Par prioritārajām saiknēm starp Eiropas transporta asīm un dažādajiem Eiropas Savienības kaimiņreģioniem

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Baro, kas atbildīgs par transportu, ir lūdzis bijušajai Komisijas priekšsēdētāja vietniecei Lojolai de Palasio uzņemties Augsta līmeņa grupas vadību, lai konstatētu un attīstītu prioritārās saiknes starp galvenajām Eiropas transporta asīm un dažādajiem Eiropas Savienības (ES) kaimiņreģioniem. Augstā līmeņa grupa, kuras sastāvā ir visu ES un tās kaimiņvalstu, kā arī starptautisko finanšu organizāciju pārstāvji, 19. un 20.septembrī pulcējās plenārsēdē Briselē, lai apspriestu 26 valstu iesniegtos prioritāros projektus, kas jāpiesaista Eiropas tīklam, aptverot 25 ES dalībvalstis, kā arī Rumāniju un Bulgāriju. “Tas ir ļoti nozīmīgs solis uz priekšu un arī rezultāts pēc plašām diskusijām, kas norisinājušās kopš 2004.gada oktobra,” sacīja Lojola de Palasio. “Uz šāda pamata mēs varēsim noteikt galvenās attīstāmās asis, lai veicinātu lielāku apmaiņu un drošu tirdzniecību starp ES un visiem tās kaimiņiem.” Priekšsēdētāja vietnieks Žaks Baro ir lūdzis Augstā līmeņa grupai līdz 2005.gada rudenim pabeigt darbu un iesniegt gala ziņojumu.
Iepriekšējā plenārsēdē 2005.gada 11. un 12.jūlijā Augstā līmeņa grupa ir jau apstiprinājusi šādas piecas multimodālās transporta asis:
• “Jūru automaģistrāles”, kas savieno Baltijas jūru, Atlantijas okeānu, Vidusjūru un Melno jūru, kā arī šo jūru piekrastes valstis un caur Suecas kanālu tālāk iziet uz Sarkano jūru un Kluso okeānu;
• “Ziemeļu ass”, kas savieno ES ziemeļu daļu ar Krieviju un tālāk esošām valstīm;
• “Centrālā ass”, kas savieno ES centrālo daļu ar Ukrainu un tālāk iziet uz Melno jūru;
• “Dienvidaustrumu ass”, kas caur Balkāniem un Turciju savieno ES centrālo daļu ar Kaukāzu un Kaspijas jūru, kā arī Sarkano jūru un tālākā perspektīvā iziet uz Persijas līci;
• “Dienvidrietumu ass”, kas savieno ES dienvidrietumu daļu ar Maroku un tālākā perspektīvā iziet uz Ēģipti un citām Āfrikas valstīm.
Pamatojoties uz to, 26 valstīm tika lūgts līdz septembrim paziņot par to konkrētajām prioritātēm. Augstā līmeņa grupa tās apsprieda savā plenārsēdē un reģionālajā sēdē šā gada 19. un 20.septembrī.
Tā kā transporta investīciju finansēšana joprojām ir liela problēma visā pasaulē, grupa piemēro lielu selektivitāti prioritāšu noteikšanā, kā arī meklē novatoriskus finansēšanas instrumentus, iesaistot privāto sektoru un nosakot maksu lietotājiem.
Augstā līmeņa grupa 2005.gada rudenī iesniegs galaziņojumu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Žakam Baro, kas atbild par transporta jomu, lai noteiktu galvenās attīstāmās asis, kas veicinātu lielāku apmaiņu un drošāku tirdzniecību starp ES un visiem tās kaimiņiem.
Pēc bijušās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Lojolas de Palasio un Itālijas prezidentūras iniciatīvas 2004.gada 8.jūnijā Santjago de Kompostelā notika ministru sanāksme, kurā tika secināts, ka “tehniski un administratīvi sadarbspējīgu transporta sakaru attīstīšana starp Eiropas Savienību un tās kaimiņu reģioniem ir ārkārtīgi svarīga ekonomiskai izaugsmei, tirdzniecības veicināšanai un sakariem starp cilvēkiem” un “ir jānosaka un jāattīsta prioritārie savienojumi starp lielākajām Eiropas transporta asīm un dažādiem ES kaimiņreģioniem”. Tā pauda atbalstu tam, ka Eiropas Komisija šajā sakarā izveidotu Augsta līmeņa grupu, ņemot vērā faktus, kas liecina, ka pašreizējie transporta sakari starp paplašināto ES un tās kaimiņiem vairs īsti neatbilst jaunajai ģeopolitiskajai situācijai, kāda izveidojusies pēc paplašināšanās. Jaunākie pētījumi liecina, ka straujā tirdzniecības un kravas pārvadājumu izaugsme turpināsies. Sagaidāms, ka līdz 2020.gadam starpreģionālo kravas pārvadājumu apjoms pa sauszemi starp ES un tās kaimiņiem pieaugs par vairāk nekā 100%.
2004.gada oktobrī darbu uzsākušo grupu vada Lojola de Palasio, un tajā darbojas pārstāvji no 25 ES dalībvalstīm, Rumānijas un Bulgārijas, kā arī vēl 26 citām valstīm – Albānijas, Alžīrijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Gruzijas, Izraēlas, Jordānijas, Kosovas-UNMIK, Krievijas, Libānas, Lībijas (novērotāja statusā), Marokas, Moldovas, Norvēģijas, Palestīniešu pašpārvaldes, Serbijas un Melnkalnes, Sīrijas, Šveices, Tunisijas, Turcijas un Ukrainas. Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Pasaules banka piedalās kā novērotājas. Sekretariāta funkcijas veic Eiropas Komisijas dienesti.
Tās galvenie mērķi ir: veikt pētījumus par satiksmes attīstības tendencēm starp ES un tās kaimiņiem; noteikt galvenās attīstāmās asis, lai atvieglinātu un padarītu drošāku tirdzniecību; noteikt pasākumus, lai veicinātu dažādu vadības sistēmu (muitas, administratīvo procedūru, vīzu, drošības), kā arī tehnoloģiju konverģenci un saskaņošanu; dot ieguldījumu Eiropas kaimiņattiecību politikas izveidošanā; mēģināt rast risinājumus finansēšanas problēmām.