Ienākumu deklarēšana iegūst reālas aprises

Jau 2007.gadā katrs Latvijas iedzīvotājs no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņems vēstuli, kurā būs norādīti visi personas īpašumi un ienākumi. Ja pret VID apkopoto informāciju nebūs iebildumu, atliks vien vēstuli parakstīt un nosūtīt atpakaļ. Ja VID apkopotās ziņas par īpašumiem un ienākumiem būs neprecīzas, tās nāksies papildināt. Visas iedzīvotāju ienākumu deklarācijas tiks pārbaudītas. Gadījumos, ja noskaidrosies, ka personas ienākumi neatbilst personas izdevumiem vai iegādātā īpašuma vērtība pārsniedz ienākumus, par radušos starpību būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī vainīgajam jāatbild likuma priekšā.

Izšķiras par labu sākumdeklarācijām

Visu iepriekšminēto pasākumu ieviešanu līdz ar būtiskām izmaiņām normatīvajos aktos paredz Ministru kabineta otrdien, 20.septembrī, atbalstītā “Koncepcija par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu”. Tas nozīmē, ka valdība beidzot ir izšķīrusies par tā sauktās “0” deklarācijas ieviešanu. Burtiski pēdējā brīdī tika mainīts vispārējās ienākumu deklarēšanas sākuma datums – vēl dienu iepriekš Ministru kabineta Komiteja lēma, ka tas būs 2008.gads, bet valdības sēdē tika atbalstīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova ierosinājums deklarēšanu sākt gadu agrāk.
Ja valdības lemtais tiks realizēts, no 2007.gada iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšana būs obligāts ikgadējs pienākums visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem. Atsevišķos gadījumos tas būs saistošs arī ārvalstniekiem – piemēram, ja persona taksācijas gadā ir guvusi ienākumus mūsu valstī. 2007.gada deklarācijas radīs atskaites punktu turpmākai personu mantiskā stāvokļa izvērtēšanai. Tas ļaus precīzāk kontrolēt nodokļu nomaksu, ienākumu izcelsmes legalitāti, mazinās iespēju slēpt ienākumus, izmantojot citas personas identitātes datus. Valdība lēš, ka tādējādi ar laiku palielināsies iekasēto nodokļu apjoms – pat līdz vairākiem simtiem miljonu latu gadā –, kā arī mazināsies iespējas legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus un vienkāršāka kļūs noziedzīgu ienākumu identificēšana un konfiskācija.
Lēmums par vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu tapa grūti – valdības atbalstu KNAB vadībā izstrādātajai koncepcijai nācās gaidīt aptuveni gadu, turklāt šajā laikā tā tika ne mazums kritizēta. Jāatzīmē, ka izšķiršanās par vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu bija tikai viens no KNAB piedāvātajiem variantiem ienākumu kontrolei. Citi paredzēja ienākumu deklarēšanu iedzīvotajiem ar noteiktu ienākumu līmeni, arī esošās sistēmas uzlabošanu, piemēram, paplašinot Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrēšanas tiesības, nostiprinot legālās prezumpcijas principu, veicot citas izmaiņas normatīvajos aktos.

Ko tas prasīs un maksās

Iedzīvotāju ienākumu vispārējā deklarēšana nebūs lēts prieks – galvenokārt lielā apstrādājamās informācijas apjoma dēļ. Aprēķināts, ka obligātas deklarēšanas pienākumam būs pakļauti aptuveni 2 miljoni Latvijas iedzīvotāju – visi, kam pieder kāds īpašums vai kas guvuši ienākumus. Jādeklarē būs gan Latvijā, gan ārvalstīs gūtie ienākumi, personas nekustamie īpašumi Latvijā un ārpus tās robežām, visi īpašumā reģistrētie transportlīdzekļi, uzņēmumos piederošās kapitāla daļas un akcijas, arī personas naudas uzkrājumi – gan skaidrā naudā, gan noguldījumi pašmāju un ārvalstu bankās, apdrošināšanas prēmijas, kredīti, aizdevumi, arī vērtspapīri. Lai viss ritētu raiti, sistēmas sagatavošanas darbiem vien nepieciešami vairāk nekā 16 miljoni latu. VID jāveido 440 jaunas darba vietas, vairums no tām – 373 štata vienības – nepieciešamas iedzīvotāju ienākuma deklarāciju apstrādei un informācijas sistēmu administrēšanai. Papildu darbinieki vajadzīgi arī amatpersonu ienākuma deklarāciju kontrolei un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontroles realizēšanai. Lieli ieguldījumi paredzēti informācijas sistēmu izveidošanai un uzlabošanai. Ik gadu vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmas uzturēšanai būs nepieciešami vairāk nekā 8 miljoni latu.

Vai tiešām būs?

Valdība par sākumdeklarēšanu ir izšķīrusies konceptuāli. Nepieciešamā normatīvo aktu bāze jāsagatavo līdz nākamā gada 1.oktobrim. Līdz šī gada 15.oktobrim Finanšu ministrijas vadībā jāizveido starpinstitūciju darba grupa, kas to darīs. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietas sekretariātam līdz 2007.gada 1.janvārim jāizveido informācijas sistēma deklarēto ienākumu kontrolei. Otrdienas valdības sēdē Ministru prezidents Aigars Kalvītis informēja, ka sekretariāts paudis gatavību ar savu uzdevumu tikt galā laikus. Naudas koncepcijas sagatavošanai un īstenošanai pagaidām nav – tā jāparedz kārtējā gada valsts budžeta likumā. Tas nozīmē, ka priekšdarbiem aprēķinātie 16 miljoni latu būs vajadzīgi jau nākamgad. Tā kā darāmā vēl ir tik daudz, atliek piekrist sabiedrības par atklātību “Delna” padomes priekšsēdētāja Roberta Putņa teiktajam – “valdības šābrīža uzdevums ir darīt visu, lai paredzētais mehānisms būtu neatgriezenisks un koncepcija tiktu ieviesta praksē. Sevišķi svarīgi tas ir pirmsvēlēšanu laikā, kad labām idejām ir tendence nerealizēties.”

Uzziņai:

* neizskaidrotā iedzīvotāju ienākumu daļa ir 33–36 procenti no kopējiem ienākumiem jeb aptuveni 300–400 miljoni latu;

* vairāk nekā trešā daļa fizisko personu izdevumu neatbilst viņu ienākumiem;

* pašlaik normatīvie akti neparedz pierādīt personas rīcībā esošās skaidrās naudas uzkrājumus;

* šobrīd nav tiesību pārbaudīt un piemērot papildu nodokļu uzrēķinu ienākumiem, kas gūti pirms vairāk nekā trim gadiem;

* bieži nelikumīgie ienākumi tiek legalizēti, izmantojot citu personu identitātes datus.

Avots: “Koncepcija par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu”

Liena Pilsētniece, “LV”
liena.pilsetniece@vestnesis.lv