Kā Baltija - Latvija, Lietuva un Igaunija - apgūst Eiropas Savienības finanses

Par ES pirmsiestāšanās instrumentu apguvi Baltijā. Aktualitātes, problēmas, perspektīva

Dace Grūberte, Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvaldes informācijas koordinatore, - "Latvijas Vēstnesim"

29. septembrī Pērnavā notika triju Baltijas valstu nacionālo koordinatoru tehniskās palīdzības jautājumos biroju pārstāvju kārtējā tikšanās "3 B", kuras mērķis ir apmainīties ar informāciju un dalīties pieredzē par dažādiem ar ārvalstu palīdzības koordināciju saistītiem jautājumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jo būtiskāka šādu tikšanos loma kļūst, apmainoties viedokļiem un veidojot kopēju nostāju par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm piešķirto pirmsiestāšanās finansu līdzekļu apguvi.

Apspriedes laikā Latvijas Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta vadītāja Ieva Kalniņa un Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvaldes pārstāvji, Igaunijas Finansu ministrijas Ārvalstu palīdzības departamenta direktora vietnieks Hanness Ārma, kā arī Lietuvas Ārlietu ministrijas Tehniskās palīdzības departamenta direktors Aruns Jievalts pārrunāja ES "Phare" 2001. gada programmas sagatavošanas gaitu un pasākumus, kas tiek veikti Baltijas valstīs, lai sagatavotos darbam ar pirmsstrukturālajiem finansu instrumentiem ISPA un "Sapard". Tika apspriesti jautājumi par ES pirmsstrukturālo finansu instrumentu uzraudzības sistēmas izveidi un nacionālo attīstības plānu sagatavošanas gaitu.

Tikšanās dalībnieki atzīmēja informācijas apmaiņas trūkumu starp Eiropas Komisijas (EK) atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem dažādos jautājumos un tādēļ nolēma, ka būtu nepieciešams vērsties pie EK ar lūgumu atjaunot kopīgas un regulāras ES kandidātvalstu ministru - nacionālo koordinatoru ārvalstu palīdzības jautājumos - tikšanās. Tās varētu organizēt divreiz gadā pēc rotācijas principa kādā no kandidātvalstīm, pieaicinot EK pārstāvjus.

"Phare 2001" programma
Baltijā - līdzīgas prioritātes, kopējas problēmas

ES "Phare" programmas līdzekļi visām Baltijas valstīm ir pieejami nu jau desmit gadus. Izmantojot šo atbalstu, ir veikti būtiski uzlabojumi daudzās nozarēs. Gatavojoties kļūt par ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm aizvien vairāk ir jācenšas "Phare" līdzekļus pakārtot pasākumiem, kas sekmētu šo valstu integrāciju ES. Laika gaitā aizvien lielākas pilnvaras programmas sagatavošanā nodotas pašām kandidātvalstīm, līdz ar to, pieaugot naudas saņēmēju atbildībai, tiek izvirzīta prasība pēc augstas administratīvās kapacitātes, kas diemžēl vēl ir vājā vieta visām nacionālajām administrācijām.

Lietuvā "Phare" 2001. gada programmas sagatavošana sākta maijā. Augustā EK institūciju stiprināšanas un investīciju acquis projektiem tika iesniegti astoņu projektu pieteikumi tādās jomās kā enerģētika, lauksaimniecība, transports, vide, tieslietas, iekšlietas un finanses (sk. 1. tabulu). Par rezerves projektiem atzīti vēl septiņi: ES muitas informatizācijas sistēmas ieviešana; Sabiedrības izpratne par enerģētikas efektivitāti; Enerģētikas efektivitātes fonds; Organiskās lauksaimniecības attīstības un kapacitātes stiprināšanas projekts ES agrovides pasākumu administrēšanai; Atbalsts sociālajam sektoram; Radiācijas aizsardzības infrastruktūras izveide; Kapacitātes stiprināšana sabiedriskās veselības sistēmas vadīšanai.

Pēc Lietuvas amatpersonu teiktā, galvenais kritērijs projektu atbalstīšanai EK būšot to pieteikumu kvalitāte. Pat tad, ja projektam ir liela politiska nozīme, bet tas nav pietiekami kvalitatīvi sagatavots, projekts atbalstīts netikšot.

Iecerēts, ka "Phare" 2001. gada Lietuvas nacionālo programmu EK "Phare" vadības komitejā apstiprinās nākamā gada februārī.

Kopējais Lietuvas "Phare" 2001. gada programmas finansējums veido 42 miljonus eiro, no tiem 2 miljoni eiro novirzāmi pārrobežu sadarbībai, 16 miljoni eiro - ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas projektiem, pārējie 24 miljoni eiro - institūciju stiprināšanas un investīciju acquis projektiem jeb t.s. tradicionālajai "Phare" sadaļai.

Tiesa, Lietuvā vēl joprojām nav sagatavoti ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas projekti, kam par iemeslu atbildīgās amatpersonas min oficiālu "Phare" 2001. gada programmas vadlīniju saņemšanas aizkavēšanos. Šis dokuments oficiāli kandidātvalstīm varētu tikt nodots tikai oktobra beigās. Toties sarunās EK izteikusi nepārprotamu vēlmi redzēt ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas sadaļas sagatavošanā lietotu nozaru pieeju, proti, lai šīs programmas ietvaros finansējumu saņemtu kāda noteikta atbalsta joma visā valsts teritorijā, nevis tas tiktu koncentrēts mērķa reģionos.

Igaunijā "Phare" 2001. gada programmas sagatavošana sākta aprīlī. Ir sagatavoti vienpadsmit projekti tādās jomās kā izglītība, lauksaimniecība, tieslietas, labklājība, finanses, vide, ekonomikas attīstība, integrācija ES (sk. 2. tabulu). Par rezerves projektiem atzīti četri projekti: Kriminālizmeklēšanas un noziedzības analīzes informācijas sistēmas programma; Veterinārās publiskās veselības centra attīstība; Pārtikas inspekcijas sistēmas stiprināšana; Tiesu medicīnas centra kapacitātes celšana.

Pagaidām vēl neviens Igaunijas "Phare" 2001. gada programmas projektu pieteikums nav iesniegts EK. Iesniegšana plānota oktobra nogalē.

Kopējais ES "Phare" programmas finansējums Igaunijai veido 24 miljonus eiro, no tiem 2 miljoni eiro atvēlēti pārrobežu sadarbības programmai.

Ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas programmēšana Igaunijā sākusies jau vasaras sākumā. Īpaša institūcija - Reģionālās attīstības padome - šogad ir apstiprinājusi trīs mērķa reģionus ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas projektiem "Phare 2001" programmai. Diviem jau "Phare 2000" nosauktajiem mērķa reģioniem - Ziemeļaustrumigaunijai un Dienvidaustrumigaunijai - pievienots trešais reģions - Rietumigaunijas salas Sāremā un Hijumā. Šāds lēmums pieņemts, lai mainītu vienveidīgo tautsaimniecības struktūru, respektīvi, novērstu zivsaimniecības dominanti, uzlabotu pieeju preču un pakalpojumu tirgiem un attīstītu cilvēkresursus.

Ziemeļaustrumigaunijas reģiona galvenās prioritātes ir ekonomikas un nodarbinātības veicināšana, kā arī transporta un vides sektora attīstība. Dienvidaustrumigaunijas reģiona prioritātes arī ir ekonomikas attīstība, nodarbinātības veicināšana, tūrisma un lauksaimniecības attīstības sekmēšana. Savukārt Rietumigaunijas salu reģionā par galvenajiem atbalsta virzieniem nosaukti tūrisms un transporta infrastruktūras attīstība.

Priekšlikumā par "Phare 2001" ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas projektu finansējumu teikts, ka katrs mērķreģions saņem 2 miljonus eiro, taču atlikusī nauda starp reģioniem tiek sadalīta proporcionāli iedzīvotāju skaitam.

Runājot par EK ierosinājumu ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas programmēšanā izmantot atbalsta jomu pieeju, Igaunijas amatpersonas norādīja, ka šāda risinājuma gadījumā atbalsts tikšot novirzīts noteiktai jomai šo reģionu ietvaros, taču nenoliedza iespēju, ka ar laiku tas varētu paplašināties un aptvert visu valsts teritoriju.

Jāatzīmē, ka, sākot ar šo gadu, Igaunijas valsts budžetā ir izdalīta atsevišķa budžeta līnija "Phare" programmas kopfinansēšanai, no kuras līdzekļi tiek novirzīti arī ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas projektiem.

Latvijā "Phare" 2001. gada programmas sagatavošana sākta jūlijā, valdībai apstiprinot četrpadsmit programmas. EK augusta beigās un septembrī tika nosūtīti vienpadsmit pieteikumi institūciju stiprināšanas un investīciju acquis projektiem, bet pēc septembrī notikušajām konsultācijām ar EK "Phare" 2001. gada programmas ietvaros nolemts darbu turpināt pie desmit projektu sagatavošanas (sk. 3. tabulu). Atkarībā no valdības lēmuma iespējams, ka "Phare" 2001. gada programmā vēl tiks iekļauti divi projekti - Uzņēmējdarbības vides sakārtošana atbilstoši jaunajam Komerclikumam un Vienotas pārtikas drošības uzraudzības sistēmas izveide.

Līdz nākamajām konsultācijām ar EK, kas notiks oktobra beigās, visi projekti vēl ir jāuzlabo, īpašu uzmanību pievēršot gan to stratēģiskajam pamatojumam, gan potenciālās projekta darbības vides raksturojumam, gan arī skaidrai rezultātu un to sasniegšanas rādītāju identifikācijai.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu no "Phare" 2001. gada Nacionālās programmas līdzekļiem, kas kopsummā ir 30 miljoni eiro, ne mazāk kā 9 miljoni eiro novirzāmi institūciju stiprināšanas komponentei, vismaz 2 miljoni eiro - pārrobežu sadarbībai, investīcijām ES likumdošanas pārņemšanā - 10 miljoni eiro, ekonomiskās un sociālās kohēzijas projektiem - 9 miljoni eiro.

Līdzīgi kā Lietuvai un Igaunijai, EK pārstāvji, tiekoties ar Latvijas amatpersonām, ieteikuši ekonomiskās un sociālās kohēzijas projektu programmēšanā reģionālās pieejas vietā finansējumu novirzīt atsevišķai atbalsta jomai. Lēmums par to būs jāpieņem valdībai, un paredzams, ka tas tiks izdarīts oktobrī.

Jauns pienākums - "Phare" programmu uzraudzība

Šogad pirmo reizi Baltijas valstu administrācijai nākusi klāt jauna funkcija - ES "Phare" programmu monitorings jeb uzraudzība. Tas paredz, ka valstij pašai ir jāizveido atbilstoša uzraudzības institucionālās darbības shēma, lai pēc tam sniegtu novērtējumu par ES "Phare" programmu ieviešanu un līdzekļu izmantošanas efektivitāti, vadoties no definētajām prioritātēm un mērķiem.

Tiesa, Igaunijā aprīlī jau notikusi 1999. gada projektu izvērtēšana, un tās rezultāti iesniegti valdībai. Ir priekšlikums Vienotās uzraudzības komitejas, kas ir augstākā uzraudzības institūcija un apstiprina gala ziņojumus, sēdi sasaukt novembrī, pirms tam rīkojot apakškomiteju sēdes, kurās apstiprina sektoru ziņojumus, un Nacionālās uzraudzības komitejas sēdi, kurā nacionālās administrācijas līmenī iespējams pārrunāt gatavošanos Vienotās uzraudzības komitejas sēdei.

Lai arī Latvijas administrācija darbu uzraudzības sistēmas izveidē uzsāka salīdzinoši vēlāk, tas tomēr noticis daudz pārdomātāk, uzmanību pievēršot nozaru ministriju izglītošanai par jauno sistēmu un izskaidrošanas darbam. Latvijā apakškomiteju sēdes notika 9. un 10. oktobrī, Nacionālās uzraudzības komitejas sēde notiks 27. novembrī, Vienotās uzraudzības komitejas sēde - 30. novembrī un 1. decembrī.

Savukārt Lietuvā vēl joprojām ar EK delegāciju nav panākta vienošanās par Vienotās uzraudzības komitejas sasaukšanas laiku. Zināms vien, ka novembrī un decembrī notiks uzraudzības apakškomiteju sēdes.

Sektoru ziņojumu apstiprināšanai Igaunijā ir izveidotas 10 uzraudzības apakškomitejas, Lietuvā - 13, bet Latvijā - tikai 4. Taču tas nenozīmē, ka Latvijā ir veicams mazāks darba apjoms - 4 uzraudzības apakškomitejās katrā ir integrēti vairāki sektori, kam kaimiņvalstīs izveidota atsevišķa apakškomiteja.

Līdz ar uzraudzības funkcijas ieviešanu izvirzās virkne problēmjautājumu. Lai arī kā būtisks uzraudzības lomas aspekts ES kandidātvalstīs tiek minēta apmācība darbam ar ES strukturālā fonda monitoringa sistēmu, jāatzīst, ka EK izveidotā un kandidātvalstīm piedāvātā uzraudzības sistēma ir tālu no tās sistēmas, kāda izveidota ES dalībvalstīs darbam ar strukturālajiem fondiem.

Neskaidrs ir jautājums, vai ar uzraudzības palīdzību ir jānovērtē projektu īstenošanas gaita vai tikai jāsniedz informācija, uz kuras bāzes EK veiks novērtējumu. Tāpat nav skaidrs, kādos kvantitatīvajos un kvalitatīvajos rādītājos izsakāms tas, ka projekts ir sasniedzis izvirzīto mērķi. Igaunijas pārstāvji uzsvēra, ka būtu lietderīgi izstrādāt monitoringa sistēmu nacionālajām vajadzībām, ar laiku mēģinot EK piedāvāto sistēmu aizvietot ar pašu izveidoto.

Šobrīd pilnīgāk ir izstrādāta sistēma "Phare" programmu uzraudzībai, taču daudz darba ir jāveic ISPA un "Sapard" monitoringa īstenošanā, kur pašas EK pozīcija vēl nav pilnībā formulēta, lai arī uzraudzības procedūras jāsāk veikt jau nākamgad.

NAP sagatavošana -
ES finansu līdzekļu piesaistei

Nacionālās attīstības plāns (NAP) ir uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem dokumentiem tajās ES dalībvalstīs, kuras pretendē uz strukturālo fondu saņemšanu. Ievērojot ES kandidātvalstu vēlmi kļūt par tās dalībvalstīm un pakāpeniski sagatavoties darbam ar strukturālajiem fondiem, arī kandidātvalstīs ir jāizstrādā NAP. Šī stratēģiskā dokumenta sagatavošanai ir liela nozīme, jo, uz to balstoties, notiktu arī ES pirmsiestāšanās finansu instrumentu programmēšana. Tādējādi tam ir arī milzīga ietekme uz reģionālās politikas veidošanu.

Vērtējot triju Baltijas valstu paveikto NAP sagatavošanā, jāuzsver, ka visās valstīs šis ir pirmais precedents vidēja termiņa investīciju piesaistes plānošanai. Līdz ar to uzskatāmi parādās gan institucionāla rakstura problēmas, gan administratīvās kapacitātes un finansējuma trūkums, lai kvalitatīvi veiktu šo darbu.

Kā pastāstīja Lietuvas amatpersonas, šobrīd, balstoties uz iepriekšējā gada NAP dokumentu, kas, pēc speciālistu vērtējuma, nebijis slikts, ir izstrādāta atjaunotā NAP versija, kas nodota komentāriem ministrijām un iesniegta EK delegācijai.

Lai arī NAP izstrādei ir izveidotas divu līmeņu darba grupas - augsta līmeņa darba grupas, kurās pārstāvētas nozaru ministriju vadošās amatpersonas un reģionu pārstāvji, un ekspertu līmeņa grupas, kurās darbojas ministriju nozaru speciālisti, tiek atzīts, ka NAP sagatavošanā būtu nepieciešams lielāks nozaru ministriju ieguldījums.

Par vienu no galvenajām problēmām NAP sagatavošanā Lietuvā uzskatāms politiskā atbalsta trūkums - NAP ir apstiprināts Eiropas integrācijas komitejā, taču valdība to neatzīst kā galveno publisko investīciju plānošanas dokumentu.

Lietuvā NAP izstrādā Publiskās administrācijas un pašvaldību ministrija, taču pēc 8. oktobra Seima vēlēšanām, notiekot ministriju reorganizācijai, tā, visticamāk, tiks likvidēta. Kā iespējamie varianti, kam nododama reģionālās attīstības funkcija, tiek minētas Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija vai Finansu ministrija. Tādējādi tiek pieļauts, ka iespējama aizkavēšanās dokumenta izstrādē.

Igaunijas būtiskākā politiskā līmeņa problēma NAP sagatavošanā - valdība vēl joprojām nav pieņēmusi lēmumu par NAP atbildīgo institūciju. Jau divus gadus Finansu ministrija tikai SPP projekta ietvaros ir atbildīga par NAP sagatavošanu, bet sadaļu rakstīšana ir atstāta nozaru ministriju ziņā.

Pirmais Igaunijas NAP teksts sagatavots pagājušā gada nogalē, šogad tas pārskatīts un atjaunots, lai novembrī tiktu pabeigts, apstiprināts valdībā un iesniegts EK. Igaunijā NAP top kā stratēģiskās plānošanas dokuments laika posmam no 2001. līdz 2004. gadam, pēc kura notiks "Phare" ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas izstrāde. Kā jaunums NAP tiks iekļauti reģionu attīstības plāni, kas katrs veidos atsevišķu NAP sadaļu.

Arī Igaunijā notiek aktīvas diskusijas par reģionālās reformas jautājumiem, kas atstās ietekmi uz NAP. Tiek uzskatīts, ka pašreizējais valsts teritoriālais sadalījums 15 rajonos nav optimāls. 1. novembrī ministrs bez portfeļa reģionālās attīstības jautājumos nāks klajā ar reformas modeli. Izskanējis viedoklis, ka Igaunijai par piemērotāko būtu uzskatāms teritoriālais iedalījums piecos reģionos.

Savukārt Latvijā saistībā ar NAP sagatavošanas procesa organizāciju kā būtisks sasniegums ir jāatzīmē tā tiesiskais pamats. Valdības pieņemtais lēmums nosaka, ka NAP uzdevums ir veicināt valsts sociālekonomisko attīstību tuvāko sešu gadu laikā, izvirzot reālus mērķus, kas būtu ciešā saistībā ar valsts attīstības ilgtermiņa stratēģiju, tādējādi veidojot vienotu un stabilu tiesisku bāzi, ar kuras palīdzību iespējams izveidot kvalitatīvu NAP sagatavošanas sistēmu. Darba organizācija, kad iesaistīti ir gan nozaru ministriju speciālisti, gan arī eksperti, bet koordinējošo lomu veic Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde, ļauj nodrošināt salīdzinoši samērā veiksmīgu horizontālo sadarbību. Tādējādi jāuzskata, ka NAP jaunajā dokumentā mēģināts novērst pērn EK izteiktās piezīmes par dokumenta pārāk aprakstošo raksturu, nepietiekamo sociālekonomiskās situācijas analīzi un kopējās stratēģijas trūkumu.

Oktobra beigās klajā nāks NAP Stratēģiskais memorands, kas vēl pirms apstiprināšanas valdībā nododams publiskai komentēšanai. Savukārt galējā NAP versija izstrādājama līdz nākamā gada vasarai.

Noslēgumā jāatzīst, ka visu Baltijas valstu administrācijas ES pirmsiestāšanās instrumentu apguvē sastopas ar līdzīga rakstura grūtībām. Svarīgi apzināties, kā pēc iespējas veiksmīgāk novērst šīs problēmas, paturot prātā, ka koordinētai un saskaņotai Baltijas valstu darbībai vienmēr būs lielāka atdeve.