Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Rundschau”: Lietuvas ministru prezidents Alģirds Brazausks grib meklēt atbalstu Ziemeļu padomes sanāksmē Reikjavīkā.  Gāzes vads draudot izraisīt ekoloģisku katastrofu. Par šo tematu spriedīšot arī Baltijas jūras valstu padomē. Pēc Latvijas prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas domām, tam, ka Krievija un Vācija kā risinājumu ir izvēlējušās daudz dārgāko gāzes vadu pa jūras apakšu, ir politiski iemesli. Lietuvas Eiropas parlamenta deputāts Vītauts Landsberģis pat runā par “Putina–Šrēdera” paktu. Tagad baltieši savas cerības liek uz skandināviem. Ieplānotā trase ies caur Somijas un Zviedrijas ekonomisko zonu un pie Gotlandes iestiepsies arī Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos. Valdība Stokholmā gan devusi atļauju veikt ģeoloģiskus pētījumus, taču vēl nav izsniegusi atļauju gāzes vada būvēšanai. Tomēr Krievijas puses partneris “Gazprom” celtniecības darbus grib sākt jau šoruden.

•

Krievijas “The Moscow Times”: Krievijas gaisa spēku komandieris Vladimirs Mihailovs izsmējis NATO par lēno reakciju uz Krievijas iznīcinātāju, kas cieta avāriju NATO jaunajā dalībvalstī Lietuvā. Mihailovs norādījis, ka incidents parāda NATO gaisa telpas aizsardzības vājumu. “Mēs, protams, neplānojām pārbaudīt NATO gaisa telpas aizsardzību, bet tā izrādījās nekam nederīga,” teicis V.Mihailovs.

•

Austrijas “Die Presse”: Kāds profesionāls Krievijas novērotājs sacīja: “Es vēlētos, lai Kremlis ārpolitikā beidzot atteiktos no smagnējās stratēģiskās domāšanas.” Krievija gan esot svarīga ES partnere, taču Maskava – pretēji Pekinai un Vašingtonai – joprojām neizturoties nopietni pret Eiropas Savienību kā patstāvīgu partneri. Tā drīzāk izmantojot divpusējās vienošanās ar Berlīni, Parīzi, Londonu vai Romu.

•

Angļu “The Economist”: Polijas vēlētāji ir “atlaiduši” savu politiskajā spektrā kreisi orientēto valdību pēc četriem ar skandāliem un iekšējiem cīniņiem iezīmīgiem gadiem. Tagad jājautā: vai konservatīvo un tirgus lomu atbalstošu partiju koalīcija, ko vadītu Jaroslavs Kačinskis, var darboties labāk?

•

Poļu “Wprost”: Kvasņevskis piekopa draudzīgu žestu politiku galvenokārt pret šo valstu postkomunistiskajām elitēm, apvienotu ar pielabināšanos Putina Krievijai. Var sacīt, ka, par laimi, šī politika cieta sakāvi. Jo, ja tā būtu izdevusies, tad mums nāktos uzpildīt auto Lukoil benzīntankos, bet Gazprom nevajadzētu izdot naudu gāzes vada izbūvei zem Baltijas jūras, jo tam piederētu visi gāzes vadi un krātuves Polijā.

•

Franču “Le Figaro”: Vēršas plašumā arvien jaunas debates par naudu un pareizu tās izlietojumu saistībā ar Irākas karu un nesen notikušajām viesuļvētrām. Protams, Džordžam Bušam nav viegli turēties pretī kara pretiniekiem, taču pašreiz šai problēmai ir pievienojusies jauna … – viņam piedēvē vienaldzību pret katastrofās cietušajiem, nespēju kontrolēt situāciju un nemākulīgu līdzekļu izmantošanu. Līdz ar to palielinās arī politiskā spriedze.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem