• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā latu nomainīs eiro. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.09.2005., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/117485

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Bagāti kultūras vāli

Vēl šajā numurā

27.09.2005., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā latu nomainīs eiro

Jautājumi un atbildes

XV.

Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005., 06.09.2005., 13.09.2005., 20.09.2005.

EIRO1.JPG (1682 bytes)Jautājums: Vai iespējams paredzēt, kāds būs eiro/USD kurss 2008.gadā, kad latu, domājams, nomainīs eiro?
Atbilde: Šis jautājums ir tīts necaurredzamā miglā; neviens eksperts neņemas prognozēt šo samērā tuvās nākotnes eiro/USD kursu. Šo kursu ievērojamā mērā iespaidos Eiropas Savienības turpmākā konkrētāEIRO2.JPG (17682 bytes) attīstība. Kāda būs rītdienas ES, tās praktiskie vaibsti, tas šodien ir nopietns temats diskusijām, kas vēl tikai izvēršas.
Viens ir nepārprotams: eiro/USD kurss zināmos rāmjos (ārējā tirdzniecībā) iespaidos Latvijas ekonomikas attīstību, iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Izšķiroša loma Latvijas likteņos būs Eiropas Savienības dalībvalstu turpmākās sadarbības pilnveidotam mehānismam.

EIRO1.JPG (1682 bytes)Jautājums: Vai Eiropas Monetārās savienības (EMS) un eiro funkcionēšana ir brīva no trūkumiem, grūti risināmām problēmām?
Atbilde: Principiālā nostāja attiecībā uz eiro apgrozības nepārprotamo efektivitāti nebūt nenozīmē, ka jānoliedz grūtības eiro zonas valstu monetārajā jomā. No eiro dzimšanas līdz šai dienai rit diskusija par Eiropas Centrālās bankas (ECB) aizdevumu vienotu procenta likmi – no 2003.gada 2,0 procenti. Vienām EMS dalībvalstīm šī likme ir par augstu, kas kavē kredītu piesaisti tautsaimniecības attīstībai, citām EMS dalībvalstīm šī likme ir par zemu, kas neļauj īstenot saprātīgu kredītpolitiku. Risinājuma šai problēmai pagaidām nav. Tāpēc ECB stingra nostāja – nemainīt aizdevumu procenta likmi – ir visnotaļ attaisnojama. Vai šī likme saglabāsies līdz 2008.gadam, kad, domājams, latu nomainīs eiro, prognozēt nav iespējams. Šā jautājuma praktiskais risinājums ievērojamā mērā būs atkarīgs no eiro/ASV dolāra (USD) nākotnes kursa, no aizdevu procentu likmes ASV federālajā rezerves sistēmā, kas piekopj šīs likmes kāpināšanas politiku.

EIRO1.JPG (1682 bytes)Jautājums: Vai eiro kursa krišana pret ASV dolāru šā gada jūnija sākumā neliecina, ka arī Eiropas Monetārā savienība ir ierauta ES konstitucionālajā krīzē?
Atbilde: Eiro apmaiņas kursa lielākas vai mazākas svārstības kā konkrēto valūtu pieprasījuma un piedāvājuma samēru izmaiņas atspulgs ir normāla parādība. Eiro savas apgrozības īsajā vēsturē jau pārdzīvoja kursu, kas zemāks vai vienāds ar ASV dolāru. Bažas par eiro likteni tas neradīja. Mēs jau pamatojām, kāpēc eiro augsts apmaiņas kurss pret USD ir neizdevīgs eiro zonas valstu eksporta konkurētspējai. Vēlreiz pasvītrosim: Eiropas Savienības konstitucionālā krīze EMS darbību tieši neskar; vienlaikus jāuzsver, ka ES monetārā politika nav atraujama no kopējās situācijas ES.

EIRO1.JPG (1682 bytes)Jautājums: Vai Francijas un Nīderlandes vēlētāju vairākuma noraidošais balsojumu pret Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu var uzskatīt arī par neuzticības votumu eiro kā ES kopējai valūtai?
Atbilde: Lai tiktu skaidrība par šo aso problēmu, jāzina, pret ko īsti balsoja šo valstu pilsoņu vairākums.
Pirmkārt, minētais negatīvais balsojums bija vērsts ne tikai pret ES konstitūcijas konkrēto tekstu, tās atsevišķiem pantiem, bet arī pret Eiropas Savienības pēdējos gados īstenoto politiku, pret to, ka attiecīgās valdības šo politiku nekritiski atbalstīja. Otrkārt, protestu izraisīja ES konstitūcijas pants, kas paredzēja pilnīgi liberalizēt darbaspēka tirgu, radot tur brīvas sāncensības nosacījumus; vēlētāji baidījās no lēta darbaspēka ieplūduma no austrumiem, no bezdarba draudiem. Treškārt, bija bažas, ka iedzīvotāji var zaudēt līdzšinējos sociālos iekarojumus. Ceturtkārt, negatīvais balsojums bija arī vērsts pret ES ierēdņu, t.s. eirokrātu birokrātismu, pārlieku birokrātiskajam procedūrām, uzpūsto eirokrātu leģionu, kas jāuztur nodokļu maksātājiem. Piektkārt, būtisks cēlonis, kas iespaidoja balsošanas rezultātu, bija konstitucionālā līguma centieni pārvērst Eiropas Savienību par superlielvalsti, kas diktē dalībvalstīm vienotu ārējo, iekšējo un aizsardzības politiku. Sestkārt, balsojuma rezultāti pauda arī to vēlētāju nostāju, kas kritizē ES tālāko paplašināšanu, iebilst pret Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, iestāšanās sarunām ar Turciju, citas ierosmes šai joma.
Jāievēro, ka daļa vēlētāju (Francijā 45 procenti, Nīderlandē 35 procenti) ES līdzšinējo politiku un ES konstitucionālo līgumu, gaidāmās pārmaiņas Eiropas Savienības pārvaldē atbalstīja.
Nacionālo valūtu – franku un guldeņu – aizstāšana ar eiro priekšreferendumu periodā būtisku kritiku neizraisīja un nebija tas cinis, kas gāza ES konstitucionālā līguma atbildīgo vezumu. Taisnības labad jāatzīst: Nīderlandes eksperti uzskata, ka, pārejot uz eiro, guldenis novērtēts par zemu. Tomēr šis jautājums balsošanas rezultātu neiespaidoja, palika bez referenduma dalībnieku ievērības.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!