Jaunas iespējas norēķinu karšu lietotājiem

Aizvien populārāki Latvijā kļūst karšu norēķini, ko izmanto arī daudzas valsts iestādes. Tomēr karšu termināļu iespējas netiek izmantotas pilnā mērā. Šobrīd vēl mazizplatītais banku pakalpojums “cashback” būtiski paplašina termināļu funkcijas. Tā ieviešana varētu arī lielā mērā atrisināt bankomātu trūkuma problēmu Latvijas reģionos.

Mūsu valstī šobrīd vairāk nekā 12 tūkstoši tirdzniecības vietu ir aprīkotas ar maksājuma karšu termināļiem, turklāt šādu tirdzniecības vietu skaits pieaug par apmēram tūkstoti gadā. Norēķini ar kartēm iedzīvotājiem kļūst aizvien nozīmīgāki, jo aizvien vairāk uzņēmumu darbiniekiem algu pārskaita uz kontu bankā. Pēdējā laikā šādi tiek izmaksāti arī valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalsti.
Šobrīd apmēram 60 procenti norēķinu termināļu atrodas Rīgā un Rīgas rajonā, bet 40 procenti – reģionos. Taču speciālisti uzskata, ka valsts ekonomiskajai attīstībai un finanšu darījumu caurskatāmībai karšu termināļu izvietojumam jābūt vienmērīgākam. Viens no šobrīd pieejamiem risinājumiem ir “cashback” funkcijas aktivizēšana POS (“Point of sells”) termināļos. Latvijā šo pakalpojumu sāka ieviest pirms pieciem gadiem. Tirdzniecības vietās, kurās tas pieejams, klients var saņemt nelielu naudas summu no pārdevēja, ja pirms tam viņš ir maksājis ar karti. Tādējādi karšu termināļi zināmā mērā pilda bankomātu funkcijas. Lai ierobežotu klienta iespējas šādā veidā izņemt ļoti lielas summas, kas radītu neērtības tirgotājam, POS terminālī var uzstādīt vienas “cashback” transakcijas limitu. Iespējams iestatīt arī parametrus, kas nosaka, vai “cashback” transakcija iespējama tikai pēc pirkuma transakcijas veikšanas, un precizēt minimālo summu.
“Casback” pakalpojums var būt izdevīgs reģionu iedzīvotājiem, kuri kartes lielākoties izmanto nevis norēķiniem, bet algu un pabalstu saņemšanai. Taču laukos banku automātu ir maz – to uzstādīšana un apkalpošana bankām izmaksā dārgi. Turpretim POS termināļu ieviešana ir krietni lētāka. Daudziem lauku ļaudīm tuvākā vieta, kur var no kartes izņemt naudu, ir POS termināļi vietējā veikalā. SIA “Point Transaction Systems” direktors Agris Štikāns norāda: “Attālos rajonos dzīvojošām grūtniecēm vai vientuļajām mātēm sociālo pabalstu saņemšana ir daudz vieglāka, ja nav tālu jābrauc uz bankomātu vai pasta nodaļu, bet naudu var saņemt tuvākajā tirdzniecības vietā.”
Lielākās problēmas “cashback” ieviešanā rada sabiedrības neinformētība par iespējām, ko sniedz norēķini ar kartēm. A.Štikāns norāda, ka viņa vadītais uzņēmums jau septiņus gadus nodarbojas ar POS termināļu izplatīšanu Latvijā un šajā laikā bieži nācies saskarties ar cilvēku neizpratni. Pat daudzi Rīgas iedzīvotāji nezina, kādas ir kredītkartes un debetkartes funkcijas un šo karšu atšķirības. Arī par “cashback” iespējām daudziem karšu īpašniekiem un tirgotājiem trūkst informācijas, tāpēc daudzi tirgotāji šo pakalpojumu klientiem nepiedāvā. “Cashback” pakalpojuma iespējas tiek minētas līgumā, kuru, karti saņemot, paraksta tās lietotājs, tomēr šī informācija nereti netiek ņemta vērā.
A.Štikāns norādīja, ka daudzviet cilvēki ir konservatīvi un viņu attieksme pret jaunievedumiem ir atturīga. Daudzi tirgotāji lemj par “caschback” funkcijas aktivizēšanu, tikai tad, kad par pakalpojuma lietderību tos pārliecinājuši citi uzņēmēji. Pasivitātes cēlonis dažkārt ir arī nevēlēšanās uzņemties papildu saistības. Lai POS termināļus tehniski pielāgotu “cashback” izmantošanai, iniciatīva jāuzņemas pašiem tirgotājiem. Tas darāms, vēršoties pie tās bankas pārstāvjiem, kuras terminālis veikalā uzstādīts. POS termināļu izplatītāji paši apmāca uzņēmuma darbiniekus darbam ar termināli, kursa noslēgumā piešķirot sertifikātu. Savukārt apmācītie darbinieki ar “cashback” iespējām var iepazīstināt arī klientus. “Cashback” pakalpojuma pieejamība varētu arī veicināt karšu termināļu izplatību, jo, lai šo pakalpojumu izmantotu, klientam jāveic pirkums. Šī iemesla dēļ īpaši Latvijas lauku rajonu tirgotāji ir ieinteresēti veikalos uzstādīt karšu termināļus.
Protams, karšu norēķinu ierobežotajai izplatībai par iemeslu ir ne tikai iedzīvotāju izglītības trūkums. Lai gan POS termināļu skaits Latvijā pieaug, ar tiem apgādāts pārāk maz tirdzniecības vietu. Kā liecina septembrī veiktais “Hansabankas” pētījums, 46 procenti interneta lietotāju norēķinos dod priekšroku skaidrai naudai un liela daļa no viņiem to pamato ar karšu termināļu mazo skaitu. Minēti arī citi iemesli – noraidošu attieksmi radījis norēķinu ilgums, drošības apsvērumi, kā arī vēlme saglabāt pārskatu pār savām finansēm. Tomēr norēķinu karšu lietotāju pārsvars vērojams gan Rīgā (51 procents) un citās pilsētās (53 procenti), gan arī laukos (56 procenti). Tas liecina, ka reģionu iedzīvotājiem karšu norēķinu sistēma ir ne mazāk populāra kā rīdziniekiem, bet faktiski vērojamā zemā norēķinu aktivitāte atspoguļo atšķirības reģionu ekonomiskajā stāvoklī.
Viens no risinājumiem autorizācijas laika samazināšanai ir pieslēgšanās autorizācijas sistēmai ar interneta palīdzību. Kā paskaidro “Point Transaction Systems” pārstāvji, šāds risinājums ļauj veikt tūlītēju autorizāciju. Liela daļa tirgotāju izmanto internetu preču uzskaites sistēmas nodrošināšanai un datu bāzes uzturēšanai, tāpēc jaunais tehnoloģiskais risinājums ļauj ekonomiski izmantot visas tirgotājiem pieejamās iespējas.

Jānis Nicmanis