Par Zilā karoga nākotni lemj Latvijā

Šogad ir izšķirošais gads diskusijās par jaunajiem Zilā karoga piešķiršanas kritērijiem. Latvija apsteigusi Kanādu un ieguvusi tiesības šajās dienās rīkot konferenci, kurā 41 valsts pārstāvji lemj par ekosertifikācijas sistēmas nākotni. Tā ir starptautiska mēroga atzinība Latvijai.

Uz gadskārtējo Zilā karoga pasaules konferenci pulcējas daudzveidīga auditorija – valsts vides un tūrisma organizāciju, kā arī sabiedrisko organizāciju (izglītības, vides aizsardzības un tūrisma) pārstāvji.
“Zilā karoga lielā sanāksme notiek katru gadu, un, ņemot vērā ekosertifikāta kampaņas straujo izaugsmi, valstīm arvien grūtāk ir uzņemties tās rīkošanu,” Latvijas uzņēmību vakar uzteica globālās organizācijas Vides izglītības fonda direktors Finss Boldins-Tomsens, uzsvērdams, ka ir gandarīts apmeklēt mūsu zemi, kas šajā Eiropas reģionā pirmā izcīnījusi rīkotājas tiesības.
Vairums dalībnieku ir no Eiropas, taču ir arī pārstāvji no Jaunzēlandes, Brazīlījas, Kanādas, Marokas, Dienvidāfrikas Republikas, pat Bahamu salu un Trinidadas un Tobago delegāti.

Taps jauni kritēriji

Konference, kas līdz svētdienai, 25.septembrim, notiks Ventspilī, ir starptautiska mēroga atzinība Latvijai un tās Zilā karoga pludmalēm, pasākuma atklāšanā sacīja vides ministrs, Zilā karoga Latvijas nacionālās žūrijas vadītājs Raimonds Vējonis. Kādēļ valstij tas ir nozīmīgs, viņaprāt, jāvērtē no diviem aspektiem. Pirmām kārtām “tas ir pierādījums, ka mākam strādāt un ka Latvijas pludmales ir starptautiski augstu novērtētas,” sacīja vides ministrs. Turklāt tā ir atzinība zaļajai un sakoptajai Latvijai.
Gan R.Vējonis, gan Vides izglītības fonda Latvijas pārstāvniecības vadītājs Jānis Ulme uzsvēra, ka mūsu zemē, piešķirot Zilo karogu, augsti tiek vērtēti vides aspekti.
“Pienācis laiks diskutēt par Zilā karoga piešķiršanas kritērijiem. Šogad jānosaka jauni, kas aizstās 27 līdzšinējos. Tie būs spēkā līdz 2007.gadam. Latvija iedibinājusi augstas vides prasības, un zināmā mērā mūsu iespaidā tās var tikt akcentētas jaunajos kritērijos,” skaidroja R.Vējonis.
Arī J.Ulme uzsvēra, ka Latvija pilnībā atbalsta turpmāku vides aizsardzības kritēriju stiprināšanu Zilā karoga ekosertifikācijas programmā.
Vides ministrs pauda viedokli, ka mūsu pludmales salīdzinājumā ar vairākām citām pasaulē redzētajām ir tīrākas un Latvijas stingrākās vides prasības var kalpot par ieguldījumu kopējiem kritērijiem.
Piekrastes apsaimniekošana, vides izglītība un aizsardzība ir konferences dienaskārtībā.

Ventspils kā dzinējspēks

Zilais karogs ir kļuvis par simbolu tīram ūdenim un drošai atpūtai pludmalē. Ekosertifikāts ir apliecinājums arī tās pašvaldības veikumam, kuras teritorijā ir sertificētās peldvietas un kura gādā, lai tūrisma attīstība nenonāktu pretrunā ar vides aizsardzības interesēm.
Zilā karoga aizsākumi Latvijā meklējami 1998.gadā, kad mūsu valsts tika uzņemta Vides izglītības fondā kā asociētais biedrs. Par pilntiesīgu biedru Latvija apstiprināta 2003.gadā. Zilais karogs ir atpazīstamākā fonda ekosertifikācijas programma.
Vakar daudz atzinīgu vārdu saņēma Ventspils, par kuru F.Boldins-Tomsens sacīja, ka tā bijusi dzinējspēks visai Zilā karoga kustībai Latvijā, sev līdzi aizraujot citas pašvaldības.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš, ieskicējot jūras pilsētas ceļu uz augsto novērtējumu, atcerējās laikus, kad tā Latvijas iedzīvotājiem asociējās ar bīstamu vietu, kurai labāk mest līkumu. Pārvarētas daudzas problēmas, un tagad, runājot J.Vītoliņa vārdiem, daba un industrija sadzīvo. Kopš 1999.gada jūras pilsētas pludmale katru gadu izcīnījusi tiesības uzvilkt mastā zilo zīmolu.
Konference Latvijā notiek, pateicoties Ventspils pilsētas domes un Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstam, kā arī ilggadējai sadarbībai starp Vides izglītības fonda Latvijas pārstāvniecību un Vides ministriju.

Uzziņai:

* Zilais karogs ir pasaulē populārākā tūrisma ekosertifikācijas sistēma. Tā nosaka kvalitātes kritērijus peldvietām un jahtu ostām vides apsaimniekošanā, servisā, drošībā, vides informācijā un izglītībā. Zilais karogs simbolizē drošas un tīras peldvietas, kā arī raksturo vietējās pašvaldības un apsaimniekotāja rūpes par to, lai tūrisms negatīvi neietekmētu vidi.
* 2005.gadā Zilais karogs piešķirts piecām Latvijas peldvietām un vienai jahtu ostai. Līdztekus jau pierastajam faktam, ka tas tiek piešķirts Jūrmalas, Ventspils un Liepājas labākajām peldvietām, šogad starptautiskā žūrija pozitīvi bija novērtējusi arī Engures pagasta kempinga “Abragciems” peldvietu. Vienīgā jahtu osta Latvijā, kas šogad atbilst stingrajiem kritērijiem, ir Ventspils jahtklubs.
* Kopumā Zilais karogs pasaulē ir piešķirts 2442 peldvietām un 632 jahtu ostām.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vēstnesis.lv