Precizēts 06.01.2006., Latvijas Vēstnesis Nr.4 (3372)

Ministru kabineta noteikumi Nr.716

Rīgā 2005.gada 20.septembrī (prot. Nr.53 21.§)

Autotransporta inspekcijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Autotransporta inspekcija (turpmāk — inspekcija) ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic autopārvadājumu uzraudzību un kontroli valstī. Inspekcija izveidota saskaņā ar valsts pārvaldes jomu un autopārvadājumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu autopārvadājumu atbilstību Latvijas un Latvijas Republikai saistošo normatīvo aktu prasībām.

II. Inspekcijas funkcijas, uzdevumi un tiesības

2. Inspekcijai ir šādas funkcijas:

2.1. nodrošināt autopārvadājumu kontroli uz ceļiem un uzņēmumos;

2.2. apzināt ar autopārvadājumu kontroli saistītās problēmas, sagatavot priekšlikumus kontroles efektivitātes uzlabošanai un iesniegt tos Satiksmes ministrijā;

2.3. izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai autopārvadājumu kontroles jautājumos;

2.4. sniegt konsultācijas, ieteikumus un citu palīdzību ieinteresētajām institūcijām konkrētu ar autopārvadājumu kontroli saistītu problēmu risināšanā, piedalīties darba grupās un konferencēs;

2.5. sadarboties ar valsts, pašvaldību, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu inspekcijas darbības jomās;

2.6. piedalīties starptautiskajos sadarbības projektos autopārvadājumu kontroles uzlabošanas jomā;

2.7. nodrošināt valsts budžeta piešķirtā finansējuma mērķtiecīgu un efektīvu izlietošanu;

2.8. veikt citas autopārvadājumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

3. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, inspekcija atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus:

3.1. kontrolē komercpārvadājumu un pašpārvadājumu noteikumu ievērošanu;

3.2. kontrolē pasažieru pārvadājumu noteikumu ievērošanu (regulārie un neregulārie starptautiskie un tālsatiksmes pārvadājumi);

3.3. kontrolē starptautiskajos autopārvadājumu līgumos noteikto prasību ievērošanu;

3.4. kontrolē bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu;

3.5. kontrolē kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumu ievērošanu;

3.6. kontrolē transportlīdzekļa faktisko masu, ass slodzi un gabarītus;

3.7. kontrolē autovadītāju darba un atpūtas režīma un tā reģistrēšanas ierīces lietošanas noteikumu ievērošanu;

3.8. nodrošina administratīvo pārkāpumu lietvedību;

3.9. organizē inspektoru apmācību;

3.10. veic citus ar autopārvadājumu kontroli saistītos uzdevumus.

4. Lai izpildītu noteiktos uzdevumus, inspekcijai ir šādas tiesības:

4.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt no privātpersonām uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

4.2. slēgt līgumus inspekcijas darbības nodrošināšanai;

4.3. īstenot citas autopārvadājumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

III. Inspektoru tiesības un pienākumi

5. Inspekcijas inspektoriem ir šādas tiesības:

5.1. pieprasīt privātpersonām izpildīt to normatīvo aktu prasības, kas ir saistītas ar inspekcijas funkciju nodrošināšanu;

5.2. atbilstoši kompetencei apturēt un uzraudzīt pasažieru un kravu autopārvadājumus kontroles veikšanas vietās;

5.3. atbilstoši kompetencei sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem.

6. Inspektoriem, atklājot pārkāpumu, ir pienākums novērtēt situāciju un noteikt pārkāpuma raksturu, kā arī pieņemt lēmumu pārtraukt prettiesisko darbību (bezdarbību).

IV. Inspekcijas struktūra un pārvalde

7. Inspekcijas darbu vada inspekcijas vadītājs.

8. Inspekcijas vadītājs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

9. Inspekcijas vadītājs veido inspekcijas iekšējo organizatorisko struktūru.

V. Inspekcijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana

10. Inspekcijas darbības tiesiskumu nodrošina inspekcijas vadītājs. Inspekcijas vadītājs ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

11. Inspektoru izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot inspekcijas vadītājam attiecīgu iesniegumu.

12. Inspekcijas vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Satiksmes ministrijā, bet Satiksmes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

13. Inspekcijas vadītājs ne retāk kā reizi gadā iesniedz satiksmes ministram pārskatu un analīzi par inspekcijas funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu.

14. Satiksmes ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par inspekcijas uzdevumu izpildi, kā arī par inspekcijas darbību.

VI. Noslēguma jautājums

15. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.