Apspriežas Eiropas viduslaiku piļu pētnieki

No 5. līdz 9.septembrim Turaidā notika Baltijas jūras reģiona viduslaiku piļu pētnieku konference, kurā līdz ar Latvijas pētniekiem piedalījās 38 zinātnieki no 11 Eiropas valstīm. Tā bija 8.konference ciklā “Castella Maris Baltici”.

Šo latīnisko nosaukumu, kas apzīmē Baltijas jūras pilis, izvēlējās konferenču sērijas aizsācējs Turku muzeja toreizējais direktors Dr. Knuts Drake, kad 1991.gada septembrī Somijā pirmo reizi kopā aicināja viduslaiku piļu pētniekus no visām Baltijas jūras baseina valstīm. Toreiz aizsākās tradīcija katru otro rudeni rīkot konferenci citā piejūras zemē. Piļu pētnieki pulcējušies Zviedrijā, Polijā, Igaunijā, Dānijā, Lietuvā un Vācijā, bet šoruden organizētāju gods tika uzticēts Latvijai. Aizvadītajos 14 gados ne tikai regulāri notikušas konferences, bet arī publicēti seši referātu krājumi un nosaukums “Castella Maris Baltici” kļuvis labi pazīstams gan Baltijas jūras baseina valstu, gan Viduseiropas un Rietumeiropas visu to arhitektūras pētnieku, celtniecības arheologu un vēsturnieku vidū, kas nodarbojas ar viduslaiku nocietinājumu izpēti. Tāpēc arī šajā konferencē piedalījās ne tikai somi, zviedri, dāņi, vācieši, poļi, lietuvieši, igauņi un krievi, bet arī Norvēģijas, Lielbritānijas un Čehijas pārstāvji.
“Castella Maris Baltici” 8.konferenci Latvijas vēstures institūts rīkoja sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu. Konferenču cikla mērķis ir veicināt viduslaiku piļu izpēti un saglabāšanu un popularizēt tās kā nozīmīgus tūrisma objektus. Katra tikšanās speciālistiem ir vērtīga pieredzes apmaiņa, jo referātu un diskusiju laikā var uzzināt jaunāko pētījumu rezultātus, kā arī apmainīties ar publikācijām. Pateicoties šīm konferencēm, arī Latvijā pēdējos desmit gados aktivizējusies viduslaiku piļu pētniecība. Tā vainagojusies ar kapitālo monogrāfiju “Latvijas 12.gadsimta beigu – 17.gadsimta vācu piļu leksikons”, kas izdots 2004.gadā. Latvijas vēstures institūta apgādā šovasar iznācis jau piektais sējums sērijā “Latvijas viduslaiku pilis”, kurā apkopoti pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm. Šis sējums, tāpat kā pagājušā gadā iznākušais leksikons, bija jauka dāvana konferences dalībniekiem.

Pret lielgabalu lodēm

Katrai “Castella Maris Baltici” konferencei ir sava tēma. Šoreiz: “Pilis agro uguns šaujamo ieroču laikā 15. un 16.gs.”. Divās konferences dienās tika nolasīti 20 referāti un ziņojumi. Referenti aplūkoja vispārīgos piļu attīstības jautājumus un jaunievedumus divu gadsimtu laikā. Te minams Lodzas profesoru Lešeka Kajzera (Kajzer) un Aleksandra Andžejevska (Andrzejewski) pētījums par viduslaiku piļu modernizēšanu Lielpolijā 15.–17.gs., Olštinas universitātes profesora Hristofera Hermaņa (Herrmann) uz arhīvu studijām balstītais referāts par militāro nocietinājumu pārveidošanas plāniem Vācu ordeņa pilīs bijušajā Prūsijā, Kopenhāgenas Nacionālā muzeja vēsturnieka Kjelda Borha Vesta (Vesth) pārskats par agrajiem dāņu lielgabalu torņiem, Orhūsas universitātes asociētā profesora Jana Koka (Kock) referāts par lielgabalu attīstības ietekmi uz Dānijas piļu attīstību, Tartu universitātes arheologa Aina Mēsalu (Mäesalu) ziņojums par uguns šaujamo ieroču izmantošanu Igaunijā, Lietuvas Vēstures institūta vadošā pētnieka Ģintauta Zabjelas referāts par koka piļu norietu Lietuvā viduslaiku beigās, Greifsvaldes universitātes arheologa Feliksa Bīrmana (Biermann) pētījumi par agro jauno laiku zemes nocietinājumiem jeb skanstīm, kā arī šīs informācijas autores apkopojošais pārskats par viduslaiku piļu pārbūvēm Latvijā 15.–16.gs. Šī referātu grupa parādīja vispārējo tendenci, ka vēlajos viduslaikos un agrajos jaunajos laikos strauji attīstījušies uguns šaujamie ieroči visās Eiropas valstīs radīja izmisīgus meklējumus seno piļu nocietinājumu modernizēšanā un tajā galvenā loma bija lielgabalu torņiem. Vēlāk pakāpeniski attīstījās zemes nocietinājumi un līdz ar to iezīmējās viduslaiku piļu izmantošanas noriets.

Piļu modernizēšana

Otras referātu grupas autori pievērsās konkrētiem pieminekļiem, parādot, kā viduslaiku beigās pilis pārveidotas modernos cietokšņos. Dānijas Nacionālā muzeja līdzstrādnieks Nils Engbergs referēja par karaļa pili Sloto salā, bet viduslaiku arheoloģe Heidi Marija Mellere-Nīlsena (Møller-Nielsen) – par karaļa pili Krogenu, Turku universitātes pārstāvis Markus Kiviste (Kivistö) – par bīskapa pili Kusisto, Nīčepingas muzeja vēsturnieks Magnus Josefsons (Josephson) – par karaļa pili savā pilsētā, Toruņas universitātes mākslas vēsturnieks Kazimežs Pospiešnijs (Pospieszny) – par Vācu ordeņa lielmestru rezidenci Marienburgu (tag. Malborka). Profesors Andris Caune pievērsās Bauskas pils priekšpils torņa arheoloģisko izrakumu rezultātiem, vēsturnieks Jānis Grūbe – šīs pils zemes nocietinājumu attīstībai un arhitekts Gunārs Jansons – Turaidas pils arhitektūras pārmaiņām 13.–16.gs.
Referenti ļāva izsekot, kā projektētāji centušies izmantot katras konkrētas pils novietojuma un plānojuma īpatnības, lai tās pēc iespējas veiksmīgāk saskaņotu ar sava laika jaunākajām militāro būvju celtniecības prasībām. Diskusijās izskanēja doma par nepieciešamību Baltijas jūras piekrastes valstīs apzināt precīzi datētu būvelementu ieviešanās laiku, lai turpmāk mēģinātu noteikt pēc uguns šaujamo ieroču ieviešanās radušos piļu arhitektūras jauninājumu sākotnējās izcelsmes vietu, izplatības virzienus un konkrētu pārbūvju iespējami precīzāku datējumu.
Trešā referātu grupa bija veltīta citām ar vēlo viduslaiku pilīm saistītām tēmām. Jāatzīst, ka līdz ar uguns šaujamo ieroču plašu ieviešanos karadarbībā 15.gs. nozīmīgākās pārmaiņas piļu arhitektūrā bija saistītas ar militāro nocietinājumu pilnveidošanu, tomēr piļu iemītniekiem ne mazāk svarīga bija dzīves apstākļu uzlabošanās un komforta līmeņa celšanās, ko deva podiņu krāšņu parādīšanās. Somu piļu pētnieks Knuts Drake referēja par atklājumiem Kernanas dzīvojamā torņa izpētē Helsingborgā, kur atsegtas liecības par dūmvadiem un līdz ar to nosakāmas apkures un virtuves krāšņu atrašanās vietas, bet Turku muzeja līdzstrādniece Kirsi Majantie bija apkopojusi ziņas par krāsns podiņu atradumiem Somijas pilīs. Vēl jāmin igauņu pētnieka Villu Kadakas referāts par neilgi pirms Livonijas kara celto nocietināto baznīcu Jihvi netālu no Narvas, kurai nesen pabeigta būvizpēte, Tartu universitātes mākslas vēsturnieka Kaura Altoas pārspriedumi par piļu terminoloģijas problēmām, kā arī dāņu muzeoloģes Dortes Villes-Jorgensenas (Wille-Jorgensen) sniegtā informācija par Vordingborgas viduslaiku muzeja attīstības koncepciju. Somu, vācu un latviešu pētnieki bija sagatavojuši vairākus stenda referātus jeb polsterus. Viens no tiem bija veltīts ievērojamajam Livonijas viduslaiku piļu pētniekam Karlam fon Lēvisam of Menāram, kam 2005.gada septembrī atzīmējam 150.dzimšanas dienu.
Čehijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta vadošais būvarheologs Tomašs Durdiks un Krievijas ziemeļrietumu daļas Restaurācijas institūta pētnieks Mihails Miļčiks, kas dažādu apstākļu dēļ Latvijā nebija varējuši ierasties, bija atsūtījuši plašus savu referātu kopsavilkumus un jau iespiešanai gatavus manuskriptus.

Diskusijas brīvā dabā

Konferences otra daļa bija veltīta viduslaiku piļu apskatei un diskusijām par Latvijas nocietinājumu attīstību, datējumu, pieminekļu aizsardzības un drupu konservācijas jautājumiem. Jau pirmās dienas pēcpusdienā konferences dalībnieki varēja iepazīties ar ordeņpili Rīgā, par kuras vēsturi un arhitektūru izsmeļošu informāciju sniedza Latvijas Vēstures muzeja līdzstrādnieki Jānis Ciglis un Gunita Baumane. Ekskursijā pa Vidzemi tika apskatīta arhibīskapa vasaļu Rozenu pils Lielstraupē, Livonijas ordeņmestru rezidence Cēsīs, par kuras izpēti stāstīja Latvijas vēstures institūta arheoloģe Zigrīda Apala, kā arī arhibīskapu rezidence Raunas pils un izteiksmīgie ugunsieroču torņi Ērģemes pilsdrupās. Ekskursijā pa Zemgali konferences dalībnieki iepazina Jaunpili, Dobeli un Tērveti, bet vislielāko interesi izraisīja Bauskas pilsdrupu apjomīgie konservācijas darbi, kā arī kādreizējās hercogu pils telpās iekārtotā muzeja ekspozīcija.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālivaldis Puķītis konferences dalībniekiem rīkoja pieņemšanu. Par konferences veiksmīgu norisi gādāja Turaidas muzejrezervāts un tā enerģiskā direktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle Anna Jurkāne. Diskusijas notika muzeja moderni aprīkotajā konferenču zālē, konferences ārzemju viesi erudītu gidu pavadībā varēja iepazīties ar atjaunoto Turaidas pili, muzeja ekspozīciju un apkārtnes nozīmīgākajiem objektiem, arī ar Siguldas un Krimuldas pilsdrupām.
Konferenču cikla “Castella Maris Baltici” pirmais loks noslēgsies pēc diviem gadiem Krievijā. Baltijas jūras valstu viduslaiku piļu pētnieku 9.tikšanos rīkos Novgorodas un Pēterburgas zinātnieki. Līdz tam laikam plānots izdot Latvijā notikušās 8.konferences referātu krājumu, kura iespiešanu uzņemsies Latvijas vēstures institūta apgāds.

Ieva Ose,
Latvijas ZA akadēmiķe