Baltkrievijas benzīnu netirgos

Postošā viesuļvētra “Katrina” izraisīja degvielas cenu kāpumu pasaules tirgū, tāpēc arī Latvijas iedzīvotājiem par benzīnu nācās maksāt pat 70 santīmus litrā. Tagad nerimst diskusijas par konkurenci Latvijas tirgū un īstas alternatīvas trūkumu SIA “Mažeiķu nafta” piedāvātajai degvielai. Patiešām, no “Mažeiķu naftas” tiek pirkti vairāk nekā 80 procenti Latvijā mazumtirdzniecībā tirgotā benzīna. Tāpēc daudzi glābiņu redz Baltkrievijas benzīna importā, kas liktu pazemināties cenām. Kaimiņvalsts benzīna kvalitāte gan īsti neatbilst Eiropas Savienības (ES) standartiem. Vai vērts patērētāju interešu un inflācijas mazināšanas vārdā atkāpties no ES normatīvo aktu prasībām? Par to 20.septembrī sprieda Ministru kabinets, bet vakar tika informēta sabiedrība.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Gan ekoloģiski, gan tehniski argumenti

Benzīna vairumtirdzniecībā Latvijas patērētāji tiešām izjūt konkurences trūkuma sekas. Septembra sākumā “Mažeiķu naftas” produkcijas cena krietni pārsniedza degvielas vairumtirdzniecības cenas Ziemeļeiropā, un tā palikusi augstāka arī tagad, kad citur cenas kritušās. Taču Baltkrievijā ražotais benzīns tiek pārbaudīts pēc Krievijas un Neatkarīgo Valstu Savienības standarta GOST, kura trīs parametri atšķiras no ES standarta prasībām. Dažādas kvalitātes prasības tiek izvirzītas attiecībā uz sēra saturu benzīnā, benzola saturu un destilācijas rādītājiem pie 100 grādu temperatūras (pēc Celsija). Sēra saturs ir svarīgs galvenokārt no ekoloģiskā viedokļa, bet abi pārējie rādītāji var ietekmēt arī automobiļa dzinēja darbību. Jāatgādina, ka 16.septembrī, tiekoties ar Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā Robertu Zīli un Guntaru Krastu, Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA) ģenerālsekretārs Ivans Hodaks un Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Agris Staņēvičs un valdes priekšsēdētājs Olafs Ozols brīdināja par risku, ar ko saistīta Eiropas standartiem neatbilstošas degvielas tirgošana. ACEA un LPAA vadītāji norādīja, ka šāda degviela ne tikai paaugstinātu degvielas patēriņu, bet arī nopietni bojātu jaunu un lietotu pēdējo paaudžu automobiļu motorus. Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš vakar gan izteica nožēlu, ka Latvijai, pievienojoties ES, nav izdevies panākt ilgāku pārejas laiku Eiropas kvalitātes standartu ieviešanai. Viņš pauda pārliecību, ka kvalitātes rādītāju atšķirības nopietnu kaitējumu spēkratu dzinējiem tomēr nenodara – par to liecina vietējā ražojuma benzīna izmantošana pašā Baltkrievijā. Protams, iespējams iebilst, ka lielu daļu kaimiņvalsts autoparka veido PSRS un Krievijā ražotie automobiļi, kas ir mazāk “jūtīgi” pret degvielas kvalitāti. Taču jāņem vērā, ka arī Latvijā vēl ir daudz šādu automobiļu.

Tiesvedība būs dārgāka

K.Kariņš uzsvēra – patvaļīga, ar ES institūcijām nesaskaņota atteikšanās no Eiropas kvalitātes prasībām Latviju novedīs pie kārtējās tiesvedības. Turklāt pretenzijas mūsu valstij varēs izvirzīt gan Eiropas Komisija (EK), gan citas dalībvalstis, gan fiziskas personas, kuras uzskatīs, ka viņu automobiļus sabojājusi Baltkrievijas degviela. Ministrs atgādināja, ka šovasar EK Francijai par kādas direktīvas prasību neievērošanu uzlikusi naudas sodu 20 miljonu eiro. Atkāpšanos no ES standartiem var balstīt tikai uz dzelžainiem argumentiem, sacīja K.Kariņš. Nule plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas par legālām iespējām importēt Baltkrievijas benzīnu ministrs vērtēja kā pārpratumu, norādot, ka kaimiņvalsts dīzeļdegvielu Latvijā tiešām drīkst ievest un ieved. Šobrīd apmēram 60 procentus Latvijā tirgotās dīzeļdegvielas importē no Baltkrievijas. Mūsu valstī arī tiek praktizēta ES atļautā zemākas kvalitātes degvielas izmantošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai tehnikai. Taču benzīna ievešana no Baltkrievijas izraisītu vairāk negatīvu nekā pozitīvu seku, rezumēja ministrs. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Anrijs Matīss paskaidroja, ka, ievedot Baltkrievijas benzīnu, viens santīms no cenu starpības visā valstī ļautu ietaupīt tikai apmēram 360 000 latu. Tiesvedība noteikti prasītu vairāk nodokļu maksātāju naudas, tāpēc valdība lēmusi neatkāpties no ES kvalitātes prasībām.

“Mažeiķu naftas” cenu politika – zem lupas

Latvijas valsts institūcijas rūpīgi kontrolēs “Mažeiķu naftas” degvielas cenas, lai nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisijā varētu izskaidrot valsts rīcību, bet par cenu starpību EK jau informēta. Turklāt, kā pastāstīja Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks, šobrīd Lietuvas valsts institūcijas veic kompleksu pārbaudi attiecībā uz “Mažeiķu naftas” darbību, noskaidrojot, vai uzņēmums ļaunprātīgi neizmanto savu dominējošo stāvokli tirgū. P.Vilks arī norādīja, ka ar administratīvām metodēm tirgu regulēt nav vēlams, jo tas degvielu neizbēgami sadārdzinātu, nevis darītu lētāku. Savukārt mazumtirdzniecībā konkurence ir normāla – Latvijā degvielu tirgo apmēram 600 degvielas uzpildes stacijās, kas pieder kopumā 250 komersantiem. Iepriecina arī ziņa, ka Baltkrievijas degvielas ražotāji plāno nākamā gada laikā nodrošināt savas produkcijas kvalitātes pilnīgu atbilstību ES standartiem. Tas ļaus palielināt konkurenci degvielas vairumtirdzniecībā un liks kristies cenām.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv