Klupšanas akmens jaunajam ārstam

Latvijā trūkst ārstu. Katru gadu būtu nepieciešams 140 līdz 180 jaunu speciālistu, bet rezidentūru šogad absolvēja un ārsta diplomu saņēma aptuveni 80 dakteru. Turklāt tikai daži bija ieguvuši arī sertifikātus, kas dod tiesības patstāvīgi strādāt konkrētā ārsta specialitātē. Ņemot vērā faktus, ka Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, ir teju pats mazākais ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotāju un ka 32 procenti no pašlaik praktizējošiem ārstiem ir pirmspensijas un pensijas vecumā, likumsakarīgi rodas jautājums – kāpēc mediķu rindas papildinās tik lēni?

Šīs mācības ir ilgs un sarežģīts process

Paaudžu maiņa medicīnā notiek lēni vispirms jau objektīvu iemeslu dēļ. Lai kļūtu par labu ārstu, ir jāmācās ilgi, faktiski ? visu mūžu. Lai iegūtu tiesības strādāt par ārstu, ir secīgi jāapgūst vairākas izglītības pakāpes. Latvijā tās sākotnēji ir sešus gadus ilgas studijas Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē. Pabeidzot šīs studijas, topošais dakteris iegūst ārsta grādu, kas viņam dod tiesības mācīties rezidentūrā, vienkāršāk izsakoties, specializēties – kļūt par kardiologu, endokrinologu, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu, ģimenes ārstu utt. Rezidentūras studiju ilgums atkarīgs no izvēlētās specialitātes, un šajā posmā jaunais ārsts līdztekus mācībām praktiski strādā pieredzējušu speciālistu vadībā ārstniecības iestādēs, kurām ir tiesības un bāze rezidentu apmācībai. Latvijā tādas šobrīd ir tikai Rīgā.
Absolvējot rezidentūru, jaunais mediķis saņem ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošu diplomu. Tomēr ar to vēl nepietiek – Ārstniecības likumā noteikts, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Sertificēšanu veic ārstu profesionālās apvienības, iekļaušana reģistrā ir Latvijas Ārstu biedrības kompetence.
Īso ieskatu Latvijas medicīnas izglītības sistēmā kopsavelkot, kļūst skaidrs – ceļš no medicīnas studenta līdz atbildīgam un kompetentam ārstam ir vismaz 10 – 11 gadus ilgs. Turklāt jāņem vērā, ka daudzi studenti nespēj izturēt lielo mācību slodzi un pārtrauc medicīnas studijas. Pēdējo gadu augstskolu uzņemšanas statistika rāda, ka jauniešu, kuri vēlētos savu dzīvi saistīt ar medicīnu, nemaz nav tik daudz. Nereti Latvijas medicīnas studenti izvēlas pamest valsti un mācības turpināt ārvalstīs. Viens no biežāk minētajiem iemesliem – trūkumi un neskaidrības pēcdiploma apmācības – rezidentūras – posmā.

Vājais posms – rezidentūra

Vērtējot medicīnas izglītības sistēmu Latvijā un tās savietojamību ar darba tirgus prasībām, nevar nepamanīt problēmas, kas koncentrējas ap ārstu rezidentu. Latvijas Jauno ārstu apvienība (LJĀA), kurā oficiāli reģistrējušies aptuveni 300 biedru (kopējais ārstu rezidentu skaits Latvijā ir ap 500), šīs problēmas ir apkopojusi un cenšas par risinājumiem ieinteresēt arī atbildīgās valsts un sabiedriskās institūcijas.
Pagājušajā nedēļā jaunie ārsti tikās ar veselības ministru Gundaru Bērziņu. Tikšanās laikā pamatoti tika norādīts uz ārsta rezidenta duālo statusu – jaunais ārsts vienlaikus ir gan pilna laika studējošais, gan pilnu darba slodzi strādājošais. Turklāt nekur nav definēts, kura no šīm jomām ir prioritāra. LJĀA valdes locekle Zane Dēliņa apliecināja, ka abu procesu mijiedarbība bieži ir nesaskaņota un neloģiska. Obligāto lekciju dēļ tiek apgrūtināts darbs slimnīcā, savukārt nepietiekams lekciju apmeklējums var pat liegt diploma saņemšanu.
Gan Veselības ministrijas, gan Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji sarunās ar jaunajiem ārstiem atzinuši, ka rezidentiem vispirms ir jābūt darbaspēkam slimnīcās, taču tajā pašā laikā nekur normatīvajos aktos nav skaidri definēta ārsta rezidenta atbildība un kompetence. Turklāt ne tikai rezidentūras studiju laikā, bet arī pēc diploma saņemšanas. To, ka šobrīd rezidentūru beigušam, bet nesertificētam ārstam faktiski nav iespēju patstāvīgi strādāt, atzina arī veselības ministrs. Situāciju, kad ārstam pēc vairāk nekā desmit gadus ilgām teorētiskām un praktiskām medicīnas studijām, kas turklāt ir valsts finansētas, tiek apgrūtinātas iespējas iesaistīties darba tirgū, G.Bērziņš raksturoja kā neatliekami risināmu. Viņaprāt, rezidentūras beigšanai būtu jāsakrīt ar sertifikācijas pārbaudījumiem un vienlaikus ar diplomu ārstam būtu jāsaņem arī sertifikāts. Kamēr šādas sistēmas Latvijā nav, ir skaidri jādefinē un normatīvajos aktos jānostiprina nesertificēta ārsta atbildība un kompetence ārstniecības procesā, ir pārliecināts G.Bērziņš.

Latvijas medicīnas baltie vergi

Ārstu sertifikācija ir valstiska funkcija. Latvijā tā deleģēta ārstu profesionālajām apvienībām. Kā tikšanās laikā ar veselības ministru pastāstīja LJĀA pārstāvji, jau krietni sen tiek diskutēts par nesertificēta, bet reģistrēta ārsta specialitātes nolikumu. Ja tāds būtu, tiktu radītas legālas darba iespējas rezidentiem. Nolikuma projekts ir, tas apspriests arī Latvijas Ārstu biedrībā, bet līdz šim nav guvis atbalstu.
Veselības ministrs norādīja, ka, viņaprāt, diskusija par šo jautājumu ir ieilgusi un Latvijas Ārstu biedrībai lēmums būtu jāpieņem nekavējoties. “Ja lēmums vai vismaz konkrēts viedoklis izpaliek, aktuāls kļūst jautājums par deleģēto funkciju atņemšanu,” savu nostāju pauda G.Bērziņš. Tajā pašā laikā viņš atkārtoti uzsvēra, ka nākotnē sertifikācijai būtu jāsakrīt ar rezidentūras gala pārbaudījumiem, kas “no valsts viedokļa ir tikai normāla prasība.”
Veselības ministrs bija labi informēts arī par rezidentu praktiskā darba gaitām un piekrita, ka jaunie ārsti rezidentūras beigu posmā bieži vien strādā ne mazāk un ne sliktāk par sertificētajiem kolēģiem, daudz darba veic patstāvīgi, jo ir uzkrāts pietiekams zināšanu un prasmju kopums. Taču ja sertifikācija un pēcdiploma apmācība nesakrīt, ja nav arī nesertificēta ārsta nolikuma, secīgi rodas jautājums – vai apstākļos, kad Latvijā tik ļoti trūkst ārstu, formālu neskaidrību pēc valsts var atļauties neizmantot jau uzkrātas zināšanas un praktiskā darba pieredzi?
“Situācija ārstniecībā ir kritiska, tāda tā būs vēl pietiekami ilgi. Rezidenti šobrīd ir baltie vergi medicīnā. Taču verdzība Latvijā ir atcelta, un šogad tas tiks izdarīts arī medicīnā,” solot sekot līdzi rezidentu tiesiskā statusa nostiprināšanai un pēcdiploma apmācības sistēmas sakārtošanai, norādīja G.Bērziņš. Drīzumā plānota Latvijas Ārstu biedrības valdes sēde. Tajā piedalīties un sekmēt problēmu straujāku risinājumu solīja arī Veselības ministrijas pārstāvji, savu viedokli aizstāvēt būs dotas tiesības arī jaunajiem ārstiem.