Brazīlija cenšas paplašināt starptautisko attiecību ģeogrāfiju

Oto Agripino Maija (Oto Agripino Maia), Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, intervijā ”Latvijas Vēstnesim”

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

– Nesen Brazīlija atzīmēja Neatkarības dienu. Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju savā valstī?

– Ar prieku varu teikt, ka Brazīlijā valda stabila demokrātija un notiek nozīmīgas pārmaiņas daudzās dzīves jomās. Notiek arī būtiska ekonomikas attīstība. Īpaši pieaudzis ārējās tirdzniecības apjoms, kļūstot par nozīmīgu rūpniecības un lauksaimniecības ražošanas pieauguma stimulu. Valdības prioritāte ir cīņa pret nabadzību gan pašu zemē, gan arī starptautiskā jomā.

– Jūtams, ka Brazīlija – pasaules piektā lielākā valsts – aizvien enerģiskāk cenšas apliecināt lielvalsts statusu starptautiskā kontekstā.

– Jā, Brazīlija ir dziļi ieinteresēta dot arī savu ieguldījumu starptautiskā miera un drošības stiprināšanā, cilvēktiesību aizsardzībā, demokrātijas un brīvības ideālu padziļināšanā. Tādēļ mēs atbalstām centienus sekmēt starptautisko attiecību demokratizāciju ar spēcīgām daudzpusējām institūcijām, kas spētu labāk sekmēt ekonomikas attīstību un sociālā taisnīguma padziļināšanu. Mēs esam pārliecināti, ka tieši tirdzniecība ir ietekmīgs instruments plaisas samazināšanai starp attīstītāko pasaules daļu un jaunattīstības valstīm. Vadoties pēc šiem principiem, Brazīlija prezidenta Luisa Inasio Lila da Silvas vadībā centusies paplašināt un daudzveidot mūsu starptautisko attiecību ģeogrāfiju. Mēs arī kopā ar citām demokrātiskajām valstīm nosodām starptautisko terorismu un paužam pārliecību, ka šīs parādības izskaušanai jāveltī īpaši starptautiskās sabiedrības politiskie un ekonomiskie centieni.

– Kā jūs vērtējat Latvijas un Brazīlijas divpusējās attiecības?

– Mūsu saites ir senas un stipras, jo balstītas kopīgā mantojumā. Tās sākās vēl 1890.gadā, kad divdesmit piecas latviešu ģimenes ieradās Lagunā un nodibināja pirmo latviešu ciemu Brazīlijā. Šodien, pēc 105 gadiem, apmēram 20 tūkstoši latviešu izcelsmes brazīliešu veido lielāko latviešu kopienu Latīņamerikā. Viņi ir arī uzskatāms Brazīlijas kultūras, reliģiskās un etniskās daudzveidības apliecinājums. Mēs lepojamies ar Brazīlijas sabiedrības latviešu elementu. Latvieši bagātina mūsu kultūras mantojumu un sekmē mūsu sakaru attīstīšanu ar Eiropas valstīm.

– Kā esat sācis savu vēstnieka misiju Latvijā?

– Es vēl pavisam nesen iesniedzu Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas rakstu, bet jau tagad redzu, ka saruna ar viņu atstājusi dziļas pēdas uz visu manu turpmāko dzīvi. Esmu ticies arī ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku, un mūsu sarunā vēlreiz pārliecināmies par dziļo politisko sapratni starp Brazīliju un Latviju. Šīs tikšanās man deva arī iespēju izteikt savas valsts atzinību Latvijai par atbalstu rezolūcijai, kas aicina izdarīt reformas ANO Drošības padomē. Esmu ticies arī ar Latvijas ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, augstiem Zemkopības ministrijas ierēdņiem un citiem jūsu valsts ekonomisko un tirdzniecības institūciju vadītājiem, padziļinot savu informētību par Latvijas ekonomiku un kopīgi meklējot iespējas sekmēt sadarbību starp Brazīliju un Latviju.
Būdams Brazīlijas vēstnieks Latvijā, esmu cieši nolēmis atrast jaunas mūsu potenciālās sadarbības jomas mūsu divpusējo attiecību sekmēšanai. Esmu pārliecināts, ka kopīgais mūsu zemju un tautu vēsturiskais mantojums ir stabils pamats savstarpējai uzticībai un sadarbībai. Ka mūsu mērķu kopība daudzpusējo attiecību jomā ir būtisks papildu elements mūsu politiskajai sadarbībai un draudzībai.

Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv