Par Zilā karoga nākotni lemj Latvijā
Šogad ir izšķirošais gads diskusijās par jaunajiem Zilā karoga piešķiršanas kritērijiem. Latvija apsteigusi Kanādu un ieguvusi tiesības šajās dienās rīkot konferenci, kurā 41 valsts pārstāvji lemj par ekosertifikācijas sistēmas nākotni. Tā ir starptautiska mēroga atzinība Latvijai.
|
Uz gadskārtējo Zilā karoga
pasaules konferenci pulcējas daudzveidīga auditorija – valsts
vides un tūrisma organizāciju, kā arī sabiedrisko organizāciju
(izglītības, vides aizsardzības un tūrisma) pārstāvji.
“Zilā karoga lielā sanāksme notiek katru gadu, un, ņemot vērā
ekosertifikāta kampaņas straujo izaugsmi, valstīm arvien grūtāk
ir uzņemties tās rīkošanu,” Latvijas uzņēmību vakar uzteica
globālās organizācijas Vides izglītības fonda direktors Finss
Boldins-Tomsens, uzsvērdams, ka ir gandarīts apmeklēt mūsu zemi,
kas šajā Eiropas reģionā pirmā izcīnījusi rīkotājas
tiesības.
Vairums dalībnieku ir no Eiropas, taču ir arī pārstāvji no
Jaunzēlandes, Brazīlījas, Kanādas, Marokas, Dienvidāfrikas
Republikas, pat Bahamu salu un Trinidadas un Tobago delegāti.
Taps jauni kritēriji
Konference, kas līdz svētdienai,
25.septembrim, notiks Ventspilī, ir starptautiska mēroga atzinība
Latvijai un tās Zilā karoga pludmalēm, pasākuma atklāšanā sacīja
vides ministrs, Zilā karoga Latvijas nacionālās žūrijas vadītājs
Raimonds Vējonis. Kādēļ valstij tas ir nozīmīgs, viņaprāt,
jāvērtē no diviem aspektiem. Pirmām kārtām “tas ir pierādījums,
ka mākam strādāt un ka Latvijas pludmales ir starptautiski augstu
novērtētas,” sacīja vides ministrs. Turklāt tā ir atzinība
zaļajai un sakoptajai Latvijai.
Gan R.Vējonis, gan Vides izglītības fonda Latvijas
pārstāvniecības vadītājs Jānis Ulme uzsvēra, ka mūsu zemē,
piešķirot Zilo karogu, augsti tiek vērtēti vides aspekti.
“Pienācis laiks diskutēt par Zilā karoga piešķiršanas
kritērijiem. Šogad jānosaka jauni, kas aizstās 27 līdzšinējos.
Tie būs spēkā līdz 2007.gadam. Latvija iedibinājusi augstas vides
prasības, un zināmā mērā mūsu iespaidā tās var tikt akcentētas
jaunajos kritērijos,” skaidroja R.Vējonis.
Arī J.Ulme uzsvēra, ka Latvija pilnībā atbalsta turpmāku vides
aizsardzības kritēriju stiprināšanu Zilā karoga ekosertifikācijas
programmā.
Vides ministrs pauda viedokli, ka mūsu pludmales salīdzinājumā ar
vairākām citām pasaulē redzētajām ir tīrākas un Latvijas
stingrākās vides prasības var kalpot par ieguldījumu kopējiem
kritērijiem.
Piekrastes apsaimniekošana, vides izglītība un aizsardzība ir
konferences dienaskārtībā.
Ventspils kā dzinējspēks
Zilais karogs ir kļuvis par
simbolu tīram ūdenim un drošai atpūtai pludmalē. Ekosertifikāts
ir apliecinājums arī tās pašvaldības veikumam, kuras teritorijā
ir sertificētās peldvietas un kura gādā, lai tūrisma attīstība
nenonāktu pretrunā ar vides aizsardzības interesēm.
Zilā karoga aizsākumi Latvijā meklējami 1998.gadā, kad mūsu
valsts tika uzņemta Vides izglītības fondā kā asociētais biedrs.
Par pilntiesīgu biedru Latvija apstiprināta 2003.gadā. Zilais
karogs ir atpazīstamākā fonda ekosertifikācijas programma.
Vakar daudz atzinīgu vārdu saņēma Ventspils, par kuru
F.Boldins-Tomsens sacīja, ka tā bijusi dzinējspēks visai Zilā
karoga kustībai Latvijā, sev līdzi aizraujot citas
pašvaldības.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis
Vītoliņš, ieskicējot jūras pilsētas ceļu uz augsto novērtējumu,
atcerējās laikus, kad tā Latvijas iedzīvotājiem asociējās ar
bīstamu vietu, kurai labāk mest līkumu. Pārvarētas daudzas
problēmas, un tagad, runājot J.Vītoliņa vārdiem, daba un
industrija sadzīvo. Kopš 1999.gada jūras pilsētas pludmale katru
gadu izcīnījusi tiesības uzvilkt mastā zilo zīmolu.
Konference Latvijā notiek, pateicoties Ventspils pilsētas domes
un Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstam, kā arī ilggadējai
sadarbībai starp Vides izglītības fonda Latvijas pārstāvniecību
un Vides ministriju.
Uzziņai:
* Zilais karogs ir pasaulē
populārākā tūrisma ekosertifikācijas sistēma. Tā
nosaka kvalitātes kritērijus peldvietām un jahtu ostām
vides apsaimniekošanā, servisā, drošībā, vides informācijā un
izglītībā. Zilais karogs simbolizē drošas un tīras
peldvietas, kā arī raksturo vietējās pašvaldības un
apsaimniekotāja rūpes par to, lai tūrisms negatīvi neietekmētu
vidi.
* 2005.gadā Zilais karogs piešķirts piecām Latvijas peldvietām un
vienai jahtu ostai. Līdztekus jau pierastajam faktam, ka tas tiek
piešķirts Jūrmalas, Ventspils un Liepājas labākajām
peldvietām, šogad starptautiskā žūrija pozitīvi bija
novērtējusi arī Engures pagasta kempinga “Abragciems”
peldvietu. Vienīgā jahtu osta Latvijā, kas šogad atbilst
stingrajiem kritērijiem, ir Ventspils jahtklubs.
* Kopumā Zilais karogs pasaulē ir piešķirts 2442 peldvietām un
632 jahtu ostām.
Ilze Apine, “LV”