Par Latvijas ārlietu ministra darba vizīti Ņujorkā
Piedaloties ES un ASV ārlietu ministru sarunās
Otrdien, 20.septembrī, ārlietu
ministrs Artis Pabriks ES un ASV ārlietu ministru tikšanās reizē
Ņujorkā uzsvēra, ka ES un ASV ir jārealizē vienota politika
attiecībā uz Baltkrieviju, lai veicinātu demokrātisko procesu
attīstību šajā valstī. Ja rietumvalstis to darīs pēc vienotiem
principiem, tad atbalstam būs būtiskāka nozīme un tas atstās
daudz lielāku iespaidu uz Baltkrievijas sabiedrību.
Ministrs arī uzsvēra, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība drošībai
Irākā, kur pirms vēlēšanām iespējami dažādi saasinājumi.
Starptautiskās sabiedrības atbalsts vēlēšanu organizēšanā un
novērošanā ir ļoti būtisks, lai Irākā tiktu izveidota leģitīma
valdība. “Drošība ir galvenais priekšnoteikums, lai Irākā
garantētu visas iespējamās attīstības iespējas,” pauda
ministrs.
Artis Pabriks uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta stabilitātes
nodrošināšanā Tuvo Austrumu reģionā, īpaši Gazas sektorā, un
atbalsta Izraēlas un Palestīnas valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Latvijai nav pieņemama sinagogu dedzināšana un citāda veida
vēršanās pret kādas tautas kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Piedaloties ES un NATO dalībvalstu ārlietu ministru sarunās
Savukārt ES un Ziemeļatlantijas
līguma organizācijā (NATO) dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās
reizē 20.septembrī Artis Pabriks uzsvēra, ka ES valstis nav
psiholoģiski gatavas turpināt paplašināšanos, kas ir jūtams
debatēs attiecībā uz sarunu sākšanu ar Turciju. “Es aicinu
Eiropas Savienības valstis izvērtēt racionālos apsvērumus un
distancēties no emocijām, jo tās traucē pieņemt objektīvu
lēmumu.”
Latvija uzskata, ka iestāšanās sarunas ar Turciju ir jāuzsāk
2005.gada 3.oktobrī. Tas nākotnē varētu palīdzēt arī atrisināt
konfliktu starp Turciju un Grieķiju attiecībā uz Kipras atzīšanu.
Paplašināšanās procesa turpināšana varētu būt stimuls citām
valstīm, kas par mērķi izvirzījušas iestāšanos ES.
Tiekoties ar Taizemes premjerministra vietnieku
Otrdien, 20.septembrī, Ņujorkā
Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, tiekoties ar Taizemes
premjerministra vietnieku Surakiartu Sathirathai, ierosināja
ieviest bezvīzu režīmu starp Latviju un Taizemi. “Bezvīzu
režīma ieviešana palielinātu tūristu skaitu uz Taizemi un
veicinātu turpmāku ekonomiskās sadarbības attīstību,” uzsvēra
ministrs.
Taizemes premjerministra vietnieks solīja izvērtēt iespējas
atcelt vīzu režīmu abu valstu starpā.
Šobrīd Latvijas pilsoņi var saņemt Taizemes ieceļošanas vīzas uz
robežas ieceļošanai Taizemē ne ilgāk kā piecpadsmit dienas, ja
ieceļošanas mērķis ir tūrisms.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka iepriekš izvirzītos ārpolitikas
mērķus – pievienoties Eiropas Savienībai un Ziemeļatlantijas
līguma organizācijā (NATO) – Latvija ir sasniegusi un tagad var
pievērst daudz lielāku uzmanību politisko un ekonomisko attiecību
veidošanai ar citiem pasaules reģioniem. Tāpat Latvija no
palīdzības saņēmējvalsts pamazām kļūst par donorvalsti.
Taizemes premjerministra vietnieks informēja, ka viņš ir
izvirzīts par kandidātu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO)
ģenerālsekretāra amatam no Dienvidaustrumāzijas valstu grupas.
Taizeme, tāpat kā Latvija, uzskata, ka ANO reforma ir
nepieciešama.
Artis Pabriks izteica līdzjūtību Taizemes iedzīvotājiem par
piedzīvoto katastrofu 2004.gada decembrī.
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments