Par Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumu pilnveidošanu
Pirms galīgo pasākumu pieņemšanas
Eiropas Komisija uzsāk sabiedrisku apspriešanu par Eiropas
Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumu pilnveidošanu attiecībā
uz jauninājumus veicinošiem projektiem, aicinot ieinteresētās
personas sniegt atsauksmes. Ierosinātie uzlabojumi attiecas uz
noteikumiem atbalstam, ar ko finansē jauninājumus, kritērijiem,
lai palīdzētu valsts varas iestādēm efektīvāk novirzīt atbalstu,
noteikumu precizēšanu, lai palielinātu juridisko noteiktību, kā
arī reglamentējošo noteikumu vienkāršošanu. Jauninājumu
priekšlikumi skar sešas plašas jomas: novatoriski uzsākšanas
mehānismi; riska kapitāls; jauninājumu integrācija pašreizējos
noteikumos par valsts atbalstu izpētei un attīstībai; jauninājumu
izplatīšanas starpnieki; universitāšu pētniecības personāla un
mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apmācība un mobilitāte; izcilības
centri projektiem, kas atbilst Eiropas vispārējām
interesēm.
Konkurences komisāre Nēlī Krusa-Smita sacīja: “Lai arī
efektīva konkurence ir labākais instruments jauninājumu un
konkurences stiprināšanai Eiropā, arī valsts atbalsts šim nolūkam
var būt ļoti lietderīgs. Šajā apspriedes dokumentā Eiropas
Komisija ir pirmoreiz izklāstījusi konkrētas idejas par veidiem,
kā atbalstīt jauninājumus, izmantojot valsts atbalstu. Turklāt ar
to tiek pirmoreiz praktiski īstenota uzlabota ekonomiskā pieeja,
kas izklāstīta valsts atbalsta rīcības plānā.”
Atjaunojot Lisabonas stratēģiju 2005.gada februārī, Žozē Manuels
Barrozu uzsvēra, ka dalībvalstīm ir jāvairo darbavietu skaits un
to kvalitāte dinamiskākā, novatoriskākā un pievilcīgākā Eiropā.
Tas ir būtiski Eiropas ekonomikas stiprināšanai, vienlaikus
saglabājot un pilnveidojot Eiropas sociālo un vides modeli. Šajā
kontekstā jauninājumiem ir izšķiroša nozīme, turklāt, lai arī
stāvoklis dažādās dalībvalstīs un nozarēs ir atšķirīgs, ES kopumā
pašlaik nenodrošina pietiekamu jauninājumu apjomu, lai sasniegtu
vēlamo izaugsmes un nodarbinātības līmeni.
Paziņojumā par valsts atbalstu jauninājumiem ir izteikts
aicinājums sniegt atsauksmes par virkni konkrētu pasākumu, kuriem
Eiropas Komisija varētu atļaut valsts atbalstu, izmantojot
iepriekšējus noteikumus un kritērijus. Pamatojoties uz
apspriedēm, jaunos noteikumus integrēs esošajos noteikumos par
valsts atbalstu. Šie noteikumi ne tikai nodrošinās dalībvalstīm,
kas tos piemēro, ātrāku apstiprinājumu jauninājumiem paredzētajam
valsts atbalstam, bet arī palīdzēs tām efektīvāk novirzīt valsts
resursus.
Apspriedē Eiropas Komisija uzsver, ka ar valsts atbalstu netiks
risinātas visas Eiropas problēmas, kas saistītas ar konkurētspēju
vai jauninājumiem. Lai uzņēmējdarbībā ieviestu vairāk
jauninājumu, pirmām kārtām un galvenokārt ir nepieciešama
efektīva konkurence.
Konkurence rada dabisku stimulu uzņēmumiem nākt klajā ar jaunām
idejām un produktiem; tā liek tiem pielāgoties pārmaiņām, kā arī
soda tos, kas nemainās vai atpaliek. Tādējādi konkurencei kā
jauninājumu virzītājspēkam ir vismaz tikpat liela nozīme kā
valdības atbalstam.
Atbilstīgi uzlabotajai ekonomiskajai pieejai, kas noteikta
2005.gada jūnija valsts atbalsta rīcības plānā, paziņojumā par
valsts atbalstu jauninājumiem ir izklāstīta skaidri saprotama
metodika jauninājumiem paredzētā valsts atbalsta pasākumu
pilnveidošanai. Pamatojoties uz šiem principiem, valsts atbalstu
var atļaut, ja:
• ar atbalsta instrumentu ir paredzēts risināt skaidri noteiktas
tirgus nepilnības;
• valsts atbalsts ir vispiemērotākais politikas instruments
(tomēr dažkārt piemērotāki ir struktūrpolitikas vai
reglamentējoši pasākumi);
• atbalstam ir stimulējoša ietekme attiecībā uz jauninājumiem,
turklāt tas ir proporcionāls noteiktajam mērķim;
• konkurences izkropļojumi ir ierobežoti.
Paziņojumā Eiropas Komisija norāda vairākas tirgus nepilnības,
kas var kavēt optimāla jauninājumu līmeņa sasniegšanu, un
izklāsta valsts atbalsta nozīmi attiecībā uz stimulu maiņu
jauninājumu ieviešanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Eiropas
Komisija ierosina atļaut atbalstu divu veidu darbībām, kas
saistītas ar jauninājumiem, proti:
• darbībām, kas atbalsta riska uzņemšanos un eksperimentēšanu,
lai mazinātu plaisu starp izpēti un tirgu;
• darbībām, kas uzlabo vispārējo uzņēmējdarbības vidi.
Bez tam paziņojumā ir izklāstīti seši konkrēti pasākumi, lai
atbalstītu jauninājumus, izmantojot valsts atbalstu:
• atbalsts novatorisku uzsākšanas mehānismu izveidei un izaugsmei
(izmantojot atbrīvojumus no nodokļa un subsīdijas);
• papildu elastīgums riska kapitālam paredzētajam valsts
atbalstam;
• pašreizējo valsts atbalsta noteikumu jomas paplašināšana
attiecībā uz izpēti un attīstību, kā arī valsts atbalsta
atļaušana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru darbība ir
saistīta ar jaunrades darbībām (piemēram, komerciāli izmantojami
prototipi, tehnoloģiju dizainparaugi un priekšizpēte);
• subsīdijas MVU, lai iegādātos pakalpojumus no jauninājumu
izplatīšanas starpniekiem;
• subsīdijas MVU, lai pieņemtu darbā augsti kvalificētus
pētniekus un inženierus un varētu īstenot personāla apmaiņu ar
universitātēm un lieliem uzņēmumiem;
• atbalsts izcilības centru attīstīšanai, izmantojot sadarbību,
apvienošanos un projektus, kas atbilst visas Eiropas
interesēm.