Latvijas būvnieki spēj strādāt daudz, labi un laikā

Latvijas Būvnieku asociācija ir profesionāla organizācija, kas apvieno būvniecības nozarē strādājošos un ar to saistītās juridiskās un fiziskās personas. Asociācija dibināta nesen, 1996. gadā, kad jaunajā organizācijā apvienojās 57 būvfirmas, projektētāji, būvmateriālu tirgotāji, ražotāji un citi šajā būvniecības kompleksā iesaistītie uzņēmēji. Patlaban asociācijā darbojas vairāk nekā 200 būvniecības nozares uzņēmumu, izveidotas filiāles Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Valmierā.

Būvniecības tendences raksturo Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš:

— Datus par nozares attīstību galvenokārt iegūstam, veicot regulāras biedru aptaujas. Pēc asociācijas biedru iesniegtajām ziņām, 1999. gadā kopējais būvniecībā veikto darbu apjoms bija 238,2 miljoni latu un kas ir puse no valstī veiktajiem būvdarbiem. Jāpiebilst, ka 1998. gadā asociācijas biedri veikuši būvniecības darbus par 177,8 miljoniem latu, tā ka pieaugums ir ievērojams. Par vairāk nekā vienu miljonu latu būvniecības montāžas darbus izpildījušas 44 asociācijas lielākās būvfirmas. Būvniecības nozare ir viena no tām, kur strādājošo skaits nemitīgi palielinās. Patlaban asociācijas būvuzņēmumos strādā 13 563 darbinieki, to skaitā 1033 inženiertehniskie speciālisti.

— Arvien lielāka nozīme tiek pievērsta darbu kvalitātei.

— Jā, tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, un to celtnieki jau sāk apzināties. Nesen kvalitātes vadības sertifikātu ISO 9001 saņēma būvfirma "Re & Re". Un tā ir pēc skaita piektā no visām Latvijas būvfirmām. Pamazām vien ejam uz to, ka neviena institūcija no augšas nepiespiedīs censties saņemt šo sertifikātu. Tirgu var iekarot tikai ar ātru un kvalitatīvu darbu. Tie, kas domā par savu nākotni un kas gribēs būvēt, pie tā strādās.

Raksturojot šīs piecas būvsabiedrības, vispirms jāmin SIA "LEC", kas sertifikātu ieguva jau pirms gada. No firmas 300 darbiniekiem apmēram 100 strādā objektos Vācijā, Ganā, Gruzijā, Maltā un Ziloņkaula Krasta Republikā. Uzņēmums 1998. gadā ieviesa ISO standartu un ieguva Lielbritānijas Standartu institūta (BSI) izsniegto ISO 9002:1994 kvalitātes sertifikātu celtniecības, enerģētikas un sakaru jomā. Pērn SIA "LEC", piedaloties Ekonomikas ministrijas un Latvijas Kvalitātes asociācijas organizētajā pasākumā "Latvijas Kvalitātes balva", iekļuva finālā.

Akciju sabiedrība "Siguldas būvmeistars" ievērojami kāpinājis darba apjomu. Pērn tas bija 600 līdz 700 tūkstoši latu, bet šogad jau četri miljoni, tādējādi tika apliecināta tās augstā profesionalitāte.

SIA "Zemgaļi" no Jelgavas pusotru gadu rūpīgi strādājuši, lai iegūtu ISO 9001 sertifikātu. Būvfirma specializējusies mīkstā jumta seguma izbūvē. Tā ir šaura nozare, kurā nepieciešama augsta profesionalitāte, ko tā savā darbā pierādījusi. Uzņēmuma vadītājs Jānis Auziņš kopā ar saviem speciālistiem teicami organizējis darbu.

Firma "Remuss" specializējusies elektromontāžas darbos. Tomēr jāatzīst, ka nereti tā lieto dempinga cenas, bet tās kvalitātei nenāk par labu.

SIA "Re & Re" un tās prezidents Didzis Putniņš, komercdirektors Ainārs Pauniņš, kas ir arī Būvnieku asociācijas valdes loceklis, ļoti enerģiski ķērās pie kvalitātes sistēmas ieviešanas. Tas ir augošs un perspektīvs būvnieku kolektīvs.

— Pērn uzbūvēti vairāki interesanti objekti.

— Skatei "Gada labākā būve ’99" tika izvirzītas daudzas interesantas celtnes. Nominācijā "Jaunbūve" 1. vietu ieguva SIA "Kalnozols celtniecība" un SIA "Lido" par "Lido" atpūtas kompleksu Krasta ielā kā lielāko koka konstrukcijas būvi, 2. vietu — "Re & Re" par biroja un noliktavas ēkas K.Ulmaņa gatvē 119 būvi, 3. vietu — SIA "Ditton" par Daugavpils ledus halles būvi. Atzinības raksts piešķirts Melngalvju nama kompleksa celtniekiem akciju sabiedrībai "Restaurators".

Nominācijā "Rekonstrukcija" par labāko atzītas — lidostas "Rīga" pasažieru termināla ielidošanas sektora atjaunošana, ko veica SIA "PBLC", "Auto Scan" autocentra rekonstrukcija, ko veica SIA "J.O.Z.", un "Park Hotel Rīdzene" rekonstrukcija SIA "Velve" vadībā.

Kā labākās inženierbūves atzītas SIA "Skonto būve" veiktā naftas un dīzeļdegvielas rezervuāru parka 2 x 20 000 un 2 x 50 000, kā arī SIA "Orions Celtniecība" veiktās notekūdeņu attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" 1.,2.,3.,4. aerācijas bloku un pievadkanālu renovācija.

— Visus liela mēroga celtniecības darbus firmas parasti veic pēc uzvaras konkursos. Nereti ir arī lieli skandāli, jo zaudētāji uzskata, ka pretendenti izvērtēti neobjektīvi.

— Nosakot uzvarētāju, ne vienmēr labākais risinājums ir par galveno kritēriju izvēlēties zemāko cenu. Kā zināms, skopais maksā vairāk. Ja ir godprātīgi sastādīts nolikums un objektīvi noteikti kritēriji, tad nevar būt runas par neobjektīvu vērtējumu. Vēl lielākas garantijas varētu dot pretendentu piedāvātais garantijas termiņa pagarinājums līdz 36 mēnešiem Būvniecības likumā noteikto 24 mēnešu vietā. Uzņēmumam galvenais ir sadarboties ar firmu, jo tā ir papildu garantija.

Labi būtu pārņemt, piemēram, Somijas pieredzi, kur specializētas firmas izstrādā konkursa nolikumus, sagatavo konkursu un veic pretendentu izvērtēšanu. Somijā to ir vairāk nekā 300. Šāds neitrāls vērtējums izslēdz lobēšanas iespējas. Sevišķi svarīgi šādu praksi izmantot valsts un pašvaldību iestādēm, tad nebūtu nekādu iespēju izvēlēties sev piemērotākos uzvarētājus. Līdzšinējā prakse veicina tikai dempinga cenu lietojumu un pazemina darbu kvalitāti. Tajā pašā laikā uzņēmējs ir arī nostādīts izvēles priekšā — pazemināt cenas un nemaksāt nodokļus vai veikt darbus sliktākā kvalitātē, vai arī nesaņemt pasūtījumu. Nereti lobēšanas gadījumā tiek piestādītas papildu tāmes un veiktas papildu samaksas. Arī tas nav godīgi attiecībā pret pārējiem pretendentiem.

— Ar kādām problēmām vēl nākas saskarties būvniekiem?

— Ļoti slikti tiek izstrādāti projekti, īpaši tehniskie. Liela atbildība jāuzņemas pasūtītājam, bet, ja tas ir nezinošs šajā jomā, tad labu rezultātu sagaidīt grūti. Lai nonāktu līdz projektam, jāveic tehnoloģiskā apsekošana, nemaz nerunājot par ģeoloģisko izmeklēšanu būvobjektā. Šī projekta daļa bieži vien netiek ievērota.

Salīdzinājumam — Lietuvā nācās iepazīties ar ļoti profesionāli izstrādātiem privātmāju tehniskajiem projektiem, kuros pasūtītājam tika piedāvāts detalizēts cenu aprēķins, ieskaitot būvmateriālu izmaksas. Līdz šādam līmenim mums vēl ir tālu.

Patlaban strādājam pie būvdarbu izmaksu normatīvu sastādīšanas. Tos ieviešot, pasūtītājs zinātu, cik konkrēts darbs maksā un ko par konkrētu naudas summu var paveikt. Arī mūsu būvfirmām būs drošāk strādāt, jo tas garantēs, ka nebūs jābankrotē pazemināto cenu dēļ. Citādi mēs būvniecībā varam nonākt tik tālu, ka veiksim tikai vismelnākos un zemāk apmaksātos darbus, bet mūsu nišu ieņems igauņi, lietuvieši, vācieši, beļģieši un citi.

Arī pasūtītājiem jābūt godprātīgiem. Neviens nejautā, kāpēc piena litrs veikalā nemaksā to cenu, par kādu tas tiek iepirkts no zemnieka, bet vismaz trīs reizes dārgāk. Būvniecībā ir tieši tāpat, pievienotā vērtība ir ievērojami liela.

— Vai likumdošana būvniecības jomā ir sakārtota?

— Galvenie likumdošanas akti, to skaitā Būvniecības likums, regulē nozares darbu. Patlaban Būvniecības departaments ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienība. Un domāju, ka tam vajadzētu dot ievērojami lielākas tiesības. Patlaban, ja jāievieš kāds neliels grozījums Ministru kabineta noteikumos, jārēķinās, ka paies vismaz pusgads, iekams tas tiks saskaņots dažādos līmeņos. Šīs birokrātiskās procedūras aizņem daudz laika.

Tas pats sakāms par projekta piesaisti, jo jāapstaigā neskaitāmas instances, lai saņemtu nepieciešamos ierēdņu parakstus. Diemžēl viņi nav ieinteresēti šo procesu paātrināt. Rezultātā jāizvēlas starp divām iespējām — vai nu mēnešiem ilgi gaidīt, vai "stimulēt" ierēdņus. Sevišķi tas attiecas uz Rīgas domi. Un nav iespējams saprast, kāpēc gan viens cilvēks Rīgas domē nevarētu nokārtot visas šīs parakstu lietas, lai nav jānīkst pie daudzu ierēdņu durvīm.

— Vai mūsu profesionāļiem aug līdzvērtīga maiņa?

— Jāteic, ka sāp sirds par to, kā tiek sagatavoti jaunie būvinženieri un celtnieki. No augstskolām nepietiekamās samaksas dēļ spējīgākie pasniedzēji aizgājuši strādāt ražošanā. Profesūra ir ļoti novecojusi un nespēj izsekot līdzi visam jaunajam, kas notiek būvniecībā. Sagatavotu speciālistu nepietiek, un būvfirmas maksā pēdējo kursu studentiem stipendijas 50 līdz 100 latu, gaidot tos pēc diploma iegūšanas savā uzņēmumā darbā.

Būvniecības asociācija ierosina daļu no peļņas novirzīt kopējā fondā, no kura līdzekļiem varētu piemaksāt pasniedzējiem. Mūsu galvenās rūpes ir iegūt kvalitatīvi sagatavotu jauno speciālistu, kas būtu konkurētspējīgs darba tirgū. Patlaban tā vēl nav.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore