Būvniecība ar jaunām iespējām un atbildību

Vija Gēme, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta direktore, - "Latvijas Vēstnesim"

Būvniecības apjomi palielinās

- Vai Latvijā būvē daudz vai maz?

- Kopš 1995.gada būvniecības apjomi ik gadu palielinās. Ievērojamākais kāpums bija 1998.gadā, sasniedzot 16 procentu pieaugumu. Pēdējos gados tas stabilizējies aptuveni 10 procentu robežās. Vidēji Eiropas Savienības valstīs būvniecības pieaugums gadā ir apmēram par 5 procentiem. Pēdējo divu gadu dati liecina, ka divas trešdaļas no kopējā apjoma bijuši renovācijas, rekonstrukcijas un remontdarbi, bet viena trešdaļa - jaunbūves. Liels īpatsvars ir infrastruktūras objektiem, īpaši attīrīšanas ietaisēm un atkritumu saimniecības būvēm, kur piesaistīts arī ārvalstu finansējums palīdzības vai aizdevuma veidā. Kopumā būvniecības aktivitāti nosaka pieprasījums, un tam ir tendences pieaugt, kas liecina arī par investīciju palielināšanos.

- Kā jūs raksturotu mūsu būvfirmas?

- Valstī ir vairāk nekā 1500 licencētu būvuzņēmēju sabiedrību. Tās atšķiras gan lieluma, iekšējās organizācijas, specializācijas ziņā, kā arī gadā apgrozāmo līdzekļu un ekonomiskās darbības raksturojuma ziņā. Būvniecībā aptuveni divas trešdaļas ir darbu veikšanas, bet viena trešdaļa - būvprojektēšanas organizācijas. Patlaban ir 44 būvuzņēmumi, kuru gada apgrozījums būvniecībā pārsniedz 1 miljonu latu. 50 strādājošo ir 40 procentos uzņēmumu, pārējās ir mazās firmas, kas pielāgojas konkrētiem tirgus apstākļiem. Tās ir būvfirmas, kas specializējas konkrētu darbu veikšanā - jumtu seguma klāšanā, apdares, logu montāžas un tamlīdzīgos darbos.

- Kādas ir lielākās problēmas?

- Dažkārt ir pārkāpumi ārvalstu firmu un viesstrādnieku darbībā, galvenokārt Latvijas normatīvo aktu prasību nepilnīga ievērošana. Piemēram, nelegālā darbaspēka izmantošana Latvijas Bankas naudas glabātavas jaunbūvē. Viesstrādnieku izmantošanai nav pamata, jo būvdarbu tehnoloģiskos procesus var nodrošināt Latvijas speciālisti. Un tikai ļoti specifiskos gadījumos, turklāt pierādot tādu nepieciešamību, būvuzņēmums vai pieaicināt speciālistus īpašu darbu veikšanai, atļaujot strādāt būvlaukumā pēc attiecīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanas. Parasti pirms jauno tehnoloģiju ieviešanas vispirms notiek strādnieku apmācība, ar ko nodarbojas vairākas firmas, un tas jau ir sava veida bizness. Būvnieki mācās gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. Nereti apmācību saviem strādniekiem nodrošina pats būvuzņēmums, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju būvtirgū. Salīdzinājumā ar 90.gadu sākumu viesstrādnieku skaitam ir tendence samazināties. Šādu gadījumu samazināšanā ievērojama loma ir attiecīgām uzraudzības institūcijām.

No visiem būvniecības darbiem apmēram ceturtā daļa ir valsts un pašvaldību pasūtījumi.

Par valsts pasūtījumiem

- Ja ir zināmas būvmateriālu cenas, vai tad nevarētu būt tā, ka celtniecības darbu izmaksas ievērojami atšķiras?

- Būvmateriālu cenas ir tikai daļa no darbu pretendenta sagatavotā piedāvājuma vai līguma cenas. Tas ir izsoles rīkotāju ziņā - kāds izstrādāts nolikums un kāda iespēja atvēlēta piedāvājumam. Noteicošā nozīme ir būvniecības tehniskajam projektam, ja projekts ir neprecīzs vai nepilnīgs, tad arī darbu izmaksas (tai skaitā būvmateriālu) krasi atšķiras starp pretendentiem. Cenas problēma sākas ar nekvalitatīvu projektu. Gan pasūtītājam, gan arī izpildītājam jāanalizē piedāvājums - pasūtītājam skaidri jānosaka, kuru būvprojektu, kādu kvalitāti un kādā laikā (termiņš) viņš vēlas saņemt, zinot savas finansiālās iespējas, bet izpildītājam, ievērojot konkurences faktoru, jāsagatavo cenas piedāvājums, kura atbilstību pirms līguma parakstīšanas novērtē pasūtītājs. Aktuāli ir jautājumi par piedāvājumu un kvalifikāciju apliecinoša dokumenta prasībām. Piemēram, būvniecības konkursam starptautiskās lidostas "Rīga" otrās kārtas būvniecības darbiem nolikumu izstrādāja specializējusies firma. Konkursu komisija piedalījās nolikuma pilnveidošanā. Konkursa vērtēšanas procesā piedalījās arī Valsts kontroles speciālisti. Komisijas vērtējums bija vispusīgs, ievērojot kā tehniskos, tā arī ekonomiskos aspektus. Cits jautājums ir par to, kāda ticamības pakāpe ir konkursantu iesniegtajiem dokumentiem un cik dziļi komisijai būtu jāpārbauda šie pieteikumi. Varbūt būtu nepieciešami vēl kādi papildu rādītāji. Jāteic, ka arvien vairāk būvniecībā izsoļu sakarā piedalās apdrošinātāji, kuru kompetencei un atbildībai ir īpaša loma. Arī normatīvo aktu prasības valsts pasūtījumu procedūrā pilnveidojas. Pašreizējās situācijas faktori tehniskajos un ekonomiskajos aspektos valsts un pašvaldību pasūtījuma gadījumos nav tādi, lai noteiktu zemākās cenas piedāvājumu kā vienīgo kritēriju pasūtījuma piešķiršanā. Normatīvo aktu pilnveidošanā ir iesaistīti arī būvnieki, kas strādā attiecīgajās darba grupās.

Būvniecības normatīvie akti

Normatīvie akti būvniecībā reglamentē dažādas organizatoriskās un tehniskās prasības būvniecībā. Jautājums ir tikai par to, cik detalizēti tas nepieciešams. Jāatrod pamatots risinājums - ko būvniecībā nosaka valsts, un kāda ir nevalstisko institūciju kompetence. Arvien aktīvāk būvniecībā iesaistās tehniskās komitejas, kas izstrādā un akceptē standartu dažādās jomās. Piemēram, tiek gatavots standarts par vispārīgiem līgumnoteikumiem būvniecībā. Uzskatu, ka šāda līmeņa detalizācija, kā arī dažādu metodiku un standartu izstrādāšana ir profesionālo organizāciju darbības sfēra. Būvnormatīvi, kas regulē būvniecību, mums ir, jo 1995.gadā pieņemts Būvniecības likums, 1997. gadā - Vispārīgie būvnoteikumi, 2000. gada maijā stājās spēkā grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos; pēdējo mērķis bija samazināt administratīvos šķēršļus būvniecības procesā.

Administratīvie šķēršļi būvniecībā

Joprojām saņemam pārmetumus, ka būvniecības process daudzos posmos nav pārredzams. Vēl joprojām investori, kas iegulda naudu būvniecībā, nav informēti par to, cik maksā pakalpojumi, ko sagatavo un izsniedz dažādas institūcijas, kādi tam paredzēti termiņi, kad jāizsniedz tehniskie noteikumi, un citi jautājumi. Jau minētajos Vispārīgo būvnoteikumu grozījumos noteiktas normas ar mērķi izslēgt būvniecības procesā situācijas, kad daudzās tehnisko normu un izsniedzējinstitūcijas nekorekti vai nepamatoti sagatavo noteikumus vai uzdevumus, pieprasot nepamatotu maksu. Attiecīgi izstrādājam tarifus, cik liela ir maksimālā cena par tehnisko noteikumu izdošanu. Tas pats attiecas uz būvvaldēm un arhitektu dienestiem, kas izsniedz likumdošanas noteikto plānošanas arhitektūras uzdevumu. Būvniecības procedūras vienkāršošana ir sākta, bet tā ir jāpopularizē. Tāpēc rīkojam seminārus par konkrētiem jautājumiem, izskaidrojot un pārrunājot ar atbildīgajiem darbiniekiem pašvaldībās un valsts institūcijās, kā piemērot šīs likuma normas. Aicinām arī valsts uzraudzības būvniecības institūcijas sekot līdzi, lai šādu pārkāpumu nebūtu.

- Būvnieki un pasūtītāji ir neapmierināti, jo šo daudzo kabinetu izstaigāšana prasa ļoti daudz laika.

- Jebkura projekta attīstībā un vadībā bez tehniskiem, organizatoriskiem un finansu faktoriem tikpat nozīmīgs ir laika faktors. Arī būvniecībā ieceres attīstība sākas ar pirmsprojekta stadijas motivācijas fāzi, turpinās, izstrādājot būvprojektu, veicot attiecīgus saskaņojumus līdz būvatļaujas saņemšanai, piesaistot darba izpildītājus, veicot būvdarbus, un beidzas ar būves pieņemšanu ekspluatācijā. Kopumā projekta vadībai nepieciešamas specifiskas zināšanas katrā tās attīstības fāzē. Lai atvieglotu pasūtījumam būvprojekta tehnisko noteikumu saskaņošanas procesu, Vispārīgajos būvnoteikumos noteikts, ka gadījumos, kad pasūtītājs nevar vai nevēlas nokārtot šos jautājumus, būvvaldei par attiecīgu samaksu ir jānodrošina tāds pakalpojums kā tehnisko noteikumu sagatavošana pasūtītājam.

Strādājot pie Vispārīgo būvnoteikumu grozījumu sagatavošanas, bija arī pārrunas ar Rīgas domes vadītājiem par nepieciešamību Attīstības departamentā veidot informācijas centru, kur būtu pieejama informācija par būvniecības procesu un to regulējošu dokumentu, piemēram, gadījumā ar firmu "Ominasis Italia", kad kā viens no tās minētajiem cēloņiem, kāpēc Ķemeru sanatorijas restaurācija nav sākusies, izskanēja viedoklis par sarežģītu dokumentu kārtošanas procedūru. Šāda rakstura apgalvojumi ir sastopami, bet nereti tā ir īpašnieka vai atbildīgo izpildītāju aizbildināšanās savas neizdarības vai neizlēmības dēļ. Visbiežāk problēmas ir pašvaldībām, īpaši Rīgas pilsētā, kad līdz būvatļaujas saņemšanas brīdim paiet ilgāks laiks, nekā tas objektīvi nepieciešams. Lielākās grūtības kā pasūtītājam, tā arī pašvaldībām projektu attīstībā saistītas ar plānošanas arhitektūras uzdevumu, kura korektai un operatīvai sagatavošanai nepieciešams teritorijas attīstības plānojums, detālplānojums. Jaunās būvniecības sākšanā šo plānojumu nozīme ir noteicoša gan teritorijas attīstībā, gan arī laika patēriņā, sagatavojot plānošanas arhitektūras uzdevumu. Pretēji situācijai Latvijā Rietumu attīstītajās valstīs visiem aktīviem rajoniem un pilsētām ir izstrādāti zinātniski pamatoti teritorijas attīstības plāni.

- Pašlaik pašvaldībās cenšas strādāt pie jauniem ģenerālplāniem un detālplāniem.

- Jā, un to izstrādāšana pašvaldībās ievērojami uzlabos darba kvalitāti, sekmējot teritorijas attīstību. Pašreiz grūtības sagādā galvenokārt profesionālo kadru trūkums, kā arī nepietiekamais finansējums plānošanai.

- Kā var būt tāda situācija, ka izstrādāts ģenerālplāns, bet mērnieki nenorāda aprobežojumus, un daļai iedzīvotāju tiek liegta ceļa izbūve uz dzīvojamām mājām?

- Tā, protams, nedrīkst būt. Ģenerālplānā pieņemtais ir jāievēro. Dažkārt ir paviršības, bet visbiežāk, ja nav plānojuma, šīs funkcijas veic mērnieks. Šādu situāciju ir daudz, kad nepareizi iemērīti gruntsgabali un tādēļ pie objektiem ir ļoti apgrūtināta piebraukšana, jo ierobežotas manevrēšanas iespējas, tiek traucēta transportlīdzekļu kustība. Šādas kļūdas diemžēl aizvien mēdz gadīties, un dažkārt nepatīkami ir to labojumi. Tā rodas zaudējumi gan pašvaldībai, gan privātpersonām. Jāatgādina, ka pamatā tik un tā ir jābūt plānojumam. Protams, laika gaitā daudz kas ir mainījies un nākas no jauna pārskatīt šos plānojumus, bet šim mērķim pietrūkst līdzekļu. Līdz ar to rodas saspringtas situācijas, ko nākas risināt plānotāju vietā.

- Vai ir kāda pilsēta valstī, kur var teikt, ka viss notiek saskaņoti un veiksmīgi?

- Nekad viss nenotiks mērķtiecīgi un saskaņoti - ideālu gadījumu nav. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, kā pozitīvu paraugu var minēt Ventspili. Tieši šeit visa būvniecība sākas ar plānošanu. Līdz ar to ir jau krietni mazāk kļūmīgo soļu. Bez šaubām, plānošana prasa ievērojamu finansējumu. Ir teritorijas, kas to var atļauties, bet ir tādas, kas "dzēš ugunsgrēkus", risina būvniecību impulsīvā veidā.

Mājokļu politikā jaunas tendences

- Kāda pašlaik ir situācija mājokļu politikā?

- Mājokļu attīstības politika Latvijā apstiprināta 1995. gadā. Un jāteic, ka vairāki jautājumi, kas saistīti gan ar privatizācijas procesa norisi, gan ar kreditēšanu, ir atrisināti. Patlaban aktuāla ir nepieciešamība pēc ilgtermiņa kredītiem. Valdība ir apstiprinājusi ilgtermiņa kreditēšanas programmu, kas sekmēs mājokļu renovāciju. Tuvākajā laikā Ministru kabinetā atkārtoti iesniegsim koncepciju par mājokļu likumdošanas pilnveidošanu. Arī valdības deklarācijā paredzēts lielāku uzmanību veltīt mājokļu politikai, tāpēc mērķtiecīgi jāsadala finansējums starp iesaistītajām institūcijām. Esam sagatavojuši vairākus mājokļu koncepcijas variantus un paredzējuši izveidot jaunu izpildinstitūciju - "Mājokļa aģentūru", kas darbu varētu sākt jau nākamajā gadā un iemiesot dzīvē valdības noteikto mājokļu attīstības programmu. Līdz ar to tiktu risināti arī mājokļu apsaimniekošanas jautājumi. Tās ir jaunās iezīmes, jo vienas institūcijas pārziņā tiks koncentrēti būtiski ar mājokli saistīti jautājumi.

- Būvniecības attīstībai ne mazāk svarīgs ir finansējums.

- Diemžēl finansējuma nepietiek. Komercbankās ir šie kredīti, bet nav pieņemami pārlieku augsti kredītprocenti. Mēs nevaram runāt par normālu mājokļa sakārtošanu, kad kredītlikme ir 12 līdz 14 procenti gadā. Tai noteikti jābūt zemākai. Jādomā, kā valsts var sekmēt šo norisi un vai valsts ir gatava iesaistīties procentu likmes pazemināšanā vai kā citādi sekmēt mājokļa politiku. Varētu izstrādāt programmas konkrētām iedzīvotāju grupām, piemēram, jaunām ģimenēm vai veciem ļaudīm utt. Tāpat mēs uzskatām, ka noteikti jāfiksē dzīvokļa standarts. Ar sociāli maznodrošinātajiem šie jautājumi jau tiek risināti. Vēl joprojām cilvēkiem trūkst izpratnes par to, ka ir nopietni jādomā par sava dzīvokļa un nama uzturēšanu un apsaimniekošanu. Jārūpējas par visa kopīpašuma saglabāšanu un dzīvojamās vides uzlabošanu. Tie ir specifiski uzdevumi, noteikti nepieciešamas mācības, kā tos risināt. Patlaban mēs strādājam pie likumdošanas aktu sakārtošanas par daudzdzīvokļu māju kopīpašuma apsaimniekošanu. Šis jautājums nebūt nav jauns. Savulaik sagatavojām paraugstatūtus, kas jau iegājuši praksē. Ir izveidotas pirmās māju apsaimniekošanas sabiedrības, tomēr nevaram teikt, ka tā būtu ļoti izplatīta lieta. Pārsvarā cilvēki ir ļoti kūtri un negrib iesaistīties mājas apsaimniekošanā.

- Kāda ir situācija sertificētu būvmateriālu lietošanā?

- Šāda prasība izvirzīta visām būvorganizācijām. Par atbilstošu būvmateriālu nokļūšanu būvtirgū, būvlaukumos un to izmantošanu ir atbildīgas dažādas organizācijas, sākot ar ražotāju un izplatītāju un beidzot ar projektētāju un būvdarbu vadītāju, - katram šai ciklā jābūt atbildīgam par savu darbu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pienākumi jāveic godprātīgi. Darbs būvmateriālu atbilstības novērtēšanā turpinās, harmonizējot prasības normatīvajos aktos ar Eiropas Savienību.

- Kāda ir sadarbība ar profesionālajām savienībām?

- Latvijā ir izveidojušās vairākas profesionālās organizācijas. Lielākā ir Latvijas Būvinženieru savienība, ar kuru ir cieša sadarbība, un tam ir rezultāti. Nepieciešama konstruktīvāka sadarbība ar Arhitektu savienību, tai skaitā risinājums par arhitektu praksi. Lai mērķtiecīgi strādātu likumdošanā, izšķirošais ir profesionālais līmenis. Nepietiek ar ideju - tā jāprot pamatot un pēc tam arī īstenot. Būvniecībā īpaša loma ir arī pasūtītājam. Tas jārespektē gan valsts, gan arī nevalstiskām institūcijām. Prakse ir pierādījusi, ka sekmīgāki risinājumi un īstenotie projekti ir tur, kur starp būvniecības dalībniekiem bijusi mērķtiecīga sadarbība, kur ievērotas normatīvo aktu prasības, iesaistot darbā prasmīgus būvuzraugus un veicot autoruzraudzību. Prakse, kad arhitekts par savu darbu atbild no skices līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, būtu vēlama arī Latvijā. Turklāt mums ir pietiekami daudz kvalificētu arhitektu, kas spēj to īstenot.

Vairākkārt esam tikušies ar būvniekiem un arhitektiem, lai analizētu sertificējamās jomas būvniecībā, cenšoties pilnveidot šo darbības lauku atbilstoši pieprasījumam būvtirgū.

- Par pozitīvajām tendencēm.

- Pozitīvi, ka būvniecība attīstās un apjoms pieaug. Arvien vairāk ir kvalitatīvu būvju, kas uzlabo būvvidi un arī stimulē darbam. Jāstrādā ir visiem, un nevar gaidīt, ka tikai viens pats Būvniecības departaments sakārtos visas lietas. Arī profesionāļiem pašiem jārisina tehniski jautājumi, jābūt korektiem vienam pret otru, jāspēj konkurēt zināšanās un darba kultūrā, jāveicina produktīvs darbs savās asociācijās.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Būvorganizāciju kopējais veikto būvdarbu apjoms pa īpašuma formām 1999. gadā (faktiskajās cenās; tūkst. latu)

Ārpus Latvijas Republikas veikto būvdarbu apjoms pa īpašuma formām 1999.gadā (faktiskajās cenās; tūkst. latu)

Galvenie būvniecību un investīcijas raksturojošie rādītāji 1995.-1999.gadā

* Operatīvā informācija

Ārvalstu būvnieku veiktais būvdarbu apjoms Latvijas Republikā pa īpašuma formām 1999.gadā (faktiskajās cenās; tūkst. latu)

Būvorganizāciju veiktie remontdarbi 1999. gadā pa īpašuma formām (faktiskajās cenās; tūkst. latu)

Dzīvojamo, nedzīvojamo ēku un civilās nozīmes objektu būvniecība un remonts 1999. gadā (faktiskajās cenās; tūkst. latu)