Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.13

Jūrmalā 2005.gada 31.augustā (prot. Nr.17, 18.p.)

Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 24. un 25.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 28. pantu

I nodaļa

I. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJAS STRUKTŪRA

1. Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēta pašvaldības dome, kas juridiskās personas vārdā pieņem lēmumus; nosaka pašvaldības institucionālo struktūru; lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi; izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu atbilstīgu izlietojumu.

2. Dome atbilstoši pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam sastāv no 15 (piecpadsmit) deputātiem.

3. Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības deputātiem ievēlē:

3.1. patstāvīgās komitejas šādā sastāvā:

3.1.1. attīstības jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;

3.1.2. finanšu komiteju 12 locekļu sastāvā;

3.1.3. kultūras, reliģijas un sporta komiteju 5 locekļu sastāvā;

3.1.4. labklājības un izglītības jautājumu komiteju 6 locekļu sastāvā;

3.1.5. transporta un komunālo lietu komiteju 6 locekļu sastāvā;

3.1.6. vides aizsardzības komiteju 7 locekļu sastāvā.

3.2. patstāvīgās komitejas:

3.2.1. sagatavo jautājumus izskatīšanai domes sēdē;

3.2.2. sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komiteju kompetencē;

3.2.3. pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašvaldību iestāžu darbu;

3.2.4. izskata pašvaldības iestāžu budžeta projektus un iesniedz tos finanšu komitejai;

3.2.5. apstiprina un kontrolē pašvaldības iestāžu izdevumu tāmes;

3.2.6. veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam.

4. Komiteju personālsastāvs tiek noteikts ar atsevišķu domes lēmumu.

5. Administrācija ir pašvaldības iestāžu un amatpersonu kopums, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. (Pielikums).

6. Pašvaldības domes padotībā atbilstoši tās apstiprinātam nolikumam darbojas šādas iestādes:

6.1. Bulduru kultūras nams;

6.2. Jūrmalas alternatīvā skola;

6.3. Jūrmalas bērnu un jauniešu valodu centrs;

6.4. Jūrmalas bibliotēku apvienība;

6.5. Jūrmalas Jaundubultu vidusskola;

6.6. Jūrmalas Kauguru vidusskola;

6.7. Jūrmalas mūzikas vidusskola;

6.8. Jūrmalas mākslas skola;

6.9. Jūrmalas peldēšanas skola;

6.10. Jūrmalas pilsētas bāriņtiesa;

6.11. Jūrmalas pilsētas izglītības pārvalde;

6.12. Jūrmalas pilsētas Lielupes vidusskola;

6.13. Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola;

6.14. Jūrmalas pilsētas muzejs;

6.15. Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde “Sprīdītis”;

6.16. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija;

6.17. Jūrmalas sākumskola “Atvase”;

6.18. Jūrmalas sākumskola “Taurenītis”;

6.19. Jūrmalas 1.ģimnāzija;

6.20. Jūrmalas teātris;

6.21. Jūrmalas vakara vidusskola;

6.22. Kauguru kultūras nams;

6.23. Labklājības pārvalde;

6.24. Majoru kultūras nams;

6.25. Majoru pamatskola;

6.26. Pašvaldības aģentūra “Jūrmalas sociālās aprūpes centrs”;

6.27. Pumpuru vidusskola;

6.28. Slokas pamatskola;

6.29.Vaivaru pamatskola;

6.30. Zaigas Jansones-Ivanovas tenisa skola.

7. Jūrmalas pilsētas dome ir pašvaldības kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

7.1. SIA “Bulduru slimnīca”;

7.2. SIA “Dubultu šķelda”;

7.3. SIA “Dzintaru koncertzāle”;

7.4. SIA “Jūrmalas attīstības projekti”;

7.5. SIA “Jūrmalas ātrā palīdzība”;

7.6. SIA “Jūrmalas gaisma”;

7.7. SIA “ Jūrmalas kapi”;

7.8. SIA “Jūrmalas namsaimnieks”;

7.9. SIA “Jūrmalas siltums”;

7.10. SIA “Jūrmalas televīzijas sabiedrība”;

7.11. SIA “Jūrmalas ūdens”;

7.12. SIA “Kauguru veselības centrs”;

7.13. SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”;

7.14. SIA “Slokas slimnīca”;

7.15. SIA “Sportrehs”;

7.16. SIA “Viduslatvijas slimokase”

8. Pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās (nodibinājumos);

8.1. biedrībā “Latvijas lielo pilsētu asociācija”;

8.2. biedrībā “Latvijas pašvaldību mācību centrs”

8.3. nodibinājumā “Rīgas reģiona attīstības aģentūra”.

9. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem, domes administrācijas darbiniekiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidojusi:

9.1. komisijas:

9.1.1. administratīvo komisiju;

9.1.2. ārkārtējo situāciju komisiju;

9.1.3. bērnu tiesību aizsardzības komisiju;

9.1.4. bilanču komisiju;

9.1.5. budžeta komisiju;

9.1.6. būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisiju;

9.1.7. drošības un kārtības komisiju;

9.1.8. dzīvokļu komisiju;

9.1.9. iedzīvotāju integrācijas jautājumu komisiju;

9.1.10. īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu komisiju

9.1.11. koku ciršanas komisiju;

9.1.12. namīpašumu denacionalizācijas komisiju;

9.1.13. nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas komisiju;

9.1.14. pašvaldības iepirkumu komisiju pašvaldības iepirkumu veikšanā, kad paredzēts konkurss vai sarunu procedūra;

9.1.15. privatizācijas komisiju;

9.1.16. rakšanas atļauju izsniegšanas komisiju;

9.1.17. sociālās palīdzības komisiju;

9.1.18. uzņēmējdarbības licencēšanas un individuāla darba komisiju;

9.1.19. zemes komisiju;

9.2. konsultatīvās padomes:

9.2.1. iedzīvotāju konsultatīvā padome;

9.2.2. izglītības konsultatīvā padome;

9.2.3. jaunatnes lietu konsultatīvā padome;

9.2.4. kultūras konsultatīvā padome;

9.2.5. uzņēmēju konsultatīvā padome;

9.2.6. veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome.

10. Pašvaldības iestāžu un konsultatīvās padomes, komisijas darbību reglamentē pašvaldības domes apstiprināts nolikums. Nolikumā norāda:

10.1. iestādes, konsultatīvās padomes, komisijas izveidošanas kārtību;

10.2. iestādes, konsultatīvās padomes, komisijas priekšsēdētāja un vietnieka ievēlēšanas kārtību, ja tāds ir;

10.3. iestādes, konsultatīvās padomes, komisijas kompetenci;

10.4. iestādes, konsultatīvās padomes, komisijas organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas kārtību;

10.5. domes pastāvīgo komiteju, amatpersonu vai citu institūciju, kuras padotībā atrodas izveidotā iestāde, konsultatīvā padome, komisija;

10.6. citus jautājumus, kurus pašvaldības dome uzskata par svarīgiem.

11. Par piedalīšanos sēdēs komiteju, komisiju, padomju, darba grupu vadītāji (priekšsēdētāji) un locekļi var saņemt atlīdzību domes noteiktajā kārtībā.

Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un citas vēlētas pašvaldības amatpersonas, kā arī izpilddirektors un citi pašvaldības administrācijas darbinieki saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu domes noteiktajā kārtībā.

12. Pašvaldības institūciju darbības tiesiskuma un lietderības kontrole tiek veikta atbilstoši lietvedības kārtībai.

II. DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA, PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKA UN IZPILDDIREKTORA PILNVARAS

13. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājs:

13.1. ir atbildīgs par pašvaldības domes darbu;

13.2. koordinē deputātu, administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju darbību;

13.3. Jūrmalas pilsētas pašvaldības vārdā paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;

13.4. atver un slēdz kontus kredītie­stādēs;

13.5. dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

13.6. vada domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanas kārtību komitejās saskaņā ar nolikumu;

13.7. pārstāv pilsētas pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pilsētas pašvaldību tiesā;

13.8. pilsētas pašvaldības vārdā izdod pilnvaras;

13.9. vada finanšu komitejas darbu;

13.10. atbild par tiesas spriedumu izpildi;

13.11. nodrošina pašvaldības gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojumu par tā publicēšanu;

13.12. veic pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībās un citās kapitālsabiedrībās, kurās ir Jūrmalas pašvaldības kapitāla daļas, vai arī ar rīkojumu pilnvaro vietnieku(s) veikt šīs funkcijas;

13.13. veic augstākās iestādes funkcijas Administratīvā procesa likuma izpratnē un šajā nolikumā noteiktajā kārtībā, izskatot apstrīdētos pašvaldības autonomo funkciju ietvaros izdotos administratīvos aktus un iestāžu faktisko rīcību;

13.14. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā.

14. Domes priekšsēdētājam ir 2 (divi) vietnieki: priekšsēdētāja pirmais vietnieks un priekšsēdētāja vietnieks.

15. Domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks:

15.1. pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus likumā un nolikumā paredzētajos gadījumos;

15.2. organizē, koordinē un ir atbildīgs par sekojošu pašvaldības funkciju izpildi:

15.2.1. tūrisma un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanu;

15.2.2. kultūras iestāžu darbību un attīstību;

15.2.3. veselīga dzīvesveida veicināšanu un sporta jautājumus;

15.2.4. uzņēmējdarbības sekmēšanu;

15.3. pilda citus pienākumus saskaņā ar pilsētas domes lēmumiem un priekšsēdētāja rīkojumiem, kā arī veic citus domes priekšsēdētāja uzdotus uzdevumus.

15.4. iesniedz domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas savu pienākumu un tiesību realizācijai, iesaistot tajās pašvaldības administrācijas, iestāžu un kapitālsabiedrību un pieaicinātos speciālistus un pašvaldības teritorijas iedzīvotājus.

16. Domes priekšsēdētāja vietnieks:

16.1. organizē, koordinē un ir atbildīgs par sekojošu pašvaldības funkciju izpildi:

16.1.1. iedzīvotāju sociālo interešu aizstāvību;

16.1.2. iedzīvotāju veselības aprūpes jautājumus;

16.1.3. iedzīvotāju izglītības jautājumus, izglītības iestāžu darbību un attīstību;

16.1.4. aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas;

16.1.5. bērnu tiesību aizsardzības jautājumus un pašvaldības teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;

16.1.6. žūpības, narkomānijas un netiklības apkarošanas pasākumus.

16.2. pilda citus pienākumus saskaņā ar pilsētas domes lēmumiem un priekšsēdētāja rīkojumiem, kā arī veic citus domes priekšsēdētāja uzdotus uzdevumus.

17. Pašvaldības izpilddirektors:

17.1. rakstiski saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas struktūrvienību darbiniekus, kā arī slēdz darba līgumus šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;

17.2. saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, slēdz koplīgumu ar domes administrācijas darbiniekiem;

17.3. organizē domes lēmumu izpildi un ir tiesīgs iesniegt domes lēmumprojektus;

17.4. atceļ administrācijas pieņemtus prettiesiskus lēmumus un iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

17.5. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, kā arī citiem administrācijas darbiniekiem;

17.6. ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus;

17.7. organizē pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plāna projekta, publiskā pārskata un budžeta projekta izstrādāšanu un to iesniegšanu pieņemšanai domei;

17.8. pēc domes vai priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz ziņojumus un pārskatus par pieprasītajiem jautājumiem;

17.9. piedalās domes sēdēs un ir tiesīgs piedalīties komiteju un komisiju sēdēs un jautājumu apspriešanā;

17.10. pēc kārtējām pašvaldības domes vēlēšanām organizē dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam pašvaldības domes priekšsēdētājam;

17.11. saskaņā ar domes lēmumiem un priekšsēdētāja rīkojumiem veic citus pienākumus.

18. Izpilddirektora funkcijas tā prombūtnes laikā pilda domes priekšsēdētāja nozīmēta pašvaldības pārvaldes amatpersona.

III. DOMES PASTĀVĪGO KOMITEJU KOMPETENCE, TO DARBA ORGANIZĀCIJA UN NODROŠINĀJUMS

19. Domes pastāvīgajās komitejas ievēlē atbilstoši Latvijas Republikas likumam “Par pašvaldībām”. Vēlot komiteju locekļus, priekšroka tiek dota principam, ka deputāts izvēlas komiteju atbilstoši interesēm un vēlmēm. Ja domstarpību gadījumā šo principu nav iespējams ievērot, komitejās ievēl pēc proporcionalitātes principa.

20. Finanšu komiteja izskata lēmumu projektus, kas saistīti ar finansiālajiem jautājumiem, un:

20.1. nodrošina pašvaldības budžeta projekta izstrādāšanu, izskata citu pastāvīgo komiteju sagatavotos budžeta projekta priekšlikumus un iesniedz tos izskatīšanai domes sēdē;

20.2. sniedz atzinumu par budžeta projektu, tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

20.3. sniedz atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

20.4. sniedz priekšlikumus par pašvaldību īpašumu apsaimniekošanu;

20.5. sniedz atzinumus par pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu;

20.6. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, uzņēmumu, valžu, komisiju, darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus;

20.7. sniedz atskaiti domei par pašvaldības budžeta izpildi, iesniedzot informāciju par līdzekļu izlietojumu līdz 1.jūlijam, 1.oktobrim un 1.janvārim.

21. Labklājības un izglītības jautājumu komiteja sniedz atzinumus domei jautājumos par:

21.1. perspektīvo ilgtermiņa programmu sociālo problēmu risināšanai un rīcības programmu katram kalendārajam gadam;

21.2. pasākumiem sociālās palīdzības un veselības aprūpes sfērā;

21.3. mācību, sporta un ārpusskolas iestāžu dibināšanu, slēgšanu vai reorganizēšanu;

22. Attīstības jautājumu komiteja sniedz atzinumus domei jautājumos par:

22.1. Jūrmalas attīstības plānu un Jūrmalas apbūves noteikumiem;

22.2. attīstības priekšlikumiem un pilsētas plānojuma izmaiņām, par satiksmes, ielu un ceļu, sabiedriskā transporta plānošanu,;

22.3. Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas dalījumu, tās robežu grozīšanu, nosaukumu maiņu (t.sk. ielu, skvēru, parku, laukumu nosaukumu maiņu), kā arī kadastrālās vērtības zonējuma robežām, apbūves zonējumu un tā izmaiņām, par ostas teritorijas robežu;

22.4. pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības plāna izstrādāšanu un pilsētvides uzlabošanu;

22.5. pašvaldības zemesgabalu iznomāšanu ar attīstības priekšlikumiem.

23. Vides aizsardzības komiteja sniedz atzinumus domei jautājumos par:

23.1. vides aizsardzības perspektīvo programmu;

23.2. pilsētas atkritumu saimniecību;

23.3. pilsētas apstādījumu, dārzu, parku, mežu, kā arī aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu;

23.4. vides politikas plānu un rīcības programmām un projektiem;

23.5. pilsētas ainavu, apstādījumu, mežu, kāpu, upes krastu, pludmales, aizsargājamo dabas teritoriju, gaisa un ūdeņu piesārņojuma jautājumiem.

24. Kultūras, reliģijas un sporta komiteja sniedz atzinumus domei jautājumos par:

24.1. pilsētas attīstības priekšlikumiem, kas saistīti ar kultūrpolitiku un kultūrvidi;

24.2. kultūras, sporta un mākslas iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

24.3. kultūras iestādēm, mūzikas, mākslas skolām un bibliotēkām saistītos jautājumos, kā arī izskata reliģisko konfesiju un draudžu iesniegumus un priekšlikumus;

24.4. kultūras, reliģijas un sporta jautājumiem Jūrmalas pilsētā;

24.5. pašvaldības kultūras un sporta iestāžu budžeta projektiem.

25. Transporta un komunālo lietu komiteja sniedz atzinumus domei jautājumos par:

25.1. pilsētas energoapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas uzturēšanu un attīstību, energotaupību un komunālajiem jautājumiem;

25.2. par attīstības jautājumu programmām un koncepcijām;

25.3. sabiedrisko transportu, ielu un ceļu uzturēšanu;

25.4. satiksmes, ielu un ceļu, sabiedriskā transporta plānošanas projektiem;

25.5. transporta un komunālās saimniecības politiku Jūrmalas administratīvajā teritorijā.

26. Domes pastāvīgajām komitejām un deputātiem, pildot savus pienākumus, ir tiesības:

26.1. iepazīties ar pašvaldības iestāžu, kapitālsabiedrību dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komiteju sēdēs;

26.2. saņemt no pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus;

26.3. piesaistīt speciālistus ar padomdevēja tiesībām.

27. Domstarpību gadījumus par piekritību starp pastāvīgajām komitejām, deputātiem un pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām izskata domes priekšsēdētājs vai dome.

28. Kārtējās komiteju sēdes notiek:

28.1. Finanšu komiteja notiek ceturtdienā pirms katra mēneša pirmās domes sēdes plkst. 15.00;

28.2. Labklājības un izglītības jautājumu komiteja notiek katra mēneša priekšpēdējā trešdienā plkst. 16.00;

28.3. Attīstības jautājumu komiteja notiek katra mēneša pēdējā trešdienā plkst. 14.00;

28.4. Vides aizsardzības komiteja notiek katra mēneša otrā otrdienā plkst. 10.30;

28.5. Kultūras, reliģijas un sporta komiteja notiek katra mēneša trešā otrdienā plkst. 16.00;

28.6. Transporta un komunālo lietu komiteja notiek katra mēneša pēdējā otrdienā plkst. 15.00.

29. Komiteju sēdes ir atklātas. Komitejas var noturēt kopīgas sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar vairāku komiteju kompetenci. Komiteju priekšsēdētāji vienojas, kurš no viņiem vadīs kopīgo sēdi. Gadījumos, kad notiek apvienotās domes komiteju sēdes, lēmumu pieņem katra komiteja atsevišķi.

30. Komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes un sastāda sēdes darba kārtību, kuru saskaņo domes priekšsēdētājs. Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina domes administratīvā pārvalde.

31. Komitejas lēmumu projektiem, atzinumiem par tiem, izziņas materiāliem jābūt iesniegtiem domes administratīvajā pārvaldē vismaz 48 (četrdesmit astoņas) stundas pirms kārtējās komitejas sēdes un vismaz 6 (sešas) stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes.

32. Komiteju locekļi var saņemt komitejas sēdē izskatāmos materiālus domes administratīvajā pārvaldē ne vēlāk kā 24 (divdesmit četras) stundas pirms kārtējās komitejas sēdes un 3 (trīs) stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes.

33. Paziņojums par kārtējās komitejas sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ir izliekams redzamā vietā domes ēkā 24 (divdesmit četras) stundas pirms kārtējās komitejas sēdes un 3 (trīs) stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes.

34. Komitejas sēdes protokolu paraksta visi klāt esošie komitejas locekļi un protokolētājs. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam.

35. Ja uz komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc trim un ne vēlāk kā pēc septiņām dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājam par to jāpaziņo domei.

36. Pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem var noteikt iedzīvotāju pieņemšanas laiku (ne retāk kā vienu reizi mēnesī) pašvaldības telpās. Attiecīgās pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs jautājumu izskatīšanā savos pieņemšanas laikos ir tiesīgs uzaicināt jebkuru pašvaldības administrācijas darbinieku, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju.

37. Domes komiteju sēde var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no domes komitejas deputātiem. Lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo komitejas locekļu balsu vairākumu. Ja kādā no balsojumiem balsis sadalījušās vienādi (“par” vienādi ar “pret” un “atturas”), izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot balsis sadalījušās vienādi, tad izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.

38. Domes deputāti var veidot deputātu frakcijas. Katrā frakcijā ir jābūt ne mazāk kā trīs domes deputātiem. Par frakcijas sastāvu tās vadība rakstiski informē domi nākošajā sēdē pēc frakcijas izveidošanas. Frakcijas darba tehnisko nodrošinājumu veic domes administratīvā pārvalde.

IV. PAŠVALDĪBAS LĒMUMU PROJEKTU SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA UN LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

39. Domes sēdes darba kārtību nosaka domes priekšsēdētājs. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauts jebkurš jautājums, kas iesniegts domes priekšsēdētājam šajā nolikumā noteiktajā kārtībā. Par citu jautājumu iekļaušanu domes sēdes darba kārtībā likumā noteiktajā kārtībā lemj dome. Izskatot domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ziņojuma sniedzējs informē domi par lēmumu projektu izskatīšanas secību un saņemtajiem atzinumiem.

40. Domei izskatīšanai iesniedzami tās kompetencē esošie jautājumi.

41. Domes sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:

41.1. domes priekšsēdētājs;

41.2. domes pastāvīgās komitejas;

41.3. domes deputāti;

41.4. ārkārtas domes sēdes ierosinātājs;

41.5. izpilddirektors.

42.Lēmumu projektus, kas paredzēti izskatīšanai domes sēdēs gatavo:

42.1. domes struktūrvienību vadītāji, speciālisti;

42.2. pašvaldības iestāžu vadītāji;

42.3. domes izveidotās komitejas, komisijas;

42.4. domes deputāti;

42.5. atsevišķos gadījumos jautājumus domes sēdei gatavo speciāli izveidotas komisijas un darba grupas.

43. Domes izskatīšanai iesniedzamo lēmumu projektu formai un sastāvdaļām jāatbilst Administratīvā procesa likuma noteiktajām prasībām un tajos jābūt norādītam:

43.1. izskatāmā jautājuma konkrētai analīzei un objektīvam novērtējumam;

43.2. izvirzītiem precīzi formulētiem mērķiem un uzdevumiem, rēķinoties ar esošiem resursiem;

43.3. norādītiem izpildes un informācijas sniegšanas termiņiem;

43.4. konkrētiem izpildītājiem, kā arī struktūrvienībai, vai konkrētai personai, kurai uzdota lēmuma izpildes kontrole;

43.5. norādei, ja lēmuma projektā ir ierobežotas pieejamības informācija;

43.6. kādās institūcijās projekts izskatīts;

43.7. projekta sagatavotājam (amats, paraksts).

44. Domes lēmuma projektu sagatavo lēmuma projekta iesniedzējs vai domes attiecīgās struktūrvienības vadītājs un iesniedz domes administratīvajā pārvaldē. Lēmuma projekta sagatavotājs ir atbildīgs par sagatavotā lēmuma projekta atbilstību normatīvo aktu prasībām. Priekšsēdētājs izskata iesniegto lēmuma vai cita domes pieņemamā akta projektu viena mēneša laikā un nosaka tā turpmāko virzību:

44.1. virza uz domes sēdi;

44.2. nosaka pastāvīgo komiteju vai komisiju;

44.3. nosaka pašvaldības iestādi vai tās darbinieku, kuriem jāizskata un jāie­sniedz rakstisko atzinumu par sagatavoto projektu.

45. Iesniedzējiem, kurš iesniedz domes lēmuma projektus domes administratīvajai pārvaldei iekļaušanai domes sēdes darba kārtībā, lēmuma projekti iepriekš jāsaskaņo šādā secībā:

45.1. ar visām tām domes struktūrvienībām un citām pašvaldības iestādēm, kurām ir tiešs sakars ar lēmuma projektā ietvertajiem jautājumiem;

45.2. ar domes finanšu pārvaldi (ja lēmuma projekta jautājumi saistīti ar finansiāliem izdevumiem);

45.3. ar domes juridisko pārvaldi;

45.4. ar domes izpilddirektoru;

45.5. ar priekšsēdētāja vietnieku, kurš atbild par attiecīgo nozari saskaņā ar pienākumu sadali.

Iebildumi lēmuma projektam jāsagatavo un jāpievieno rakstiski.

46. Saskaņotus domes lēmumu projektus ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem domes lēmuma projekta sagatavotājs, iesniedz domes administratīvajā pārvaldē ne vēlāk kā 5 (piecas) darba dienas pirms kārtējās domes sēdes (t.i., trešdienā līdz plkst. 12.00), kura nodrošina lēmuma projekta pavairošanu.

47. Lēmuma projektus, kas neatbilst šajā nolikumā norādītajām prasībām, domes administratīvās pārvaldes vadītāja nosūta atpakaļ iesniedzējam trūkumu novēršanai, paziņojot par to domes priekšsēdētājam.

48. Lēmuma projektam jāpievieno pieteikums, kurā norāda:

48.1. ziņotāju;

48.2. ziņojumam nepieciešamo laiku;

48.3. juridisko un fizisko personu sarakstu, kurām jāizsūta pieņemtais lēmums, norādot to juridisko adresi;

48.4. uz sēdi uzaicinātās personas;

Lēmuma projektam pievienotais pieteikums jāparaksta personai, kura to sagatavojusi.

49. Domes sēdes darba kārtības projektu sastāda domes administratīvās pārvaldes vadītājs un iesniedz domes priekšsēdētājam apstiprināšanai. Administratīvā pārvalde apstiprināto dienas kārtību nosūta informātikas pārvaldei ievietošanai Jūrmalas pilsētas domes mājas lapā un sabiedrisko attiecību nodaļai publicēšanai presē.

Paziņojums par kārtējās domes sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ir izliekams redzamā vietā domes ēkā 3 (trīs) dienas pirms kārtējās domes sēdes un 3 (trīs) stundas pirms ārkārtas domes sēdes.

50. Domes sēdes darba kārtību, lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, domes deputāti var saņemt domes administratīvajā pārvaldē ne vēlāk kā 3 (trīs) dienas pirms kārtējās domes sēdes (t.i., pirmdienā no plkst.10.00) un ne vēlāk kā 3 (trīs) stundas pirms ārkārtas domes sēdes.

51. Pieņemtos un parakstītos lēmumus, kas attiecas uz atsevišķām fiziskām vai juridiskajām personām domes administratīvā pārvalde piecu dienu laikā sagatavo, pavairo, apliecina kopijas un izsūta personām, uz kurām tie attiecas.

52. Lēmumu oriģināli, kā arī tiem pievienotie materiāli glabājas kārtējā gadā domes administratīvajā pārvaldē, pēc tam tiek nodoti arhīvā.

53. Ja dome izskata administratīvā akta projektu, kas paredz personai liegt tiesības vai uzliek tai pienākumus, tad tā sagatavotājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

54. Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir tiesīgs parakstīt saimnieciskos līgumus par naudas summu, kas pārsniedz 10000 (desmit tūkstoši) latu. Pašvaldības domes priekšsēdētājs var uzdot privāttiesiskos līgumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldības administrācijas darbību, un kuru summa nepārsniedz 20000 (divdesmit tūkstoši) latu, pašvaldības vārdā slēgt izpilddirektoram vai citai pašvaldības administrācijas amatpersonai.

55. Darba līgumus ar pašvaldības struktūrvienību vadītājiem un vietniekiem un iestāžu vadītājiem slēdz domes priekšsēdētājs. Citus saimnieciskos līgumus par pakalpojumiem pašvaldībai par summu, kas nepārsniedz 10000 (desmit tūkstoši) latus, slēdz pašvaldības izpilddirektors.

56. Privāttiesiskus līgumus, kurus pašvaldības autonomās kompetences jomā slēdz uz to pilnvarotas pašvaldības amatpersonas, saskaņo ar izpilddirektoru. Līgumus, kurus slēdz izpilddirektors, saskaņo ar domes priekšsēdētāju.

57. Privāttiesiskiem līgumiem uzdotās kompetences jomā visos gadījumos nepieciešams attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes saskaņojums, ja likumā, Ministru kabineta noteikumos vai valsts tiešās pārvaldes izdotā iekšējā normatīvā aktā nav noteikts citādi. Šī saskaņošanas kārtība neattiecas uz iepirkumu pašvaldības vajadzībām.

58. Administratīvos līgumus slēdz izpilddirektors, kurš tos saskaņo ar domes priekšsēdētāju. Par sadarbības līgumu lemj pašvaldības dome.

59. Ja lēmumu par līgumu noslēgšanu pieņem pašvaldības dome ,tad lēmumā norāda līguma noslēgšanas datumu.

60. Pašvaldības dome ar lēmumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus citiem pašvaldības orgāniem, kā arī vēlētajām un administratīvajām amatpersonām, izņemot jautājumos, kas ir domes ekskluzīvā kompetencē.

V. DOMES DARBA REGLAMENTS

61. Katra deputāta pienākums ir piedalīties domes darbā.

62. Domes kārtējās sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī — ceturtdienā, sēdes sākums plkst. 10.00. Nākamās sēdes konkrēto datumu nosaka domes priekšsēdētājs.

63. Domes sēdes ir atklātas. Atsevišķu jautājumu izskatīšanai dome var rīkot slēgtas sēdes, ja par to lemj ne mazāk kā divas trešdaļas domes deputātu, izņemot gadījumus, kas minēti likumā “Par pašvaldībām”.

64. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas.

65. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Video un audio ieraksti, kas nav saistīti ar domes sēdes darba nodrošināšanu, sēžu zālē ir atļauti, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

66. Domes sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no domes deputātiem.

67. Ja uz domes kārtējo sēdi nav ieradies šā nolikuma 66.punktā noteiktais domes deputātu skaits, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai var tikt sasaukta atkārtota domes sēde, ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

68. Ja uz domes atkārtotu sēdi nav ieradies šā nolikuma 66.punktā minētais domes deputātu skaits, domes priekšsēdētājs informē par to Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru triju dienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai sēdei, kā arī paziņo domes nākamās sēdes dienu.

69. Domes ārkārtas sēdi sasauc domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa:

69.1. vismaz viena trešdaļa deputātu;

69.2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

69.3. Ministru kabinets.

70. Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība un tam jāpievieno domes lēmuma projekts. Domes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

71. Domes sēdi vada domes priekšsēdētājs. Viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka prombūtnes laikā sēdi vada domes priekšsēdētāja vietnieks. Ja domes sēdi vada priekšsēdētāja pirmais vietnieks vai priekšsēdētāja vietnieks, viņiem jāpilda visi likumā “Par pašvaldībām” un domes nolikumā noteiktie priekšsēdētāja pienākumi.

72. Dome var apspriest tikai tos jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā. Izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja lēmuma projekti atbilst šī nolikuma prasībām, un ja tam piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem domes deputātiem.

73. Apspriežamos jautājumus dome izskata izsludinātajā darba kārtībā norādītajā secībā. Šo secību var grozīt ar domes lēmumu.

74. Ārkārtas sēdes darba kārtību dome nedrīkst grozīt.

75. Domes sēdes gaita tiek protokolēta. Domes sēdes protokolē administratīvās pārvaldes darbinieks. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs. Protokols ir jāparaksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes.

76. Ikviens domes deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.

77. Domes deputātam ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos.

78. Domes deputātam ir pienākums savlaicīgi informēt domes priekšsēdētāju par apstākļiem, kas varētu būt par deputāta atturēšanās iemeslu no jautājuma apspriešanas un balsošanas.

79. Balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska. Aizklāta balsošana notiek likumā “Par pašvaldībām” paredzētajos gadījumos.

80. Sēdes protokolā jāieraksta:

80.1. kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;

80.2. kad sēdi atklāj un slēdz;

80.3. sēdes darba kārtību;

80.4. sēdes vadītāja un pašvaldības administrācijas darbinieka — sēdes protokolētāja vārdu un uzvārdu;

80.5. sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdu un uzvārdu;

80.6. sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslu;

80.7. to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

80.8. iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;

80.9. pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

80.10. kuri deputāti balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;

80.11. to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri, pildot likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā” paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

80.12. to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu.

81. Domes priekšsēdētājs, vadot domes sēdi:

81.1. atklāj, pārtrauc un slēdz sēdi;

81.2. dod vārdu ziņotājam;

81.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klāt­esošajiem;

81.4. vada debates;

81.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

81.6. piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

81.7. nodot sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs.

81.8. noņemt jautājumus no domes sēdes izskatīšanas.

82. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

82.1. ziņojums;

82.2. deputātu jautājumi;

82.3. debates;

82.5. priekšsēdētāja viedoklis vai galavārds;

82.6. balsošana.

83. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē ziņo ziņotājs. Sēdes vadītājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu.

84. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no domes sēdes norises telpas.

85. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

86. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

87. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā vai ja dome neiebilst.

88. Domes priekšsēdētājs domes sēdes sākumā sniedz īsu pārskatu par veikto darbu un par pieņemto lēmumu izpildes gaitu attiecīgajā periodā. Pēc pārskata deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Ja kāds no iepriekšpieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, domes priekšsēdētājs vai tā vietnieks sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts.

Domes deputāti sniedz īsu pārskatu domes sēdē par paveikto darbu attiecīgā laika periodā, kas ir ne garāks kā seši mēneši.

89. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākamajā dienā, vai dienā, kuru nosaka domes priekšsēdētājs. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs izsludina pārtraukumu vai sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku.

90. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma tam var tik dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates. Ja debates nenotiek, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

91. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir tiesības ziņot domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem.

92. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

93. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes, otrreiz līdz trīs minūtēm.

94. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

95. Domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

96. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs, ievērojot nolikumā noteikto kārtību. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

97. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Debatēs piesakās paceļot roku, priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski pieteicies piedalīties debatēs.

98. Domes sēdēs lēmumus pieņem balsojot, paceļot roku.

99. Izskatot sagatavotos viena veida lēmumu projektus, dome pieņem lēmumu atklāti balsojot par viena veida lēmuma projektiem kopumā vai par katru lēmuma projektu atsevišķi.

100. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

101. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

102. Ja balsošana notiek aizklāti, tad no deputātiem tiek ievēlēta balsu skaitīšanas komisija trīs cilvēku sastāvā. Šajā gadījumā balsu skaitīšanas komisija balsu skaitīšanas rezultātus iesniedz domes priekšsēdētājam, kurš paziņo balsošanas rezultātus.

103. Par domes lēmuma pieņemšanu drīkst balsot tikai attiecīgās domes deputāti. Personas, kuras ir uzaicinātas uz domes sēdi paskaidrojumu sniegšanai, nav tiesīgas piedalīties balsošanā.

104. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem domes deputātiem. Ja kādā no balsojumiem balsis sadalījušās vienādi (“par” vienādi ar “pret” un “atturas”), izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot balsis sadalījušās vienādi, lēmums vai balsotais priekšlikums nav pieņemts.

105. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam.

106. Domes lēmumus priekšsēdētājs paraksta piecu dienu laikā no to pieņemšanas dienas. Ja domes priekšsēdētājs atsakās šajā termiņā lēmumus parakstīt, viņam ir pienākums sasaukt domes ārkārtas sēdi.

107. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi ir pieejami. Informācijas pieejamību nodrošina domes Sabiedrisko attiecību nodaļa, Informātikas pārvalde, Administratīvā pārvalde, nepieciešamības gadījumos nodrošinot iespēju iepazīties ar domes sēžu protokoliem, līgumiem un ar domes priekšsēdētāja atļauju izsniedzot izrakstus no tiem.

108. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu un piecu dienu laikā pēc sēdes izteikt pretenzijas par to. Ja šo piecu dienu laikā pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus.

109. Pašvaldības saistošos noteikumus piecu dienu laikā pēc parakstīšanas nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

Saistošos noteikumus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas vai termiņā, kāds noteikts šajos noteikumos.

Pieņemtos saistošos noteikumus izvieto redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un publicē pašvaldības interneta mājas lapā.

110. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

VI. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

111. Domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieki pieņem apmeklētājus ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

Domes priekšsēdētājs — mēneša trešajā ceturtdienā no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks — mēneša pirmajā pirmdienā no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Domes priekšsēdētāja vietnieks — mēneša pirmajā ceturtdienā no plkst. 16.00 līdz 17.00.

Domes deputāti, kuri deputātu pienākumus pilda amatu savienošanas kārtībā, pieņem apmeklētājus ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

Izpilddirektors pieņem apmeklētājus ne retāk kā divas reizes mēnesī. Izpilddirektora vietnieki, nodaļu un pārvalžu vadītāji pieņem apmeklētājus ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Pieņemšanas laikus nosaka ar domes priekšsēdētāja rīkojumu.

Domes speciālisti un pārējie darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu, pieņem apmeklētājus domes darba laikā saskaņā ar domes Iekšējās kārtības noteikumiem.

Informāciju par amatpersonu pieņemšanas laikiem nodrošina Jūrmalas pilsētas domes apmeklētāju apkalpošanas centros.

112. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību, ko persona var darīt arī mutvārdiem.

113. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

114. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē Administratīvā pārvalde. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās nosaka instrukcija.

115. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

116. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

117. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

118. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizētas publiskās apspriešanas. Publiskā apspriešana jārīko par:

118.1. pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

118.2. pašvaldības attīstības programmām un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

118.3. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

119. Publisko apspriešanu nerīko par:

119.1. administrācijas struktūras un iekšējās darba organizācijas jautājumiem;

119.2. amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

119.3. jautājumiem, kas attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

119.4. jautājumiem, kas saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

119.5. citiem jautājumiem, ja tas ir pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

120. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas attiecīgās pašvaldības dome lemj:

120.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

120.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

120.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

120.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana notiek, ja ne mazāk kā desmit procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas pašvaldības domē.

121. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

122. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

122.1. tās datumu un termiņus;

122.2. paredzamā jautājuma formulējumu;

122.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

122.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

122.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana.

VIII. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

123. Pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem var deleģēt tiesības izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos pašvaldības iestādēm un amatpersonām citos jautājumos, ja tas nav pretrunā ar augstāka spēka normatīvajiem aktiem.

124. Pašvaldības iestāžu un amatpersonu izdotos administratīvos aktus apstrīd padotības kārtībā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

125. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj pašvaldības dome.

IX. PĀREJAS NOTEIKUMI

126. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2005. gada 1.septembrī.

127. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

127.1. Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 21. janvāra nolikums Nr.14 “Jūrmalas pilsētas domes nolikums”;

127.2. Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 25.aprīļa nolikums Nr.2 “Vides aizsardzības komitejas nolikums”;

127.3. Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 9.maija nolikums Nr.3 “Labklājības un izglītības jautājumu komitejas nolikums”;

127.4. Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 9.maija nolikums Nr. 4 “Kultūras, reliģijas un sporta komitejas nolikums”;

127.5. Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 9.maija nolikums Nr. 5 “Tūrisma un kūrorta jautājumu komitejas nolikums”;

127.6. Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 9.maija nolikums Nr.6 “Attīstības jautājumu komitejas nolikums”;

127.7. Jūrmalas pilsētas domes 2003. gada 9. jūlija nolikums Nr.16 “Transporta un komunālo lietu komitejas nolikums”.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja I.Aizstrauta