Ar cik valstīm Latvijai ir diplomātiskās attiecības?

Šis jautājums izskan bieži gan sarunās ar diplomātiem un žurnālistiem, gan redakcijai adresētajās vēstulēs.
Pēc mūsu Ārlietu ministrijas datiem, Latvijai ir diplomātiskās attiecības ar 148 valstīm. Trīsreiz vairāk nekā pirms padomju okupācijas 1940.gadā. Šī attiecība rāda, cik ļoti kopš tā laika mainījusies pasaule un starptautisko attiecību joma. Tas ir arī atgādinājums mums visiem par Latvijas jaunajām, daudz plašākajām starptautiskās sadarbības un starptautiskās drošības iespējām, kā arī par mūsu valsts starptautisko atbildību. Jo vairāk tagad, kad Latvija – ANO, Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts – no palīdzības ņēmējas aizvien noteiktāk kļūst par drošības, pieredzes, ekonomiskās un sociālās palīdzības devēju jeb donoru.

Ikgadējās Latvijas diplomātisko misiju vadītāju sanāksmes dalībnieki 2004.gadā Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Šī mainīgā, mainīgā, mainīgā pasaule

Pēc Otrā pasaules kara būtiski palielinājies pasaules valstu skaits. Vispirms jau sabrūkot koloniālajai sistēmai un jaunām valstīm iegūstot suverenitāti. Pretstats šim objektīvajam procesam bija vairāku valstu – Vācijas, Vjetnamas, Korejas – sadalīšana aukstā kara apstākļos.
Jauns suverēnu valstu veidošanās vilnis nāca ar PSRS sabrukumu pagājušā gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā, kad uz tās un sociālistiskās Dienvidslāvijas drupām izveidojās pāris desmiti suverēnu valstu. Šis vēsturiskais pagrieziena punkts atnesa arī Vācijas apvienošanos. Pagāja pāris gadi, un kādreizējās Čehoslovākijas (kopš 1991.gada 29.augusta Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas) vietā radās divas suverēnas, savstarpēji draudzīgas valstis – Čehija un Slovākija.

Pagātnes hronika

Latvijas diplomātisko attiecību hronoloģija ļauj izsekot arī Latvijas valsts nodibināšanas, suverenitātes zaudēšanas un valstiskās neatkarības atjaunošanas vēsturei.
Pirmā no pasaules lielākajām valstīm neatkarīgo Latvijas valsti 1921.gada 26.janvārī atzina Itālija. Šajā pašā dienā mūsu valsti atzina arī Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija un Japāna, kā arī Polija un Somija. Jau agrāk Latvijas valsti bija atzinušas mūsu likteņsmāsas Igaunija (1919.gada 21.jūlijā) un Lietuva (1919.gada 23.oktobrī), 1920.gada 11.augustā Latvijas valsti bija atzinusi Padomju Krievija.
Relatīvi īsa un pamācoša bija Latvijas diplomātijas vēsture līdz padomju okupācijai 1940.gadā, kad gandrīz visas rietumvalstis atteicās atzīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pievienošanu Padomju Savienībai. Baltijas valstu aneksiju de iure atzina vienīgi Zviedrija, 1941.gada 30.maijā parakstot ar Padomju Savienību kompensācijas līgumu par Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pazaudēto zviedru pilsoņu īpašumu.
Priecīgas ziņas mūsu atjaunotajai diplomātijai nesa 1991.gada augusta nogale un atvasara, kad aizvien jaunas valstis atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Latvijas atdzimšanas dienas

Pirmā jau 1991.gada 22.augustā, nākamajā dienā pēc Latvijas Republikas Augtākās Padomes lēmuma par Latvijas pilnīgas neatkarības atjaunošanu, šo soli spēra mazā Islande. Pēc divām dienām Islandes paraugam sekoja Ungārija un Krievija. Vēl pēc dienas, 25.augustā, Latvijas atjaunoto neatkarību atzina Argentīna, Norvēģija un Somija, 26.augustā – Bulgārija, Kanāda, Malta, Moldova, Polija, Rumānija, Sanmarīno un Ukraina.
27.augustā atzinēju pulkam pievienojās Eiropas Kopienas valstis – Apvienotā Karaliste, Dānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga. Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija un Beļģija. Taču jau 23.augustā Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas īpašā preses paziņojumā bija teikts, ka Beļģijai nav no jauna jāpārskata Baltijas valstu atzīšanas jautājums, jo tas iekļaujas šo valstu divdesmito gadu atzīšanas aktu pārmantojamībā, tāpēc diplomātiskās attiecības var tikt atjaunotas visdrīzākajā laikā. Savukārt 1991.gada 18.martā Kopenhāgenā noslēgtajā Kopīgajā protokolā par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku bija vēlreiz apstiprināta 1921.gada 7.februārī pasludinātā Latvijas valsts atzīšana, kā arī paziņots, ka Dānija un Latvija labvēlīgā situācijā meklēs iespējas atjaunot diplomātiskās attiecības.
1991.gada 2.septembrī atzinēju pulkam pievienojās ASV.
Jaunu impulsu Latvijas atjaunotās neatkarības atzīšanai deva PSRS 6.septembra lēmums atzīt Baltijas valstu atjaunoto neatkarību. Nākamajā dienā Latvijas neatkarību atzina Ķīna un Ziemeļkoreja, kā arī Afganistāna un Albānija, bet 9.septembrī Vjetnama, Kuba, Bangladeša, Taizeme un Sīrija.
Līdz 1991.gada beigām Latvijas atjaunoto neatkarību bija atzinušas gandrīz visas valstis, ar kurām mums ir diplomātiskās attiecības. Benina, Burundi, Irāka, Mali, Paragvaja, Santome un Prinsipi. Latvijas atjaunotās neatkarības atzinējām pievienojās 1992.gadā, bet Čada – 1993.gada 12.janvārī.

Diplomātisko attiecību diskrētais pragmatisms

Kopumā Latvijas valstisko neatkarību laikā starp abiem pasaules kariem bija atzinušas 45 valstis, bet Latvijas atjaunoto neatkarību pēc 1991.gada atzinusi 91 valsts.
Diplomātiskās attiecības Latvijai tātad nodibinātas ar 148 valstīm. Jaunākās šo valstu sarakstā ir Afganistāna, ar kuru Latvija diplomātiskās attiecības atjaunoja šā gada 18.janvārī, kā arī Gajānas Republika – diplomātiskās attiecības nodibinātas šā gada 16.martā.
Protams, tikai daļā šo valstu darbojas Latvijas vēstniecības, to atvēršanu ierobežo galvenokārt finansiālās iespējas. Ne visās valstīs mums akreditēti arī nerezidējošie vēstnieki.
Līdzīgi ir ar ārvalstu pārstāvjiem Latvijā: Rīgā gan darbojas lielākais ārvalstu vēstniecību skaits Baltijas valstīs, taču vairāk ir nerezidējošo vēstnieku, kuri savas valsts intereses Latvijā pārstāv no savas valsts vēstniecības Stokholmā, Kopenhāgenā, Helsinkos, Varšavā, Viļņā, Tallinā..., daži vēstnieki rezidē arī Maskavā.
Brazīlija Latvijas valsti atzina 1921.gada 5.decembrī, bet Latvijas atjaunoto neatkarību 1991.gada 4.septembrī. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Brazīliju nodibinātas 1991.gada 18.jūlijā. Brazīlijas pašreizējais vēstnieks Latvijā akreditēts šā gada 30.augustā. Oto Agripino Maijas rezidence ir Stokholmā. Latvijas intereses Brazīlijā pārstāv goda konsuls Jānis Grimbergs, viņa birojs atrodas Sanpaulu.

Turpinājums sekos