Ārzemju presē

ASV “Fox News”: Putins apgalvo, ka Krievijā nebūs nekādas atkāpšanās pagātnē, ka Rietumi un Krievija nav pretinieki, bet partneri ar lielā mērā līdzīgām interesēm un abas puses atbalsta viena otras ekonomiku, piemēram, enerģētikas nozarē. Viņš min arī kopīgus jautājumus Krievijas un ASV attiecībās. Putins intervijā komentē Krievijas pozīciju Irānas jautājumā, runā par Irāku, atbild uz apsūdzībām par atkāpšanos no demokrātijas, izsaka savu viedokli par demokrātijas efektivitāti ASV saistībā ar to tiesisko sistēmu un apstiprina, ka nedomā kandidēt prezidenta amatam un negrasās mainīt savu nostāju.

•

Krievijas “Vremja”: Pēc Krievijas ārlietu resora domām, kā lidmašīnai, tā pilotam saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piemīt imunitāte, un tie nogādājami atpakaļ Krievijas Federācijā. Savukārt Lietuva ir stingri apņēmusies ja arī “atdot visu, kas nokritis tās teritorijā”, tad tikai pēc tam, kad būs notikusi vispusīga izmeklēšana. Lietuvā notikuma vieta tiekot izmeklēta “pēc visiem arheoloģisko izrakumu noteikumiem”. Nākamajā izmeklēšanas posmā var rasties tehniskas grūtības. Sākumā jānovērtē “melnās kastes” stāvoklis un nav izslēgts, ka Lietuva nevarēs pati atšifrēt tās saturu un nāksies lūgt palīdzību NATO valstīm. Krievija gan piedāvājusi ierakstus atšifrēt savā teritorijā, bet lietuvieši tam nav piekrituši. Lietuvieši arī esot steidzīgi nomainījuši pilota mājas aresta vietu, tiklīdz noskaidrojies, ka tajā pašā viesnīcā apmetušies Krievijas eksperti ar KF Nacionālo bruņoto spēku Lidojumu drošības dienesta priekšnieku Sergeju Baiņetovu priekšgalā. Lietuviešu izmeklētāji cenšas novērst jebkādu nesankcionētu pilota majora Trojanova kontaktēšanos ar Krievijas pusi.

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Jau ir jūtams vējš, kurš nākotnē piepūtīs mūsu ambiciozākas austrumu politikas buras. Uz mūsu ES un NATO partneriem lielu iespaidu atstāj “krāsaino revolūciju” sērija, bet situācija Baltkrievijā un Piedņestrā raisa aizvien lielāku sašutumu.”

•

Vācu “Der Spiegel”: Angela Merkele īsā laikā savas partijas pārsvaru pār SPD samazināja gandrīz līdz nullei. Tagad viņas politiskā nākotne ir pilnīgi neskaidra. Pati Merkele domā, ka jādara viss, lai Vācijā izveidotu spēcīgu valdību, un uzskata, ka tas ir CDU/CSU uzdevums. Taču – vai Merkelei būs pa spēkam izveidot vairākuma valdību?…
Ņemot vērā to, ka neviena partija Bundestāga vēlēšanās Vācijā nav guvusi pārliecinošu uzvaru, visticamākā pašlaik šķiet lielā koalīcija. Taču jautājums ir – vai abi galvenie sāncenši CDU/CSU un SPD spēs uzlabot situāciju Vācijā? Un kurš kļūs par kancleru – Angela Merkele vai Gerhards Šrēders?

•

Franču “Le Monde”: Dažās ES valstīs joprojām pastāv ierobežojumi pieejai darba tirgum. Visvairāk strādājošo, kuri nāk no Centrālās un Austrumeiropas, ir Īrijā, Lielbritānijā un Zviedrijā. Polija, Ungārija un Slovēnija pieprasa, lai viņu strādnieki vairs netiktu uzskatīti par otršķirīgu darbaspēku.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem