Jaunumi Zemesgrāmatu likumā
Valdība vakar, 27.septembrī, akceptēja Tieslietu ministrijas ierosinātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā.
Iecerēts samazināt notariāli
apliecināmo nostiprinājuma lūgumu skaitu, jo atsevišķos gadījumos
nostiprinājuma lūdzēja paraksta apliecināšanu veiks zemesgrāmatu
nodaļu darbinieki.
Likumprojektā noteikts, ka privātpersonu parakstiem nav
nepieciešams notāra vai bāriņtiesas (pagasttiesas) apliecinājums,
ja nekustamā īpašuma īpašnieki un personas, kuru labā vai pret
kurām taisāms nostiprinājums, nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu
nodaļā iesniedz personīgi un lūgums pamatots ar vienu no šādiem
dokumentiem: tiesas nolēmums; notariālā akta kārtībā slēgts
darījums; administratīvais akts par īpašuma tiesību atjaunošanu;
līgums par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu,
privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu, skaidro Ministru
kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds. Taču minētie
noteikumi nav piemērojami, ja nostiprinājuma lūdzējs ir
pilnvarota persona.
Iecerētais jauninājums: ja ķīlas tiesības nostiprinājumu lūdz
nekustamā īpašuma īpašnieks, nostiprinājuma lūgumam nav
jāpievieno apliecinājums par kreditora piekrišanu.
Ar grozījumu paredzēts noteikt, ka nostiprinājuma lūgumā ir
noteiktā kārtībā apliecināts nostiprinājuma lūdzēja paraksts. Ja
privātpersonas paraksts uz nostiprinājuma lūguma nav apliecināts
60.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, zemesgrāmatu nodaļas
darbinieks pārbauda nostiprinājuma lūguma atbilstību 60.panta
otrās un trešās daļas nosacījumiem, kā arī pārbauda
nostiprinājuma lūdzēja identitāti un izdara atbilstošu
apliecinājumu uz nostiprinājuma lūguma.
Kancelejas nodeva par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu būs 5
lati.
“LV” informācija