Par Valsts robežsardzes piemiņas iemūžināšanu

1919.gada 7.novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks nodibināja štāba priekšniekam pakļautu robežsargu priekšnieka posteni, kas savu darbu sāka 15.novembrī. Latvijas neatkarības gados, līdz 1940.gada 17.jūnijam attīstot un pilnveidojot Latvijas brīvvalsts robežas apsardzību, tika izveidota karaspēka daļa — Robežsargu brigāde, par kuras komandieri iecēla pulkvedi (ģenerāļa dienesta pakāpe piešķirta pēc iecelšanas par Robežsargu brigādes komandieri) Ludvigu Bolšteinu. Robežsargu brigādei bija savas flotes vienības, robežsargu bruņojumā bija karabīnes, virsniekiem — pistoles un arī zobeni. Padomju Savienības pierobežā katrā sardzē bija pa vienai patšautenei, katrā vadā pa ložmetējam (pavisam 39 ložmetēji un 109 patšautenes). Bija izveidoti labi telefonsakari. Pierobežā robežsargiem bija uzceltas dienesta ēkas un dzīvojamās mājas, novērošanas torņi, izcirstas stigas un izveidota robežjosla.

Latvijas brīvvalsts robežsargi uzbūvēja tautas namus Asūnē, Šķaunē, Krivandā, Goliševā un Kacēnos, pamatskolas Indrā, Zilupē, Rītupē, iekārtoja dārzus un apstādījumus.

Uz Latvijas robežas 1940.gadā dienēja 1240 robežsargi, kuru morālā stāja un profesionālā sagatavotība savu uzdevumu veikšanai bija ļoti augsta.

1940.gada naktī no 14. uz 15.jūniju robežsargu brigādes 3.Abrenes bataljonā notika robežincidents, kurā nodevīgā iebrukumā padomju karaspēks nogalināja trīs robežsargus, vienu sievieti un bērnu, ievainoja vienu sievieti un bērnu, bet gūstā uz PSRS teritoriju aizveda 11 robežsargus un 32 privātpersonas, starp kurām bija arī sievietes un bērni. Robežsargu brigādes komandieris Ludvigs Bolšteins bija vienīgais latviešu ģenerālis, kurš kvēlā dzimtenes mīlestībā un pienākuma apziņā 1940.gada 21.jūnijā izdarīja pašnāvību.

1940.gada vasarā pēc Latvijas okupācijas robežsargi pildīja vēl savus pienākumus, bet jau nevēlamos robežsargus jaunā vara sāka atvaļināt no aktīvā dienesta, sākās arī Latvijas robežsargu aresti. Uz austrumu robežas robežsargu bataljonos ieviesa jaunu struktūrvienību — politiskos vadītājus, kuru atalgojums tika pielīdzināts bataljonu komandieru atalgojumam. Šīs amatpersonas sāka kompromitējošu materiālu vākšanu pret Latvijas robežsargiem.

1940.gada 9.oktobrī tika izpildīta 1940.gada 3.oktobra LPSR iekšlietu tautas komisāra pavēle par Latvijas robežsargu brigādes 1.Dagdas, 2.Zilupes, 3.Abrenes, 5.Krāslavas robežsargu bataljonu izformēšanu un 1240 robežsargu atvaļināšanu no dienesta. No 9.oktobrī atvaļinātajiem robežsargiem tika arestēti aptuveni 300 robežsargi, bet pavisam arestēja un izsūtīja no Latvijas ap 600 robežsargus, kuri jau bija atvaļināti no robežsardzes, kā arī cilvēkus, kuri bija iesaistīti aģentūras darbībā saistībā ar Latvijas robežsardzi. Izpildot šo pavēli, 1940.gada 9.oktobrī tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 100 robežsargi. Šajā dienā robežsargi ieradās rotu izvietojumos pēc atalgojuma, un tie robežsargi, pret kuriem bija kompromitējoši materiāli, par ko liecināja atzīmes atalgojumu sarakstā, tika arestēti.

9.oktobrī Valsts robežsardze rīkoja piemiņas pasākumus. Krāslavas rajona Šķaunē un Indrā pie bijušās robežsargu kluba ēkas un skolas tika atklātas piemiņas plāksnes ar tur arestēto robežsargu uzvārdiem. Uz šo pasākumu Valsts robežsardze bija ielūgusi Latvijas brīvvalsts robežsargus, kuri arī paši izstaigājuši smagos trimdas ceļus Sibīrijā, kā arī arestēto robežsargu piederīgos.

Vija Māra Kronberga, Valsts robežsardzes preses sekretāre