Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra sēdē

Pieņemti “Noteikumi par mobilizācijas plāniem”.
Noteikumi nosaka: mobilizācijas plānošanas un plānu sistēmu; mobilizācijas plānošanas apjomu valsts institūcijās un pašvaldībās un mobilizācijas plānošanas koordinācijas kārtību, kā arī mobilizācijas plānu apstiprināšanas un precizēšanas kārtību, mobilizācijas plānu dokumentu veidlapu paraugus un Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības formējumu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto citu valsts institūciju, kā arī pašvaldību kompetenci.
Mobilizācijas plānošanas sistēma dod iespēju izvērtēt valstī esošos resursus, lai nodrošinātu iespējamo apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidācijas plānu pasākumu izpildi ar nepieciešamajiem mobilizācijas resursiem. Resursu nepietiekamības gadījumā iespējams laikus pārskatīt iespējamo apdraudējuma novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidācijas plānus, optimizēt plānoto uzdevumu izpildi atbilstoši rīcībā esošo resursu daudzumam un valsts iespējām papildus iegūt nepieciešamos resursus, noteikt prioritātes resursu izmantošanā.
Valsts drošība un aizsardzība, arī Latvijai esot NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, nevar tikt nodrošināta, ja valstij svarīgu tautsaimniecības objektu darbība tiek pilnībā pārtraukta vai arī ja to darbība tiek ierobežota līdz apjomam, kad vairs nenodrošina valsts un iedzīvotāju minimālās vajadzības valsts apdraudējuma situācijā. Ir šādi valstij galvenie stratēģiski svarīgie tautsaimniecības objekti, kuri nodrošina ar: enerģiju (degvielu, elektroenerģiju, gāzi utt.); ūdeni; pārtiku; neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstniecību, medikamentiem un zālēm; pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem; transporta pakalpojumiem, transporta infrastruktūras un elektronisko sakaru tīklu darbību utt.
Lai nodrošinātu valsti un iedzīvotājus ar nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, tiek veikta tautsaimniecības nozaru spēju analīze darbībai valsts apdraudējuma situācijā, tiek plānoti valsts regulācijas pasākumi tautsaimniecības vai to atsevišķu nozaru un objektu darbības stabilitātes nodrošināšanai.
Pamatojoties uz analīzes rezultātiem un ekonomisko lietderību, var tikt plānoti mobilizācijas pieprasījumi un slēgti līgumi par atliktām piegādēm.
Kopumā tautsaimniecības mobilizācijas plānošana ietver:
– apdraudējumu un to iespējamo seku analīzi;
– uzdevumu noteikšanu tautsaimniecībai kopumā un tās nozarēm, lai novērstu apdraudējumus un likvidētu to sekas;
– tautsaimniecības nozaru analīzi par to spēju nodrošināt noteikto uzdevumu izpildi;
– pasākumus valstij svarīgu tautsaimniecības objektu darbības stabilitātes nodrošināšanai;
– valsts materiālo rezervju izveides plānošanu, kā arī līgumu slēgšanu par atliktām piegādēm.
Gadījumā, ja tautsaimniecības nozares spēju analīzes rezultātā konstatēts, ka šīs nozares valstij stratēģiski svarīgi tautsaimniecības objekti valsts apdraudējuma situācijā spēj pilnībā nodrošināt valsti un iedzīvotājus ar nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, šajā tautsaimniecības nozarē valsts regulācijas pasākumi, valsts materiālās rezerves un atliktās piegādes netiek plānotas.

Pieņemts rīkojums “Par tiešās pārvaldes iestādes “Autotransporta inspekcija” izveidošanu”.
Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ar 2006.gada 1.janvāri uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” Transporta uzraudzības dienesta bāzes tiks izveidota tiešās pārvaldes iestāde “Autotransporta inspekcija” (Autotransporta inspekcija).
Noteikts, ka Autotransporta inspekcija ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas un Latvijas Republikai saistošiem normatīviem aktiem atbilstošus autopārvadājumus, veicot autopārvadājumu uzraudzību un kontroli.
Autotransporta inspekcija veic šādas funkcijas: nodrošina autopārvadājumu kontroli uz ceļiem un uzņēmumos; apzina ar autopārvadājumu kontroli saistītās problēmas, sagatavo priekšlikumus kontroles efektivitātes uzlabošanai un iesniedz tos Satiksmes ministrijā; izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai autopārvadājumu kontroles jomā; sniedz konsultācijas, ieteikumus un citu palīdzību ieinteresētajām institūcijām konkrētu ar autopārvadājumu kontroli saistītu problēmu risināšanā, piedaloties darba grupās un konferencēs, kā arī veicinot informācijas apmaiņu; sadarbojas ar valsts, pašvaldību, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu inspekcijas darbības jomā; piedalās starptautiskajos sadarbības projektos autopārvadājumu kontroles uzlabošanas jomā; nodrošina valsts budžeta ietvaros piešķirtā finansējuma mērķtiecīgu un efektīvu izlietošanu; veic citas ar autopārvadājumu jomu saistītajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Autotransporta inspekcija ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” Transporta uzraudzības dienesta tiesību un saistību pārņēmēja. Lai veiktu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” Transporta uzraudzības dienesta vajadzībām izmantojamās mantas inventarizāciju, precizētu kustamo īpašumu un nodrošinātu tā pārņemšanu valsts īpašumā, satiksmes ministrs izveido komisiju.
Noteikts, ka ar Autotransporta inspekcijas izveidošanu saistītie izdevumi tiek segti no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” finanšu līdzekļiem.

Pieņemti noteikumi “Autopārvadājumu kontroles kārtība”, kuri nosaka autopārvadājumu kontroles kārtību. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas neatkarīgi no īpašuma veida pārvadā pasažierus vai kravas (pārvadātāji), un dienestiem, kas kontrolē pasažieru un kravas pārvadājumus.
Kontroles mērķis ir panākt, lai pasažieru un kravas pārvadājumi (pārvadājumi) tiktu veikti atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu un Latvijai saistošo starpvalstu līgumu prasībām un tiktu nodrošināta valsts, pārvadātāju un patērētāju interešu aizsardzība.
Noteikumi paredz, ka kontroli veic šādi kontroles dienesti: Autotransporta inspekcija; republikas pilsētu domju un rajonu padomju (pašvaldība) kontroles dienesti vai pašvaldību pilnvarotas atbilstošas institūcijas (amatpersonas); pārvadātāju kontroles dienesti saskaņā ar attiecīgā pārvadātāja apstiprinātu iekšējo kārtību.
Latvijas Republikas robežkontroles punktos uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas, uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas, kā arī ostās: Valsts robežsardze kontrolē: dokumentus, kas apliecina tiesības vadīt attiecīgās kategorijas autotransporta līdzekli; autotransporta līdzekļa reģistrācijas dokumentus; autotransporta līdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas dokumentus; pilnvaru autotransporta līdzekļa lietošanai, ja, izbraucot no Latvijas, autotransporta līdzeklī neatrodas tā īpašnieks; autotransporta līdzekļa tehnisko stāvokli; regulāro maršrutu atļaujas starptautiskajiem autobusu maršrutiem; pasažieru saraksta (formulāra) esību, izdarot atzīmi par pārbaudē konstatētās faktiskās situācijas atbilstību pasažieru sarakstā (formulārā) minētajam, izņemot gadījumus, ja pārvadājumu veic saskaņā ar regulāro starptautisko autobusu maršrutu atļauju. Savukārt muitas iestādes kontrolē: atļauju lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanai; kravas nostiprināšanas noteikumu prasību izpildi; transportlīdzekļa faktisko masu vai ass slodzi un gabarītus; bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu prasību ievērošanu, sastādot par katru pārbaudīto autotransporta līdzekli bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolu trijos eksemplāros (pielikums). Protokola pirmo eksemplāru uzglabā kontroles institūcija, otro eksemplāru izsniedz pārbaudītā autotransporta līdzekļa vadītājam, trešo eksemplāru nosūta Autotransporta inspekcijai, kā arī: ārvalstīs reģistrētajam autotransporta līdzeklim starptautiskajos līgumos un protokolos par pārvadājumiem ar autotransportu noteikto starptautisko pārvadājumu atļauju (piemēram, divpusējiem pārvadājumiem, tranzīta pārvadājumiem uz vai no trešajām valstīm, kombinētajiem pārvadājumiem, vienam braucienam, daudzkārtējiem braucieniem, ro-ro tipa pārvadājumiem) esību, atļauju atbilstību pārvadājumam saistībā ar citiem dokumentiem un informāciju par kravu nosūtītājiem un saņēmējiem; izdara atzīmes atļaujās un reģistrē tās saskaņā ar finanšu ministra un satiksmes ministra izdotu instrukciju; Latvijā reģistrētam autotransporta līdzeklim robežšķērsošanas atļaujas, uzņēmējdarbības licences kartītes, pašpārvadājumu sertifikāta, Eiropas Kopienas atļaujas kopijas un Eiropas Kopienas autovadītāja atestāta (ja autovadītājs nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis) esību.
Autotransporta inspekcija, veicot uzraudzību un kontroli, ja nepieciešams, sadarbojas un nodrošina informācijas apmaiņu ar citiem valsts un pašvaldību kontroles dienestiem, Valsts policiju, pašvaldību policiju, muitas iestādēm, Autotransporta direkciju, Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju. Par sadarbības veidu un apjomu attiecīgās institūcijas savstarpēji vienojas.
Valsts un pašvaldību kontroles dienesti un pašvaldību pilnvarotas institūcijas (amatpersonas), veicot kontroli, ja nepieciešams, sadarbojas ar Valsts robežsardzi, muitas iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju.
Kontroles dienestu darbiniekiem, pildot dienesta pienākumus, ir klāt noteikta parauga kontroliera apliecība. Apliecības paraugu attiecīgi apstiprina satiksmes ministrs, attiecīgā pašvaldība vai pārvadātāja kontroles dienesta vadītājs. Kontroliera apliecībā iekļauj: institūcijas nosaukumu; apliecības numuru; amatpersonas amatu, vārdu un uzvārdu; apliecības derīguma termiņu; šajos noteikumos minētās kontrolieru tiesības; amatpersonas fotoattēlu. Kontrolierim jābūt formas tērpā, un, sākot kontroli, viņam jānosauc savs amats, vārds un uzvārds. Kontroliera apliecību uzrāda pēc kontrolējamās personas pieprasījuma.
Noteikts, ka kontroles dienesti drīkst nodarbināt kontrolierus tikai pēc tam, kad ir apdrošinājuši viņu veselību un dzīvību.
Kontroles dienestus koordinē un metodisko vadību organizē Satiksmes ministrija.

Akceptēti likumprojekti: “Grozījums Valsts civildienesta likumā”; “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”; “Grozījums Autopārvadājumu likumā”; “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Grozījums Valsts civildienesta likumā paredz papildināt likuma pārejas noteikumus, nosakot, ka līdz 2010.gada 31.jūlijam valsts tiešās pārvaldes iestādes “Autotransporta inspekcija” ierēdņa amatu ir tiesības ieņemt personai ar vidējo izglītību, kura 2005.gada 31.decembrī bija valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” Transporta uzraudzības dienesta amatpersona un no 2006.gada 1.janvāra ieņem Autotransporta inspekcijas ierēdņa amatu.
Grozījums Ceļu satiksmes likumā paredz papildināt to amatpersonu – “Autotransporta inspekcijas amatpersonu (pasažieru un kravas autopārvadājumu kontroles laikā)” – uzskaitījumu likumā, kuras var pieprasīt autotransporta vadītājiem uzrādīt pārbaudei atsevišķus dokumentus.
Grozījums Autopārvadājumu likumā paredz papildināt likumu, nosakot, ka Autotransporta inspekcija ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir, veicot autopārvadājumu uzraudzību un kontroli, nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus autopārvadājumus. Autotransporta inspekcijas amatpersonai, pildot dienesta pienākumus, atbilstoši kompetencei ir tiesības apturēt autotransportlīdzekli, lai pārbaudītu normatīvo aktu ievērošanu autopārvadājumu jomā. Autotransporta inspekcijas inspektoru formas tērpa un dienesta apliecības paraugus apstiprina Ministru kabinets.
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz par pasažieru pārvadājumu veikšanu bez licences kartītes, speciālas atļaujas un patenta vai normatīvajos aktos paredzētās reģistrācijas apliecības vai par to veikšanu, pārkāpjot minēto dokumentu lietošanas noteikumus, kā arī par atteikšanos uzrādīt minētos dokumentus soda sankcijas transportlīdzekļa vadītājam. Likumprojekts paredz grozījumu izdarīšanu kodeksa septiņpadsmitajā nodaļā, nosakot lietu piekritību: lietas par ātri bojājošos pārtikas produktu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem izskata Pārtikas un veterinārais dienests, bet lietas par pašpārvadājumu noteikumu pārkāpšanu – autotransporta kontroles iestādes un amatpersonas. Likumprojekts par pārvadāšanas iekārtas, pārvadājot pie noteiktās temperatūras ātri bojājošos produktus, reģistrēto temperatūras mērījumu nesaglabāšanu vismaz vienu gadu, par ātri bojājošajiem pārtikas produktiem atbilstoša noteiktajiem rādītājiem temperatūras režīma nenodrošināšanu paredz soda sankciju pārvadātājam. Savukārt kravas nosūtītājam paredzēta soda sankcija par ātri bojājošos pārtikas produktu iekraušanu un nodošanu pārvadājuma veikšanai bez speciālās pārvadāšanas iekārtas vai ja iekārta neatbilst tehniskajām un sanitārajām prasībām. Likumprojekts paredz soda sankcijas transportlīdzekļa vadītājam un pārvadātājam par pašpārvadājumu veikšanu bez noteiktajā kārtībā izsniegta pašpārvadājumu sertifikāta konkrētajam autotransporta līdzeklim. Ar likumprojektu paredzēts palielināt attiecīgās pašvaldības amatpersonu (institūciju) pilnvaras, kas kontrolē ar kravas un pasažieru autopārvadājumiem saistīto noteikumu ievērošanu. Likumprojekts precizē amatpersonu loku, kas tiesīgas sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu. Likumprojekts arī paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 221.pantā institūciju maiņu ar 2006.gada 1.janvāri, kad uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” transporta uzraudzības dienesta bāzes paredzēts izveidot tiešās pārvaldes iestādi “Autotransporta inspekcija”.

Pieņemti noteikumi “Autotransporta inspekcijas nolikums”.
Autotransporta inspekcija ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic autopārvadājumu uzraudzību un kontroli valstī. Inspekcija izveidota saskaņā ar valsts pārvaldes jomu un autopārvadājumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu autopārvadājumu atbilstību Latvijas un Latvijas Republikai saistošo normatīvo aktu prasībām.
Autotransporta inspekcijai ir šādas funkcijas: nodrošināt autopārvadājumu kontroli uz ceļiem un uzņēmumos; apzināt ar autopārvadājumu kontroli saistītās problēmas, sagatavot priekšlikumus kontroles efektivitātes uzlabošanai un iesniegt tos Satiksmes ministrijā; izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai autopārvadājumu kontroles jautājumos; sniegt konsultācijas, ieteikumus un citu palīdzību ieinteresētajām institūcijām konkrētu ar autopārvadājumu kontroli saistītu problēmu risināšanā, piedalīties darba grupās un konferencēs; sadarboties ar valsts, pašvaldību, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu inspekcijas darbības jomās; piedalīties starptautiskajos sadarbības projektos autopārvadājumu kontroles uzlabošanas jomā; nodrošināt valsts budžeta piešķirtā finansējuma mērķtiecīgu un efektīvu izlietošanu; veikt citas autopārvadājumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Lai izpildītu noteiktās funkcijas, Autotransporta inspekcija atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus: kontrolē komercpārvadājumu un pašpārvadājumu noteikumu ievērošanu; kontrolē pasažieru pārvadājumu noteikumu ievērošanu (regulārie un neregulārie starptautiskie un tālsatiksmes pārvadājumi); kontrolē starptautiskajos autopārvadājumu līgumos noteikto prasību ievērošanu; kontrolē bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu; kontrolē kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumu ievērošanu; kontrolē transportlīdzekļa faktisko masu, ass slodzi un gabarītus, kā arī kontrolē autovadītāju darba un atpūtas režīma un tā reģistrēšanas ierīces lietošanas noteikumu ievērošanu; nodrošina administratīvo pārkāpumu lietvedību; organizē inspektoru apmācību; veic citus ar autopārvadājumu kontroli saistītos uzdevumus.
Lai izpildītu noteiktos uzdevumus, Autotransporta inspekcijai ir šādas tiesības: normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt no privātpersonām uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju; slēgt līgumus inspekcijas darbības nodrošināšanai; īstenot citas autopārvadājumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Pieņemts rīkojums “Par T.Melbergu”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Ministru kabinets apstiprināja Tamāru Melbergu valsts aģentūras “Latvijas Neredzīgo bibliotēka” direktora amatā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”.
Likumprojekts paredz izslēgt Robežsardzes likuma 16.pantu, jo, stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, tajā būs noteikta visu pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu (tajā skaitā arī Valsts robežsardzes) noziedzīgo nodarījumu institucionālā piekritība.
Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt Robežsardzes likuma 13.pantu, nosakot, ka viens no Valsts robežsardzes uzdevumiem ir savas kompetences ietvaros veikt pirmstiesas izmeklēšanu.

Pieņemti “Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā bēglim piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas un valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, un kārtību, kādā personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī minēto pabalstu apmēru.
Pabalsta veidi un apmērs: personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un bēglim izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijas Republikā. Pabalstu nosaka: pilngadīgai personai – valsts noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā; nepilngadīgai personai – 30% apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas; bēglim no septiņu gadu vecuma piešķir pabalstu valsts valodas apguvei. Pabalstu nosaka apmērā, kas sedz valsts valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 35 latus mēnesī.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.
Šobrīd maksātnespējas procesa administratora pienākumus uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros maksātnespējas process uzsākts līdz 2003.gada 1.janvārim, pilda personas, kurām nav atbilstošas administratora kvalifikācijas. Likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” pārejas noteikumu 17.punktā ir noteikts, ka persona, kas iecelta par administratoru pirms 2003.gada 1.janvāra, saglabā savu statusu līdz attiecīgā maksātnespējas procesa izbeigšanai vai tās atcelšanai likumā noteiktajā kārtībā. Uz šiem administratoriem neattiecas likuma normas, kas paredz valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (aģentūra) uzraudzību pār administratora darbību un pienākumu segt administrācijas izmaksas no līdzekļiem, kuri aģentūrai piešķirti šiem mērķiem.
Likumprojektā paredzēts – ja maksātnespējas process netiek pabeigts līdz 2006.gada 1.jūlijam, pēc aģentūras pieteikuma tiesa atceļ administratoru, ja šī persona iecelta par administratoru maksātnespējas procesā pirms 2003.gada 1.janvāra. Šāds termiņa ierobežojums dos iespēju personām, kuras ieceltas par administratoru pirms 2003.gada, pabeigt tos maksātnespējas procesus, kuros tas objektīvi ir iespējams, un paātrinās attiecīgo maksātnespējas procesu norisi.
Minētais nodrošinās to, ka ar jauna Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos (plānots 2007.gada 1.janvārī) maksātnespējas procesa administratora pienākumus pildīs tikai atbilstoši apmācītas personas – sertificēti administratori.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”.
Kā norāda Zemkopības ministrija, 2004.gada 22.decembrī ir pieņemta Eiropas Savienības Padomes direktīva 2004/117/EK (direktīva), kas groza direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktajām pārbaudēm un trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtību. Direktīvas pārņemšanas termiņš ir 2005.gada 1.oktobris. Direktīva paredz sēklu sertificēšanas procedūras – lauku apskati, sēklu paraugu ņemšanu un sēklu novērtēšanu – veikt oficiālā uzraudzībā un nosaka prasības, kuras jāievēro dalībvalstij, nodrošinot to sēklu sertifikāciju, kuras novāktas trešajā valstī.
Direktīva ir pieņemta sēklu sertifikācijas vienkāršošanai, lai nedublētu sēklu sertificēšanas procedūras, kas ir būtiski svarīgs valstīm, kur ir lielas sēklaudzēšanas un sēklu sagatavošanas firmas (jo tās pašas veic lauku apskati un sēklu novērtēšanu pirms oficiālajām apskatēm un oficiālās sēklu novērtēšanas). Latvijā sēklu sertifikāciju veic tikai Valsts augu aizsardzības dienests, un šeit nav tādu sēklaudzēšanas komersantu, kuri būtu gatavi tuvāko divu trīs gadu laikā veikt sēklu sertifikāciju oficiālā uzraudzībā. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī to apstākli, ka dalībvalsts pati var izvēlēties, vai veikt sēklu sertifikāciju tikai oficiāli vai pārņemt arī otro iespēju – veikt to oficiālā uzraudzībā, sēklu sertificēšanas kārtību grozīt nav nepieciešams.
Likumprojekts paredz direktīvas prasību pilnīgu pārņemšanu un nosaka iespēju sertificēt tās sēklas, kuras ir audzētas no citu dalībvalstu ievestajām sēklām un kuras šajās dalībvalstīs sertificētas oficiālā uzraudzībā.
Likumprojekts nosaka jaunas funkcijas Valsts augu aizsardzības dienestam: organizēt vai veikt šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi; sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju; veikt šķirnes sēklu standartparaugu uzturēšanu.
Likumprojekts nosaka arī šķirņu uzturētāja definīciju un pienākumus. Šķirnes uzturētājs ir persona, kas saskaņā ar vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi veic šķirnes izlases sēklas iegūšanu pēc šķirnes atzīšanas. Šķirnes uzturētājs aizsargātai šķirnei var būt selekcionārs vai cita persona, kuru selekcionārs ir pilnvarojis veikt šķirnes uzturēšanu saskaņā ar šķirnes uzturēšanas shēmu. Šķirnei, kurai beidzies aizsardzības periods, par šķirnes uzturētāju var būt jebkura persona, kura ir minēta katalogā kā šķirņu uzturētājs.
Šķirnes uzturētājam ir šādi pienākumi: nodrošināt šķirnes atbilstību šķirnes aprakstam, kuru izstrādā institūcija, kas veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi; piegādāt pēc pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienestam šķirnes sēklu paraugus; uzraudzīt šķirnes sēklas pavairošanu līdz sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos norādītajām sēklu kategorijām, ievērojot šķirnes pavairošanas shēmu; kārtot pierakstus par šķirnes uzturēšanu; uzglabāt sešus gadus visu ar šķirnes uzturēšanu saistīto dokumentāciju un pierakstus; nodrošināt Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram pieeju ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībām un šķirņu uzturēšanas dokumentiem, kā arī sniegt pieprasīto par šķirnes uzturēšanu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.
Likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot Operatīvās darbības likumā lietotos terminus ar Komerclikumā un Kriminālprocesa likumā lietotajiem terminiem.
Likumprojekts arī paredz precizēt Operatīvās darbības likumu, nosakot, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama ne tikai kā valsts noslēpums, bet arī kā informācija dienesta vajadzībām.
Likumprojekts paredz iekļaut Operatīvās darbības likumā jaunu starptautiskajā praksē plaši reglamentētu operatīvās darbības pasākumu “Kontrolētā piegāde”, tādējādi pilnveidojot likumdošanas jomu un veicinot starptautiskās sadarbības iespējas noziedzības apkarošanā.
Kontrolētā piegāde ir preču vai citu vērtību, tajā skaitā vielu, maksāšanas līdzekļu vai citu finanšu instrumentu, pārvietošanas pa Latvijas Republikas teritoriju vai pār valstu robežām un ar to saistīto personu kontrole, ja saņemtas ziņas vai ir pamatotas aizdomas par pārvietojamo preču saistību ar noziedzīgu nodarījumu, ar mērķi novērst vai atklāt noziedzīgos nodarījumus un noskaidrot tos izdarījušās personas.
Veicot tādu preču un vielu kontrolēto piegādi, kuru brīva realizācija un iegāde ar normatīviem aktiem ir aizliegta vai kurām nepieciešama speciāla atļauja, prece vai vielas var tikt pilnīgi vai daļēji izņemtas vai samainītas. Kontrolētā piegāde nav pieļaujama, ja nav iespējams pilnīgi novērst: cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumus; daudzu cilvēku dzīvībai bīstamu vielu izplatīšanos; bīstamu noziedznieku bēgšanu; ekoloģisku katastrofu vai neatgriezenisku mantisku zaudējumu.
Kontrolētā piegāde veicama, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmumu ar prokurora akceptu. Ja kontrolētās piegādes laikā ir jāveic arī citi sevišķā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi, atļauja to veikšanai jāsaņem šajā likumā noteiktā kārtībā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs