Sociālie partneri vērtē budžeta projektu

Sociālo partneru iesaistīšana valsts budžeta veidošanā vēl ne tuvu nav optimāla, tomēr sadarbība starp valdību, darba devējiem un darba ņēmējiem kļūst arvien konstruktīvāka – tikšanās laikā pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres atzina gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji.

Nacionālas trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes ietvaros tiekoties 26.septembrī Saeimā, mazāk tika runāts par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm, kā sākotnēji bija iecerēts, vairāk par budžeta veidošanas mehānismu.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis atkārtoti uzsvēra, ka 2006.gada valsts budžeta projekts ir tapis smags – akūtas vajadzības ir teju visās tautsaimniecības nozarēs. Tajā pašā laikā nekad vēl budžetā nav bijis ieplānots tik liels ieņēmumu daļas palielinājums, kā iecerēts nākamgad – aptuveni 400 miljonu latu. Valdības vadītājs norādīja, ka sava nozīmīga loma te bijusi arī arodbiedrībām – LBAS aprēķini par iespējamiem valsts budžeta ieņēmumiem gandrīz sakrituši ar Finanšu ministrijas skaitļiem, līdz ar to NTSP sēdē sociālie partneri vienojušies par ieņēmumu prognožu kāpumu, kas atbalstīts arī valdībā.
Atzīstot valdības arvien lielāku ieklausīšanos sociālo partneru teiktajā, LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns tomēr norādīja, ka valsts iedzīvotājiem nav saprotams, kāpēc, attīstoties ekonomikai, ko apliecina arī iekšzemes kopprodukta straujais pieaugums, pirktspēja kļūst arvien mazāka un dzīves standarti pazeminās. Viņaprāt, tas liecina, ka kaut kur valsts politikā ir kļūda. Atrast šo kļūdu ir sociālo partneru kopīgs uzdevums. Tāpat E.Bladzēns norādīja, ka jau šobrīd ir iespējams prognozēt 60–70 miljonus latu lielu budžeta ieņēmumu rezervi, tāpēc neatliekami būtu jārunā par tās izlietošanas prioritātēm. “Mēs neuztiepjam savu viedokli, bet esam gatavi skaitļos pamatotai sarunai. Inflācija jau tagad ir “apēdusi” no nākamā gada 1.janvāra plānotos ienākumu palielinājumus, tāpēc papildu budžeta rezerves ir jāmeklē tūlīt,” uzsvēra viens no arodbiedrību līderiem.
Lai arī valdība nākamā gada budžetu vairākkārt nodēvējusi par sociālo budžetu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča atzina, ka iedzīvotāji ar to nav apmierināti. “Nav normāli, ka tiem, kas dzīvo zem iztikas minimuma, vēl ir jāmaksā nodokļi,” norādot uz nepieciešamību ne tikai palielināt algas un pabalstus, bet risināt arī nodokļu jautājumus, sacīja Pēteris Krīgers. Savukārt Astrīda Harbaceviča stingri pastāvēja uz būtiskāku algu palielinājumu pedagogiem, nekā tas plānots nākamā gada valsts budžeta projektā, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā valdības jau gadiem sirgst ar hronisku nespēju izveidot vienotu darba samaksas sistēmu valsts pārvaldē strādājošajiem.
Katru gadu izvērtēt investīciju projektus katrā tautsaimniecības nozarē un veikt ne tikai ikgadēju, bet arī vidēja termiņa budžeta plānošanu valdībai ieteica darba devēji. LDDK pārstāvji arī norādīja, ka sociālās partnerības stiprināšana valdībai dod ne tikai praktiski izmantojamus rezultātus. Uzklausīti un balsstiesīgi sociālie partneri var arī aizstāvēt valdību starptautiskā mērogā, piemēram, skaidrojot, kāpēc Ministru kabinets rīkojas pretēji starptautisko institūciju ieteikumiem – lai mazinātu inflāciju, vismaz uz gadu iesaldēt algas un pabalstus. Realitāte ir tāda, ka budžeta prioritātes vēl vismaz trīs līdz piecus gadus būs algu un sociālo garantiju palielināšana, uzskata darba devēji.

Materiālus sagatavojusi
Liena Pilsētniece, “LV”
liena.pilsetniece@vestnesis.lv