• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.09.2005., Nr. 152 https://www.vestnesis.lv/ta/id/117291

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar cik valstīm Latvijai ir diplomātiskās attiecības?

Vēl šajā numurā

23.09.2005., Nr. 152

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ārzemju presē

Krievijas “Gazeta.ru”: Incidents ar iznīcinātāju SU-27 ir izvērties diplomātiskā skandālā. Lietuva apsūdz Krieviju NATO locekles tēla graušanā, bet Krievija turpina uzstāt uz atlūzu un pilota atdošanu.

Krievijas “Izvestija”: Lietuvas valdība esot nolēmusi Valēriju Trojanovu pa izmeklēšanas laiku noslēpt. Pēc Krievijas delegācijas apmešanās tai pašā viesnīcā viņš esot pārvietots uz citu uzturēšanās vietu. Mindaugs Duda, kurš nopratināja lidotāju, laikrakstam pavēstīja, ka Torjanovs pats esot lūdzis viņu noslēpt. “Valērijs Trojanovs atrodas noteiktā vietā, par kuru zina ierobežots personu skaits. Mēs neatklājam, kur viņš atrodas, daļēji pēc viņa lūguma,” teicis Duda. Prokurors noliedz baumas, ka lidotājs būtu mainījis liecību.

Krievijas “Regnum” raksta, ka Lietuvai “jādraudzējas” ar Krieviju, ka tai esot neizdevīgas valstī valdošās “rusofobiskās tendences” un ka “draudzība” ar Krieviju esot tās interesēs. Krievijai nevarot pārmest nevēlēšanos veidot labas kaimiņattiecības, tā esot Lietuva, kas visu sarežģī. Dalība ES un NATO esot Lietuvu padarījusi agresīvu attiecībās ar Krieviju. Starpvalstu attiecībās runa pat neesot par “patiesām jūtām”, bet par diplomātiju, un Lietuva ar diplomātijas smalkumiem nenodarbojoties.

Franču “Le Monde diplomatique”: Nesenā Ķīnas, Krievijas un Indijas ārlietu ministru tikšanās ir izaicinājums prezidentam Džordžam Bušam un ASV. To vēl vairāk pastiprināja mutiskā apņemšanās atteikties no “dubulto standartu” politikas. Joprojām pasaules politikā jūtams satraukums par Ķīnas pieaugošo dominanci. Starp ASV, Eiropu un Ķīnu gan tika panākta vienošanās par tekstilizstrādājumiem, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka līdz ar to ir atrisinātas visas problēmas.

Poļu “Gazeta.pl”: Sešdesmitgadīgā ANO piedzīvo sliktas vecumdienas. Tā ir pārlieku uzpūsta, pārāk dārga, grūti kontrolējama un korupcijas piemeklēta, tomēr labi, ka tā eksistē – ir vajadzīga un derīga, tā ir vieta, kur ir iespēja ērti un vajadzības gadījumā arī diskrēti satikties valstīm un cilvēkiem, kuri citādi nekad negribētu vai arī nevarētu satikties.

Krievijas “Ria Novosti”: Prezidenta administrācijas starptautisko un ārvalstu kultūras sakaru pārvaldes vadītājs Modests Koļerovs domā: “bezizejas situāciju [Baltijā] rada tas, ka par prioritāti ir izvirzīta krievvalodīgo asimilācija, nevis integrācija pēc Eiropas standartiem”. Runas par krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli Igaunijā neesot iejaukšanās valsts iekšējās lietās. Viņaprāt, runas par to, ka Krievijas attieksme pret kaimiņvalstīm ir impēriska un ka tā neņem vērā šo valstu etnisko sarežģītību, esot “ļaunprātīgi meli”.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!