• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nereālais administratīvais sods autovadītājiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.09.2005., Nr. 151 https://www.vestnesis.lv/ta/id/117161

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pagasti svin "sava Es" uzvaru

Vēl šajā numurā

22.09.2005., Nr. 151

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nereālais administratīvais sods autovadītājiem

Saeimas pašlaik noraidītais priekšlikums veikt tūlītēju transportlīdzekļa konfiskāciju par braukšanu dzērumā un bez tiesībām, tā vietā piemērojot administratīvo arestu, jau iezīmējis virkni problēmu.

POLICIJA1.JPG (16681 bytes)
Šogad septiņos mēnešos par braukšanu reibumā un bez tiesībām aizturēti ap 900 autovadītāju, kuriem turpmāk draudētu brīvības atņemšana
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Kā jau ziņots, pagājušajā ceturtdienā Saeimas vairākums neatbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā veikt izmaiņas, kas pieļautu auto konfiskāciju gadījumos, ja vadītājs sēdies pie stūres dzērumā un bez tiesībām. Tā vietā likumdevējs otrajā lasījumā atbalstījis grozījumus Krimināllikumā, kas par šādu pārkāpumu autovadītājam paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

Vietu trūkums un papildu izdevumi

Tiesībsargājošo institūciju pārstāvji nekavējoties paziņojuši: administratīvā aresta piemērošanas īstenošanai autovadītājiem trūkst resursu. Pirmkārt, nepietiekama ir pašreizējā īslaicīgās aizturēšanas izolatoru kapacitāte – kopumā 28 izolatoros ir 822 vietas, bet pērn par braukšanu dzērumā aizturēti ap 10 000 autovadītāju. Papildu finansējums būs nepieciešams arī aizturēto konvojēšanai un uzturēšanai izolatorā. Turklāt jārēķinās, ka cilvēki, kas aizturēti par kriminālpārkāpumiem, ir jāizvieto atsevišķi no tiem, kas izolatorā nokļuvuši par braukšanu dzērumā. Otrkārt, aprēķināts, ka šogad septiņos mēnešos vien par braukšanu reibumā un bez tiesībām aizturēti ap 900 autovadītāju, kuriem turpmāk paredzēta brīvības atņemšana gan administratīvā kārtā līdz 15 diennaktīm, gan kā kriminālsods no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem atbilstoši Krimināllikumam. Pieņemot grozījums, cietumsods būtu piemērojams vadītājiem, kas reibumā bez tiesībām vai pie stūres reibumā gada laikā būs sēdušies atkārtoti. Kā jau norādījusi Ieslodzījuma vietu pārvalde, šāda prakse tai radītu nopietnas problēmas vietu trūkuma dēļ. Atklātā tipa cietumos, kuros smagus pārkāpumus izdarījušiem autovadītājiem soda izciešanu piemēro visbiežāk, vietu nav jau tagad.

Norāda uz soda neefektivitāti

Uz ieslodzījuma piemērošanas trūkumiem norādījusi arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). “Tikai atņemot nozieguma ieroci – transportlīdzekli –, iespējams izskaust cilvēku visatļautības un nesodāmības apziņu. Nesaprotami ir tas, ka tiek pieņemta likuma norma, kurai nav izpildes mehānisma. Ja sods nav izpildāms, tas ir bezjēdzīgs. Cietumi jau tagad ir pārpildīti, un ieslodzījums ir dārgs un neefektīvs sods. Diezin vai par nodokļu maksātāju naudu vajadzētu celt jaunus izolatorus un tajos ieslodzīt gados ļoti jaunus cilvēkus,” pauž CSDD direktors Andris Lukstiņš. Kā jau ziņots, CSDD atbalsta SM priekšlikumu par braukšanu reibumā un bez vadīšanas tiesībām konfiscēt automašīnu, bet par braukšanu reibumā vai bez tiesībām – piemērot auto aizturēšanu līdz soda nomaksai.
Kā jau ziņots, grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā ierosināja SM, jo pēc pārkāpumu uzskaites punktu ieviešanas autovadītājiem atklājās, ka šā gada septiņos mēnešos par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā aizturēti gandrīz 3000 autovadītāju, no kuriem 30% nekad nav bijušas auto vadīšanas tiesības vai tās ir atņemtas par braukšanu reibumā.

 

Uzziņai:

Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, ņemot vērā līdzšinējo vietu skaitu, lai valsts 28 īslaicīgās aizturēšanas izolatoros veiktu labiekārtošanu, remontu un būvniecību, trīs gados būtu jāiegulda šādas summas: 2006.gadā 2,6 miljoni latu, 2007.gadā 5,5 miljoni, 2008.gadā 5 miljoni latu. Turpmāk ik gadu izolatoru uzturēšanai būtu nepieciešami 0,5 miljoni latu. Aprēķinos nav iekļauti dati par Ventspili, kur, iespējams, būvēs jaunu izolatoru, un Daugavpili, kur plāno policijas iestāžu pārcelšanu uz pilsētas cietoksni. Ilgstoši nesaņemot vajadzīgo finansējumu, izolatoru stāvoklis katru gadu pasliktinās.

Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!