Inflācijas tempi – nepieņemami augsti

Vakar notika regulārā Latvijas Bankas (LB) preses konference. Tajā LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepazīstināja ar makroekonomiskās situācijas analīzes rezultātiem un pavēstīja par monetārās politikas turpmāko virzību.

Ilmārs Rimšēvičs Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

I.Rimšēvičs pastāstīja par galvenajiem secinājumiem, kas radušies, LB padomei vakardienas sēdē analizējot Latvijas tautsaimniecības tendences. Viņš atzina, ka statistikas dati liecina par inflācijas samazināšanos šā gada jūlijā un augustā salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem. Tomēr cenu dinamika liecina, ka šis samazinājums ir relatīvs – tieši pērnā gada augustā bija straujš cenu pieauguma vilnis, tāpēc šā gada rādītāji gluži automātiski ir zemāki. Taču faktiskais gada inflācijas līmenis augustā salīdzinājumā ar jūliju nav krities, kas liecina par joprojām spēcīgu inflācijas spiedienu uz tautsaimniecību, sacīja I.Rimšēvičs. Šobrīd gada inflācijas līmenis ir augstāks par sešiem procentiem, bet gada sākumā gada inflācija tika prognozēta četru piecu procentu robežās. Tātad pašreizējā situācija nozīmē, ka problēma nav atrisināta, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo siltumenerģijas un transporta pakalpojumu cenu kāpumu, kā arī degvielas cenas. I.Rimšēvičs arī norādīja, ka Latvijā vērojamas pirmās spirālveida cenu kāpuma pazīmes, proti, cenu pieaugums vienā preču vai pakalpojumu sektorā tiek minēts kā iegansts cenu celšanai citos sektoros. Tāpēc atzinīgi vērtējams fakts, ka valdība izstrādājusi pasākumu plānu inflācijas tempu mazināšanai, un tās apņēmība nepieciešamības gadījumā plānu īstenot, sacīja LB prezidents.

Kredītpolitika jāpārskata

LB padome analizējusi arī tautsaimniecības pieaugumu un ar to saistītos aspektus. Dati liecina, ka valsts ekonomiskā izaugsme joprojām ir ļoti strauja. Tomēr ilgtermiņā šādus attīstības tempus saglabāt nav iespējams, un tas rada bažas, atzina I.Rimšēvičs. Aizvien lielāku pieauguma daļu nodrošina nozares, kas atkarīgas galvenokārt no iekšzemes pieprasījuma. Piemēram, tirdzniecības sektora attīstība šā gada otrajā ceturksnī vairāk nekā divas reizes apsteigusi rūpniecības izaugsmes tempus, savukārt būvniecībā ievērojami pieaugusi dzīvojamo ēku celtniecība, mazinoties rūpniecības ēku būvniecības apjomiem. Neiepriecina fakts, ka līdztekus eksporta pieaugumam augsts saglabājas arī importa pieauguma temps. Tas nozīmē, ka šogad nav gaidāma būtiska tekošā konta deficīta samazināšanās.
Viens no faktoriem, kas nodrošina tautsaimniecības izaugsmi, ir arī banku praktizētā kreditēšanas politika. Pēdējos mēnešos kreditēšanas tempi turpinājuši pieaugt, augustā pārsniedzot 56 procentu līmeni. Tā rezultātā 30 procentu līmeni sasniedzis apgrozībā esošās naudas daudzuma pieauguma temps. Šāds līmenis ilgi nav uzturams, un jau parādās pazīmes, kas liecina par banku kredītportfeļa kvalitātes iespējamo pasliktināšanos parādnieku skaita pieauguma dēļ. LB prezidents norādīja, ka šī situācija bankām neizbēgami liks pārskatīt un mainīt savu kredītpolitiku. Lai to sekmētu, LB jau jūlijā lēma paaugstināt obligāto rezervju normu, un šis signāls ir ņemts vērā, sacīja I.Rimšēvičs, atzīstot, ka diemžēl tikpat kā nav iespējams ietekmēt firmas, kas arī nodarbojas ar kreditēšanu. Viņš uzsvēra, ka LB mērķis nav neļaut cilvēkiem būvēt mājas un remontēt dzīvokļus, taču svarīgs ir šo procesu attīstības temps.

Cer uz valdības izlēmību

Valsts budžeta ienākumi gada pirmajā pusē bijuši lielāki, nekā sākotnēji plānots, un tas noticis, pateicoties gan tautsaimniecības izaugsmei, gan inflācijas pieaugumam. I.Rimšēvičs atzina, ka pēc šā gada budžeta grozījumiem mazinājušās cerības sasniegt faktisko deficīta līmeni, kas būtu zemāks par plānotajiem 1,7 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Viņš arī uzsvēra, ka no makroekonomiskā stabilitātes viedokļa šāgada budžeta deficītam būtu jābūt mazākam nekā pērn, un pauda cerību, ka šis princips tomēr tiks saglabāts.
Inflācijas tempi joprojām ir nepieņemami augsti, un vairākos tautsaimniecības sektoros vērojamas pārkaršanas pazīmes. Tāpēc LB gaida, ka, inflācijas kāpumam turpinoties, valdība spers konkrētus soļus stabilitātes un ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai, sacīja I.Rimšēvičs, aicinot mācīties no citu valstu negatīvās pieredzes.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv