālisti nevar nākt Saeimā, Muižnieks saka, ka
tas ir pareizs politisks lēmums.
Es domāju, ka mums ir jāmācās no šī “izcilā” cilvēktiesību
aizstāvja Muižnieka un arī šinī gadījumā ir jāsaprot, ka
politisks lēmums ir acīmredzot svarīgāks par citu lēmumu.
Runājot par tiesu sistēmu. Es domāju, ka Latvijā, kamēr nav
likvidētas okupācijas sekas, Saeimai tomēr vairāk ir jāorientējas
uz politiskiem lēmumiem.
Es gribētu pateikt vēl vienu piemēru. Ir prokuratūrā mums tāda
Garanča, kura ierosina krimināllietu pret žurnālistu par vārdiem,
ka, tā kā Latvijā nav likvidētas okupācijas sekas, tad okupantu
lielais skaits galvaspilsētā neļauj risināt sociālos
jautājumus.
Tātad prokurore, kura nav lasījusi Latvijas Saeimas dokumentus
par to, ka jāveicina repatriācija, ka jānoslēdz līgumi ar citām
valstīm, ka jālūdz starptautiska palīdzība šo cilvēku, teiksim,
jautājuma atrisināšanai, ierosina krimināllietu par to, ka
žurnālists lieto tos pašus teicienus, kas ir Saeimas likumdošanas
aktos.
Tātad, ņemot vērā šo situāciju, es aicinu vēlreiz nobalsot pret
šo Ulmes kunga izdošanu. Paldies par uzmanību!
Un sekot tiešām Muižnieka kungam un mācīties, kā jautājumi ir
jārisina politiski. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Guntis Bērziņš. Lūdzu!
G.Bērziņš (JL).
Cienītie kolēģi! Man jāsaka, ka es
esmu ļoti pārsteigts par to, kas šeit šodien notiek Saeimā.
Mēs šodien Saeimā nevis darām to, kas Saeimai jādara, bet mēs
faktiski šeit rīkojam tiesu. Mēs debatējam, vai Arvīds Ulme ir
vainīgs, vai nav vainīgs. Bet, kolēģi! Tas taču nav mūsu
uzdevums – tēlot šādu situāciju!
Mūsu uzdevums ir piekrist, ka Arvīdu Ulmi vajag nodot tai
instancei, kurai vajag šo jautājumu izlemt, – tā ir Latvijas
Republikas tiesa. Un mani pārsteidz tie argumenti, piemēram... es
te dzirdu argumentus no Ozoliņa kunga, ka nevajadzētu izdot
tiesai, jo mēs taču nevaram uzticēties Latvijas tiesām. Nu,
tiešām, kolēģi, vai tas ir tas, ko mēs šeit domājam, ka mēs
Latvijas tiesām nevaram uzticēties?
Un, ja mēs tā domājam, vai tad mēs tikai aizsargājam deputātu? Kā
tad ir ar visiem tiem citiem cilvēkiem, kas tiek tiesāti Latvijas
tiesās? Ko tad mēs sakām par viņu tiesībām?
Es arī dzirdu argumentus, it kā likumi neesot pilnīgi. Kolēģi, tā
taču ir mūsu atbildība tad, ja likumi nav pareizi, ja likumi nav
pilnīgi. Mūsu atbildība ir tos labot.
Kolēģi! Es tiešām aicinu jūs... Darīsim to, ko mums šeit šodien
vajag darīt, atļausim šo jautājumu izšķirt tiesai un nevis
izšķirsim to šeit un izliksimies, it kā mēs paši būtu
tiesā.
Tādēļ es aicinu jūs piekrist izdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai, un lai
tiesa šo jautājumu spriež taisnīgi. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs – otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Kolēģi! Ļoti īsi. Es gan biju
šajā situācijā, kad es pieteicu Rīgas domē miermīlīgu sapulci ar
termiņa nokavējumu. Un vienīgais atteikuma iemesls bija termiņa
nokavējums. Un es vinnēju tiesas prāvā. Un saskaņā ar to ir
acīmredzams, ka Ulmes kungs nav vainīgs un Satversme un likums ir
viņa pusē.
Bet es tikai gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka tiesas prāva
ilga vairāk nekā gadu un bija septiņas tiesas sēdes. Un, ja jūs
gribat taupīt mūsu vēlētāju, nodokļu maksātāju, naudu, kas maksā
arī mūsu, deputātu, algas, tad es lūdzu nepakļaut Ulmes kungu
šādai tiesas procedūrai, jo neko jaunu mēs neatklājam. Precedents
jau bija, ka šādā situācijā Rīgas domei nav pamata atteikties
saskaņot pasākumu. Un saskaņā ar to es aicinu atzīt šo faktu un
neatbalstīt Ulmes kunga izdošanu tiesai, jo neko jaunu mēs tiesas
prāvā neatklāsim.
Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītājs.
Deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Lūdzu!
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Godājamo sēdes vadītāj un
mīļie mani deputāti! Es esmu redzējusi tos vēsturiskos kadrus
filmā, dokumentālā filmā, ko, starp citu, “Jaunais laiks” ir
veidojis, un jūs drīz vien redzēsiet, trīs stundu garumā, tikai
no dokumentiem un no arhīva, kur mūsu bijušais prezidents saka
šos vēsturiskos vārdus: “Viens likums un viena taisnība visiem.”
Viņš to ģeniāli pasaka, viņš... Es jums varētu attēlot, kā
aktrise būdama, kā viņš to spoži... Tad, kad es tos redzēju, es
domāju: man neizsitīs, man neviens cilvēks nemūžam neizsitīs no
atmiņas un no mana emocionālā... Kā es tos uztvēru, manās
emocijās, manā prātā un manās sajūtās tie būs mūžīgi. Un es esmu
kā svētumu un dārgumu to pieņēmusi. Un es esmu šeit jau – kā
tas iznāk? – četros... ceturtais gads, ja, piedzīvojusi, ka
mēs esam pārkāpuši šos principus. Un es gribētu teikt. Mīļie
draugi! Mīļais, dārgais Arvīd Ulme! Es tevi cienu un es tevi mīlu
ļoti daudz! Bet es gribu, lai tu aizietu tiesā, lai tu
nespekulētu ar mūsu te imunitāti, ka mēs varam dot tev, nedot,
bet tā kā citi visi pelnījuši. Un nedari tā, kā viens cits
varbūt, otrs nav darījis šeit pat mūsu telpās, un aizietu un
godīgi tiesai pateiktu: “Tiesājiet mani! Es esmu lepns! Tā ir
mana politiskā un cilvēciskā pārliecība! Es par to stāvu un
krītu! Tā es domāju!”
Un tad tauta un tiesa, un mēs visi tavā priekšā nolieksim
galvu.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies! Paulis Kļaviņš. Otro reizi.
P.Kļaviņš (JL).
Jā, tā ir Arvīda Ulmes iespēja,
priekšrocība, varam arī teikt, ka viņš pats dodas uz šo tiesu un
saka: “Labi! Es atbildēšu!” To viņš var darīt. Bet, mīļie draugi,
ja mums Kārtības rullī ir paredzēta šāda lieta – balsot par
izdošanu vai neizdošanu –, tad es tikai ierosinu vienu: tūlīt
veidosim tā savu Kārtības rulli, ka tas tiek svītrots. Kāda jēga
ir šim punktam? Kāda jēga, ja mēs, tagad to izmantodami...
protams, ka tas ir mūsu lēmums. Varbūt nav juridisks, varbūt ir
politisks, varbūt ir ētisks – abi divi kopā... Bet, ja tas
ir paredzēts, ka mēs to varam darīt, tad mēs tagad būsim negodīgi
un beztiesiski, ja izmantosim to, kas ir mūsu tiesības, mūsu
Saeimas Kārtības rullī. Nu tad svītrosim ārā, un cauri! Un katrā
gadījumā katrs deputāts, ieskaitot Valsts prezidentu un Ministru
prezidentu, ir atbildīgs, un nekāda imunitāte viņu nesargā.
Tomēr bija kaut kāda doma, kad deputātiem ielika šo imunitāti,
lai būtu sava veida brīvība, lai cilvēks nebūtu spiests tādēļ
ierobežoties ar savas domas pārstāvēšanu sabiedrībā. Un mēs to
izmantojam. Nu, labi, izmantosim, kā katrs to personiski
saprotam! Bet es nedomāju, ka tādēļ likumu jeb tiesību normas,
jeb tiesību filozofiju negodāju, ja es šajā gadījumā balsoju pret
viņa izdošanu tiesāšanai.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par
piekrišanu 8.Saeimas deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie
administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā
norādīto pārkāpumu”! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret –
44, atturas – 11. Lēmums nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie
administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu
komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija
izskatīja Ceļu policijas iesniegumu un protokolu par Saeimas
deputāta Edgara Jaunupa izdarīto administratīvo pārkāpumu.
Komisija nolēma atbalstīt Jaunupa saukšanu pie administratīvās
atbildības un lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Edgars Jaunups. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Es sākšu ar to, ka
es lūdzu šodien atbalstīt Saeimas sēdei sagatavoto lēmuma
projektu un ļaut mani administratīvi sodīt.
Un, ja drīkstētu, es lūgtu vēl pāris minūtes, lai teiktu pāris
vārdus. Es vakar pašā vakarā pārdomāju, ko es šodien vēlos jums
teikt, un tāpēc uzrakstīju to te uz lapas. Ņemot vērā, ka es esmu
uztraucies, es to nolasīšu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš:
“Tiešām?”)
Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka politiku
nevar savienot ar ētiku. Un tajā pašā laikā labas un pareizas
rīcības mēraukla bieži vien ir vidusmēra pilsoņa priekšstats,
nevis ievēlētas amatpersonas nolūks. Nepietiek būt pārliecinātam,
ka esam rīkojušies likumīgi vai ētiski, vai tāds ir bijis mūsu
nodoms. Sabiedrībai, protams, nedrīkst būt šaubu par to. Visi
esam līdzvērtīgi, jo bez tautas morālā atbalsta mēs, protams,
esam nekas.
Kandidējot 8.Saeimas vēlēšanās, es apņēmos kalpot Latvijas
sabiedrībai un valstij godīgi, atklāti un pēc labākās
sirdsapziņas. Savā darbībā es apņēmos ievērot likumus, ētikas un
kristīgās vērtības. Es solīju būt uzticīgs solītajam un par to
atbildu gan savas partijas vēlētāju, gan visas sabiedrības, gan
savu draugu, paziņu, gan arī visu jūsu – kolēģu priekšā. Bet
pats svarīgākais – es par to atbildu arī savā priekšā. Un
pie tam efektīvākais kontrolieris ir pat nevis sabiedriskā doma,
bet gan sirdsapziņa.
Es tiešām vēlos, lai amatpersonu ētika Latvijā nebūtu tikai
rītdienas jautājums. Tās principi ierindojas ļoti augsti manā
vērtību sistēmā, un es nevaru un nevēlos savādāk. Politiķiem ir
pieturas punkti, pēc kuriem izvērtēt savu rīcību. Man ir ļoti
svarīgi ar savu izturēšanos un attieksmi vairot cilvēku cieņu,
darīt godu politiskajai partijai, kuru es pārstāvu, darīt godu,
kolēģi, jums, ar kuriem es kopā strādāju, un, protams, arī
ieņemamajam amatam.
Jā, katrs no mums kļūdās. Un par to ir jāprot uzņemties
atbildību. Un bieži vien politiķim nepietiek ar to, ka viņš
vienkārši atzīst kļūdas. Kā māca viena tautas paruna: “Tikums
nozīmē vīrišķību, karavīra drosmi un prātu.” Nevis turēties pie
krēsla, bet pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai ir īstā
vērtība.
Lai uzticamība politikā nebūtu tikai vēlamība, par savu rīcību ir
jāatbild.
Pirmkārt, es šodien vēlos atvainoties. Atvainoties visai
sabiedrībai, savas frakcijas biedriem, jums, kolēģi! Katram no
saviem draugiem un paziņām. Es apzinos un atzīstu, es uzņemos
atbildību par savu rīcību un labošu to.
Mani vārdi nav tikai tukša skaņa. Man ir svarīgi saglabāt cieņu
jūsu priekšā. Bet, pats svarīgākais, man ir svarīgi saglabāt
cieņu savā priekšā.
Ar morāli ir jārēķinās vairāk, ne tikai lai nezaudētu reputāciju
un varu. To, kas ir pareizi, nosaka sirdsapziņa.
Es šodien atkāpjos no Saeimas deputāta amata.
Sēdes vadītāja kungs, kolēģi! Man tiešām bija patiess prieks ar
jums kopā šos gadus strādāt.
Paldies!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: piekrist 8.Saeimas
deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie administratīvās atbildības
par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu
rezultātu!
Par – 76, pret – 1, atturas – 5. Lēmums
pieņemts.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas
kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir saņemts deputātu
Urbanovičva, Klementjeva, Orlova, Ribakova, Cileviča jautājums
par disciplinārlietas ierosināšanu pret Iekšlietu ministrijas
valsts sekretāru J.Rekšņu un viņa atstādināšanu no amata.
Jautājumu nododam iekšlietu ministram.
Vārds paziņojumam deputātam Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamie Tautsaimniecības
komisijas locekļi! Lūdzu uz sanāksmi šeit pat Dzeltenajā zālē!
Tūlīt pēc reģistrācijas nolasīšanas!
Sēdes vadītājs.
Leopoldam Ozoliņam.
L.Ozoliņš (ZZS).
Lūdzu Ārlietu komisijas locekļus pēc
sēdes Ārlietu komisijas telpās uz nelielu sēdi. Ļoti svarīgi
jautājumi. Nebūs slepena, nebūs slēgtā sēde.
Sēdes vadītājs.
Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisiju pulcēties 10.45. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Šodien 60 gadu jubilejā mēs sveicam mūsu kolēģi
Jāni Estu!
(Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Marekam
Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi no Juridiskās komisijas! Mums
ir komisijas sēde – jāapstiprina tiesneši.
Sēdes vadītājs.
Saeimas sekretāra biedrei Rībenas
kundzei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie
kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene,
Juris Dalbiņš, Uldis Mārtiņš Klauss, Vitālijs Orlovs, Plinera
kungs arī ir.... Madars Lasmanis... arī ir... Anita Kalniņa...
arī ir... Atis Slakteris, manuprāt, arī ir... Atis Slakteris,
Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda
Ūdre.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.
Darba kārtības nākamais jautājums – pieprasījums, Saeimas
deputātu Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova,
Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva,
Aleksandra Golobuva, Igora Solovjova, Martijana Bekasova un
Sergeja Fjodorova pieprasījums Ministru prezidentam Aigaram
Kalvītim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās
telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā
dzīvojamā mājā”.
Vispirms dodam vārdu pieprasījuma
pirmajam parakstītājam pieprasījuma motivācijai. Trīs minūtes.
Lūdzu, Sokolovska kungs!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Pagājušā gada
decembrī mēs pieņēmām grozījumus likumos “Par dzīvojamo telpu
īri” un “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”. Pieņemot
grozījumus, Saeima vienlaikus uzlika Ministru kabinetam pienākumu
pieņemt normatīvos aktus, kuru mērķis būtu kaut vai daļēji
atvieglot denacionalizēto māju īrnieku stāvokli.
Bet ko mēs redzam? No četriem tādiem pienākumiem – kāds ir
rezultāts?
Tātad viens... Tātad Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti ar
divu mēnešu nokavējumu. Otrs moments – piecu nedēļu
nokavējumu. Trešais – ar pusotra mēneša nokavējumu, bet
darbs pie programmas denacionalizēto namu īrnieku atbalstam,
kurai bija jābūt izstrādātai līdz 1.jūlijam, vispār nav
sākts.
Un tāpēc mēs gribam zināt: kas ir atbildīgs par šo situāciju? Ko
Ministru kabinets plāno izdarīt, lai tomēr pieņemtu, izstrādātu
šo programmu, lai pirms jaunā gada mums būtu visi normatīvie
akti, visa programma, lai mēs varētu pieņemt grozījumus budžetā
un ar jauno gadu tomēr uzsākt šo programmu?
Godātie kolēģi! Divpadsmit gadus Saeima diemžēl nerisināja šos
jautājumus. Mums ir unikāla iespēja tomēr to izdarīt. Pretējā
gadījumā mums draud diezgan nopietna sociālā katastrofa tieši
šajā jomā, kad denacionalizēto namu īrnieki tika izlikti no
saviem dzīvokļiem, bet nekādas programmas nebūs, nekāda
finansējuma nebūs. Un tad mēs plātīsim rokas un brīnīsimies: kā
tāda situācija varēja rasties? Un tāpēc mēs gribam steidzīgi
aicināt Ministru prezidentu, lai viņš atbildētu uz mūsu
jautājumiem. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Tālāk mums ir jālemj par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Vai
kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Nevēlas? Lūdzu
zvanu! Balsosim par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu! Lūdzu
rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – 3.
Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tas tiek nodots
Pieprasījumu komisijai.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Godātais Prezidij! Cienītie
kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Juridiskā komisija kopumā
saņēma 91 priekšlikumu.
1.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kampara un deputāta
Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret –
2, atturas – 4. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk,
lūdzu.
V.Stepaņenko.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu!
Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par 2. – deputāta
Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 1,
pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav guvis
atbalstu.
V.Stepaņenko.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
5. un 6.priekšlikums. Nav atbalstīti.
(Starpsauciens: “Balsot par 5.!”)
Sēdes
vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 2,
atturas – 1. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk!
V.Stepaņenko.
Līdz ar to tad 6., 7. un 8.priekšlikums nav balsojami.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
9.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. –
komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
14.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Juridiskā biroja
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 62,
atturas – 4. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
16. un 17.priekšlikums. Atbalstīti daļēji un iekļauti
18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa
balsojumu par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par
16. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 5, pret – 57, atturas – 17. Priekšlikums
noraidīts.
V.Stepaņenko.
17. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 18.priekšlikumā. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Kampara un deputāta
Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret –
14, atturas – 10. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
18.priekšlikums. Atbalstīts. Bet mēs jau nobalsojām par
16....
Sēdes vadītājs.
Tālāk!
V.Stepaņenko.
19.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
21.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
23., 24., 25., 26., 27. un 28.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
29.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
30.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
31., 32., 33., 34., 35. un 36.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
Tāpat 37., 38., 39. un 40.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
41.un 42. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
43.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – deputāta Tolmačova
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 56,
atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
44.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputāta Tolmačova
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 56,
atturas – 2. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
V.Stepaņenko.
45.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – Juridiskā biroja
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 52,
atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
V.Stepaņenko.
46. un 47. – Juridiskā biroja priekšlikumi.
Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
48.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts
50.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes
vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – Juridiskā biroja
priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 5, atturas – 54.
Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
49.priekšlikums – deputātu Kampara un Segliņa. Atbalstīts
daļēji.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 49.priekšlikumu. Artis Kampars. Lūdzu!
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Ar šo Administratīvo
pārkāpumu kodeksa likumu skatīšanu mēs tiešām skatām ļoti būtisku
jautājumu Latvijas sadzīvē, par ko runā gan preses slejās, gan no
televizoru ekrāniem, gan arī sabiedrībā. Un mēs visi zinām, kā tā
ir problēma, ko izraisa dzēruši autovadītāji pie stūres.
Mēs visi to atzīstam par problēmu, tikai nezin kādu iemeslu dēļ
risinājumā ne vienmēr mums ir vienprātība.
Šajā priekšlikumā un arī dažos pārējos es kopā ar Segliņa kungu,
kurš ir Juridiskās komisijas vadītājs, esam izdomājuši tādu
metodi, kura, mūsuprāt, pilnīgi atrisinātu šo problēmu. Varbūt ne
pilnīgi, bet noteikti jau būtiski atrisinātu, un to ir
pierādījušas citas valstis.
Mēs zinām, ka dzērāji pie stūres – tā ir traģēdija daudzām
ģimenēm, ka tie ir saberzti, salauzti likteņi Latvijas
sabiedrībā, un nez kāpēc jau 15 gadus mēs tikai par to runājam,
bet būtiska problēmu risinājuma nav.
Šis priekšlikums saka, ka, ja cilvēks ir sēdies pie stūres
dzērumā, lai gan viņam ir tiesības, tad mēs tikai no viņa prasām
naudas sodus, protams, atņemot arī tiesības. Statistika rāda to,
ka šie naudas sodi ne vienmēr tiek maksāti, un līdz ar to šie
dzērāji pie stūres bieži vien izvairās no tās tiešām objektīvās
atbildības un soda, ko viņiem vajadzētu saņemt par šādu milzīgu
likuma pārkāpumu.
Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša... Šā un vēl dažu nākamo.
Ka pat tad, ja cilvēkam ir tiesības un viņš ir lielā dzēruma
pakāpē, tas ir, ar dzēruma pakāpi virs 1 promiles, papildus
visiem sodiem, ko šobrīd paredz likums, tas ir, naudas sods, un
tiesību atņemšana, mēs ierosinām arī administratīvo arestu no 5
līdz 10 un no 10 līdz 15 dienām gadījumā, ja promiļu skaits ir
virs 1,5 promilēm.
Kāpēc šāds it kā bargs sods? Mani par to pārliecināja Eiropas
pieredze, ko es pētīju tiešām ļoti uzmanīgi un ļoti
skrupulozi.
Tātad šobrīd visās, uzsveru, Eiropas valstīs par braukšanu
dzērumā ir cietumsods. Reāls cietumsods jau par pirmo reizi,
atkarībā no valsts ir dažādi bargumi, bet cietumsodi ir visur, un
tie reāli tiek izmantoti.
Un vēl vairāk. Ja atceraties, tad 1995. gadā mūsu kaimiņvalsts
Igaunija principā ar šādu sodu ieviešanu vienā pusgada vai gada
laikā atrisināja šo problēmu. Lai gan jāatzīst, ka šeit roku rokā
iet divas lietas: viena ir Ceļu policijas darbs, kur pārkāpējs ir
pilnīgi pārliecināts, ka viņam neizdosies atpirkties nekādā
veidā, plus viņš nekādā gadījumā nevēlās nokļūt aiz reālām
restēm. Reālas restes, tas ir tiešām reāls sods, ko sajutīs katrs
dzērājs pie stūres.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus un šo ideju,
lai mēs jebkuru šādu pārkāpēju, kas, manuprāt, ir tiešām
krimināls pārkāpums, sodītu jau pirmajā reizē un lai šis
pārkāpējs sajustu reālu sodu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
V.Stepaņenko.
Jā. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka 49.priekšlikumā
tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā, kur
ir precizēts tikai soda apmērs. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputātu Kampara un deputāta
Segliņa priekšlikumu... Lūdzu atsaukt balsojuma režīmu!
Ieslēgt mikrofonu deputātam Kamparam. Lūdzu!
A.Kampars (JL).
Es gribēju vēl otrreiz pieteikties
debatēs.
Sēdes vadītājs.
Debates ir slēgtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par
49. – deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu.
Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 13 atturas – 20.
Priekšlikums ir guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
Līdz ar to 50. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un
iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
52. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti... Lūdzu, atklājam debates par 52.priekšlikumu. Mareks
Segliņš. Lūdzu! Nevēlaties debatēt? Vai kāds uztur balsojumu par
52.priekšlikumu? Nē?
Tātad tiek atbalstīts Juridiskās komisijas viedoklis par 51., 52.
un 53.priekšlikumu.
V.Stepaņenko.
54. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Mareks
Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Nu šeit Kampara kungs
jau minēja, un droši vien nav vērts atgriezties pie tā, pie
sliktās situācijas uz ceļiem, kas Latvijā gan nav pati sliktākā
Eiropā, tā ir otrā vietā Eiropā – aiz Portugāles. Un
patiešām tā statistika, ko dod Ceļu policija... Es jums vienkārši
nosaukšu dažus skaitļus, kas attiecas uz šīgada pirmajiem
septiņiem mēnešiem, kad par auto vadīšanu dzērumā vai narkotisko
vielu iespaidā bija pieķerti 8042 braucēji, par transportlīdzekļa
vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu
vielu ietekmē un bez tiesībām bija aizturēti 3292. Tad
padomājiet, patiešām, kas tie ir par tūkstošiem, kas mums braukā
pa ceļiem dzerdami!
Un pirmajā brīdī, dabīgi, likās, ka varbūt kaut kā policija pie
tā ir vainīga un ka policija varbūt vāji strādā un nenodod tiesām
šīs lietas. Bet, paskatoties savukārt atkal tiesu praksi, mēs
redzam, ka diemžēl tā tiesu prakse ir bijusi ļoti liberāla šajos
gadījumos, kad no visiem tiesā nodotiem šiem dzērājiem pie stūres
(un policija ir diezgan raiti nogādājusi šīs lietas prokuratūrā
un nodevusi) tikai seši procenti ir saņēmuši cietumsodu.
Tātad līdz ar to mēs varam secināt, ka arī pie pašreizējās
likumdošanas – arī pie pašreizējās likumdošanas! – šī
soda bardzība nestrādā. Un acīmredzot tas ir tāpēc, ka sabiedrībā
ir izveidojies tāds priekšstats, ka braukt dzērumā pie stūres vai
narkotisko vielu reibumā tāds šausmīgi liels pārkāpums nav.
Līdz ar to Tautas partija ir par daudz bargākiem sodiem un par
to, lai šis sods skartu tieši vainīgo personu. Un Tautas partija
uzskata, ka šis piedāvājums, kas nācis no Satiksmes ministrijas,
ir atbalstāms tajā ziņā, ka vajag piemērot konfiskāciju, bet cits
tiesiskais risinājums: nevis Administratīvā kodeksa kārtībā, bet
Kriminālprocesa kārtībā krimināllietā un ar tiesas spriedumu. Jo,
mūsuprāt, nav tik svarīgi cīnīties ar mašīnām un tagad 5000
mašīnas gadā kaut kur kraut kaudzē, sargāt, rīkot izsoles, likt
sludinājumus, bet vissvarīgākais būtu tieši piemērot
kriminālatbildību vainīgām personām. Un mēs piedāvājam, un mēs
šodien skatīsim 26.darba kārtības punktu, iestrādāt
Krimināllikumā jaunu soda sastāvu 262.pantā, kas paredzēs, ka
tad, ja cilvēks ir braucis dzēris un bez tiesībām, viņam ir
piemērojams cietumsods un kā papildsods ir iespējama arī mantas
konfiskācija.
Es jums īsi raksturošu dažus piemērus, kāpēc... mašīnas
konfiskāciju... kāpēc tas ir vajadzīgs. Jo tas, ko piedāvā
Satiksmes ministrija... Un labi, ka Šlesera kungs ir enerģisks,
un apsveicama ir jūsu enerģija, bet mazlietiņ gribētos to
precizēt un novirzīt pa pareizām tiesiskām sliedēm... Piemēram,
līzinga mašīnas, ko mēs visi zinām (var jau runāt par to, ka tas
varbūt būs viens gadījums no tūkstoša), bet šīs līzinga mašīnas
pieder bankai. Un, ja kāds ir braucis ar šo mašīnu – bez
tiesībām un dzēris –, kāpēc ir jācieš bankai? Var jau teikt, ka
tas cilvēks pēc tam atmaksās. Bet ja šim cilvēkam nebūs
naudas?
Zemnieku saimniecība. Šobrīd kāds no strādniekiem, kam nav
uzticēts šis traktors, paņem un brauc ar šo mašīnu. Tā tiek
uzreiz konfiscēta pašreizējā piedāvājumā. Kāpēc ir jācieš
zemnieku saimniecības īpašniekam?
Manuprāt, vienmēr ir jāsoda tieši vainīgais cilvēks, un viņam ir
jāsaņem bargs sods.
Un otrā, ļoti svarīgā lieta. Ir tikai trīs valstis Eiropā, kur
nav paredzēta kriminālatbildība jau par pirmo reizi braukšanu
dzērumā. Mums šobrīd Krimināllikums paredz kriminālatbildību par
atkārtotu braukšanu dzērumā gada laikā. Mēs uzskatām, Tautas
partija, ka ir jāmaina šis likums un jāparedz kriminālatbildība
jau par pirmo reizi braukšanu dzērumā. Nav pašmērķis visus salikt
cietumā, bet kriminālsods ir arī naudas sods, kriminālsods ir arī
piespiedu darbi. Un cilvēkam, kad viņš būs krimināli sodīts,
tomēr tā tālākā dzīve ir tādās krāsās, ka, es domāju, braukšana
pie stūres... būs ļoti jāpārdzīvo, pirms to darīs.
Līdz ar to īsumā mūsu piedāvājums ir tāds: nevis administratīvā
kārtībā un policists kaut kur uz ceļa, bet kriminālprocesa
kārtībā, kriminālsods un ar tiesas lēmumu šī pati konfiskācija.
Transporta līdzekļa konfiskācija. Jā.
Sēdes vadītājs.
Ainārs Šlesers – satiksmes ministrs.
A.Šlesers (satiksmes ministrs).
Labdien, godājamie
deputāti! Principā pēc tā, ko teica Segliņa kungs, mēs varētu
vienkārši balsot. Bet diemžēl es esmu spiests šoreiz nepiekrist
Segliņa kungam, neskatoties uz to, ka viņa nodomi ir ļoti cēli un
arī pareizi, iespējams, bet diemžēl mēs redzam to reālo
situāciju, kas ir saistīta ar tiesvedības procesiem pēdējā laikā,
kas ierāda pilnīgi pretējo. Cilvēki, kas dzērumā brauc ar
automašīnu, nobrauc cilvēku, nevis vienkārši dzērumā sēž pie
stūres, tiek attaisnoti. Maksimālais sods, ko viņi saņem, ir
nosacīts sods.
Augsta amatpersona Jūrmalā nesen jau kuro reizi tiek pieķerta,
braucot dzērumā. Mēs nevaram notiesāt! Tagad vēlamies šos
cilvēkus ņemt un tiesāt tagad ilgtermiņā. Bet es gribētu
teikt – kur ir pati problēma? Problēma ir saistīta ar to, ka
uz mūsu ceļiem iet bojā nevainīgi cilvēki. Mēs redzam, ka
jaunieši sametas pa 50, pa 100 latiem, nopērk kādas automašīnas
un braukā. Tiesību nevienam no viņiem nav. Sodi tiek likti
daudzkārtīgi. Pat ir bijuši gadījumi, kur vairāk nekā 10 reizes
ir sodīts kāds autobraucējs, bet diemžēl tas sods tiek uzkrāts
daudzu tūkstošu apmērā, un viņš to nekad nenomaksās.
Redziet, automašīna joprojām ir un paliek šis noziedzīgais
ierocis, ar kuru tiek nogalināts cilvēks. Un tad, kad kāds
cilvēks tiek nogalināts, tad tiek pievērsta lielāka
uzmanība.
Pirms kāda laika bija konkrēts gadījums, kad cilvēks, kā teikt,
izdarījis noziegumu, nobraucis otru cilvēku, pēc kāda laika viņu
atbrīvoja, viņš atkal dzērumā sēžas pie stūres un atkal izdara
noziegumu.
Šādas lietas notiek. Un šodien es negribētu varbūt emocionāli
izvērtēt katru gadījumu, bet tā pamatproblēma ir tāda. Es
uzskatu, ka šajā gadījumā ir nepieciešams ātrs rīcības plāns,
tas, ka tiek piedāvāts šodien konkrētajā likumprojekta
izskatīšanā. Un es domāju, ka tieši Satiksmes ministrijas
izstrādātais modelis par to, ka mēs varam konfiscēt automašīnu,
lielā mērā tomēr risina problēmu, jo tā automašīna, kas pieder
daudziem cilvēkiem, tā attiecīgi tiek konfiscēta.
Kāds ir mērķis? Ne jau atņemt simtiem, tūkstošiem automašīnu.
Mūsu mērķis ir panākt to, ka šīs automašīnas tomēr tiek kaut kādā
veidā vairāk pieskatītas. Tie, kas saka, ka dēli vai bērni brauc
ar mašīnām bez atļaujas un pēc tam cietīs vecāki. Es
atvainojos!
Tāpat kā likums nosaka, ka ierocis, ja kādam ir ieroča atļauja,
ir jāglabā seifā, tad arī automašīnas atslēgas nedrīkst mētāties,
jo mēs redzam, ka šodien diemžēl bezatbildība ir guvusi virsroku.
Un tieši tāpēc, es domāju, šodien mēs nevaram vilcināties. Mums
ir jāatbalsta lēmums, kurš konkrēti dod iespēju rīkoties. Un
galvenais mērķis ir, lai tie bezatbildīgie dzērāji –
noziedznieki, kas braukā ar savām automašīnām, lai viņi saprastu,
ka vienīgais, kas viņiem vēl ir palicis, jo sirdsapziņa un galva
jau ir sen nodzerta, ir mašīna un to viņiem atņems.
Un tieši tāpēc es aicinu šoreiz, Segliņa kungs, tomēr piekrist un
pieņemt šo ātrāko risinājumu un tomēr pieturēties pie komisijas
lēmuma! Es esmu pārliecināts, ka tas būs, kā teikt, kompromiss
arī tam, ko jūs esat teikuši. Un, ja gadījumā mums būs
nepieciešams nākotnē atgriezties pie precizēšanas, mēs to
izdarīsim.
Kas attiecas uz līzinga kompānijām, tad šajā gadījumā es gribētu
teikt, ka es kā satiksmes ministrs esmu ticies ar līzinga
kompāniju pārstāvjiem, un ir panākta vienošanās, ka CSD labāk
informēs un biežāk informēs par tiem gadījumiem, kad dzērāji tiek
pieķerti braukšanā pie stūres. Un es domāju, ka tas ir ļoti
loģisks risinājums, jo tad principā līzinga kompānijas redz. Ja
pirmajā reizē šāds cilvēks tiek noķerts, tad viņam ir iespējams
piemērot kādu sodu, atņemot automašīnu vai vienkārši laužot šo
līzinga likumu... līgumu.
Un es uzskatu, ka, ja mēs rīkosimies pretēji, tad mums būs
jāuzņemas atbildība par tiem nevainīgajiem cilvēkiem, kas ies
bojā uz mūsu ceļiem tuvākajā laikā, un mēs varēsim
attaisnoties – bet mēs taču vēlējāmies, kā labāk, mēs
gribējām, kā korektāk. Diemžēl šī situācija uz Latvijas ceļiem ir
ārkārtas, un es aicinu tomēr pieturēties pie komisijas lēmuma un
šajā gadījumā neatbalstīt Segliņa kungu, bet atbalstīt
komisiju.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Vai tas cilvēks,
kurš brauc pie stūres dzērumā ir noziedznieks? Ir! Vai, ja viņš
brauc bez tiesībām, viņš ir noziedznieks? Ir. Vai mēs varam
uzticēties saviem ierēdņiem, kuri Administratīvā kodeksa kārtībā
atņems kaut kādu mantu cilvēkam, to mantu, kuru viņam garantē
mūsu Satversme? Atņemt bez tiesas lēmuma.
Man vispār nav uzticības ierēdņiem, jo viņi dažreiz nedara pat
to, ko viņiem vajag darīt. Un man ir liela pārliecība, ka tāpat
kā pašreiz tās lepnās, lielās mašīnas, kur varbūt daži brauc arī
reibumā, tāpat arī brauks, bet viņi nemaksās uz ceļa simts latus,
bet maksās piecsimt latu skaidrā naudā, un neviena tāda mašīna
nebūs atņemta. Man ir tāda pārliecība.
Tas, no vienas puses. Bet, no otras puses. Bez tiesas lēmuma mēs
nevaram neko cilvēkam atņemt, it īpaši viņa īpašumu, kuru viņam
garantē mūsu Satversme.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Cienījamie deputāti! Mēs tikko dzirdējām
Segliņa kungu, kurš apšaubīja to Latvijas banku speciālistu
veselo saprātu, kuri izsniedz kredītus, ņem komercķīlas, aizdod
naudu un tā tālāk. Segliņa kungs, vai tad tiešām kāds izsniedzis
vai ļāvis cilvēkam līzingā pirkt mašīnu, zinot, ka šim cilvēkam
nav iespējas atmaksāt šo īpašumu? Jūs pats tam ticat, ko jūs te
runājāt? Ja viņš nevar atmaksāt automašīnas konfiskācijas
gadījumā, viņš taču nevar atmaksāt arī tad, ja šī mašīna nav
konfiscēta.
Otrs priekšlikums ir vēl smieklīgāks. Parādiet man, teiksim, kādā
veidā tiesneši konfiscēs automašīnu tiesnesim Mikam? Man liekas,
ka viņš jau ceturto reizi iemanījies iebraukt stabā vai uzbraukt
kādam cilvēkam virsū.
Un otrs precedents. Vai tad mēs malu zvejniekiem jau
nekonfiscējām mašīnas? Krimināllieta – labi, bet
administratīvā kārtībā jebkuru lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Vai
tad Latvijas tiesu sistēma kaut kādā veidā aizliedz, ja ir kādam
netaisnīgi kaut kas konfiscēts, vērsties tiesā un pēc tam šo
lēmumu pārsūdzēt?
Kādi var būt iebildumi pret šo lēmumu?
Un pēdējais. Tiem cilvēkiem, kas apšauba šo priekšlikumu. Es
aicinu, protams, arī atbalstīt komisijas lēmumu un neatbalstīt
Segliņa kungu... Tad jau jūs varat, mīļie kolēģi, paņemiet
Kalašņikova automātu no kāda sava drauga apsardzes firmā,
aizejiet uz kādu universālveikalu vai iepirkšanās centru un
pašaudiet griestos. Jums taču uzreiz to atņems un pieliks kā
konfiscētu lietai. Ar Kalašņikova automātu Latvijā varbūt
nogalina 2–3 vai 4 cilvēkus, ar automašīnām dzērumā nogalina
vairākus simtus cilvēku.
Tad kāpēc jūs vienā gadījumā uzskatāt, ka, piemēram, ierocis, ar
kuru varbūt ir nogalināts viens cilvēks, ir uzreiz jākonfiscē,
bet automašīna, ar kuru nogalina, teiksim... iebraucot pūlī, 3–4
cilvēkus, nav jākonfiscē.
Nav absolūti nekādas loģikas. Es aicinu atbalstīt komisijas
lēmumu!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tas stāvoklis,
kāds ir Latvijā šodien, ar šo braukšanu un nebraukšanu, un
uzbraukšanu, tas prasa no Saeimas būtisku iejaukšanos.
Un tagad uzstādīšu jautājumu: vai cenšanās ietupināt cietumā var
būtiski šo procesu ietekmēt? Nekādā gadījumā! Vai tas jums vēl
nav skaidrs? Būs kaut kādi kārtējie tiesas procesi, kas vilksies
gadiem. Šo tiesu procesu laikā aizturētais vazāsies pa pilsētu un
vēlvienreiz sēdīsies pie stūres – jūs viņam nevarat to
aizliegt –, vēl piecas reizes uzbrauks citiem virsū. Un tad jūs
viņu tiesāsiet otro reizi, trešo reizi un ceturto reizi, un
tiesas visu laiku nenotiks, un viņš staigās pa pilsētu. Katrā
tiesas procesā būs kārtējie advokāti – labi apmaksāti
advokāti. Apmēram tādi kā viena kundzīte, kura nupat, uzstājoties
televīzijā, skaidroja savas aizstāvamās rīcību. Šī aizstāvamā
bija uzbraukusi mazam zēnam uz gājēju pārejas. Rezultātā zēns
guva ļoti smagas traumas. Bet advokāte teica apmēram tā: “Ziniet,
viņa neredzēja to, ka šis zēns ir uz gājēju pārejas.” Nu tādā
gadījumā ļoti interesanta advokāte! Ar šādu argumentu viņa
acīmredzot arī tiesā uzstāsies.
Tiesa var izlemt, ka ir bijis vainīgs un ka nav bijis vainīgs.
Tiesa var atņemt šo automašīnu un var neatņemt. Kā jūs to
nesaprotat! Tā ir tāda ākstveidīga domāšana, es teikšu. Kas tad
ir svarīgāks? Cilvēka drošība ir vissvarīgākais! Jums tas
“dzelzis” rūp briesmīgi, ko? Nē, jums ir jādomā par cilvēku
drošību! Šitas te piedzērušais puslops, kas sēžas pie stūres, par
cilvēku viņu ir grūti nosaukt, viens pats viņš šo noziegumu veikt
nevar, viņam tas braukšanas līdzeklis ir nepieciešams. Tāpat kā
noziedzniekam, kas aplaupa banku, kaut kāds ierocis ir vajadzīgs.
Tad šis ierocis ir jāatņem! Tā jau vairs nav kaut kāda nosacīta
manta. Tas ir ierocis, ar ko tiek izdarīts noziegums.
Un šeit jau ir tā būtiskā mūsu izšķiršanās. Cik reižu nav runāts
par dažādu tiesnešu dažādu rīcību? Es neesmu no tiem cilvēkiem,
kas grib teikt, ka visi tiesneši ir slikti, un es domāju, ka
retais to teiks. Bet tiesneši ir tikpat dažādi kā visi pārējie.
Un Latvijā ir desmitiem ļoti nožēlojamu tiesas procesu. Piemēram,
atgādināšu vēl vienu reizi par to tiesu, kas Raivim Dzintaram
piesprieda diezgan pamatīgu naudas sodu praktiski par neko. Un to
pašu, kad līdzīgas tiesas attaisno slepkavas. Varbūt uzskaitīt
tos gadījumus, kad ir sabraukti cilvēki, kad ir uzbraukts uz
ietves, ir braukts piedzērušā stāvoklī? Cilvēki ir gājuši bojā,
bet vainīgie nav nevienu dienu atradušies apcietinājumā. Vai jūs
maz tādus gadījumus zināt?
Un tieši tāpēc ir būtiski jāiejaucas. Noņems to “vāģīti” viņam
nost, tad domās. Ja jūs tikai kaut kādus protokoliņus sastādīsiet
un gaidīsiet, kad nu viņu tur tiesās un kad netiesās... tas atkal
meklēs pa visiem kanāliem naudu, ar kuras palīdzību veiksmīgāk
tikt ar visiem saviem pienākumiem galā, nekas labs
nesanāks.
Mēs, “tēvzemieši”, būsim par cietu attieksmi un mēs esam par to,
ka šie līdzekļi, tā saucamie braucamie līdzekļi, ir jākonfiscē.
Un jākonfiscē tie uzreiz, tāpat kā jebkurš bīstams
ierocis...
Sēdes vadītājs.
Laiks!
Atis Slakteris. Lūdzu!
A.Slakteris (TP).
Cienījamie kolēģi! Nav grūti gara
acīm paskatīties mazliet uz priekšu. Un es redzu ainu apmēram pēc
gada. Līdz Saeimas vēlēšanām mums palicis tikai viens mēnesis, un
nāk Satiksmes ministrija ar šaušalīgu atziņu: “Ziniet, izrādās,
ka Latvijā ir n–tie pārkāpumi, simtiem, kur ir tādi pilsoņi,
kuriem konfiscēta viena mašīna, otra, trešā, un viņš vēl šodien
braukā pa ceļu, jo neviens nav vērsies pret šo konkrēto nozieguma
darītāju.” Un pašlaik tā ir tā būtība, par ko runājam. Mēs
piedāvājam, Tautas partija piedāvā daudz skarbāku
risinājumu – jau uzreiz pie pirmās reizes alkohola reibumā
pie stūres vērsties krimināltiesiski pret pārkāpēju, turklāt jums
jāsaprot, ka Latvijā ir vesela kategorija cilvēku – gan
bagātu, gan trūcīgu, kam tā mašīna ir tikai bleķu kaste, gan tam,
kas nopircis par 20 latiem to “Zaporožec” vai par 100 latiem kaut
kādu BMW. Bet varbūt kādam citam daudz dārgāks automobilis . Nu
un tad? Šodien atņēma, rīt nopērk citu un brauc tālāk!
Ir jāvēršas pret konkrēto pārkāpēju. Un tā ir saprātīga pieeja.
Nemaz nerunājot par to, ka, teiksim, tā Satiksmes ministrijas
piedāvātā versija pieļauj diezgan muļķīgus pārpratumus. Labā
griba ir saprotama. Kopā virzām šo lietu, bet ir jāsaprot, ka ir
jāsoda pārkāpējs. Skarbākajā veidā. Tādiem cilvēkiem ir vieta
cietumā. Un beigu beigās vienai daļai atturēties no tā palīdzēs
apziņa, ka viņam visa turpmākā dzīve tiks sabojāta.
Aicinu padomāt un atbalstīt Mareka Segliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Mani visvairāk šajās
Saeimas diskusijās satrauc tā liekulība, kas reizēm pavīd no šīs
diskusijas. Un kāpēc? It kā mēs esam vienoti. Mēs sakām: “Jā,
dzērājs pie stūres – noziedznieks!” Mēs sakām, ka viņš ir
bīstams sabiedrībai, mēs sakām, ka tas ir jāizskauž. Bet es
nesaprotu, kāpēc mums skaidri un gaiši nepateikt, ka šādus
dzērājus bez tiesībām pie stūres, kas nogalina, kas sabeidz,
sagandē dzīves, netiesājam un neliekam cietumos, kā to dara visas
valstis Eiropā. Visas! Es uzsveru, kolēģi!
Tie argumenti, ko savulaik runāja Lukstiņa kungs, ka Eiropā
mašīnu konfiscē, es nezinu, no kurienes bija ņemti, bet mana
informācija saka, ka vienīgā valsts Eiropā, kas konfiscē
automašīnas, ir Francija. Un to dara tikai pie atkārtota, un to
dara tikai pie letāla iznākuma. Pārējās valstis vai nu aiztur...
Es uzsveru: aiztur automašīnas uz 15 vai uz 20 dienām. Tas ir
ļoti normāli un saprātīgi, bet konfiscēšana pēc būtības rada
pilnīgi pretēju efektu, kur šis dzērājs pie stūres nesaņem
pelnīto sodu. Viņš nesēž cietumā, bet gan ņem citu mašīnu, brauc
un nogalina tālāk.
Vēl viena lieta, ko es gribu uzsvērt, šo liekulību. Es šodien ar
ļoti lielu interesi avīzē “Diena” 2.lapā lasīju Ceļu satiksmes
drošības direkcijas direktora Lukstiņa rakstu, kurā es nevienā
vārdā nedzirdēju par kādu reālu cietumsodu. Es dzirdēju reālus
situāciju aprakstus. Jā, tā ir. Tā ir problēma.
Bet kāpēc Lukstiņa kungs, kurš tiešām ļoti labi saprot un ir
pētījis šo situāciju, negrib to risināt pēc būtības?
Liekulība, – tas ir vienīgais izskaidrojums, par ko es
runāšu.
Kolēģi, vienīgais arguments pret to, ko esmu dzirdējis šur tur
presē, ir tas, ka mūsu cietumi nav gatavi uzņemt šos pārkāpējus.
Tad vakar tieslietu ministre skaidri un gaiši teica, ka šobrīd
tiesu sistēma tam ir gatava, ka cietumos ir vietas šiem
pārkāpējiem un ka šī problēma galīgi nav kā arguments vai
iegansts, lai kaut kādā veidā mēs atkal šo dīķi duļķotu. Šī
problēma ir atrisināta lielākajā daļā Eiropas valstīs, ļoti
vienkārši, ļoti skaidri un saprotami. Es nezinu, kāpēc mēs šobrīd
liekulīgā veidā cenšamies šo dīķi atkal duļķot.
Es nezinu, kur kādam par to ir kāda interese, bet es aicinu jūs
būt skaidri un gaiši pārliecinātiem par vienu: braucējs –
dzērājs pie stūres ir kriminālnoziedznieks. Sodīsim viņu, kā
viņam pienākas!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Frakcija
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalsta Satiksmes ministrijas
viedokli, Ceļu satiksmes drošības direkcijas viedokli un arī
komisijas lēmumu. Un nevar atbalstīt deputātu Kampara un Segliņa
priekšlikumu.
Īsi komentēšu dažas šeit izteiktās runas.
Deputāts Golubovs minēja, ka viņam ir problēmas ar ierēdņiem. Nu,
tā domā diezgan daudz cilvēku mūsu sabiedrībā, un bieži vien
viņiem arī ir taisnība. Un, ja viņiem ir taisnība, tad viņi uzvar
administratīvā procesa kārtībā tiesā, pārsūdzot uzliktos
administratīvos sodus.
Jau gadu un septiņus mēnešus mums darbojas administratīvās
tiesas, un, ja jums, Golubovs kungs, kāds ceļu policists
nepareizi uzliks šādu sodu, tad jūs vinnēsiet šajā procesā un jūs
atgūsiet arī jums nodarītos zaudējumus. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Es noteikti gribētu komentēt deputāta Slaktera teikto
par to, ka būtu jāsoda vainīgā persona. Jā, protams, un es
saprotu arī, ka Satiksmes ministrijas priekšlikumos šie sodi ir
paredzēti, bet ir viena problēma.
Apmēram pirms gada mēs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
Juridiskajā komisijā iesniedzām grozījumus Administratīvo
pārkāpumu kodeksā. Un mēs ierosinājām ieviest jaunu
administratīvo sodu – piespiedu darbu. Taču jau gadu šis
likumprojekts guļ Juridiskās komisijas atvilktnēs un netiek
izskatīts.
Es aicinu Juridisko komisiju no šīs tribīnes tomēr šo
likumprojektu izskatīt un ieviest jaunu administratīvo
sodu – piespiedu darbu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Es ļoti gribu cerēt,
ka visas runas, kas izskan no šīs tribīnes, ir labā nolūkā.
Es ļoti gribu cerēt, ka mēs visi esam vienisprātis, ka dzērājiem
pie stūres ir jāsēž cietumā. Es ļoti gribu cerēt, ka neviens
tiešām neuzskata, ka ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo
tuviniekiem būs gandarījums, ka slepkava ir saņēmis sodu, viņš ir
zaudējis mašīnu. Un nākamo noziegumu viņš izdarīs jau ar citu
mašīnu.
Es ļoti gribu cerēt, ka mēs visi šeit saprotam, ka auto
konfiskācija var būt tikai papildus sods nevis pamatsods.
Pamatsods, mīļie draugi, dzērājam pie stūres ir jāsēž cietumā.
Jau pēc pirmās reizes, kad viņš ir pieķerts.
Savukārt, no šīs tribīnes te šodien jau dažādus jautājumus
skatot, vairākkārt ir izskanējusi... ir apšaubīta mūsu tiesu
kompetence un mūsu tiesu godprātība. Mīļie draugi, ja tā tas
notiek, tad mums vispār nav, par ko runāt. Tad Latvijā nestrādā
neviens likums.
Tāpēc es ļoti cerīgi skatos uz šiem likuma grozījumiem, kuri
vairs neparedz vārdiņu “vai”. Naudas sods vai cietuma sods. Bet
kas skaidri pasaka vārdiņu “un”. Gan cietumā, gan naudas
sods.
Un kā iespējams papildus sods – ļoti loģiski, transporta
līdzekļa konfiskācija. Bet neaizmirsīsim to, ka šis krimināli
sodītais autobraucējs savā turpmākajā dzīvē cietīs ļoti lielus un
plašus ierobežojumus.
Pirmkārt, viņš nevarēs kļūt par vienu no Saeimas deputātiem. Viņš
nevarēs saņemt pielaidi valsts noslēpumam, viņš nevarēs ieņemt
ļoti daudzas un dažādas profesijas. Es ceru, ka turpmākajā dzīvē
viņš godprātīgi strādās vienkāršu darbu un centīsies izpirkt savu
vainu.
Vēl viens aspekts. Šodien tika runāts par līzinga kompānijām.
Godātie kolēģi, padomājiet no apdrošinātāju viedokļa! Līzinga
kompānija nezaudēs nekad. Līzinga kompānija slēdzot līzinga
līgumu vienmēr paredz obligātu transporta līdzekļa apdrošināšanu.
Jo līzingā ņemtā manta var aiziet bojā, līdz ar to tā ir
jāapdrošina. No apdrošinātāju viedokļa iespēja, ka
transportlīdzeklis tiks konfiscēts – piedodiet, lai cik
ciniski tas skanētu –, ir papildrisks. Un jebkuram līzinga
ņēmējam – man, jums, katram no mums –, nonākot līzinga
kompānijā, apdrošinātājs uz mums skatīsies kā uz potenciālu riska
avotu. Un pret šo papildus risku transportlīdzeklis pret
konfiskāciju tiks apdrošināts. Un visi godīgie cilvēki, arī jūs,
Šlesera kungs, kas, cik es saprotu, alkoholu vispār nelietojat,
ja jūs ņemsiet līzingā mašīnu, jūsu prēmija būs dārgāka par šo
papildus riska tiesu. Vai to mēs gribam panākt? Nu nē taču!
Draugi mīļie! Dzērājam pie stūres cietumā – tur viņam vieta.
Mašīnas konfiskācija ir absolūti sekundāra lieta. Padarīsim
cietumsodu nenovēršamu!
Tāpēc es aicinu balsot “par” Kampara un Segliņa
priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Es gribu varbūt
papildināt gan Segliņa kunga, gan Kampara kunga teikto par
statistiku. Tātad šajā gadā 355 gadījumos izraisītas avārijas,
vadītājam esot reibumā, bez vadīšanas tiesībām. 30% – vairāk
nekā 800 – vadītāju no alkohola reibumā aizturētajiem nekad
nav bijušas vadītāja tiesības vai arī tās par dzeršanu jau ir
atņemtas. Pašreizējie sodi ir naudassods, punktu piešķiršana,
vadītāja tiesību atņemšana. Reālā situācija ir – sodi nav
samaksāti. Nenomaksātā summa sasniedz 3 miljonus latu. Un šoferi
alkoholiķi pēc aizturēšanas turpina piedalīties ceļu
satiksmē.
2005.gada 2.aprīlis. Iebraucot kokā ar Audi 100 bez
vadītāja tiesībām alkohola reibumā, iet bojā astoņpadsmitgadīgs
jaunietis. Ar šo automašīnu agrāk izdarīti 28 pārkāpumi. Šos
pārkāpumus ir izdarījuši dažādi cilvēki, to skaitā vairāki bez
vadīšanas tiesībām un alkohola reibumā. Sodi nav apmaksāti, šie
cilvēki ir atlaisti, šī automašīna ir atradusies uz ceļa, un šī
situācija ir beigusies ar viena Latvijas pilsoņa zaudējumu.
Kolēģi, es jūs lūdzu, neesiet vienaldzīgi! Lai jūs nemaldina
šobrīd komisijas paustais atbalsts Satiksmes ministrijas
priekšlikumiem. Vairums no jums, protams, balsos “pret” šiem
priekšlikumiem, ievērojot frakcijas disciplīnu. Un tai skaitā es
arī atbalstu šos priekšlikumus par iestrādāšanu Krimināllikumā.
Taču es domāju, ka mums ir jāsper pirmais solis un jāatņem šiem
noziedzniekiem šis ierocis uz ceļa. Ar līzinga kompānijām, ar
apdrošināšanas kompānijām šī lieta ir kārtojama caur Ministru
kabineta noteikumiem.
Kolēģi! Lūdzu, neesiet vienaldzīgi pret šo lietu, jo, citējot
dižgaru, vienaldzība ir dvēseles paralīze vai pāragra nāve, un
auto konfiskācija ir paredzēta tikai un vienīgi par
vissmagākajiem likuma pārkāpumiem, tas ir, par braukšanu reibumā
un bez vadītāja tiesībām. Un šis, es tiešām uzskatu, ka šis ir
efektīvs sods pārtikušajiem pilsētniekiem, kas pie stūres sēžas
alkohola un citu apreibinošo vielu reibumā bez vadīšanas
tiesībām. Par prettiesisku, par zādzībām vai auto lietošanu bez
atļaujas, par prettiesisku transportlīdzekļa izmantošanu, ja auto
ir zagts, nav paredzēta konfiskācija. Kādas alternatīvas mums
šodien tiek piedāvātas? Mums tiek piedāvāts cietumsods. Es
uzskatu, un es uzskatu arī, ka mūsu partija, Latvijas Pirmā
partija, uzskata, ka cietumsods ir dārgs, bezjēdzīgs un
neefektīvs sods. Un diezin vai par nodokļu maksātāju naudu
vajadzētu celt jaunus izolatorus, jo to jau patlaban katastrofāli
pietrūkst un tie neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Es
nezinu, vai mums cietumos ir jāvairo tuberkulozes slimnieki un
salauzti likteņi.
Es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, ieviest šo
transportlīdzekļu konfiskāciju jau tagad un turpināt kopīgi
strādāt pie šo normu papildināšanas Krimināllikumā.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi, lielie
arestētāji un cietumā sēdinātāji! Man liekas, ka jūs nesaprotat,
par kādu dokumentu mēs patlaban runājam.
Ko tad mēs šodien izskatām? Grozījumus Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā, kur mēs gribam ieviest stingrākas normas šajā
dokumentā. Ko jūs te putrojat un nākat runāt par cietumiem? Par
sēdināšanu cietumā runā cits dokuments, un tas Krimināllikums. Kā
var šīs divas lietas jaukt kopā? Par to ir runa, ka ir jābūt
stingrākām normām Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un viss! Tas
neliedz mums ieviest stingrākas normas citos likumos. Tā ka šeit
nevajag jaukt kopā šīs divas lietas!
Patlaban ir viens balsojums. Vai mēs gribam stingrāk sodīt,
izmantojot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, šos pārkāpējus, vai
arī mēs šajā kodeksā tā ar cimdiem rokās, paglāstām viņus,
pakratām pirkstu, un sakām: “Jā, Krimināllikumā, tur būs!” Tur
būs! Tur būs advokāti, tur būs gadiem ilgi procesi un viss
pārējais. Bet mašīnas lai paliek, mašīnas mēs neaiztiksim.
Un tieši tāpēc katrā iespējamā dokumentā jāievieš ir stingrākas
normas, tad sāksim ar kaut ko patiesu, šeit, izskatot
Administratīvo pārkāpumu kodeksu un pēc tam runāsim par
Krimināllikumu.
Sēdes vadītājs.
Mareks Segliņš – otro reizi.
M.Segliņš (TP).
Ja jūs, kolēģi, esat ievērojuši, es
jau tā sevišķi bieži necenšos jūs apgrūtināt ar savām pārdomām
par dažādām lietām. Un nebūtu nācis arī šoreiz, bet divi no
kolēģiem pieminēja mani vārdā un manis teikto. Es to uzskatīju tā
kā par goda lietu tomēr viņiem atbildēt.
Pirmais no tiem bija Aleksandrs Kiršteins, kurš stāstīja, ka
Segliņš nu tur kaut ko par bankām nesaprot. Tad redziet,
Aleksandr Kirštein, atšķirībā no jums, es ar tām bankām tikos,
nevis izlasīju kaut ko avīzē vai internetā. Un es ar tām bankām,
piemēram, to Hansa līzingu pats personīgi runāju un zinu viņu
viedokli. Nezinu, kuru lapu jūs esat izlasījis kaut kur internetā
vai kaut ko sameklējis aiz gara laika.
Petera kungs! Izstāstījis ir doto stāstu par mašīnu, kas 28
reizes bija notikumos. Redziet, es šodien braucot uz darbu,
nenoslinkoju un Daugavas krastā ieraudzīju Ceļu policijas
patruļu, apstājos, aizgāju gabalu atpakaļ un ar viņiem aprunājos:
“Kā ir, jūs īsti mašīnas aizturat šobrīd?” –
“Neaizturam.” – “Kāpēc neaizturat? – “Ziniet, mums nav
instrukcijas, un mums nav tās vispār, kur likt. Viņi saka, ka
kaut kur tur Gaujas ielā it kā var nolikt, bet īstenībā tur
neviens tās nesargā un pāris reizes izzaga radio, tāpēc labāk
vispār tās neaizturēt.”
Tur jau ir tā problēma, ka policijai šobrīd nav to mašīnu vispār,
kur likt. Kur ir tie apsargātie stadioni, kur liks tās 5000
mašīnas?
Dobeļa kungs, un Krimināllikums... jā, bet Krimināllikumu mēs
skatīsim šodien kā 26.darba kārtības punktu. Un tur ir tie
Kampara un Segliņa priekšlikumi.
Sēdes vadītājs.
Kārlis Šadurskis – otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Jā, godātie kolēģi, Segliņa kungs,
beidzot savu uzrunu, pateica faktiski to, kādēļ es pieteicos
debatēs. Mans padoms kolēģim Dobelim, faktiski Mareks jau to
pateica, es nospiedu savu pogu, lai atsauktu savu uzstāšanos, bet
biju jau izsaukts.
Tā ka, nu, Dobeļa kungs (No zāles deputāts J.Dobelis:
“Es tevi neminēju! “), mēs šobrīd esam 3.darba kārtības
lappusē. Aicinu atšķirt 5.darba kārtības lappusi, un 26.punkts
“Grozījumi Krimināllikumā” – ir tieši saistīts ar šo. Tā ka,
protams, skatām jautājumus pēc kārtas, bet runājot domājam par
visu darba kārtību kopumā.
Bet, ja jau esmu tribīnē, tad vēl vienas pārdomas, kolēģi! Mēs
dzirdējām statistiku – 8 tūkstoši pieķerti braucam dzērumā,
3 tūkstoši – bez tiesībām, bet 5 tūkstoši – ar
tiesībām!
Ja es iziešu vakarā pastaigāties un mani, nedod Dievs, sabrauks
mašīna. (Starpsauciens: “Tad būs žēl!”) Kolēģi! Man
ir pilnīgi vienalga, vai mani sabrauktu dzērājs ar tiesībām vai
dzērājs bez tiesībām.
Tāpēc, domājot par šīsdienas darba kārtības 26.punktu, visiem
dzērājiem pie stūres ir jāsēž cietumā jau no pirmās reizes.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins – otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Godājamie deputāti! Godājamais Segliņa kungs!
Jūs tikāties ar Hansabankas pārstāvjiem, bet es ar “Hansa
Līzingu” dabūju šo līzinga līgumu, atšķirībā no jums. Jūs tikai
tikāties, jūs teicāt. Un zināt, ir ārkārtīgi interesanti, ka
banku interesē, izrādās, ne tikai, vai man atņems vai neatņems
dzērumā to mašīnu, bet tās nez kāpēc interesē alga, ienākumi,
nekustamo īpašumu ķīlas, citas kredītsaistības un tā tālāk.
Jūsu loģika darbotos, ja līzinga kompānijas strādātu, piemēram,
pēc tāda principa: atnāk kāds zilīts nosmulētās biksēs un saka,
ka viņš grib izīrēt ekstraklases mersedesu. Un viņam prasa: kādi
ir viņa ienākumi? Un viņš saka: man ir elektriskais zivju sitējs,
es situ apmēram 200 lašu pa mēnesi un esmu spējīgs atmaksāt,
pieņemsim, tur pa 5 lati gabalā, 1000 latu mēnesī... esmu gatavs
maksāt. Jā? Loģiski, ka viņam varbūt konfiscētu šo mašīnu, viņš
arī neatmaksātu. Bet diemžēl gan jūsu pieminētā Hansabanka, gan
Nordea Banka, gan Unibanka līzingam prasa nez kāpēc gan jūsu
regulāros ienākumus, gan jūsu ķīlu. Un, ja jūsu mašīnu
konfiscēs... Segliņa kungs, jūs taču labi zināt, un nestāstiet
mums blēņas kā pirmsskolniekiem.
Un, ja jūs negribat vairāk maksāt, tad pret jums iedarbojas
sankcijas no bankas puses.
Vispirms tiek apķīlāts cits jūsu īpašums, jūs tiekat izsludināts
kā maksātnespējīgs, jūs tiekat ievests attiecīgajā reģistrā, jūs
pēc tam nevarat vispār sadarboties ne ar kādu komercbanku, bet
jūs nākat un stāstāt mums muļķības, ka, ja kādam atņems
mašīnu...ziniet... viņš pārstās maksāt un nabaga banka nedabūs
atpakaļ savu īpašumu. Bankai nevajag to īpašumu, kurš jau ir
nosmulēts un apdauzīts. Banku interesē tikai regulāri ienākumi,
jūsu alga un jūsu maksātspēja. Viņai taču ir pilnīgi
vienalga!
Un te es nevaru piekrist arī Šadurska kungam. Nekas dārgāks
nepaliks, Šadurska kungs. Apdrošināts, neapdrošināts, būs
nākamais īpašums. Nebūs nākamais īpašums, būs aiznākamais. Banka
nedos ne pēc jūsu skaistajām zilajām acīm, ne pēc kaut kā cita
kredītu. Viņi skatīsies, ko jums var atņemt. Elementāri!
Sēdes vadītājs.
Laiks.
A.Kiršteins.
Nemuļķosim cilvēkus. Aicinu atņemt tos
īpašumus! Paldies.
Sēdes vadītājs.
Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt
Kampara un Segliņa priekšlikumu, jo šobrīd ir tāds termins kā
automašīnas aizturēšana, un jāpanāk, lai arī reāli automašīnas
tiktu aizturētas, ja kāds vadītājs ir aizturēts dzērumā.
Jo man liktos ļoti dīvaini, ka policija pārvērstos par tādu
metāllūžņu glabātuvi. Es iedomājos situāciju. Šobrīd laikrakstos
bieži tiek rakstīts, ka pudeles brālis nogalina savu pudeles
brāli ar cirvi. Nu, tad kur mēs liksim tos konfiscētos cirvjus,
jo tiek minēts ierocis... ierocis... Šinī gadījumā arī cirvis ir
ierocis. Tad nepārvēršam policiju par otrreizējo izejvielu
savāktuvi. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Rasnačs. Otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Vispirms par lūžņiem. Alberts
Krūmiņš minēja, ka tie būšot lūžņi. Bet es esmu novērojis, ka
pārsvarā tās ir BMW markas mašīnas. Tumšiem stikliem. Un tur sēž
iekšā jauni, respektīvi, jaunieši. Tas ir tradicionālais
kontingents, kas brauc dzērumā un bez tiesībām. Un tie nav nekādi
lūžņi, tās mašīnas maksā labu naudu. Un saskaņā ar koncepciju, ko
Satiksmes ministrija iesniedza, es saprotu, ka Valsts ieņēmumu
dienests realizēs šīs mašīnas izsolē. Tāda ir iecere, ja? Kā es
sapratu. Un no šīs izsoles nāks finanses atkal valsts budžetā.
Tas ir viens.
Otrs. Par līzinga devējiem. Nu... laikam daudziem no mums ir
līzinga līgumi, un absolūti lielākajā daļā no šiem līgumiem ir
rakstīts, ka visi strīdi tiek izšķirti šķīrējtiesā. Un, ja kāds
kādreiz ir bijis šķīrējtiesā, tad zina, ka viss notiek ļoti
vienkārši un ātri.
Tā ka nevajadzētu taisīt problēmas tur, kur to nav.
Vienīgā problēma, kuru risināt es tomēr aicinātu Satiksmes
ministriju, ir līzinga devējiem dot vairāk pieejamus ...
respektīvi, lai līzinga devējam būtu vairāk pieejama tā
informatīvā bāze, kas skar iespējamā līzinga ņēmēja pagātni
saistībā ar administratīvajiem sodiem, saistībā ar ceļu satiksmes
noteikumu pārkāpumiem. Nu... saistībā ar uzskaiti... dažādos
dispanseros un tamlīdzīgi.
Ja šādu datu bāze no valdības būtu, tad, protams, būtu daudz
mazāk problēmu.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu
jūs vairāk atgriezties pie praktiskās dzīves. Cik maksā lietota
automašīna, ar kuru ļoti bieži šie piedzērušies jaunieši laukos
izraisa avārijas? 70 latu, 100 latu, 150 latu. Ļoti reti –
vairāk. Vai tas būs viņiem drausmīgs sods, ja viņiem šo mašīnu
konfiscēs? Vai viņi nesametīs atkal naudiņu un nenopirks tādu
pašu graustu vietā? Vai viņiem nebūs lielāks sods, ja jau pirmo
reizi, kad viņu noķers dzērumā, viņu ieliks reāli cietumā –
tā kā to dara rietumvalstīs? Nesen es redzēju televīzijā sižetu
par Lielbritānijas policiju. Momentāni, tikko policistiem bija
pat aizdomas, ka autovadītājs ir reibumā, viņam tika momentāni
uzlikti rokudzelži un bez runas viņš tika izolēts no sabiedrības.
Un, ja noskaidroja, ka viņš tiešām bija dzēris, tad tiesa –
es esmu pārliecināts – viņam piesprieda reālu sodu.
Vai arī otrs piemērs. Miljonārs (un piemēri nav tālu jāmeklē).
Vai viņam šī mašīnas konfiskācija būs tas briesmīgākais sods?
Viņš pasmaidīs un nopirks jaunu. Bet, ja viņu reāli iespundēs
cietumā, tas gan, es domāju, viņam būs sods.
Tā ka nepārprotami mums ir jāatbalsta Segliņa un Kampara kunga
priekšlikums!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kampars. Otro reizi.
A.Kampars (JL).
Kolēģi! Es arī tiešām ilgi
neaizkavēšu. Tomēr šajā debatē man ir divas lietas, kas liktos
atgādināmas vēlreiz.
Dobeļa kungs un Kiršteina kungs! Es atgādināšu tādu triviālu
teoriju, ka līzings ir kredīta veids, kuru banka vai kredītdevējs
izsniedz zem šī te... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nejauc
divas lietas!”) zem šīs mašīnas vai līzinga priekšmeta ķīlas.
Šī ķīla ir garants bankai, līzinga devējam, ka kredīts tiks
atdots. Un šī te naudas plūsma vai ienākumi tiek prasīti tikai
tāpēc, lai banka pārliecinātos, ka šis kredītņēmējs ir spējīgs
kredītu atdot. Tātad tas ir ļoti triviāli. Tas ir ļoti vienkārši,
to māca ekonomikas studijās pirmajā kursā, ka, ja gadījumā tiks
apdraudēts bankas šis te līzinga pamatprincips, tad noteikti gan
no jums, gan no pārējiem kolēģiem Latvijā tiks prasītas cita
veida ķīlas – vai nu dzīvoklis, vai nu kāds nekustamais
īpašums, vai garantijas, kas noteikti sadārdzinās un apgrūtinās
šo lietu. Tā ir viena lieta.
Otra. Viens piemērs, man liekas, ļoti zīmīgs. Pirms mēneša,
atcerieties, Krāslavā notika traģisks gadījums, kad kāds
cilvēks – ar tiesībām un dzēris – tika policijas
aizturēts, tālāk šī mašīna tika novietota, pēc tam atdota, un šis
cilvēks gāja bojā, iebraucot vilcienā. Tātad, Šlesera kungs, ja
šo cilvēku mēs tūlīt pat būtu aizturējuši, vai šī traģēdija būtu
notikusi? Noteikti ne! Ja gadījumā mašīna netiktu atdota, tad
varbūt šis cilvēks paņemtu sava drauga mašīnu un iespēja
traģēdijai notikt, vienalga, pastāvētu. Mūsu piedāvājums ir
atrisināt šo problēmu, nevis nemitīgi runāt par tās risināšanu.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Golubovs. Lūdzu! Otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Jūs šeit it kā
domājat, ka tā mašīna ir ierocis. Bet es domāju, ka dažreiz jūsu
pirksts ir ierocis. Kad jūs balsojat “pret” priekšlikumiem
paaugstināt pensijas mūsu pensionāriem un nedodat viņiem iztikas
minimumu, tad jūsu pirksts ir noziedzīgais priekšmets. Tad jūs ar
savu pirkstu arī izdarāt kaut kādu noziegumu. Varbūt to arī jums
konfiscēsim? Nu bet tas ir no vienas puses. Šeit Šadurskis ļoti
skaisti runāja par to, ka būs liegts kaut kas. Ne katru reizi
varbūt tiesa izdara to, ko vajag. Bet neaizmirstiet, ka jūsu
kolēģis, frakcijas kolēģis Jaunups, pirms trim gadiem (es nevaru
garantēt, ka viņš bija dzērumā) arī notrieca cilvēku. Un tiesa
nenostrādāja.
Sēdes vadītājs.
Ainārs Šlesers – satiksmes ministrs.
A.Šlesers (satiksmes ministrs).
Godājamie kolēģi!
Šodien mums nav jārunā par banku vai līzinga kompāniju interesēm.
Mēs pietiekami daudz runājam, lobējam lietas, kas diemžēl nav
saistītas ar cilvēka dzīvību. Un šajā gadījumā es domāju, ka tie
argumenti, ka, redziet, kā tad būs, kad to mašīnu atņems, vai ne,
ko darīs pēc tam tas cilvēks – tiesāsies vai netiesāsies? Es
domāju, ka mums visiem ir skaidrs, ka arī šodien Krimināllikumā
ir paredzēts sods par to, ja cilvēks dzērumā kādu nogalina, ir
paredzēts reāls sods, cietumsods! Diemžēl tāds cietumsods tikai
retu reizi tiek piespriests. Pamatā, pateicoties labiem
advokātiem, šie cilvēki paliek sveikā. Nosacīts sods, bet cilvēks
ir gājis bojā!
Es domāju, ka šodien patiesībā mums ir jārunā nevis par banku,
līzinga kompāniju, pirmkārt, interesēm, bet par cilvēka dzīvību.
Es domāju, ka šodien reāli mums ir jānostājas cilvēka dzīvības
pusē. Katrā ārkārtas situācijā, tad, kad notiek plūdi, vētras,
valdība nāk kopā, sasauc ārkārtas sēdes, piešķir ārkārtas
līdzekļus, lai cīnītos ar visām šīm dabas stihijām.
Mēs redzam, kā notiek šādas problēmas daudzās pasaules valstīs,
arī Latvijā. Tad, kad bija plūdi un vētras, ministri brauca,
cīnījās. Kariņa kungs brauca, cīnījās arī. Viņš mainīja savu
dienas kārtību, lai brauktu un skatītos, kas ir noticis ar
elektrības vadiem.
Šeit uz doto brīdi es gribētu raksturot situāciju kā ārkārtas.
Un, ja mēs gadījumā nepieņemsim šodien šo stingro lēmumu, tad tā
būs tukša muldēšana. Es atvainojos! Jo tiesas diemžēl šodien,
Šadurska kungs, nav tādas, kādām tām būtu jābūt. Diemžēl tas ir
fakts. Un es domāju, ka viena lieta, ko es negribētu šodien
piedzīvot, ka Saeima patiesībā kļūst par lobiju tam, lai kapsētās
būtu pēc iespējas vairāk cilvēku, jo tur, redziet, vietas ir
brīvas. Joprojām nav kur likt mašīnas. Un tieši tāpēc es domāju,
ka mums tomēr ir nepieciešams pieņemt šo lēmumu.
Un Segliņa kungs! Pirmā partija, es domāju, būs gatava arī
Krimināllikumā jūsu priekšlikumus beigās atbalstīt, kā vēl
stiprāk to pastiprināt. Iesim uz maksimālo sodu tā, lai mašīna
tiek atņemta, un liekam cietumā! Nav problēmu, bet pieņemam
lēmumu, neatstājam to uz vēlāku laiku. Un, ja gadījumā tiešām
izglābsim daudzu cilvēku dzīvības, tad domāju, ka būsim
izdarījuši labu darbu. Šodien diemžēl izšķiras daudzu cilvēku
dzīvības. Nevainīgu cilvēku dzīvības.
Tā ka nelobēsim kapus!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Jaunups vēlas piedalīties debatēs. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Golubova kungs! Es tiešām nezinu, ko
jūs varat vai nevarat garantēt. Tas, kas notika ar mani pirms
trim gadiem, bija nelaimes gadījums, kur vienas nelaimīgas
sakritības dēļ cilvēks pārkāpa uz ielas satiksmes noteikumus. Un
tā bija milzīga traģēdija manā dzīvē un šā cilvēka dzīvē. Es
nebiju lietojis alkoholiskos dzērienus, es nepārkāpu ceļu
satiksmes noteikumus, braucot ar mašīnu. Tas bija nelaimes
gadījums.
Un es aicinu... Es vienkārši lūdzu jūs neizmantot šo notikumu
retorikā! Tik demagoģiskā retorikā, kā jūs esat iemīlējis to
darīt!
Paldies jums!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
V.Stepaņenko.
Jā, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. –
deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 57, pret – 26, atturas – 4. Priekšlikums
guvis atbalstu.
Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis vairāku deputātu iesniegumu, kurā ir lūgums:
“Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu, izdarīt
pārbalsošanu par 49.priekšlikumu, jo balsojumā nepiedalījās
vairāki reģistrējušies deputāti.”
Vispirms mums jālemj par to, vai veiksim pārbalsošanu. “Par” vai
“pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai
pārbalsot 49.priekšlikumu.
Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 26, atturas –
3.
Lūdzu zvanu! Balsojam atkārtoti par 49.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 54, pret – 28, atturas – 3.
Priekšlikums atbalstīts.
Turpinām izskatīt 55.priekšlikumu.
V.Stepaņenko.
55., 56., 57.un 58.priekšlikums. Nav skatāmi, par cik mēs
nobalsojām par 54.priekšlikumu
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un
iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
60. – Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un
iekļauts 61.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – deputātu Kampara un Segliņa
priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 23,
atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Tātad 61.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
63. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav
atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – deputātu Kampara un Segliņa
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 23,
atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
64. un 65.priekšlikums – nav balsojami.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
66.priekšlikums – arī nav
balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
67.priekšlikums – Juridiskā
biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko.
68. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav
atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsojam par 68. – deputātu Kampara un Segliņa
priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret– 20,
atturas – 9. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Tātad 69. un 70… Tātad 70.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
71. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk.
V.Stepaņenko.
72. – parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
73.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
74.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
Tāpat arī 75.priekšlikums. Nav
atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – deputāta Tolmačova
priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58,
atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
77. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts nākamajā priekšlikumā. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. – deputāta Kampara un Segliņa
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 16,
atturas – 7. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
78.priekšlikums – nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
80. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. – deputāta Agešina
priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 64,
atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
81.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts
82.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
82.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
83.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
84.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts nākamajā
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
85.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
V.Stepaņenko.
86.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
87.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
89. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. – deputāta Agešina
priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21,
atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Tā, 90.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu.
V.Stepaņenko.
Un pēdējais priekšlikums ir Juridiskās
komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu!
Balsosim par 91.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41,
pret – 43, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis
atbalstu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav,
atturas – 6. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu
nr.4384.B. Izskatīsim otrajā lasījumā grozījumus, un šis
likumprojekts ir steidzams, tātad arī pēdējā lasījumā.
1. – vides ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
2. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iestrādāts 3. – atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
6. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iestrādāts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
7. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
8. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
9. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
10. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
12. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
13. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
14. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
15. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
16. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
17. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
18. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
Tāpat 19. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
20. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
Un līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par
likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret –
nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz
vidi novērtējumu””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi, dokumenta numurs
4385–B.
Tātad 1. – vides ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
2. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
3. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
6. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
15. – vides ministra priekšlikums.
Atbalstīts, precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
17. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
21. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
I.Emsis.
22. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī tiek atbalstīts.
I.Emsis.
24. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un
precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
25. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
24. un 25.priekšlikums tiek atbalstīts.
I.Emsis.
26. – vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 27. – atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
28. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
29. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
30. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
31. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un
atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības
likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Dokuments nr.4386–B.
Tātad 1. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
2. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
3. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt
izmaiņas otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un
biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas –
nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu
aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Trešais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godājamie kolēģi! Priekšlikumi nav
saņemti, lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un
atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums likumā “Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas
Parlamenta vēlēšanām””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Arī priekšlikumi nav saņemti, lūdzu
atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un
atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības
likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo dokumentu.
Likumprojektā ietvertais grozījums paredz papildināt Apsardzes
darbības likuma 5.pantu ar trešo daļu, paredzot Ministru
kabinetam deleģējumu – noteikt valsts nodevas likmes par
speciālās atļaujas licences izsniegšanu apsardzes darbības
veikšanai.
Tāpat likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot Apsardzes
darbības likumā lietotos terminus ar Komerclikumu.
Aizsardzības un iekšlietu komisija, apspriežot šo jautājumu,
konceptuāli atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu
likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Otrajam lasījumam šim likumprojektam
Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikumus netika saņēmusi.
7.septembra sēdē tas tika izskatīts, un aicinām pieņemt otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par – 82, pret un atturas nav. Otrajā lasījumā likumprojekts
pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
30.septembris. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra
likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Iedzīvotāju
reģistra likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.
Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas –
nav.. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra
likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Šim likumprojektam Aizsardzības un
iekšlietu komisija priekšlikumus netika saņēmusi. Izskatīja sēdē.
Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas –
nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības
likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Civilās
aizsardzības likumā” priekšlikumi netika iesniegti. Aicinām
pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par – 82, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā
likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar
identifikācijas kartēm!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt
reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie
kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis… bet es redzu, ka
ir... Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Uldis Mārtiņš Klauss,
Valdis Ģīlis, Anita Kalniņa, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš,
Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Gulbja, Ostrovskas,
Tabūna, Seiles un Imanta Kalniņa jautājumu iekšlietu ministram
Jēkabsonam un satiksmes ministram Šleseram “Par satiksmes
negadījumos bojāgājušo iedzīvotāju skaitu uz Latvijas
autoceļiem”. Jautājums tiek nodots ministriem.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas
Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Pirmais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi!
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
iepazinās un izskatīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas
valsts materiālajām rezervēm”. Un, tā kā šis likumprojekts ir
saistīts ar nākamo valsts budžetu, lūdzu piešķirt
steidzamību!
Sēdes vadītājs.
“Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav.
Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Dz.Jaundžeikars.
Un lūdzu arī atbalstīt to pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas –
nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 21.septembris.
Sēdes vadītājs.
Un izskatīšana?
Dz.Jaundžeikars.
Un izskatīšana plenārsēdē
29.septembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Aizsargātu pakalpojumu
sniedzēja tiesību aizsardzības likums”. Pirmais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija iepazinās ar likumprojektu
un lūdz to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas –
nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam? Lūdzu
ieslēgt mikrofonu deputātam Jaundžeikaram!
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 21.septembris.
Sēdes vadītājs.
21.septembris. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Pirmais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija
Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Strādāsim ar dokumentu nr.4497.
Nu jāsaka tā, ka šīs Saeimas laikā grozījumi Darba likumā jau
ir... skatām jau ceturto reizi. Tas, protams, nav tas labākais,
Darba likumam būtu jābūt tam likumam, ko ne pārāk bieži maina.
Bet šajos grozījumos... tātad galvenās lietas, kas ir šajos
grozījumos. Tātad šis normatīvais akts nosaka, pirmkārt,
noteikumu par vienlīdzīgu tiesību un vienlīdzīgu attieksmi,
papildinot šo normu, novēršot diskrimināciju pret seksuālo
orientāciju. Tāpat diskriminējošu izņēmumu izslēgšanu … darba
pieņemšanas stadijā attiecībā pret grūtniecēm. Šis likumprojekts
nosaka arī to, kāda informācija darba devējam ir jāsniedz
intervijā par uzņēmuma finansiālo un darba stāvokli.
Deleģējums... Ir paredzēts arī deleģējums Ministru kabinetam
izdot noteikumus par profesiju klasifikatoru.
Tāpat šajā likumprojektā ir paredzētas arī lietas, kas ir
saistītas ar to, cik precīzi ... kā jāprecizē darba līgumi uz
noteiktu laiku, un arī viss, kas attiecas par pagaidu algotajiem
darbiem, lai arī šeit būtu precīzi, vienmēr varētu noteikt, kad
darba devējs ir rīkojies pareizi vai nepareizi.
Darba kārtības ... Šeit, šajā likumprojektā, ir arī paredzēti
darba devējam atviegloti noteikumi par arodbiedrības informēšanu
par darbinieku skaita samazināšanu. Un darba tiesību… šeit, šajā
likumprojektā, paredzētas arī vairākas normas, kas nosaka
attieksmi pret bērniem invalīdiem, pieņemot viņus darbā, un arī
pret viņu vecākiem.
Tātad Sociālo un darba lietu komisija uzmanīgi izskatīja šo
likumprojektu, un Sociālo un darba lietu komisijas lēmums ir
likumprojektu nodot Saeimai pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātais Prezidij! Kolēģi
deputāti! Šodien Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā pirmajā
lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kuru
izstrādā Latvijas Labklājības ministrija, atbalstīts Ministru
kabineta 2005.gada 19.jūlija sēdē.
Gatavojoties šai sēdei un iepazīstoties ar grozījumiem Darba
likumā, mani kā Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu, kā
Latvijas pusotra miljona kristīgās tautas pārstāvi, atkal pārņēma
ļoti nepatīkama sajūta, kuru es izjutu 2005.gada 8.septembra
Saeimas sēdē, kad tika balsots par likumprojekta “Grozījumi
Civillikumā” nodošanu Saeimas komisijām.
Godātie deputāti! Mūsu latviešu tautai ir labs teiciens, ka ar
vienu darvas pilienu var sabojāt veselu medus podu. Šo teicienu
var attiecināt arī uz Civillikumu un Darba likumu. Darba likuma
7.panta otrajā daļā un 29.panta devītajā daļā tiek papildināts,
varētu teikt, ciniski, bezkaunīgi, uzbāzīgi uzspiesta tādas
normas iestrāde kā seksuālās orientācijas.
Mani kā kristieti pārņēma kauns, apvainojuma sajūta pagājušajā
sēdē par to, ka 49 Saeimas deputāti atbalstīja grozījumu
Civillikumā ar normu “Seksuālā orientācija” nodošanu komisijām,
bet ne par atgriešanu Ministru kabinetam – pārstrādāt
likumprojektu.
Tagad varu teikt, paldies Dievam, ka Viņš man deva savu žēlastību
nekavējoties atbrīvoties no šī pazemojuma un apvainojuma,
aizmirst tos un pievērsties gaišākām domām.
Tāpēc šodien gribu pateikt sirsnīgu paldies Latvijas Pirmās
partijas, Zaļo un Zemnieku savienības, “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātiem. Deputātiem Gulbim, Kļaviņam,
Solovjovam, Ostrovskai, Rībenai un Kiršteinam, kuri balsoja
“pret” vai atturējās par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā”
nodošanu komisijām, izprotot šā likumprojekta normālo
būtību.
Kolēģi deputāti! Man gribas vērst jūsu uzmanību uz likumos
iestrādātajām normām. Varbūt padomāt par katras likuma normas
būtību vairākus gadus uz priekšu. Kā piemēru varu minēt kaut vai
augu latvāni kā padomju laika mantojumu Latvijas laukiem. Šodien
sākam apzināt un atzīt šo augu kā bīstamu augu laukos. Un
nezinām, kā tikt no tā vaļā, cik tas prasīs līdzekļu, darba,
laiku?
Tāpat arī par tiem diviem vārdiem “seksuālās orientācijas”.
Gribu citēt Viņa Eminenci kardinālu Jāni Pujatu: “Nesen
pārdzīvojām komunistiskā ateisma laikus, bet tagad, šķiet,
iestājies seksuālā ateisma laiks. Nemitīgās seksuālās izlaidības,
plātīšanās, šķiet, beidzamajā laikā ir sasniegušas savu apogeju,
un par to mēs nevaram klusēt. Šī ateisma forma ir lipīgāka un
bīstamāka, jo seksuālās izlaidības purvā pazūd garīgās vērtības.
Cilvēki salūst ne jau fiziski, bet garīgi.” Citāta beigas.
Es uzskatu, ka tādu normu kā seksuālās orientācijas iestrāde
likumos ir pilnīgi nepārdomāta un pat noziedzīga, kur ir no
normālas morāles un ētikas aprobežotu cilvēku neliela skaita
atbalstīšana.
Geji un lesbietes ir ar amorālu tikumu, kas vēršas pret
sabiedrības pamatšūnu – ģimeni. Ir dzirdams, ka neiecietību
pret gejiem izraisa cilvēku bailes no svešā un nepazīstamā. Taču
īstenībā nevis bailes ir iemesls, bet gan vienkārši saprāts
protestē, ja cilvēks nododas izvirtībai.
Pieņemot tādus likumus, kur tiek apzināti apsmiets likumu
likums – desmit Dieva baušļi –, tad nav ko cerēt uz Dieva
žēlastībām un lūgties – Dievs, svētī Latviju!
Man ir divi ierosinājumi: likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”
nenodot komisijai tālākai izskatīšanai otrajam lasījumam un nodot
to atpakaļ Ministru kabinetam normas “Seksuālās orientācijas”
izslēgšanai no 7. un 29.panta. Vai arī Saeimas Sociālo un darba
lietu komisijas deputātiem ņemt vērā to, lai tiktu atbalstīti
iesniegtie priekšlikumi par vārdu “seksuālās orientācijas”
svītrošanu no 7. un 29.panta.
Vēlreiz, kolēģi deputāti! Es jūs lūdzu neatbalstīt ar likuma
spēku netikuma un izvirtības ievazāšanu sabiedrībā.
Bet kā kristietis varu pārliecināti un droši teikt, ka Dievs
palīdzēs tikai tiem, kuri dzīvo pēc viņa likumiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Paldies. Deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP).
Cienījamie kolēģi! Patiešām Darba
likuma grozījumi paredz nozīmīgas un labas izmaiņas.
Bet arī es gribētu runāt par šiem te papildinājumiem 7.panta
otrajā daļā un 29.panta devītajā daļā, kas tiek papildināti ar
vārdiem “seksuālās orientācijas”.
Es domāju, ka nav nekāda nepieciešamība likumā izcelt seksuālo
orientāciju, tādā veidā padarot to par kaut ko īpaši
aizsargājamu, jo likums aizliedz jebkāda veida diskrimināciju un
vārdi “vai citiem apstākļiem” pilnīgi iekļauj arī seksuālo
orientāciju.
Es pieļauju, ka tūlīt kāds nāks un teiks: jā, tas ir Pirmās
partijas populisms, liekulība un manipulēšana ar kristīgām
vērtībām. Nu, tas lai paliek uz katra cilvēka sirdsapziņas.
Es gribu teikt, ka Latvijas Pirmās partijas politikas pamatā ir
kristīgā ideoloģija, un mums šīs vērtības nav tikai kā reliģiska
dekorācija pāris reižu gadā, bet gan ikdienas visdziļākā
pārliecība. Un, nākot šeit uz Saeimu, mēs savu reliģisko
pārliecību un ticību nenoliekam plauktiņā.
Tādēļ uzskatu, ka amatpersona jebkurā varas līmenī vispirms ir
morālo principu un garīgo vērtību nesēja, realizētāja un
nostiprinātāja likumdošanas līmenī.
Mēs esam pret jebkura veida diskrimināciju. Taču nevaram
atbalstīt homoseksuālu attiecību kā dzīvesveida popularizēšanu un
atzīšanu par normu mūsu valstī.
Nu un ko patiesībā ietver šis likuma panta papildinājums?
Un tas ir tikai pirmais solis geju un lesbiešu interešu
nostiprināšanai likumdošanas līmenī. Jo pasaules pieredze rāda,
ka tālāk sekos prasība legalizēt viendzimuma laulības un prasība
adoptēt bērnus.
Nu, kā saka sakāmvārds – iedosim mazo pirkstiņu, paņems
velns visu roku.
Nu, kas tad zināms par šo homoseksualitāti? Plašsaziņas līdzekļos
pārsvarā tiek sniegta vienveidīga informācija, tomēr spiežot uz
to, ka tā ir norma un dabiska parādība.
Tādēļ citēšu fragmentus no grāmatas “Zēnu audzināšana”, kurā
Amerikas lielākā autoritāte ģimeņu konsultēšanā psihologs Džeimss
Dobsons raksta: “Homoseksualitāte ir traucējums, lai gan Amerikas
Psihiatru asociācija to noliedz. Geji un lesbietes (tai skaitā
arī daži psihiatri) izdarīja uz šo profesionālo organizāciju
lielu politisku spiedienu, liekot tai atzīt, ka homoseksualitāte
ir “normāla”. Debates ilga gadiem. Un visbeidzot 1973.gadā tika
pieņemts lēmums – svītrot šo stāvokli no organizācijas
“Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas”. Šādam lēmumam nebija
zinātniska pamata, bet to lielā mērā ietekmēja Amerikas Psihiatru
asociācijas locekļu balsojums, ko ierosināja un finansēja
Nacionālā geju un lesbiešu komisija. [..] Psihologi un psihiatri,
kuri nepiekrīt šai politiski koriģētajai interpretācijai vai kuri
mēģina palīdzēt homoseksuālistiem mainīties, šodien ir pakļauti
nemitīgiem uzbrukumiem un apsūdzībām par ļaunprātīgu rīcību.”
Citāta beigas.
Es domāju, ka arī mums Latvijā, kuri nepieņēma jauno Eiropas
vērtību un izteica savu viedokli gan pirms, gan pēc notikušā
seksuālo minoritāšu gājiena, bija jādzird līdzīgi agresīvi
apvainojumi, ka esam atpalikusi, nedemokrātiska, provinciāla,
aizspriedumu varā dzīvojoša, mežonīga, necivilizēta un ekstremāli
konservatīva valsts. Nu, lūk, tie ir “komplimenti”, ar kuriem mūs
ir pagodinājuši šīs minoritātes pārstāvji.
Nu, varētu viņus saprast, jo tikai 2–4 procenti no
homoseksuālistiem ... no cilvēkiem atbalsta šo homoseksualitāti
kā dabisku un normālu. Un tādēļ domāju, ka brīvība nenozīmē
visatļautību demonstrēt un popularizēt netikumību. Demokrātija
nenozīmē mazākuma izkropļotās vērtību sistēmas uzspiešanu
vairākumam, un cilvēktiesības nav augstākas par Dieva likumiem,
saskaņā ar ko jādzīvo cilvēkiem.
Eiropas Savienība ir sekulārs veidojums, kas norobežojas no
kristīgām vērtībām un baznīcas, kas ir šo garīgo vērtību
sargātāja, glabātāja un nesēja tautā. Nu, un tāpēc top tādi
absurdi kritēriji, kam nav nekādas garīgas autoritātes tautā, jo
tā savā ģenētiskajā atmiņā gadsimtiem ilgi ir saglabājusi un
iznesusi sava Radītāja cilvēkiem teiktos vārdus: “Augļojieties un
vairojieties!”
Domāju, ka tautas tikumība ir lielākā garīgā bagātība, ko nevar
un nedrīkst mainīt vai anulēt ar likumu, balstoties uz mistiskām
Eiropas vērtībām. Šis jautājums nav tik vienkāršs, kā sākotnēji
var likties, jo saduras divi pasaules uzskati – sekulārais
un kristīgais. Un tā nebūs pirmā reize, kad mēs ar to
sastapsimies. Un tāpēc domāju, ka kompromisa šajā vitāli
svarīgajā jautājumā nevar būt, jo morāla un tikumiska likuma
apzināta ignorēšana, neievērošana un pamudināšana citus tā darīt
uzskatāma par sevis un savas tautas degradāciju un
pašiznīcināšanos.
Es domāju, ka daudzi no jums būs dzirdējuši Bībeles piemēru, ka
divi dēli Ēzavs un Jēkabs… ka Ēzavs, būdams izsalcis, par lēcu
virumu pārdeva savu pirmdzimtību. Es domāju, ka mums par Eiropas
“lēcu virumu” nevajadzētu pārdot savas tautas pirmdzimtību, godu
un tikumību. Mēs nedrīkstam neņemt vērā mūsu sabiedrības
vairākumu. Nu galu galā, ar ko mēs riskējam? Eiropa mūs
nesapratīs, kritizēs, soda sankcijas piespriedīs? Gribu jautāt:
nu un? Vai tāpēc mums vajadzētu nediskutējot, nekritiski pieņemt
jebkuras vērtības, kas vēl līdz šim nav pierādījušas savu
pozitīvo ietekmi uz sabiedrību? Es domāju, cienījamie kolēģi, ka
mēs šodien, atbalstot šādus papildinājumus, varam ielikt “bumbu
ar laika degli” savā tautā, kas agri vai vēlu uzsprāgs.
Un tādēļ es jūs aicinu: mīlēsim savu zemi, cienīsim savu tautu un
saglabāsim savu pašcieņu! Tādēļ Latvijas Pirmā partija balsos
“pret”. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie kolēģi no Pirmās partijas!
Jūs taču to visu varējāt izrunāt savā frakcijā, jo ziņotāja taču
bija Stalidzāne no jūsu partijas.
Bet, ja nopietni, tad, protams, ka par to jārunā skaļi un arī no
šīs tribīnes. Un es gribētu jums, godātie Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas locekļi, nosaukt divus konkrētus
kāzusus, un jums pašiem jāmēģina atrast atbildi – vai šajās
situācijās var strādāt cilvēki ar netradicionālu
orientāciju?
Situācija nr.1. Jūs ejat cauri lidostas drošības dienestam, un
jūs palūdz pacelt rokas, lai jūs apčamdītu. Nu šis čamdītājs ar
tādu baudu jūs čamda visās vietās, ka jūs varat protestēt vai
neprotestēt. Viņam tas ir atļauts. Tā ir viena situācija.
(Smejas.)
Tad vēl ir otra situācija. Tā ir reāli zināma situācija, tā
pirmā. Un tā otra situācija. Daudzi deputāti droši vien savulaik
ir bijuši iesaukti karadienestā. Es runāju par vīriešu kārtas
pārstāvjiem. Un atcerieties, jūs tā saucamajā obezjaņņikā
vai tajā pārbaudes punktā pārbaudīja viens tāds ārsts...
(Smejas.) Nu vai tad tādā vietā var strādāt ar
netradicionālu orientāciju. Tā ka nevajag likumos rakstīt
muļķības! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi no Pirmās
partijas! Es kaut par 3/4 piekrītu jūsu negatīvajai
argumentācijai, tomēr aicinu atbalstīt šos grozījumus Darba
likumā vismaz pirmajā lasījumā. Jo šeit ir pavisam citas lietas,
kas attiecas arī uz citiem diskriminācijas veidiem un kuru tomēr
ir nepieciešams Darba likumā iekļaut un meklēt apspriežamajā
īpašajā, delikātajā jautājumā risinājumu grozījumiem otrajā
lasījumā. Teiksim, uz tiešu atsauksmi uz šo direktīvas numuru,
saskaņā ar kuru mēs visu šo putru ienesām.
Un, cienījamie kolēģi! Mēs tomēr likumdošanas veidā nesodām jūs
par jūsu netradicionālo un antikristisko reliģisko orientāciju.
Teiksim, jūsu valdības atsevišķu Saeimas deputātu piedalīšanās
vai nu dievkalpojumos, vai velna kalpojumos, diezgan zināmajā
Ledjajeva reliģiskajā organizācijā. Jums tas ir atļauts.
Un saskaņā ar to es tomēr aicinu jūs iecietībā arī pret citām
sabiedriskām, vispāratzītu morāles normu pārkāpšanām.
Paldies par uzmanību! Lūdzu balsot par šo likumu pirmajā
lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no Pirmās partijas! Jo
vairāk es jūsos klausos, jo man vairāk rodas pārliecība, ka jums
daudziem ir problēmas seksa jomā. (Starpsauciens: “Tev nav
problēmas!”) Jo jūs nepārtraukti nomoka kaut kādi kompleksi.
Un dzīvē jau ir pierādījies, ka tie lielie moralizētāji no
tribīnes bieži vien ir pirmie klienti Čaka ielā un pirmie, kas no
rīta līdz vakaram pēta pornogrāfiska rakstura žurnālīšus.
Ko es jums gribu tomēr atgādināt? Vai tiešām būtu prāta darbs, ka
mēs ierobežotu pēc seksuālās orientācijas iespējas strādāt
visdažādākajās dzīves jomās. Vai tiešām mums vajadzēja kādreiz
Krievijā paredzēt ierobežojumus Čaikovskim būt ģeniālam
komponistam? Un vai tiešām Kārlim Streipam, kurš, manuprāt, ir
viens no talantīgākajiem Latvijas žurnālistiem, būtu jāizbauda
kaut kādi ierobežojumi tikai tāpēc, ka viņš ir homoseksuāli
orientēts? Nu neesiet tādi liekuļi, cienījamie Pirmās partijas
biedri!
Un es uzskatu, ka šis likumprojekts, protams, ir jāatbalsta, jo
arī tie cilvēki, kas ir homoseksuāli, ir pelnījuši, lai viņi
varētu strādāt, maksāt nodokļus un strādāt Latvijas labā. (No
zāles deputāts L.Ozoliņš: “Neuzbāzies bērniem,
skolotāj!”)
Sēdes vadītājs.
Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie
kolēģi! Man liekas, ka mēs atkal apzināti vai neapzināti gribam
vienkāršot visnotaļ nopietnu lietu.
Tā nu tas ir iegājies, ka politiskajās diskusijās katrs izmanto
tos argumentus un tos izteicienus, kurus viņš uzskata par
pieļaujamiem, kas atbilst viņa uzskatam, pasaules uzskatam, un,
protams, arī inteliģences līmenim, ja tā varētu teikt. To
nevajadzētu uzskatīt par apvainojumu, ja es pieminu šādus
parametrus.
Bet parasti... kas ir jūtams pēdējos gados Latvijā, ka mēs bieži
vien sajaucam publiskas lietas un privātas lietas.
Ja Darba likumā un citos likumos ir paredzētas šīs vienlīdzīgās
tiesības, tad tie parametri ir tādi, kurus darba devējs vērtē.
Piemēram, manu tautību darba devējs spēj novērtēt jeb izteikt
savu viedokli, tāpēc ka es to ne no viena neslēpju, tas ir
ierakstīts manā pasē, un arī citā valodā runājošs darba devējs...
nu, manā pasē tas ir ierakstīts tāpēc, ka es lepojos ar savu
tautību, bet darba devējs arī var pēc manas izrunas varbūt, pēc
manas izloksnes vai akcenta spriest par manu nacionālo
piederību.
Taču ir tādas lietas, kas ir absolūti privātas lietas. Un
seksuālā orientācija, tā ir absolūti privāta lieta, par kuru
nevienam nav tiesību interesēties, tāpat kā reliģiskā pārliecība.
Darba devējs nedrīkst uzstādīt tādu jautājumu. Tāpat kā politiskā
piederība. Darba devējam nav tiesību uzstādīt jautājumu, protams,
ja es nepretendēju strādāt konkrētas partijas birojā, un tāpēc,
tikai vadoties no prakses, ja mūsu valstī izrādītos, ka notiek
kāda diskriminācija darba jomā pēc šīm pazīmēm, kuras ir minētas
vai kuras mēs gribam... tagad mums tiek piedāvāts ierakstīt
likumā, tad, protams, tas būtu pamatoti, ja žurnālistam ir
aizliegts strādāt viņa amatā vai komponistam, vai aktierim... nu,
vienalga, kādā amatā... tad, protams, tas būtu īpaši likumā
jāatrunā.
Bet ja šajos laikos šī problēma nodalīt publisko un privāto ir
tik tālu degradējusies, ka mēs redzam, ka mūsu skolnieki uzskata
par pieņemamu 1.septembrī piedzēruši vārtīties pilsētas
apstādījumos, ja par normālu uzvedības stilu ģimnāzistēm un
studentēm ir ielasmeitas stils gan savā apģērbā, uzvedībā,
rīcībā, tad tas absolūti nenozīmē, ka viņas tādas ir. Jo bieži
vien cilvēks neapzinās, ko var publiski rādīt un ko nevajag
rādīt.
Un es domāju, ka šinī gadījumā, saņemot šo piedāvājumu,
priekšlikumu no valdības, iekļaut Darba likumā arī šo konkrēto
pazīmi, tā nav pamatota ar mūsu tautas tradīcijām vai
tradicionālu neiecietību, vai tradicionālu diskrimināciju, jo es
nezinu tādus gadījumus pat no padomju laikiem, kad šāda
diskriminācija būtu notikusi.
Bet drīzāk tā ir mūsu sekošana Eiropas modei vai sekošana to
valstu piemēram, kurās varbūt pastāv šī problēma.
Es nezinu, kā tas ir musulmaņu valstīs. Es nezinu, kā tas ir
Izraēlā, kur Vecā Derība skaidri un gaiši raksta un pasaka, kāds
ir cilvēka pienākums pret valsti, pret Dievu, pret savu tautieti
un tamlīdzīgi. Es domāju, ka, ierakstot likumos nevajadzīgas
normas, mēs varam nonākt pie tās pašas situācijas, par kādu
spriedām šodien pirms pusdienām, ka notiek sarežģījumi tajās
vietās, kur tiem nevajadzētu notikt. Un, protams, tādā gadījumā
mēs neņemtu vērā vienu lietu, kas jau arī tagad diemžēl ir, ka
par mācītāju... uz mācītāja darbu var pretendēt cilvēks, kurš
rīkojies pretēji tiem priekšrakstiem, kādi būtu viņa sludinātajai
filozofijai obligāti, ka par bērnu audzinātāju arī varētu
pretendēt bez ierunām cilvēks, kurš tagad mūsu bērniem mācītu
citu patiesību, citādas ģimenes attiecības, citādu ģimenes
modeli, nekā tas mums ir pieņemts un būtu pieņemams. Un, kā jau
šeit kolēģis minēja, nu tagad mums vairs nebūs obligātais
karadienests, bet, nu, ziniet, kur ir hierarhija un viena cilvēka
pakļautība otram, citiem cilvēkiem pēc viņu ieņemamā amata, tur
arī var parādīties ļoti diskutablas attiecības tieši tāpēc, ka,
lūk, augstākajam priekšniekam, kuram būs šāda netradicionāla
orientācija, būs vēlme un iespēja pakļaut savām vēlmēm savu
padoto.
Es domāju, ka mums vajadzētu pieturēties pie tās pašas prakses,
kāda ir līdz šim. Ikdienā parasti šāda diskriminācija nenotiek,
un tajos gadījumos, kas ir ļoti specifiski gadījumi, kas ir
attiecīgās konfesijas kompetence vai attiecīgās nozares
kompetence, kur šī orientācija ir absolūti slēpjama un nav
publiskojama nekādā veidā, ka mums vajadzētu uzskatīt par
normālu, ka mēs neinteresējamies ikdienā par cilvēka seksuālo
orientāciju, par to, kādus dzērienus kurā laikā, kādā daudzumā un
kādos svētkos viņš dzer, kādā valodā viņš runā savās mājās, savā
ģimenē, un kādu mūziku viņš klausās. Jo, ja mēs pieļaujam, ka
darba devējam viens darbinieks var patikt vairāk un otrs patikt
mazāk, tad, lūk, visas šīs absolūti privātās lietas, protams, var
tikt izmantotas kā diskriminācijas pazīmes, kuras likums nedrīkst
akceptēt un pieļaut un kuras, protams, normālā sabiedrībā vai
kristīgā sabiedrībā, kādu mēs statistikā redzam par sevi sakām,
ka šī lieta nebūtu akcentējama, ierakstot likumā īpaši, jo, kaut
arī citās valstīs un citās tautās, un citās vietās tas varbūt ir
aktuāli. Bet es uzskatu, ka mūsu valstī nav aktuāla
diskriminācija ne pēc kādām pazīmēm šobrīd, izņemot varbūt pēc
politiskās orientācijas, ko es varu teikt no savas pieredzes, bet
nu tā ir pagātnes palieka. To varam uzskatīt par nevēlamu un
izskaužamu pagātnes palieku... Mums to kādreiz teica padomju
laikā, ka viss, kas bija slikts, tā bija kapitālisma palieka. Nu,
uzskatīsim, ka šobrīd tās lietas ir sociālisma paliekas, jo mūsu
mērķis ir tomēr demokrātiskā valstī, tiesiskā valstī nodrošināt
visiem vienādas tiesības pēc tā principa, ka viens likums un
viena taisnība visiem.
Bet tāpēc jo lielāka ir mūsu atbildība kā likumdevēja atbildība.
Nevar likumu pieņemt tikai ar balsu vairākumu, jo pēc šādas
metodes darbojas cietuma kamerā, ar kulaku vairākumu nosaka
kārtību. Likumam ir jābūt saprātīgam, likumam ir jābūt taisnīgam,
un likumam ir jābūt pamatotam ar konkrētu vajadzību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Jā. Godājamie kolēģi, mēs, “Jaunais
laiks”, cenšamies ar darbiem parādīt, kāda ir mūsu vērtību
sistēma, ne tik daudz ar vārdiem. Un, protams, ģimeni kā vērtību
mūsu valstī nekas nevar atsvērt. Tas ir pavisam skaidrs, bet man
liekas, ka arī mums, deputātiem, piemēram, tagad, budžetu
sastādot, vajadzētu to darbos parādīt, nevis tikai skaisti
runāt.
Mums pirms vairākiem mēnešiem jau bija tāds priekšlikums,
piemēram, palielināt neapliekamo minimumu tieši bērniem, tieši
ģimenēs, kurās ir bērni. Tas diemžēl atrada atsaucību vārdos, bet
ne darbos. Tas ir gaužām bēdīgi.
Kas attiecas uz šo likumprojektu un cilvēktiesībām, man liekas,
ka nevar likumā tādā veidā ierobežot cilvēktiesības, ka viņam
saka... jeb, teiksim, nepieminēt to, ka viņam būtu vai nebūtu
kaut kādas tiesības, pamatojoties uz viņa šādu vai tādu vai trešo
īpašību.
Piekrītot Simsona kungam, ka tā ir pamatā privāta lieta, bet
diemžēl visādas lietas tomēr ir... nonāk cilvēka zināšanā arī, ja
tās netiek īpaši publiskotas. Un man liekas, lai gan mani kolēģi
manā frakcijā zina, ka es esmu ļoti konservatīva šajos
jautājumos, tomēr man liekas, ka nevar ierobežot cilvēkus,
pamatojoties uz viņu orientāciju.
Es gribētu arī apgalvot, ka mūsu darbavietās cilvēki necieš no
šiem cilvēkiem tik daudz kā no pretēju dzimumu attiecībām, kur
viens otram uzmācas un izmanto vienkārši to stāvokli, ka viens ir
priekšnieks un otrs ir zemāks.
Kas attiecas uz Eiropas Savienības modi vai nemodi, man liekas,
tā nav tikai Eiropas Savienības, tā ir vispār visas pasaules, kā
mēs arī dzirdējām par Ameriku, tāds virziens. Un to mēs nu nekādā
veidā neietekmēsim ar savu likumdošanu. Tur ir jāstrādā ar
pavisam citiem paņēmieniem.
Tā ka es tomēr iesaku balsot par šo likumu!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Runājot par to
Eiropas Savienību, es tikai pie reizes pateikšu vienu teikumu.
Biedrs Šrēders un biedrs Putins nedomāja par Eiropas Savienību
tad, kad viņi noslēdza vienošanos par gāzes vada izbūvi. Lai arī
Vācija ir veca Eiropas Savienības dalībvalsts, viņa atkārtoja
Molotova–Ribentropa gājienu no 1939.gada.
Tagad, kolēģi, man rodas iespaids, ka tā gaisma, kas te ir,
paliek arvien zilāka. Un laikam nākamajā sēdē tie aizkari arī būs
zilā krāsā.
Ko tad mēs gribam panākt? Stalidzānes kundze kā nopietns
cilvēks – komisijas priekšsēdētāja nāk un runā par izmaiņām
Darba likumā. Ar kādu nolūku? Jūs taču gribat kaut ko uzlabot,
bet man tā vietā, lai runātu par uzlabojumiem Darba likumā,
jāklausās lekcijas, spriedelējumi, kuram kas tur ir tuvāks. Kurš
dzimums kuram ir tuvāks un kura vieta cilvēka ķermenī kādam ir
tuvāka. Nu man, piedošanu, tas galīgi neinteresē! Un nevajag man
lasīt lekcijas, kas ir labi un kas ir slikti! Tas ir
smieklīgi!
Apskatot uzlabojumus Darba likumā, ko es dzirdu visu laiku? Es
dzirdu lekcijas par seksuālo orientāciju. Un es domāju, es tomēr
domāju, ka komisija šoreiz ir vainīga pie tā. Kāpēc? Jūs paņēmāt
1:1 to, kas atnāca no valdības, labi saprazdami, ka tur būs šīs
pretrunas iekšā, labi saprazdami, ka te nāks un runās, un
stāstīs, cik slikts vai labs ir homoseksuālis. Te par Streipu man
ir jāklausās slavinošas runas un vēl par kādu. Mums jau Latvijā
daudz tādu ir. Lūk!
Tad jūs varējāt, komisija, iedot savu alternatīvo priekšlikumu,
izņemt ārā tās runas, normas, par kurām te ir jāklausās visu
dienu lekcijas. Sākot no Arvīda Ulmes un beidzot ar Darba likumu.
Mēs sākām dienu ar šo tematu, un mēs tagad to arī
pabeigsim.
Tāpēc es noteikti balsošu “pret”, jo tik pretrunīgu likumu es
negribu atbalstīt, bet uz priekšu man ir padoms: mūsu uzdevums ir
ar kaut ko palīdzēt cilvēkiem, un te ir labas normas iekšā tajā
priekšlikumā, kuras ir vajadzīgas. Bet šitie te visi citādi
orientētie to likumu velk uz visām pusēm.
Un tāpēc es iesaku tur, kur mēs jūtam, ka atnāk no valdības kaut
kas tāds strīdīgs, nepieņemt, mēs laiku tērējam dēļ visa
šitā.
Tā ka šinī gadījumā, protams, vairs nekur tālāk aiziet nevar,
tagad būs tikai ... kas būs? Tagad būs otrais lasījums, kur būs
priekšlikumi šito izņemt, un atkal būs piecas sešas lekcijas, kur
vieni teiks, ka šitie ir labi, otri teiks, ka viņi ir slikti. Tas
varbūt ir atkal atkarīgs no katra iekšējās pārliecības, vai
ne?
Un man te būs jāklausās tribīnē uzkāpušos, kur viens slavinās
vienus un otrs – otrus.
Tā ka diemžēl tā nu ir, un tāpēc šis Darba likums var iekavēties.
Tad varbūt vienīgais, ko es jums, komisijai, varu ieteikt, pēc
iespējas īsāku priekšlikumu iesniegšanas laiku, jo kādi būs
priekšlikumi, tas tāpat jau ir zināms, un ātrāk pieņemt šo Darba
likumu, lai tas labais, kas tur ir iekšā, nonāk līdz
cilvēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne.
Cienījamie kolēģi! Tāda nu ir
situācija Saeimā, ka mums vienam otru šeit ir jāklausās, un
diemžēl, Dobeļa kungs, es esmu spiesta klausīties jūs un visus
pārējos, kas runā.
Bet jūs man nevarat neko arī pārmest par to, ka es patiešām
noziņoju to, kā komisija bija lēmusi, jo komisijā bija
balsojums... un komisija lēma pieņemt pirmajā lasījumā. Un
likumdošanas prakse ir tāda, ka nākamajos divos lasījumos mums ir
visas tiesības labot to, ko mēs uzskatām par labojamu.
Vai atdot atpakaļ visu likumprojektu Ministru kabinetam, tad
vajadzētu zināt, cik ļoti ilgi būtu jāgaida, kamēr tas atnāk
atpakaļ ar visām tām pārējām normām, kas ir patiešām ļoti
vajadzīgas.
Tā ka es vēlreiz atgādinu, ka komisija ir lēmusi pieņemt
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Balsosim par likumprojekta
“Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu
rezultātu! Par – 44, pret – 17, atturas – 12.
Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 26.septembris.
Sēdes vadītājs.
26.septembris. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām likumprojektu
“Grozījumi Krimināllikumā”. Reģistrācijas numurs – 1242.
Otrajā lasījumā.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu mēs nonākam
līdz tam, par ko mēs sākām nevajadzīgi runāt, izskatot
Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Šeit es personīgi atbalstīšu šo priekšlikumu, pretēji komisijas
viedoklim. Bet tas tikai papildina to, par ko bija runa iepriekš.
Tur bija runa par transportlīdzekļu konfiskācijām, šeit ir runa
par tupināšanu cietumā.
Atbalstīju es to un atbalstīšu arī šito. Un aicinu visus pārējos
darīt to pašu! Un būsim stingrāki.
Sēdes vadītājs.
Mareks Segliņš.
M.Segliņš.
Kolēģi deputāti! Šis ir tas priekšlikums,
par ko runāja, izskatot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kur ir
kriminālatbildība par braukšanu dzērumā bez tiesībām, un uz trešo
lasījumu šeit piestrādāsim klāt vēl šo papildu sodu –
transportlīdzekļu konfiskācijas iespēju krimināllietā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. –
deputāta Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!
Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums
pieņemts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā
lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi
Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par – 74, pret – 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā
likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Segliņam par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
23.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies!
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto
Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām
Kioto protokolu””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Cienījamie kolēģi! Jūs šodien saņēmāt
Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr.4574–A ar lūgumu trīs
likumprojektus atbalstīt kā steidzamus.
Tāpēc, runājot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto
Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām
Kioto protokolu””, lūdzu atzīt šo likumprojektu pirmkārt par
steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Ķikuste.
Sagatavotais likumprojekts nodrošinās
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra Direktīvas
2004/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido
siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā
ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus. Papildus tam
likumprojekts precizē pašreizējo Vides ministrijas nosaukumu, kā
arī tiek papildināts ar informatīvu atsauci.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas –
nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu uzreiz
pieņemt arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par Līgumu par
Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas
sistēmu (EUCARIS)””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Ārlietu komisija lūdz atzīt
likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Ķikuste.
Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu
atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojumā nr.527
noteiktajam Latvijas Republikas centrālās reģistrācijas
institūcijas, proti, Ceļu satiksmes drošības direkcijas,
juridisko statusu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas –
nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu
pieņemt uzreiz otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Par grozījumu Konvencijā par
bērna tiesībām”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Komisija lūdz atzīt likumprojektu par
steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Ķikuste. Likumprojekts paredz izmainīt ekspertu skaitu.
Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas –
nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu
pieņemt arī uzreiz otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret
un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes
Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un
imunitāti”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Lūdzu atzīt likumprojektu par
steidzamu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas –
nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Ķikuste.
Likumprojekts paredz, ka Eiropola sakaru
virsniekiem un to ģimenes locekļiem ir tādas pašas privilēģijas
un imunitātes, kādas tiek piešķirtas diplomātiskajiem
darbiniekiem.
Lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas –
nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja nevienam nav iebildumu, lūdzu nobalsot
arī otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret –
nav, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Par Eiropas Savienības un
Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu”. Pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto
Valstu noslēgtais līgums, kaut arī Latvija tieši nav bijusi
līgumslēdzēja puse, ir noslēgts jomā, kas saskaņā ar Latvijas
nacionālajām tiesību normām ir likuma regulēšanas priekšmets. Un
saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi šo lēmuma projektu
vajadzētu apstiprināt ar Saeimas balsojumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas –
nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
S.Ķikuste.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
26.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Nākamais – likumprojekts “Par Eiropas Savienības un
Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības
līgumu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Eiropas Savienības un Amerikas
Savienoto Valstu noslēgtais līgums, kaut arī Latvija arī šajā
līguma noslēgšanas brīdī nav bijusi līgumslēdzēja puse, ir
noslēgts, un lūdzu Saeimu ar savu balsojumu apstiprināt šo
līgumu!
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret
un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts
pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
S.Ķikuste.
26.septembris.
Sēdes vadītājs.
26.septembris. Paldies.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas
kartēm!
Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai lūdzu nolasīt
reģistrācijas rezultātus!
Debatēsim otrajā lasījumā.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie
kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene,
Uldis Briedis... Jā. Uldis Mārtiņš Klauss, Ināra Ostrovska, Jānis
Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Sēde ir slēgta.