Kad Latvija un Eiropa runā par kopīgu nākotni

Pēdējās nedēļās, pateicoties Eiropas Savienības informācijas centra aktīvai darbībai, sabiedrībā aktualizējušās Latvijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Kā tad īsti noris šīs sarunas? Par kādiem jautājumiem Latvija runā ar ES? Kā iestāšanās sarunas ietekmēs Latvijas integrāciju ES? Ko Latvija iegūst un ko zaudē, pārņemot ES likumdošanu? Šie ir jautājumi, kas nav skaidri lielākajai daļai Latvijas sabiedrības. Lai rastu izskaidrojumu šiem un citiem aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos ES, "Latvijas Vēstnesis" šoreiz un arī turpmāk centīsies iespējami detalizētāk atspoguļot Latvijas un ES sarunu gaitu un pārmaiņas, ko šīs sarunas nesīs.

Par Latvijas un ES sarunu
attīstības vēsturi

Tikai pagājušā gada nogalē, 11. decembrī, ES Padome Helsinkos nolemj sākt iestāšanās sarunas ar Latviju, kā arī ar pārējām piecām tā sauktajām otrās sarunu grupas valstīm. Pirmās piecas ES kandidātvalstis (Polija, Ungārija, Čehija, Slovēnija un Igaunija) iestāšanās sarunas uzsāka jau 1998. gada beigās.

2000. gada februārī Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi un komisārs ES paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens apmeklē Latviju, un 15. februārī Latvija sāk sarunas ar ES.

Sarunās tiek atvērtas astoņas sadaļas: mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politika; zinātne un pētniecība; izglītība un apmācība; ārējās attiecības; kopējā ārējā un drošības politika; statistika; kultūra un audiovizuālā politika; konkurences politika. Pavisam iestāšanās sarunām ir 31 sadaļa:

1. Brīva preču kustība

2. Brīva personu kustība

3. Brīva pakalpojumu kustība

4. Brīva kapitāla kustība

5. Uzņēmējdarbības likumdošana

6. Konkurences politika

7. Lauksaimniecība

8. Zivsaimniecība

9. Transporta politika

10. Nodokļu politika

11. Ekonomiskā un monetārā savienība

12. Statistika

13. Sociālā politika un nodarbinātība

14. Enerģētika

15. Rūpniecības politika

16. Mazie un vidējie uzņēmumi

17. Zinātne un pētniecība

18. Izglītība un apmācība

19. Telekomunikācijas un

informācijas tehnoloģijas

20. Kultūra un audiovizuālā politika

21. Reģionālā politika

22. Vides aizsardzība

23. Patērētāju un veselības aizsardzība

24. Tieslietas un iekšlietas

25. Muitas savienība

26. Ārējie ekonomiskie sakari

27. Kopējā ārējā un drošības politika

28. Finansu kontrole

29. Budžeta nosacījumi

30. Institūcijas

31. Citi jautājumi

28. martā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas sarunu delegācijas vadītājs Andris Ķesteris Briselē iesniedza pirmās deviņas uzņemšanas sarunu pozīcijas. Līdz ar to reāli tika sāktas Eiropas Savienības sarunas ar Latviju.

Šā gada 14. jūnijā provizoriski tiek slēgtas pirmās piecas (mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politika; zinātne un pētniecība; izglītība un apmācība; kopējā ārējā un drošības politika; statistika) no astoņām atvērtajām sarunu sadaļām. Bet jau jūlijā, sākoties Francijas prezidentūrai, ES tiek atvērtas vēl astoņas sarunu sadaļas: brīva pakalpojumu kustība; brīva kapitāla kustība; uzņēmējdarbības likumdošana; zivsaimniecība; transporta politika; ekonomiskā un monetārā savienība; rūpniecības politika; patērētāju un veselības aizsardzība. Tādējādi sarunās atvērtas jau 16 no 31 sarunu sadaļas.

Par paveikto un darāmo
sarunu procesā kopumā

Kā "Latvijas Vēstnesis" jau vairākkārt informējis, Eiropas Savienības informācijas centrs (Rīgā, Basteja bulvārī 14, 1.stāvā) septembra beigās uzsāka lekciju ciklu "Iestāšanās sarunas sadaļu pa sadaļai", kuru galvenais mērķis ir iepazīstināt interesentus ar iestāšanās sarunu norisi, atsevišķi runājot par katru sarunu sadaļu. Lekcijas vada konkrēto nozaru speciālisti, kas labi pārzina savas nozares problemātiku un līdzdarbojas sarunās vai sarunu pozīciju sagatavošanā. Lekcijas notiek ik piektdienu pulksten 12 ES informācijas centra telpās. Līdz šim cikla ietvaros notikušas jau trīs lekcijas, kurās runāts par ekonomisko un monetāro savienību un brīvo kapitāla kustību, par transporta politiku un rūpniecības politiku.

28.septembrī ES informācijas centrā aizsākās arī jauns ikmēneša pasākumu cikls "Eiropas vakari", un pirmais pasākums bija veltīts Latvijas sarunām par iestāšanos ES. Pastāstīt par iestāšanās sarunu norisi bija uzaicināti Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas sarunu delegācijas sarunu vadītājs Andris Ķesteris un Saeimas Eiropas lietu komisijas loceklis Māris Sprindžuks. A.Ķesteris klātesošos iepazīstināja ar sarunu gaitā paveikto un ar problēmām, kas redzamas un gaidāmas nākotnē, savukārt M.Sprindžuks runāja par psiholoģisko faktoru un iedzīvotāju izjūtām, kas saistītas ar Latvijas iestāšanos ES.

Kā pastāstīja A.Ķesteris, pašreizējais tā saucamais sarunu process visai maz līdzinās tiešai diskusijai starp Latviju un ES. Pašlaik Latvijas puse strādā pie likumdošanas saskaņošanas un ES standartu ieviešanas un nosaka nepieciešamos pārejas periodus atsevišķu normu ieviešanai. Savukārt ES vai nu pieņem Latvijas sagatavotību attiecīgajā sektorā, vai norāda uz nepilnībām, kas vēl būtu jānovērš. Pašreizējā sarunu posmā atklātas divu pušu diskusijas pie viena galda nenorit. Tiešais sarunu process norisināsies tikai sarunu noslēguma fāzē, kad Latvija un EK galvenokārt centīsies vienoties par dažādiem pārejas periodiem. A.Ķesteris norādīja, ka blakus sekundārajai likumdošanai un dibināšanas līgumiem Latvijai, iestājoties ES, būs jāpārņem arī ES līgumi ar trešajām valstīm, kā arī Eiropas Tiesas prakse, kas veido ievērojamu daļu no ES darbības principiem.

Runājot par pašreizējo situāciju Latvijas sarunās ar ES, A.Ķesteris norādīja, ka pirmās astoņas sadaļas, kuras tika atvērtas šā gada sākumā, bija vieglās jeb iesildīšanās sadaļas, bet nākamās astoņas sadaļas, kas tika atvērtas gada otrā pusē, prasīs daudz vairāk piepūles. Raugoties tuvākajā nākotnē, kā grūtākās sarunu pozīcijas A.Ķesteris minēja brīvo pakalpojumu kustību (problēmas ar civiltiesiskās apdrošināšanas minimālo atlīdzību ieviešanu, kas ES ir daudzkārt augstākas nekā Latvijā), zivsaimniecību (zvejas tiesības Rīgas līcī, kas pašlaik ir tikai Latvijai un Igaunijai, bet, iestājoties ES, šeit zvejot varēs arī citas valstis) un transporta politiku (topogrāfiskā uzskaite vietējam transportam). Tālākā nākotnē sagaidāmi vēl citi smagi jautājumi, piemēram, lauksaimniecības politika: pirmkārt, tādēļ, ka šī nozare ir īpaši jutīga uz vietas, Latvijā, otrkārt, nav skaidrs, kāda būs ES kopējā lauksaimniecības politika nākotnē.

Neatkarīgi no tā, kādi būs Latvijas panākumi līdz šā gada beigām, Latvijas puse nākamajā gadā vēlas sākt sarunas visās atlikušajās sarunu pozīcijās.

No pirmajā pusgadā atvērtajām astoņām sadaļām slēgtas tiek tikai piecas. Pagaidām nav slēgtas trīs sadaļas: ārējie sakari, kultūra un audiovizuālā politika un konkurences politika. Sadaļā "Ārējie sakari" kavēklis ir Baltijas brīvās tirdzniecības līgums, ko nebūtu lietderīgi atcelt līdz brīdim, kad Baltijas valstis iestāsies ES. Kultūras un audiovizuālās politikas jomā ES prasa pilnībā ieviest Francijas izstrādāto direktīvu "TV bez robežām", kas paredz, ka noteiktai daļai no kopējā raidlaika jāaizņem ES radītā produkcija. Pašlaik norit aktīvs darbs, lai to realizētu. Savukārt konkurences politikā Latvijas situācija ir ļoti laba, un tā ir pat paraugs pārējām kandidātvalstīm, tomēr, kā norādīja A.Ķesteris, šis ir diezgan jutīgs jautājums, tādēļ šī sadaļa varētu tikt slēgta ar visām kandidātvalstīm vienlaikus.

Raugoties nākotnē, Latvijas sarunu delegācijas vadītājs pauda cerību, ka līdz šā gada beigām valdība izstrādās arī atlikušās 14 sarunu sadaļas un tās vajadzētu atvērt 2001. gada laikā. Bet visas sarunu sadaļas Latvija vēlas slēgt līdz 2003. gada 1. janvārim.

Analizējot vispārējo Latvijas attīstības procesu ceļā uz ES, kā galvenos uzdevumus A.Ķesteris uzsvēra valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanu un valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādi, kas diemžēl Latvijā vēl joprojām nav paveikta. Latvijas sarunu delegācijas vadītājs norādīja, ka zināmā mērā sarunu procesa gaitu bremzē arī ES, kas kavējas ar iekšējo reformu realizēšanu, jo visai daudzi ES dalībvalstu politiķi savā galvā vēl aizvien nav spējuši pārkāpt Berlīnes mūri, ko kandidātvalstis jau sen paveikušas.

Iestājoties ES, kandidātvalstīm nereti rodas arī prasības par dažādu nacionālo īpatnību ievērošanu. Kā piemērs visbiežāk tiek minēta Zviedrija, kas panāca, lai valstī būtu atļauts lietot šņaucamo tabaku, kas valstī ir populāra. Latvijā pagaidām nav nepieciešams izvirzīt jelkādas īpašas prasības, bet viena no tām varētu būt, piemēram, labības graudu standarts, kas Somijā ir mazāks nekā Dienvideiropā, jo ziemeļos graudu lielums ir mazāks.

Saeimas Eiropas lietu komisijas loceklis Māris Sprindžuks, otrais uz pirmo "Eiropas vakaru" uzaicinātais viesis, klātesošo uzmanību vērsa uz iedzīvotāju psiholoģisko attieksmi pret iestāšanās procesu. M.Sprindžuks pauda viedokli, ka politiķiem vajadzētu veltīt uzmanību arī iedzīvotāju sajūtām, kas saistītas ar iestāšanās procesu, jo tas ietekmēs ne tikai politiķu, bet visas sabiedrības nākotni. Sabiedrība ir ļoti šķautņaina, un katrai sabiedrības grupai — politiķiem, lauksaimniekiem un elektriķiem — ir savas konkrētas intereses. Tādēļ gan politiķiem, gan sabiedriskajām organizācijām būtu jāveic apjomīgs darbs, lai skaidrotu sabiedrībai iestāšanās procesa gaitu. Kā uzsvēra M.Sprindžuks, iedzīvotāju informēšana ir jāveic detalizēti, jo katram ir individuālas intereses. Šis darbs jāveic katru dienu un nekavējoties, nevis pēdējā brīdi, jo tā tas nav paveicams.

Runājot par Ārlietu ministrijas ieguldījumu skaidrošanas procesā, A.Ķesteris norādīja, ka ir iecerēts aktīvs informēšanas darbs par Latvijas sarunu pozīcijām, bet diemžēl resursu trūkuma dēļ šis process ir aizkavējies.

Par Ekonomisko un
Monetāro savienību un
brīvo kapitāla kustību

22. septembrī ES informācijas centrā notika lekcija par Monetāro savienību un brīvo kapitāla kustību, kuru lasīja Latvijas Bankas Ārējo sakaru departamenta direktors Guntis Valujevs, kurš runāja par Latvijas pievienošanos ES Monetārajai savienībai, un Finansu ministrijas ES integrācijas nodaļas vadītāja Aleksandra Cīrule, kura klātesošos iepazīstināja ar Latvijas nostāju un problēmām, kas saistītas ar brīvā kapitāla kustības ieviešanu.

No pašreizējām 15 ES dalībvalstīm tikai 11 ir Eiropas Monetārās savienības (EMS) jeb eiro zonas dalībnieces. No četrām valstīm, kuras palikušas ārpus vienotās Eiropas valūtas, Grieķija jau ar nākamā gada janvāri pievienosies šai savienībai (pievienošanās nevarēja notikt agrāk, jo Grieķija nebija sasniegusi nepieciešamās ekonomiskās prasības, kādas noteiktas, lai pievienotos eiro). Turpretim pārējās trīs valstis — Lielbritānija, Dānija un Zviedrija — ekonomiski atbilst EMS kritērijiem, bet, dažādu apsvērumu vadītas, pagaidām labprātīgi atteikušās no eiro. Par negatīvo attieksmi pret eiro liecina arī nupat Dānijā notikušais referendums un pēdējās sabiedriskās domas aptaujas par eiro ieviešanu Lielbritānijā un Zviedrijā.

Latvijai un citām kandidātvalstīm ES nedod iespēju palikt ārpus EMS. Latvijai būs jāpārņem visi ES juridiskie akti, kas attiecas uz Ekonomisko un Monetāro savienību, informēja G.Valujevs. Latvijai, kļūstot par EMS locekli, būs jāpilda Eiropas Centrālās bankas statūti. G.Valujevs norādīja, ka Latvija jau pašlaik seko principiem, kas nosaka valsts dalību EMS, un šie principi ir Latvijai pieņemami un izdevīgi.

Lai pievienotos EMS, Latvijai ir jāmaina ekonomisko rādītāju aprēķināšanas metode, kas nedaudz atšķiras no tās, kas tiek lietota ES.

Kā pastāstīja Finansu ministrijas ES Integrācijas nodaļas vadītāja Aleksandra Cīrule, arī sarunu sadaļā par brīvo kapitāla kustību nav būtisku problēmu. Šī sadaļa kopējā sarunu procesā vērtējama kā visai "viegla", un Latvija cer to slēgt nākamā gada pirmajā pusē. Saistībā ar brīvo kapitāla kustību Latvijai nebūs nepieciešami pārējas periodi, un visas ES likumdošanā noteiktās normas tiks ieviestas līdz 2003. gadam.

Tomēr sarunu gaitā saskatāmi arī vairāki zemūdens akmeņi, norādīja A.Cīrule. Viena no problēmām ir ES iebildes pret valsts stratēģisko uzņēmumu tā saucamo "zelta akciju" saglabāšanu valsts īpašumā. Tāpat ES prasa pilnīgu zemes tirgus liberalizāciju, jo pašlaik pastāv ierobežojumi, kas attiecas uz ārvalstu uzņēmēju zemes iegādi biznesa veikšanai. Tāpat ārvalstnieki Latvijā vēl aizvien nevar brīvi iegādāties lauksaimniecības zemi. Tiek strādāts arī pie apsardzes likuma izmaiņām, jo situācija šajā biznesā patlaban neatbilst brīvā kapitāla kustības prasībām.

Viena no jaunākajām ES prasībām brīvā kapitāla jomā saistīta ar dividenžu aplikšanu ar nodokļiem. ES prasa, lai tiktu vienādoti noteikumi, kas attiecas uz nacionālo un ārvalstu maksātajām dividendēm. Protams, sarunu gaitā iespējams radīsies vēl citas problēmas, tomēr pašlaik ir grūti tās paredzēt.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors