Tradīciju spodrināšana

Andreja Pumpura dzimumdienas svētki 22.septembrī, kā allaž, sākās ar piemiņas brīdi un tautasdziesmu dzejnieka atdusas vietā Rīgas Lielajos kapos, kur 1929.gadā tika atklāts Kārļa Zāles veidotais piemineklis. Kupls vainags no Gunāra Priedes stādītā ozola Daugavas krastā, Rīgas skolēnu priekšnesums un dzejnieka mazdēla – arī Andreja Pumpura – uzruna. Tradīciju uztur Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs, kas šai dienā svin jau 35.gadskārtu. Tur arī svētku turpinājums.

Muzeja svētkos

Kādreizējā muižas klēts, kur pēc lieliem remontdarbiem vēl kolhoza laikos izdevās iekārtot muzeju, šajās Eiropas mantojuma dienās tika godināta kā viens no simt Latvijas sakoptākajiem kultūras pieminekļiem. Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Aivars Troska priecājas par muzeja spēju attīstīties, iet līdzi laikam. Pērn tas pulcinājis vairāk nekā 16 tūkstošus apmeklētāju. Un viņu vidū ir aizvien vairāk jauniešu. Svētku dienā visu pļaviņu līdz pat Daugavas krastam pildīja ne vien Lielvārdes, bet arī Jelgavas, Ogres un apkārtējo pagastu skolu audzēkņi. Kā viņu vizītkartes pie muzeja sienām bija salipināts kāds simts baltu lapiņu ar skolēnu darbiņiem, kas atsūtīti muzeja rīkotajam dzejas konkursam. Tā tēma bija “Māja”, un desmit autori dzirdēja savus dzejoļus Andras Manfeldes, Agitas Dragunas, Raimonda Brieža un Ievas Akurateres lasījumā. Mūziķu, rakstnieku, dzejnieku, literatūrzinātnieku un novadpētnieku līdzdalība muzeja svētkos ir noturīga tradīcija.
Vairāk nekā trīsdesmit gadu muzeju saimniece un dvēsele bija Anastasija Neretniece. Kopā ar viņu tā seju veidoja Gunārs Priede, Saulcerīte Viese, Imants Pijols un daudzi citi. Jo cieši ar to saistīts Dzidras Bļodones un Zinaīdas Mežapuķes darba mūžs. Andreja Pumpura prēmijas laureāte Velta Līne, kas daudzkārt bijusi muzeja svētku viešņa, apsveikuma vēstulē pateicās muzejam un tā ļaudīm, kas cauri padomju gadiem nav ļāvuši aizmirst sapni par Latviju.
Pirms trim gadiem muzeja vadību pārņēma Anita Streile. Viņa teica sirsnīgu paldies muzeja dibinātājiem, veidotātājiem un arī visiem lielvārdiešiem, kas palīdz bagātināt muzeja krājumu. Tajā pašlaik ir vairāk nekā 2000 dažādu pagātnes liecību, un tās čakli izmanto skolēni, studenti un jaunie zinātnieki.

Rītdienas meti

Muzeja nākotni Anita Streile saista ar tā bagāto tradīciju spodrināšanu un tālāku attīstību:
– Aizvadītajos gados te svētību saņēmuši neskaitāmi jaunie pāri. Tagad iedibinām jaunu tradīciju: kāzu pāru salidojumu “Vēlreiz rūgts!”. Sadarbībā ar vidusskolu tapis rokoperas “Lāčplēsis” koncertuzvedums, kas katru gadu maijā tiek rādīts pilsdrupās. Kopā ar Gaisa spēku karavīriem Lāčplēša dienā rīkojam pasākumus jaunatnei. Esam iemācījušies rakstīt projektus un izmantot Eiropas naudu. Patlaban uzlabojam apgaismojumu muzeja izstāžu zālē. Esam saņēmuši līdzekļus eposa “Lāčplēsis” izdošanai japāņu valodā, jo Andreja Pumpura daiļrade nepieder tikai latviešu literatūrai, tā ir visu tautu kultūras sastāvdaļa.

Prātam un dvēselei

Muzeja svētki Lielvārdē nekad neiztiek bez nopietnas zinātniskās daļas, un kultūras nama lielā zāle nekad nav redzēta pustukša. Šī reize nebija izņēmums. Par godu Viļa Miķelsona trimdas literatūras Grāmatu klēts piektajai gadskārtai notika konference “Trimdas kultūras mantojums”. Par kultūras nozīmi latviskās identitātes uzturēšanā referēja Baiba Bela–Krūmiņa, par literatūru kā trimdinieku garīgajām mājām – Inguna Daukste–Silasproģe, par latviešu tēlotājmākslas un mūzikas attīstības tendencēm trimdas apstākļos – Ināra Ņefedova un Ingrīda Zemzare. Tie nebija referāti parastajā izpratnē, bet gan dzīva saruna. Nopietna, pat smeldzīga tematika, vērienīgi ekskursi pa Vāciju, Zviedriju, Austrāliju un Ameriku, taču uzmanība zālē neatslāba ne mirkli, kaut arī prāva daļa klausītāju bija skolēni.
Kad Grāmatu klēts un arī konferences vadītāja Dace Jansone jauniešus uzteica kā pašus labākos klausītājus pasaulē, tie nebija tukši vārdi. Tā ir audzināšana. Lielvārdiešu ģimenes uzskata par goda lietu, ja bērni dzied, dejo vai iesaistās kādā interešu pulciņā, un atsaucīgi seko kultūras dzīves norisēm. Pacilāto gaisotni konferences darbā ar savu muzikālo sveicienu radīja mūzikas skolas bērnu koris “Lielvārde”, kas šīsvasaras Dziesmu svētkos koru sacensību finālā izcīnīja pirmo vietu. Kā godalga par vērīgo klausīšanos nāca vīru kora “Absolventi” koncerts, kas arī pieder pie Lielvārdes muzeja svētku tradīcijām.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv