Kā latu nomainīs eiro
Jautājumi un atbildes
XV.
Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005., 06.09.2005., 13.09.2005., 20.09.2005.
Jautājums: Vai
iespējams paredzēt, kāds būs eiro/USD kurss 2008.gadā, kad latu,
domājams, nomainīs eiro?
Atbilde: Šis jautājums ir tīts necaurredzamā miglā;
neviens eksperts neņemas prognozēt šo samērā tuvās nākotnes
eiro/USD kursu. Šo kursu ievērojamā mērā iespaidos Eiropas
Savienības turpmākā konkrētā attīstība. Kāda
būs rītdienas ES, tās praktiskie vaibsti, tas šodien ir nopietns
temats diskusijām, kas vēl tikai izvēršas.
Viens ir nepārprotams: eiro/USD kurss zināmos rāmjos (ārējā
tirdzniecībā) iespaidos Latvijas ekonomikas attīstību, iekšzemes
kopprodukta pieaugumu. Izšķiroša loma Latvijas likteņos būs
Eiropas Savienības dalībvalstu turpmākās sadarbības pilnveidotam
mehānismam.
Jautājums: Vai Eiropas Monetārās savienības (EMS)
un eiro funkcionēšana ir brīva no trūkumiem, grūti risināmām
problēmām?
Atbilde: Principiālā nostāja attiecībā uz eiro apgrozības
nepārprotamo efektivitāti nebūt nenozīmē, ka jānoliedz grūtības
eiro zonas valstu monetārajā jomā. No eiro dzimšanas līdz šai
dienai rit diskusija par Eiropas Centrālās bankas (ECB) aizdevumu
vienotu procenta likmi – no 2003.gada 2,0 procenti. Vienām EMS
dalībvalstīm šī likme ir par augstu, kas kavē kredītu piesaisti
tautsaimniecības attīstībai, citām EMS dalībvalstīm šī likme ir
par zemu, kas neļauj īstenot saprātīgu kredītpolitiku. Risinājuma
šai problēmai pagaidām nav. Tāpēc ECB stingra nostāja – nemainīt
aizdevumu procenta likmi – ir visnotaļ attaisnojama. Vai šī likme
saglabāsies līdz 2008.gadam, kad, domājams, latu nomainīs eiro,
prognozēt nav iespējams. Šā jautājuma praktiskais risinājums
ievērojamā mērā būs atkarīgs no eiro/ASV dolāra (USD) nākotnes
kursa, no aizdevu procentu likmes ASV federālajā rezerves
sistēmā, kas piekopj šīs likmes kāpināšanas politiku.
Jautājums: Vai eiro kursa krišana pret ASV dolāru
šā gada jūnija sākumā neliecina, ka arī Eiropas Monetārā
savienība ir ierauta ES konstitucionālajā krīzē?
Atbilde: Eiro apmaiņas kursa lielākas vai mazākas
svārstības kā konkrēto valūtu pieprasījuma un piedāvājuma samēru
izmaiņas atspulgs ir normāla parādība. Eiro savas apgrozības
īsajā vēsturē jau pārdzīvoja kursu, kas zemāks vai vienāds ar ASV
dolāru. Bažas par eiro likteni tas neradīja. Mēs jau pamatojām,
kāpēc eiro augsts apmaiņas kurss pret USD ir neizdevīgs eiro
zonas valstu eksporta konkurētspējai. Vēlreiz pasvītrosim:
Eiropas Savienības konstitucionālā krīze EMS darbību tieši
neskar; vienlaikus jāuzsver, ka ES monetārā politika nav
atraujama no kopējās situācijas ES.
Jautājums: Vai Francijas un Nīderlandes vēlētāju
vairākuma noraidošais balsojumu pret Eiropas Savienības
konstitucionālo līgumu var uzskatīt arī par neuzticības votumu
eiro kā ES kopējai valūtai?
Atbilde: Lai tiktu skaidrība par šo aso problēmu, jāzina,
pret ko īsti balsoja šo valstu pilsoņu vairākums.
Pirmkārt, minētais negatīvais balsojums bija vērsts ne tikai pret
ES konstitūcijas konkrēto tekstu, tās atsevišķiem pantiem, bet
arī pret Eiropas Savienības pēdējos gados īstenoto politiku, pret
to, ka attiecīgās valdības šo politiku nekritiski atbalstīja.
Otrkārt, protestu izraisīja ES konstitūcijas pants, kas paredzēja
pilnīgi liberalizēt darbaspēka tirgu, radot tur brīvas
sāncensības nosacījumus; vēlētāji baidījās no lēta darbaspēka
ieplūduma no austrumiem, no bezdarba draudiem. Treškārt, bija
bažas, ka iedzīvotāji var zaudēt līdzšinējos sociālos
iekarojumus. Ceturtkārt, negatīvais balsojums bija arī vērsts
pret ES ierēdņu, t.s. eirokrātu birokrātismu, pārlieku
birokrātiskajam procedūrām, uzpūsto eirokrātu leģionu, kas
jāuztur nodokļu maksātājiem. Piektkārt, būtisks cēlonis, kas
iespaidoja balsošanas rezultātu, bija konstitucionālā līguma
centieni pārvērst Eiropas Savienību par superlielvalsti, kas
diktē dalībvalstīm vienotu ārējo, iekšējo un aizsardzības
politiku. Sestkārt, balsojuma rezultāti pauda arī to vēlētāju
nostāju, kas kritizē ES tālāko paplašināšanu, iebilst pret
Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, iestāšanās
sarunām ar Turciju, citas ierosmes šai joma.
Jāievēro, ka daļa vēlētāju (Francijā 45 procenti, Nīderlandē 35
procenti) ES līdzšinējo politiku un ES konstitucionālo līgumu,
gaidāmās pārmaiņas Eiropas Savienības pārvaldē atbalstīja.
Nacionālo valūtu – franku un guldeņu – aizstāšana ar eiro
priekšreferendumu periodā būtisku kritiku neizraisīja un nebija
tas cinis, kas gāza ES konstitucionālā līguma atbildīgo vezumu.
Taisnības labad jāatzīst: Nīderlandes eksperti uzskata, ka,
pārejot uz eiro, guldenis novērtēts par zemu. Tomēr šis jautājums
balsošanas rezultātu neiespaidoja, palika bez referenduma
dalībnieku ievērības.
Georgs Lībermanis,
LU
Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks