Latvijas Valsts prezidents

Par likuma otrreizēju caurlūkošanu

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

Augsti godātais Straumes kungs!

Šā gada 5. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

Likumam jāparedz vienotas pakalpojumu regulēšanas sistēmas izveidošanu valstī, kā arī sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtības un tiesisko attiecību šādu pakalpojumu sniegšanā noteikšanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana ir nepieciešama, lai risinātu sabiedrisko pakalpojumu patērētājiem, piegādātājiem un valstij būtiskus jautājumus. Ar šo likumu Regulatoram tiek dotas plašas pilnvaras un tā lēmumi ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju un valstij svarīgu ekonomikas nozaru attīstību. Tāpēc uzskatu, ka likumam "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" ir jābūt pilnībā izstrādātam, precīzi un skaidri nosakot Regulatora darbības robežas, kā arī nodrošinot Regulatora darbības kontroli un uzraudzību atbilstošu tam piešķirto pilnvaru apmēriem.

Ievērojot augstāk norādīto, uzskatu, ka pieņemtais likums ir izstrādāts nepilnīgi un neatrisina virkni svarīgu jautājumu, proti:

— likums neparedz pietiekošu aizsardzību patērētāju tiesībām, precīzi nenorādot Regulatora un patērētāja tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju sadarbības mehānismu;

— ievērojot, ka Regulatoram tiek dotas tiesības izdot administratīvos aktus un lēmumus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, ir nepieciešams izstrādāt precīzu un detalizētu Regulatora padomes darbības kontroles un uzraudzības mehānismu, kā arī padomes atskaitīšanās kārtību, kas likumā kopumā ir nepietiekoši izstrādāta;

— augstākminēto iemeslu dēļ 44.pantā norādītais nolikums, kurā tiek reglamentēta Regulatora darbība un citi būtiski jautājumi, būtu jāizstrādā un jāpieņem Ministru kabinetam;

— uzskatu, ka 2.pantā noteikto valsts regulējamo nozaru ietvaros šajā likumā jāparedz, kādi sabiedrisko pakalpojumu veidi tiek regulēti, sekojoši izslēdzot likuma Pārejas noteikumu 1.1.punktu;

— uzskatu, ka Regulatora padomes lēmuma pieņemšanai 43.pantā ir nepieciešams nodrošināt vienošanos starp visiem padomes locekļiem, jo tas ir būtiski, lai panāktu saskaņotu politiku atsevišķu nozaru regulēšanā;

— likuma 37.pantā nepieciešams precīzāk noteikt Regulatora padomes locekļu kandidātu nepieciešamo kvalifikāciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlūkot 2000. gada 5. oktobrī pieņemto likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

Ar cieņu,

Rīgā 2000. gada 11. oktobrī

Vaira Vīķe–Freiberga