Apšauba likumu grozījumu efektivitāti

Autovadītājiem dzērājiem transportlīdzekli varēs konfiscēt tiesa – to vakar akceptējuši likumdevēji. Satiksmes drošības speciālisti iebilst: likuma grozījumi sit garām mērķim.

Vakar Saeimas Juridiskā komisija akceptējusi grozījumus Krimināllikumā, kas autovadītājiem, kuri gada laikā atkārtoti vadīs transportlīdzekli reibumā, brauks reibumā un bez tiesībām vai būs izraisījuši autoavāriju ar smagām sekām, tiesa krimināllietas izmeklēšanas gaitā varēs piemērot daļēju mantas konfiskāciju – atņemt automašīnu, ar kuru izdarīts pārkāpums. Par braukšanu dzērumā vai bez tiesībām galīgajam lasījumam sagatavotais Krimināllikums trešajām personām piederoša auto konfiskāciju neparedzēs. Saeima, kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, auto atņemšanu šoferiem dzērājiem nav atbalstījusi arī administratīvā soda ietvaros. Kā uzskata likumdevēji, šādas sankcijas ieviešanu noraidītu Satversmes tiesa.

Nevēršas pret būtiskāko

Saeimas akceptētie Krimināllikuma grozījumi nemazinās visatļautību uz ceļiem un nesasniegs tos, pret kuriem vajadzētu vērsties galvenokārt, uzskata Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Juridiskās daļas direktora vietnieks Jānis Golubevs. Ļaunprātīgie autovadītāji sev izdevīgas nianses likumos pārzinot arvien labāk, un likuma grozījumi, kas neskar trešajai personai piederošu mantu, nespēs no ceļiem noņemt ļoti būtisko un bīstamo pārkāpēju kategoriju – jauniešu grupas, kas kopīgi izmanto uz kāda lētticīga vai vienaldzīga cilvēka vārda reģistrētu auto. “Mūsu piedāvātais variants (tūlītēju transportlīdzekļa konfiskāciju par braukšanu reibumā un bez tiesībām administratīvā soda ietvaros atbalstīja Satiksmes ministrija (SM) un CSDD - aut.) atbildību par pārkāpumu paredzēja gan auto īpašniekam, gan vadītājam,” norāda J.Golubevs, atgādinot līdzšinējo tiesu praksi, kad kriminālsods izrādās vājāks par administratīvo. Savukārt, kā uzskata CSDD pārstāvis, ļaunprātīgajiem autovadītājiem dzērājiem administratīvi piespriežot, piemēram, piespiedu darbu, daudzi nepārtrauks braukšanu reibumā, jo auto paliek pārkāpēja rīcībā. Bet administratīvā aresta īstenošanai, kas arī paredzēts par minētajiem pārkāpumiem, atšķirībā no SM piedāvātā soda varianta, tiesībsargājošajām institūcijām trūkst resursu, turklāt tas nedošot gaidīto rezultātu.

Gatavi atkal rosināt grozījumus

“Trešās personas mantas konfiskācija likumdošanā jau ir. Tā paredzēta par ekonomiskiem un citiem noziegumiem. Tad jau, lai būtu konsekvence, trešās personas īpašuma konfiskācija jāatceļ vispār,” argumentu, ka, piemēram, līzinga kompānijām vai darba devējam piederoša transportlīdzekļa atņemšanu atceltu Satversmes tiesa, atspēko J.Golubevs. Viņš norāda: cilvēktiesību eksperti mums ir atzinuši: sabiedrības interesēs tiesa var lemt arī par labu trešās personas mantas konfiskācijai kā sodam par auto vadīšanu vispārbīstamā veidā.
No savas pārliecības par autovadītājiem dzērājiem piemērotāko sodu CSDD nav ar mieru atkāpties un ir gatava izmaiņas likumdošanā rosināt atkal. “Neesam nolaiduši rokas. Apskatīsim statistiku par nākamo pusgadu vai gadu un darīsim zināmus sabiedrībai no tās izrietošos secinājumus,” skaidro J.Golubevs, neizslēdzot, ka nākamā Saeima par minēto problēmu jau varētu lemt citādi.
Trešajam lasījumam sagatavotie grozījumi Krimināllikumā arī paredz: ja šoferis braucis reibumā un piedevām bez tiesībām, viņu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, ar mantas konfiskāciju vai bez tās. Piecus gadus būs liegts iegūt transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Par atteikšanos no apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz pieciem gadiem.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv