Kvalitātes sertifikāts vienam no labākajiem būvniekiem

Viena no lielākajām būvfirmām Latvijā "Re & Re" dibināta 1993. gadā. Tās galvenie darbības virzieni — projektu izstrāde un saskaņošana, ēku būve, rekonstrukcija un restaurācija. Uzņēmuma 1999. gadā izpildīto darbu apjoms sasniedza 9,01 miljonu latu, un tas ir viens no lielākajiem valstī. Augusta sākumā firma "Re & Re" saņēma starptautisko kvalitātes sistēmas atbilstības sertifikātu ISO 9001, tādējādi ierindojoties pirmo piecu būvfirmu skaitā mūsu valstī, kas saņēmušas šo augsto novērtējumu. ISO 9001 sertifikātu piešķir uzņēmumiem, kas pierādījuši, ka kvalitātes vadības sistēma atbilst starptautiskiem kvalitātes standartiem un pasūtītāju darbi tiek veikti maksimāli efektīvi.

Kā atzīst būvniecības firmas "Re & Re" direktors Didzis Putniņš, kvalitātes uzturēšanai arī turpmāk būs jāvelta liela uzmanība, jo ISO 9001 sertifikāta ieguve nav kampaņveida pasākums. Neatkarīgā sertifikācijas organizācija "Invest Rīga Kvalitātes sertifikācijas centrs" arī turpmāk regulāri pārbaudīs uzņēmuma darbu. D.Putniņš stāsta:

— Sagatavošanās posmā rūpīgi izsvērām ikvienas nodaļas darbu un noteicām katram firmas darbiniekam konkrētu, precīzu uzdevumu. Piemēram, tika izveidots būvmateriālu piegādātāju firmu saraksts. Vispirmām kārtām tika ņemts vērā, vai šim uzņēmumam ir kvalitatīvi būvmateriāli un kā tas ievēro piegādes termiņus. No tām firmām, kas nevarēja garantēt kvalitatīvu būvmateriālu ātru piegādi, esam atteikušies. Jāatzīst, ka uzticamies lielajiem uzņēmumiem, tādiem kā "Berģu nams", "Reaton", "Ķīpsala", "Naglex", "Vincents M6" u.c. Tagad klientam varam piedāvāt kvalitatīvus materiālus.

Tomēr nav noslēpums, ka objektos parādās arī brāķa materiāli. Agrāk būvlaukumā viss bija atstāts uz meistara sirdsapziņas. Viens varbūt nolika malā iedauzīto flīzi vai ķieģeli, bet cits to izlietoja. Tagad nekvalitatīvais materiāls obligāti īpaši jānomarķē un jānovieto malā un pēc tam tiek noskaidrots, vai brāķis radies, materiālu piegādājot, vai arī vainīga ir ražotājfirma. Brāķētais materiāls netiek vairs izmantots būvniecībā.

Agrāk gadījās tā — saņēmām sūdzību, un reizēm sekretāre nezināja, kurš darbu vadītājs par to atbildīgs un kam to adresēt. Tagad šis mehānisms ir noregulēts: ražošanas vadītājs to nodod konkrētam darbu vadītājam, un darba vadītāja uzdevums ir konstatēt brāķi, to novērst un rakstiski par to ziņot uzņēmuma vadībai un pasūtītājam. Ja brāķis radies apakšuzņēmēju vainas dēļ, tad, kā to paredz noslēgtais sadarbības līgums, par saviem līdzekļiem tas arī jānovērš.

Kvalitātes sistēma paredz arī regulāru mērinstrumentu kontroli. Firmā ir atbildīgais speciālists par mērinstrumentiem, kas būvobjektos pārbauda ne tikai sarežģītos mērinstrumentus, bet arī vienkāršākos instrumentus, piemēram, līmeņrāžus. Visi mērinstrumenti tiek marķēti un norādīts to obligātais pārbaudes datums. Tādējādi pilnībā izslēgta iespēja strādāt ar neprecīziem mērinstrumentiem.

Liela nozīme ir arī darba aizsardzībai. Strādnieki regulāri tiek instruēti darba drošībā un aizsardzībā. Uzņēmuma nolikumā arī paredzēti darba drošības noteikumi, kādam jābūt strādnieku darba apģērbam, apaviem, aizsargķiverēm. Darbu vadītāji regulāri objektos pārbauda, kā tiek ievērotas šīs intrukcijas.

Viens no kvalitātes sistēmas punktiem paredz visu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu. Kvalitātes sistēmas vadības darbinieki Edgars Strelčūns un Ulrika Vanaga atbild par to, lai regulāri savu kvalifikāciju paaugstinātu ne tikai vadošie speciālisti, bet arī strādnieki. Tā kā piedalāmies starptautiskajos projektos, vadošajam personālam un projektu vadītājiem ir ļoti nepieciešamas svešvalodu zināšanas, tāpēc speciālisti apmeklē angļu valodas kursus. Jāpiebilst, ka visi projektu vadītāji ir beiguši arī datoru kursus un tagad spēj kvalitatīvi sagatavot dokumentus. Saņemam daudzus piedāvājumus no firmām par jauno būvmateriālu un progresīvo tehnoloģiju izmantošanu būvniecībā. Uz šiem kursiem regulāri sūtām strādniekus, brigadierus un darbu vadītājus. Strādnieki praktizējušies arī ārzemēs. Piemēram, cieša sadarbība mums izveidojusies ar vācu firmu "Tex Color", un daudzi mūsu strādājošie, apgūstot jauno tehnoloģiju, praksē strādājuši būvobjektos Vācijā.

— Kādas prasības izvirzāt strādniekiem, tos pieņemot darbā?

— Darbā pieņemam tikai labus sava amata pratējus, kas sasnieguši savā profesijā augstāko profesionālo līmeni. Esam sadarbojušies ar arodskolām, diemžēl jāatzīst, ka, beidzot skolu, daudziem jauniešiem pietrūkst prakses. Neraugoties uz lielo bezdarbu, celtniecībā tomēr trūkst profesionāli augstā līmenī sagatavotu strādājošo. Pašlaik mums ir 250 strādnieku un cenšamies strādājošo skaitu nepalielināt. Labāk slēdzam līgumus ar nelielām, bet pārbaudītām būvfirmām.

— Kvalitātes sertifikāts paver lielākas darba iespējas.

— Jā, ārzemju investoriem tagad ir skaidrs, ka mūsu iekšējā uzņēmuma organizācija ir laba, pārredzama, sakārtota un viņiem arī droša. Augusta sākumā pabeidzām darbus Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībā Tallinā un saņēmām īpaši labas atsauksmes. Patlaban no Frankfurtes, kur atrodas ASV vēstniecību Eiropā celtniecības vadības centrs, saņēmām uzaicinājumu piedalīties konkursizsolē par vēstniecību ēku būvi Slovēnijā, Lietuvā, Irākā, Francijā un Lesoto. No visiem šiem piedāvājumiem zināmu apsvērumu dēļ esam izvēlējušies Viļņu un Parīzi.

— Veicot lielāku objektu būvi, jūs apvienojaties ar Latvijas būvfirmām.

— Pašlaik sadarbojamies ar divām Latvijas būvfirmām. "Latvijas Mobilā telefona" administratīvā korpusā ēku būvējam kopā ar SIA "Kalnozols Celtniecība" un "Seši plus". Savukārt viesnīcas "Latvija" rekonstrukcijai izveidota kopsabiedrība, kurā bez mums ietilpst arī SIA "Skonto Būve". Ar šo sabiedrību kopā strādājām, būvējot tirdzniecības centru "Mols". Katra no šīm lielajām firmām ir specializējusies kādu noteiktu darbu veikšanā, piemēram, "Re & Re" — iekšējo apdares darbu veikšanā, bet "Kalnozols Celtniecība" — betonēšanā, savukārt "Skonto Būve" — liela apjoma celtniecības darbos, izmantojot metāla konstrukciju, dažādus stiklojumus fasādēs. Pārējos darbos, kas saistīti ar apkuri, elektrību, vēdināšanu u.c., pieaicinām profesionālas firmas. Strādājot kopā, attiecīgi sadalām darbus un piesaistāmos apakšuzņēmējus. Piemēram, viesnīcas "Latvija" rekonstrukcijā "Re & Re" veic iekšējās apdares darbus un atbild par vēdināšanas sistēmas ierīkošanu un apkuri, savukārt "Skonto Būve" uzņēmās fasādes apdari un stiklojumu, liftu, elektrības un vājstrāvas izbūvi.

— Pašlaik lielas nesaprašanās un skandāli ir par konkursu rīkošanu. Kā jūs to komentētu?

— Konkursos vienmēr ir uzvarētāji un zaudētāji. Latvijā diemžēl nav iespējams izvairīties no neobjektivitātes, jo konkursos nereti valda tendence izvēlēties kādu konkrētu firmu. Ja arī nepastāv nekāda lobēšana, tomēr konkursa rīkotāji var vadīties no subjektīvām simpātijām vai antipātijām. Kā pretēju piemēru varu minēt konkursizsoli ASV vēstniecības rekonstrukcijai Tallinā, kur konkursa organizētāji Frankfurtē par mums nezināja neko vairāk par to, kas lasāms mūsu mājas lapā internetā. Nebija nekādas personīgas pazīšanās, nekādu kontaktu. Mēs piedāvājām cenu, viņu eksperti izvērtēja un atzina, ka tā ir visatbilstošākā tam, kā paši bija plānojuši.

— Dempinga cenas, kā tās ietekmē būvniecību?

— Dempinga cena nozīmē, ka pasūtītājs nesaņems to produktu, ko viņš ir cerējis saņemt. Turklāt pēc līguma noslēgšanas tomēr tiek prasītas dažādas papildu samaksas. Būvfirma var pāris reizes atļauties uzbūvēt ar zaudējumiem kādu objektu, bet nākotnes šādai firmai nav. Nav noslēpums, ka mazās firmas, veicot dzīvokļu remontu un individuālo māju būvi, saņem samaksu skaidrā naudā, tādējādi pazeminot izmaksas. Pašlaik Būvnieku asociācija Viktora Puriņa vadībā izstrādā Antidempinga likumu un būvdarbu izcenojumus. Cerams, ka, veicot valsts pasūtījumus un piedaloties konkursos, ņems vērā šos normatīvus. Un tad jau tālāk viss būs atkarīgs no pašas firmas, kā tā organizē darbus un cik ekonomiski strādā.

— Kurš no pagājušā gada objektiem jums ir sirdij tuvāks?

— Patlaban visi objekti ir interesanti. Padomju laikos pārsvarā būvēja vienveidīgās daudzdzīvokļu mājas un gadu no gada nekas nemainījās, un inženieriem nebija ko domāt, jo viss jau bija standartizēts. Tagad katrs objekts ir pilnīgi atšķirīgs. Pērn mēs pabeidzām rekonstrukcijas un restaurācijas darbus Ernesto Preatoni īpašumā jūgendstila mājā Stabu ielā 19. Interesanti bija strādāt kopā ar itāliešu nekustamā īpašuma attīstības kompāniju "Pro Kapital Latvija". Bija ko pamācīties, kā viņi sekoja līdzi būvdarbiem un cik profesionāli uzraudzīja darbus.

Sarežģīts objekts bija arī Ģertrūdes centra daudzstāvu autogarāžas būve. Šogad paredzēts tā otrajā kārtā celt biroju un veikala ēku. Minētais objekts varēja būt veiksmīgāks, bet akmens jāmet investoru lauciņā. Projektēšanas biroja "Arhis" arhitekti iepazinās ar ārzemju pieredzi autostāvvietu būvē, īpašu uzmanību pievēršot uzbrauktuvēm, slīpumiem utt. ASV investoru pārstāvju galvenā interese bija tikai par to, lai autonovietnē varētu novietot iespējami vairāk automašīnu. Diemžēl panākts pretējais efekts, jo izveidotās uzbrauktuves ir ļoti šauras un rada grūtības autovadītājiem iesācējiem. Mums šis objekts bija interesants ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu. Stāvu pārsegumu betonēšanā Latvijā pirmo reizi izmantota betona pēcspriegošana. Ar interneta starpniecību atradām Šveices kompāniju ar meitas uzņēmumu Prāgā, viņi sagatavoja projektu un atgādāja arī visas nepieciešamās iekārtas. Varam būt lepni, ka šādu metodi Latvijā pielietojām pirmie.

— Restaurācijas jomā varat lepoties ar atjaunoto Mazās ģildes namu.

— Mazās ģildes restaurāciju sākām pērnā gada rudenī un pabeidzām šogad maija pirmajās dienās. Personīgi man tas ir īpaši mīļš darbs. Labi zinu restaurācijas darba prasības, jo savulaik strādāju Zinātniskās restaurācijas pāvaldē. ("Re & Re" dibinājuši četri bijušie šī uzņēmuma darbinieki.) Latvijā tikai dažām būvfirmām ir restaurācijas darba licences. Mūsu uzņēmumā restauratori ir diplomēti meistari, Amatnieku kameras biedri. Manuprāt, šis ir viens no retajiem objektiem, kur notikusi restaurācija vārda vistiešākajā nozīmē. Visur atstāti kontrollaukumi salīdzinājumam, darba gaita tika fiksēta fotouzņēmumos. Tas ir prestižs objekts, ar kuru mēs pamatoti lepojamies.

— Kādu jūs saskatāt perspektīvu būvniecībai Latvijā?

— Būvniecība ir zināms indikators ekonomikas attīstībai valstī. Ja pilsētās redz daudzus ceļamkrānus un top jaunbūves, tas nozīmē, ka ar ekonomiku viss ir kārtībā. Krievijas krīzi esam pārdzīvojuši samērā viegli, jo mūsu galvenie pasūtītāji — norvēģu, itāliešu, amerikāņu firmas — nebija saistīti ar Krieviju. Mēs jūtam, ka atgūstas arī Latvijas firmas un tagad tiek būvēts ievērojami vairāk. Esam informēti par jaunajiem projektiem, un daudzi no tiem ir ļoti vērienīgi. Uztraukumam, ka būvniecības tirgus varētu apstāties, nav pamata.

Būvniecības nozares sakārtošana notiek, un tā arī turpināsies tālāk. Latvija gatavojas iestājai Eiropas Savienībā, bet līdz ar to var rasties ļoti problemātiska situācija būvniecībā. Piemēram, ja mūsu valstī ar pilnu kapacitāti ienāk vairākas lielas Eiropas mēroga būvfirmas, tad Latvijas būvniekiem lielos projektos būs grūti konkurēt. Jāņem vērā, ka šīm firmām ir pamatīgi kapitāluzkrājumi un tās, piemēram, var piedāvāt investoram par saviem līdzekļiem uzbūvēt objektu, prasot atmaksāt par to, teiksim, desmit gadu laikā. Tāpēc nopietni jādomā par vietējā tirgus aizsardzību.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore

Foto: Vilnis Klintsons