Brazīlija cenšas paplašināt starptautisko attiecību ģeogrāfiju
Oto Agripino Maija (Oto Agripino Maia), Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, intervijā ”Latvijas Vēstnesim”
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
– Nesen Brazīlija atzīmēja Neatkarības dienu. Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju savā valstī?
– Ar prieku varu teikt, ka Brazīlijā valda stabila demokrātija un notiek nozīmīgas pārmaiņas daudzās dzīves jomās. Notiek arī būtiska ekonomikas attīstība. Īpaši pieaudzis ārējās tirdzniecības apjoms, kļūstot par nozīmīgu rūpniecības un lauksaimniecības ražošanas pieauguma stimulu. Valdības prioritāte ir cīņa pret nabadzību gan pašu zemē, gan arī starptautiskā jomā.
– Jūtams, ka Brazīlija – pasaules piektā lielākā valsts – aizvien enerģiskāk cenšas apliecināt lielvalsts statusu starptautiskā kontekstā.
– Jā, Brazīlija ir dziļi ieinteresēta dot arī savu ieguldījumu starptautiskā miera un drošības stiprināšanā, cilvēktiesību aizsardzībā, demokrātijas un brīvības ideālu padziļināšanā. Tādēļ mēs atbalstām centienus sekmēt starptautisko attiecību demokratizāciju ar spēcīgām daudzpusējām institūcijām, kas spētu labāk sekmēt ekonomikas attīstību un sociālā taisnīguma padziļināšanu. Mēs esam pārliecināti, ka tieši tirdzniecība ir ietekmīgs instruments plaisas samazināšanai starp attīstītāko pasaules daļu un jaunattīstības valstīm. Vadoties pēc šiem principiem, Brazīlija prezidenta Luisa Inasio Lila da Silvas vadībā centusies paplašināt un daudzveidot mūsu starptautisko attiecību ģeogrāfiju. Mēs arī kopā ar citām demokrātiskajām valstīm nosodām starptautisko terorismu un paužam pārliecību, ka šīs parādības izskaušanai jāveltī īpaši starptautiskās sabiedrības politiskie un ekonomiskie centieni.
– Kā jūs vērtējat Latvijas un Brazīlijas divpusējās attiecības?
– Mūsu saites ir senas un stipras, jo balstītas kopīgā mantojumā. Tās sākās vēl 1890.gadā, kad divdesmit piecas latviešu ģimenes ieradās Lagunā un nodibināja pirmo latviešu ciemu Brazīlijā. Šodien, pēc 105 gadiem, apmēram 20 tūkstoši latviešu izcelsmes brazīliešu veido lielāko latviešu kopienu Latīņamerikā. Viņi ir arī uzskatāms Brazīlijas kultūras, reliģiskās un etniskās daudzveidības apliecinājums. Mēs lepojamies ar Brazīlijas sabiedrības latviešu elementu. Latvieši bagātina mūsu kultūras mantojumu un sekmē mūsu sakaru attīstīšanu ar Eiropas valstīm.
– Kā esat sācis savu vēstnieka misiju Latvijā?
– Es vēl pavisam nesen iesniedzu
Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu
akreditācijas rakstu, bet jau tagad redzu, ka saruna ar viņu
atstājusi dziļas pēdas uz visu manu turpmāko dzīvi. Esmu ticies
arī ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku, un mūsu sarunā
vēlreiz pārliecināmies par dziļo politisko sapratni starp
Brazīliju un Latviju. Šīs tikšanās man deva arī iespēju izteikt
savas valsts atzinību Latvijai par atbalstu rezolūcijai, kas
aicina izdarīt reformas ANO Drošības padomē. Esmu ticies arī ar
Latvijas ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, augstiem Zemkopības
ministrijas ierēdņiem un citiem jūsu valsts ekonomisko un
tirdzniecības institūciju vadītājiem, padziļinot savu informētību
par Latvijas ekonomiku un kopīgi meklējot iespējas sekmēt
sadarbību starp Brazīliju un Latviju.
Būdams Brazīlijas vēstnieks Latvijā, esmu cieši nolēmis atrast
jaunas mūsu potenciālās sadarbības jomas mūsu divpusējo attiecību
sekmēšanai. Esmu pārliecināts, ka kopīgais mūsu zemju un tautu
vēsturiskais mantojums ir stabils pamats savstarpējai uzticībai
un sadarbībai. Ka mūsu mērķu kopība daudzpusējo attiecību jomā ir
būtisks papildu elements mūsu politiskajai sadarbībai un
draudzībai.
Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv