• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Moldovas Republikas prezidenta valstsvizīti Latvijā 2005.gada 26.-27.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.09.2005., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/117498

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ES dalībvalstu guvumiem no 2004.gada budžeta

Vēl šajā numurā

27.09.2005., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Moldovas Republikas prezidenta valstsvizīti Latvijā 26.–27.septembrī

VIKEMB.JPG (9660 bytes)
Vakar, 26.septembrī, Moldovas Republikas prezidents Vladimirs Voroņins un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 26.septembrī, Rīgas pilī valstsvizītē sagaidot Moldovas prezidentu Vladimiru Voroņinu, izteica Latvijas stingru atbalstu Moldovai tās tālākajā demokratizācijas, reformu un teritoriālās integritātes ceļā. Latvija arī atbalsta Moldovas eirointegrācijas procesu, kurā ir jāsasniedz tajā izvirzītie uzdevumi un kritēriji. “Latvija vēlas redzēt, ka Moldovas teritoriālā integritāte ir sasniegta, demokratizācijas reformas īstenotas, un mēs esam gatavi nākt palīgā ar visu veidu pieredzi un speciālistu apmaiņu. Tā iekļaujas vienā no Latvijas ārpolitikas prioritātēm,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Moldovas prezidents augstu novērtēja Latvijas konkrēto, plašo un pragmatisko sadarbības piedāvājumu, kas arī tiek deklarēts vakar Rīgas pilī parakstītajā Latvijas un Moldovas prezidentu kopīgajā deklarācijā. “Jūsu padoms un speciālistu pieredze Moldovai ir ļoti nepieciešama gan administratīvo, gan dažādu citu svarīgu reformu panākšanai. Mēs esam pateicīgi arī par Latvijas atbalstu starptautiskajā arēnā Moldovas teritoriālās integritātes jautājumā,” atzīmēja V.Voroņins.

Valsts prezidenta preses dienests

 

Pirmdien, 26.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas prezidentu Vladimiru Voroņinu, kurš uzturas Latvijā valstsvizītē.
Saeimas priekšsēdētāja sveica augsto viesi un viņa vadīto delegāciju Saeimā un, raksturojot valstu divpusējās attiecības, norādīja, ka tās ir labas. Tomēr gan ekonomiskā, gan politiskā līmenī iespējama to paplašināšana. “Eirointegrācijas procesā mūsu valsts uzkrājusi nenovērtējamu pieredzi gan likumdošanas harmonizēšanā, gan administratīvo reformu īstenošanā, un mēs esam gatavi ar jums tajā dalīties,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
V.Voroņins savukārt atzīmēja, ka šī ir pirmā Moldovas prezidenta vizīte Latvijā un kopīgās vēsturiskās iezīmes palīdzēs labāk izprast jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības normu iedzīvināšanu, jo Moldova par savu stratēģisko mērķi pasludinājusi virzīšanos uz iekļaušanos ES. Viņš arī atzinīgi novērtēja Latvijas ekonomiskos sasniegumus, īpašu interesi izrādot par privatizācijas procesa norisi mūsu valstī.

Saeimas preses dienests
 


Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Moldovas Republikas prezidenta Vladimira Voroņina kopīgā deklarācija

Moldovas Republikas prezidents Vladimirs Voroņins pēc Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma ieradās oficiālā vizītē Latvijas Republikā 2005.gada 26. un 27.septembrī.
Apspriežot Latvijas un Moldovas attiecību aktualitātes un attīstības perspektīvas, kā arī apmainoties ar informāciju par sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem abās valstīs,
izsakot gandarījumu par divpusējā politiskā dialoga augstāku pakāpi,
vienojoties par konkrētiem sadarbības veidiem un atzīstot, ka nepārtraukta divpusējo attiecību padziļināšana starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku atbilst abu valstu savstarpējām interesēm,
apstiprinot Eiropas Savienības (ES) lomu kā vienu no galvenajiem stabilitātes, drošības un uzplaukuma faktoriem Eiropas reģionā un uzsverot ES paplašināšanās pozitīvo ietekmi uz mieru un labklājību Eiropā,
apstiprinot Moldovas Republikas virzību uz Eiropu un uzsverot Latvijas Republikas pieejamību un interesi atbalstīt Moldovas Republikas centienus, kas virzīti uz integrāciju Eiropas struktūrās,
balstoties uz demokrātijas un divpusējās sadarbības vērtībām, kā arī suverenitātes un teritoriālās viengabalainības principiem, kas tām kopīgi,

Latvijas Republikas Valsts prezidente un Moldovas Republikas prezidents paziņo, ka:

1) Latvijas Republika un Moldovas Republika turpmāk attīstīs attiecības, balstoties uz draudzību un partnerību, kā arī vadoties pēc ANO hartas, Helsinku Noslēguma akta un citiem starptautiski svarīgiem dokumentiem;
2) abas valstis cieši sadarbosies gan divpusējā, gan arī daudzpusējā līmenī, vēršoties pret visiem izaicinājumiem un draudiem drošībai, it īpaši pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu ieroču, narkotiku un cilvēku pārvadāšanu, saskaņā ar vispāratzītiem starptautisko tiesību principiem;
3) Latvijas Republika un Moldovas Republika iespējami efektīvi izmantos savas divpusējās un daudzpusējās sadarbības iespējas, lai stiprinātu Eiropas un reģionālo drošību, veicinātu un īstenotu Eiropas vērtības, starptautiskos standartus un normatīvus, tajā skaitā saistībā ar konfliktu novēršanu un atrisināšanu;
4) Latvijas Republika atbalstīs Moldovas Republikas centienus, kas virzīti uz ārzemju karaspēka izvešanu no Moldovas teritorijas un valsts vienotības atjaunošanu, politiskā noregulējuma ceļā atrisinot Piedņestras problēmu, kā arī demokratizējot un demilitarizējot Piedņestras reģionu;
5) abas valstis strādās kopā ar mērķi veicināt spēcīgāku ES iesaistīšanos Piedņestras konflikta atrisināšanā, tajā skaitā ar uzraudzības misiju uz Moldovas un Ukrainas robežas, un atbalstīs ES un EDSO kopīgu centienu nepieciešamību attiecībā uz Piedņestras problēmas atrisināšanu;
6) abas valstis dos efektīvu ieguldījumu Moldovas un ES Rīcības plāna ātrā īstenošanā, kas sniedz iespēju sasniegt jaunas kvalitātes līgumisko dialogu starp Moldovas Republiku un Eiropas Savienību;
7) ar mērķi atbalstīt Moldovas Republikas centienus integrācijai Eiropas Savienībā abas valstis veicinās sadarbību šādās jomās:
a) administratīvās kapacitātes stiprināšana, dalīšanās reformu procesa pieredzē un ierēdņu apmācībā Eiropas integrācijas jautājumos,
b) informācijas apmaiņā par ES instrumentiem Kopējās ārējās un drošības politikas, kā arī Eiropas Drošības un aizsardzības politikas jautājumos,
c) kopēju konsultāciju, konferenču un citu pasākumu organizēšanā par Eiropas integrācijas jautājumiem,
d) kā arī sadarbībā citās abpusēji interesējošās jomās;
8) abas valstis sadarbosies Moldovas Republikas un NATO Individuālās partnerības rīcības plāna īstenošanā, kā arī veicinās divpusēju sadarbību NATO programmā “Partnerattiecības mieram”;
9) Moldovas Republika un Latvijas Republika konsolidēs divpusējo attiecību tiesisko ietvaru un veicinās sadarbību ekonomikā, muitas jomā, finansēs, rūpniecībā, enerģētikā, veselībā, sociālajā drošībā, tūrismā, informācijas tehnoloģijās un citās jomās.

 

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts valstsvakariņās par godu Moldovas prezidentam Melngalvju namā, 26.septembrī:

Augsti godātais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks šovakar sveikt kā savus viesus Moldovas Republikas prezidentu Vladimiru Voroņinu. Šī Moldovas prezidenta pirmā valstsvizīte Latvijā ir apliecinājums mūsu arvien pieaugošajai attiecību intensitātei.
Lai veidotu aktīvas un dinamiskas attiecības starp divām valstīm, ir nepieciešama to vēlme un interese. Šā gada laikā Latvija un Moldova ir nākušas viena otrai pretim, izrādot patiesu ieinteresētību kontaktu stiprināšanā.
Jūsu šodienas vizīte, prezidenta kungs, ir zināma posma noslēgums mūsu dialogā, ko raksturo sakaru nostiprināšanās starp abu valstu parlamentāriešiem, uzņēmējiem, esam arī aizsākuši mūsu reformu pieredzes nodošanas procesu moldāvu draugiem. Tas viss priecē, taču nedrīkstam apstāties pie sasniegtā, ir regulāri jāizvirza jauni mērķi un prioritātes.
Kādi tie ir? Mūsu mērķi ir vienkārši definējami, taču ne vienmēr viegli sasniedzami – tautas labklājības un drošības nostiprināšana. Mēs esam mazas Eiropas valstis, kurām vēsture ne vienmēr ir bijusi labvēlīga, esam gadsimtiem cīnījušies pret lielāku valstu tieksmēm dominēt pār mūsu teritorijām un tautām. Visas Eiropas vēsturē savu vietu ir radis moldāvu kņazs Štefans čel Mare (dzīvojis 1434.–1507.gadā, cīnījies pret turkiem, Kišiņevas centrā ir piemineklis), kurš ar savu cīņassparu meta izaicinājumu tobrīd spēcīgajai Otomaņu impērijai. Arī latviešu tauta gadsimtiem rūpīgi kopa savu identitāti un tradīcijas, nereti to darot smagos apstākļos. Vēsture mums ir iemācījusi, ka nekad nedrīkstam palikt vieni. Otrais pasaules karš, kurš atkal radīja sāpīgas brūces mūsu tautu atmiņās, radīja Eiropas valstīs vēlmi pielikt punktu šiem strīdiem, kuri aiznesa miljoniem cilvēku dzīvību. Eiropas kontinentā veidojās organizācijas, kuras deva dzīvību Eiropas Savienībai. Latvija šodien ir tās locekle, man ir patiess prieks dzirdēt, ka arī Moldova vēlas ciešāku attiecību izveidi ar Eiropas Savienību, neizslēdzot pat dalības iespēju. Es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ Moldovai tāda iespēja varētu tikt liegta. Taču ir smagi jāstrādā. Mēs paši zinām, cik šis ceļš ir sarežģīts un ērkšķains, cik lielas pūles nepieciešamas, lai iesaistītu visu sabiedrību tā īstenošanā, mums izdevās, un esmu pārliecināta, ka izdosies arī jums. Mēs savu padomu nekad jums neliegsim. Esmu pārliecināta, ka mūsu attiecību nākotnei jābalstās uz atziņu, ka tikai stipra un vienota Eiropa ir mūsu uzplaukuma pamatā.
Latvijā ar dziļām simpātijām seko jūsu pūliņiem atjaunot Moldovas valsts teritoriālo integritāti. Man ir ļoti labi saprotamas izjūtas, kad nav iespējams apmeklēt dzimtās vietas, kapus, moldāvu tautai svarīgus kultūrvēsturiskos monumentus. Es novēlu Moldovas tautai gara spēku izturēt, lai sagaidītu to dienu, kad Moldovas karogs lepni plīvos pāri visai valstij.
Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Moldovas sadarbība, balstīta uz līdzīgu nākotnes izpratni, attīstīsies daudz straujāk un būs labs pamats jaunu, vēl neizmantotu iespēju realizēšanai. Biju ļoti priecīga uzzināt, ka Moldova ir nolēmusi atvērt vēstniecību Rīgā. Tas ir solis, kas vēl vairāk stiprinās attiecības starp divām valstīm.
Atļaujiet man savā un mana vīra Imanta Freiberga vārdā novēlēt jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju jūsu nozīmīgajā darbā Moldovas Republikas labā. Vēlos uzsaukt šo tostu jums, prezidenta kungs! Par Latvijas un Moldovas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā!

 

Moldovas Republikas prezidenta Vladimira Voroņina tosts Latvijas Valsts prezidentes rīkotajās valstsvakariņās Melngalvju namā 26.septembrī:

Godājamā prezidentes kundze! Godājamais Freiberga kungs, cienījamie klātesošie!
Atļaujiet man Moldovas delegācijas vārdā izteikt sirsnīgu pateicību par ielūgumu apmeklēt jūsu brīnišķīgo valsti, par jūsu viesmīlību un ārkārtīgi sirsnīgo uzņemšanu, kuru mēs baudām uz Latvijas zemes. Vēlos arī jums darīt zināmu, ka mēs augsti vērtējam mums piedāvāto iespēju iepazīties ar Latvijas ikdienu, izjust tās dzīves ritmu un iepazīt Latvijas tautas centienus. Jāatzīst, ka mums ir īpašs prieks tikties un sarunāties ar draudzīgās Latvijas tautas pārstāvjiem, pret kuru mēs lolojam visdziļāko cieņu un simpātijas. Bez tam Rīga ir viena no skaistākajām pilsētām Eiropā, un to ir vērts redzēt.
Ceru, ka šī augsta līmeņa Moldovas un Latvijas tikšanās ievērojami veicinās sadarbības nostiprināšanos starp Moldovu un Latviju, piešķirs vairāk konsekvences un dinamisma abu valstu attiecībām, kas pilnībā atbilst abu valstu vēlmēm.
Ceru, ka Latvijas Republika tikpat lielā mērā kā Moldova ir ieinteresēta savstarpēji labvēlīgas sadarbības attīstībā dažādās jomās.
Moldovas un Latvijas attiecību raksturu nosaka gan starp mūsu tautām pastāvošās garīgās saiknes noturīgums, gan latviešu minoritātes klātbūtne Moldovas Republikā, kas ir harmoniski iekļāvusies mūsu valsts daudznacionālajā kopainā.
Vēlos atzīmēt, ka mēs augstu vērtējam jūsu valsts sniegto atbalstu latviešu diasporai, kura aktīvi piedalās Moldovas valsts pilnveidošanā un veicina reformas dažādās dzīves jomās.
Izmantošu šo iespēju, lai izteiktu pārliecību, ka arī tie moldāvi, kuriem Latvija ir kļuvusi par otro dzimteni, ir aktīvi iesaistījušies jūsu valsts sociālajā un politiskajā dzīvē.
Nozīmīgs Moldovas un Latvijas attiecībās ir ekonomiskais komponents, un mēs esam gandarīti, ka divpusējo komerciālo darījumu apjoms ik gadu pieaug.
Mēs uzskatām, ka nozīmīgs ir arī komerciāli ekonomiskās sadarbības potenciāla un perspektīvu izvērtējums no mūsu valsts investīciju viedokļa, lai spētu šo potenciālu izmantot pilnībā. Tāpat, lai šī sadarbība kļūtu lietderīgāka un produktīvāka, divpusējo attiecību tiesiskajam ietvaram jāaptver visas jomas.
Dāmas un kungi!
Mūsu nācijām ir līdzīga vēsturiskā pieredze. Atrodoties Eiropas robežās, mūsu ilgajā un trauksmainajā vēstures gaitā mainījušies vadoņi un iekarotāji, taču neviens nav spējis apspiest mūsu nāciju alkas pēc dzīves un brīvības. Mēs labprāt vēlētos kopā ar jūsu valsti piedalīties visos kopīgajos centienos, kuru mērķis ir nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību mūsu reģionā un visā kontinentā.
Mūs saista kopīga pagātne, tomēr vienlaikus – un mēs to nedrīkstam aizmirst – mūs saista arī kopīga Eiropas vēsture. 1990.gada ievērojamās pārmaiņas, kas skāra Eiropu un visu pasauli, meta mums lielus izaicinājumus. Kopš tā brīža Moldova un Latvija sev ir nodrošinājušas jaunu vietu gan dižajā apvienotās Eiropas kopienā, gan jaunajā pasaules kārtībā. Mēs esam izvēlējušies demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesības, reformas un tirgus ekonomiku. Mēs apzināmies, ka šīs vēlmes ir viegli formulēt, tomēr grūti īstenot. Tomēr mēs vienlīdz labi apzināmies, ka cita ceļa mums nav. Nepietiek tikai ar to, ka Eiropas standarti tiek pieņemti. Mums tie ar arī jāasimilē un jāpiemēro praksē.
Lai īstenotu šo mērķi, Moldovas Republika savā valstī cenšas pielāgot nacionālo likumdošanu Eiropas Kopienai un ārpus valsts – īstenot Moldovas Republikas un Eiropas Savienības rīcības plānu. Atzinīgais novērtējums, kuru Eiropas Komisija izteikusi par pieaugošo reformu tempu Moldovā, mūs iedvesmo. Šajā kontekstā mēs augstu vērtējam īpašo palīdzību, kuru jūsu valsts piedāvā Moldovas Republikai tās centienos integrēties paplašinātā Eiropā.
Gan Moldovas Republika, gan Latvijas Republika vēlas kļūt par drošības un stabilitātes avotiem Eiropā. Tādēļ mēs vēlamies, lai mūsu valstu attiecības kalpotu kā draudzīgas, civilizētas un abpusēji bagātinošas sadarbības piemērs, kuru vainago cēlā kopīgās Eiropas ideja.
Ar interesi mēs vērojam sociāli politisko situāciju Latvijā un augstu vērtējam jūsu valsts uzrādītos panākumus sabiedrības demokratizācijā un reformās – panākumus, kuru rezultātā Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai un Ziemeļatlantijas aliansei. Izmantoju šo iespēju, lai no sirds pateiktos jūsu valstij par tās gatavību dalīties ar Moldovas Republiku uzkrātajā pieredzē, kas gūta reformu īstenošanas procesā un integrācijas Eiropas Savienībā procesā, kā arī par palīdzību Moldovas Republikas un NATO individuālās partnerības rīcības plāna pilnveidošanā. Visa Moldovas nācija jums ir pateicīga par atbalstu mūsu pūlēs Piedņestras konflikta atrisināšanas procesā un par šā jautājuma izvirzīšanu apspriešanai ar Eiropas amatpersonām, ko panākusi Latvijas valdība.
Attiecībā uz mūsu valstu sadarbību daudzpusējā līmenī ar prieku varu atsaukties uz auglīgo sadarbības un savstarpēja atbalsta pieredzi, ko mūsu valstis uzkrājušas starptautiskās organizācijās. Šajā kontekstā es vēlētos uzsvērt jūsu valsts nozīmīgo lomu, kuru tā uzņēmusies, kļūstot par aktīvu spēlētāju starptautiskajā politiskajā arēnā.
Godājamie klātesošie!
Gan mēs, gan jūs cerat plaši izmantot nozīmīgo mūsu valstu sadarbības potenciālu. Esmu pārliecināts, ka šī vizīte nesīs jaunu impulsu attiecību padziļināšanās procesam starp Moldovas Republiku un Latvijas Republiku.
Prezidentes kundze! Godājamie klātesošie!
Es vēlos pacelt glāzi uz jūsu veselību, uz Freiberga kunga veselību, uz Moldovas un Latvijas attiecību nākotni, uz Moldovas un Latvijas uzplaukumu, uz mūsu nāciju labklājību.
Noroc!

 

Pie Latvijas Ministru prezidenta

Pirmdien, 26.septembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Moldovas Republikas prezidentu Vladimiru Voroņinu, kurš ieradies Latvijā valstsvizītē, un rīkoja oficiālas pusdienas par godu augstajam viesim.
Tikšanās laikā puses pārrunāja Latvijas un Moldovas divpusējās attiecības un atzinīgi novērtēja aktivizējušos politisko dialogu. Premjers izteica pateicību par Moldovas pieņemto lēmumu atvērt vēstniecību Rīgā, kas palīdzēs veidot ciešākus kontaktus starp Latviju un Moldovu.
Aigars Kalvītis un Vladimirs Voroņins sarunas laikā īpaši akcentēja vēlmi paplašināt ekonomisko sadarbību, tirdzniecību, sekmēt savstarpēju investīciju piesaisti un biznesa sakarus.
Ministru prezidents līdzās ekonomiskiem sakariem uzsvēra vairākus, pēc viņa domām, perspektīvus abu valstu sadarbības virzienus: tālāku sadarbības līgumbāzes attīstīšanu, kultūras un izglītības sakaru stiprināšanu.
Aigars Kalvītis apliecināja Latvijas vēlmi sadarboties ar Moldovu Eiropas Savienības (ES) jauno kaimiņu politikas īstenošanā un pauda atzinību par valsts veikumu ES Partnerības un sadarbības līguma izpildē. Savukārt Vladimirs Voroņins augstu novērtēja Latvijas palīdzības projektus ES jauno kaimiņu politikas ietvaros.
Ministru prezidents informēja par ES pieņemto lēmumu izveidot uz Moldovas un Ukrainas robežas monitoringa misiju, kā arī atzina, ka pastāv daudz citu iespēju ciešākai valstu sadarbībai Moldovas un ES attiecību kontekstā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!