Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 22. septembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pirmkārt, šodien Saeimas sēdē galvenais jautājums bija par Nila Muižnieka kandidatūru Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja amatā, kas skar diezgan lielu un nozīmīgu sfēru. Zaļo un Zemnieku savienība, runājot un diskutējot par šo tēmu, secināja, ka mūsu viedokļi par šo pretrunīgi vērtēto personību ir dažādi. Un līdz ar to deputātiem šajā jautājumā bija brīvais balsojums. Mūsu deputāti Leopolds Ozoliņš un Jānis Strazdiņš viennozīmīgi nostājās pret Nila Muižnieka kandidatūru, bet, tā kā balsojums bija slēgts, tad mēs to atstājām uz katra deputāta sirdsapziņas. Kā zināms, Nils Muižnieks šajā amatā netika apstiprināts.
Mūsu partija ir atvērta diskusijai par nākamo kandidatūru šim amatam. Izskatām iespēju, ka varbūt arī mēs varētu nosaukt kādu kandidatūru, kam būtu Saeimas absolūtais vairākums. Tas jau ir nākamo sarunu jautājums. Mūsu galvenais uzstādījums ir tāds, ka šai kandidatūrai ir jābūt absolūtai mūsu valsts iedzīvotāju uzticībai un samērā strikti pozitīvi vērtētai, nevis varbūt sabiedrību šķeļošai. Šobrīd šis solis ar Nila Muižnieka kandidatūru mums visiem kopīgi neizdevās. Taču ceram, ka nākamajai izvirzītajai kandidatūrai būs jūsu un Saeimas atbalsts.
Otrkārt, pašlaik Zaļo un Zemnieku savienība lielāku uzmanību pievērš arī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Uzskatām, ka jāatvieglo mūsu vēlētāju nonākšana pie vēlēšanu urnām: vēlētājiem jādod brīva izvēle vēlēt jebkurā mūsu valsts vēlēšanu iecirknī. Kā zināms, pašlaik balsošana ir piesaistīta konkrētai dzīvesvietai, bet, frakcijā tiekoties ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Cimdara kungu, mēs guvām atbalstu mūsu iecerei, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās vēlētāji par savu vēlamo kandidatūru vai partiju varētu balsot tur, kur viņam tas labpatīkas.
Treškārt, šodien mēs otrajā lasījumā atbalstījām grozījumus Krimināllikumā, jo uzskatām, ka cīņa pret dažādiem netīrās naudas atmazgātājiem vai noziedzniekiem ir jāpastiprina, un ceram, ka jaunais Krimināllikums un grozījumi tajā būs nozīmīgs ieguldījums tiesiskas valsts sakārtošanā.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Mūsu frakcija šonedēļ tikās ar tieslietu ministri Āboltiņas kundzi, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Valsts valodas centra darbību. Ir redzams, ka nepietiek ne budžeta finansējuma, ne arī darbinieku, tai skaitā kvalificētu juristu, kas varētu pietiekami efektīvi sekot līdzi tam, lai valsts kalpotāji un ierēdņi ne tikai prastu valsts valodu, bet arī tiktu radīti efektīvi instrumenti, lai šos cilvēkus, kuri neprot un negrib mācīties, nomainītu ar citiem. Mēs arī turpmāk tiksimies ar attiecīgajiem Tieslietu ministrijas darbiniekiem, lai sniegtu padomus un kopīgi pārrunātu šīs visai bēdīgās situācijas uzlabošanas jautājumus.
Valdība ir solījusi sagatavot grozījumus Pilsonības likumā, kas septiņus gadus nav aiztikts. Grozījumos tiks pievērsta uzmanība jaunam jēdzienam, pilsonības iegūšanu saistot ar lojalitāti. Ir parādījušies jau daži kritiķi, kuri uzsver, ka lojalitāte nebūs izmērāma. Mēs uzskatām, ka likums ir jāgroza uz stingro pusi – par kritēriju pilsonības saņemšanai lojalitāte ir vajadzīga, bet vajadzīgas arī normas, ka par tās trūkumu, ko fiksējušas kompetentas valsts iestādes, piemēram, par slavinošu vai propagandējošu attieksmi pret kādreizējiem okupācijas režīma simboliem, agrāk piešķirto pilsonību varētu arī atņemt. Pilsonības piešķiršanai gada laikā jārada stingrākas kvotas un nopietni arī jāizskata iespēja apturēt pilsonības piešķiršanu uz laiku, kamēr tiek risināti jautājumi par okupācijas laikā iebraukušo personu repatriāciju, protams, likumīgā un demokrātiskā veidā.
Šodien liela uzmanība tika pievērsta Valsts cilvēktiesību biroja direktora ievēlēšanai. Mūsu frakcija izteica negatīvu attieksmi pret kandidātu Nilu Muižnieku, ņemot vērā viņa politisko orientāciju, visai kosmopolītiskos uzskatus un izvairīšanos no jebkādas nacionālas pozīcijas aizstāvēšanas. Var teikt, ka mūsu vērtības un viedokļi par Latvijas šodienu un rītdienu nesakrīt. Tādējādi mēs balsojām pret. Mūsu frakcija Saeimai arī ierosināja balsot ar vēlēšanu zīmēm, lai deputāti varētu balsot atbilstoši savai sirdsapziņai, nevis disciplīnai vai kontrolei. Kā liecina balsošana, tad arī valdības koalīcija pilnībā neatbalstīja šo kandidatūru, jo trīs no četrām valdības partijām bija par, bet Saeimā 51 deputāts balsoja pret. Turklāt liela daļa no tiem pārstāvēja arī valdības partijas. Uzskatām, ka turpmāk valdībai vajadzētu rīkot atkārtotu konkursu, lai varētu pieteikties jaunas kandidatūras, kas tiešām būtu pietiekami neitrālas un baudītu sabiedrības uzticību par savu līdzšinējo darbību cilvēka tiesību ievērošanas jomā.
Pietiekami zīmīga šodien bija arī grozījumu Administratīvi teritoriālās reformas likumā pieņemšana trešajā lasījumā. Tas nozīmē, ka turpmākos četrus gadus tomēr gaidāmas zināmas pārmaiņas. Bet, protams, iepriecinošs ir tas, ka katra pašvaldība, kas apvienosies un iekļausies novadā, tomēr saņems no valsts budžeta 100 000 latus, un tas, protams, ir vairāk nekā agrāk, kas ir pozitīvi. Ar to mēs apsveicam pašvaldības, īpaši jau mazās, jo tām tā, cerams, būs pietiekami nopietna palīdzība.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Tautas saskaņas partijas Saeimas frakcija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, piedāvājot no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu tām pensijām, kas ir no 100 līdz 135 latiem mēnesī. Likumā ir noteikts, ka pensionāri maksā ienākuma nodokli no summas virs 1200 latiem gadā jeb 100 latiem mēnesī. Tautas saskaņas partijas deputāti rosina 2007.gadā neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 150 latiem mēnesī, bet no 2008.gada – līdz 200 latiem mēnesī. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti uzskata, ka vienkārši ir nekorekti prasīt pensionāriem maksāt nodokļus, ja iztikas minimums pārsniedz 100 latus; ir nekorekti aplikt ar nodokli summu, kas ir mazāka par izdzīvošanas minimumu.
Atzīmēšu, ka minētais likums nav grozīts septiņus gadus un minētā norma ir novecojusi. Atbalstu pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšanai, tiekoties ar arodbiedrību pārstāvjiem, esot solījušas arī varas partijas. Bet diemžēl šodien visas valdošās koalīcijas partijas neatbalstīja Tautas saskaņas partijas sociāla rakstura likumprojektu. Līdz ar to mēs pieļaujam iespēju izteikt neuzticību labklājības ministrei Dagnijai Staķei.
Vēl atzīmēšu, ka šodien Saeimas vairākums atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kam jāstājas spēkā 1.oktobrī. Tautas saskaņas partijas deputāti acīmredzot vienīgie no Saeimā pārstāvētajām partijām balsoja pret, jo saskaņā ar speciālistu – policistu, advokātu un citu juristu – viedokļiem Kriminālprocesa likuma pieņemšana ir jāatliek. Šis likums ir slikti sagatavots, satur vairākas “mirušas” normas, un profesionāļi vienkārši nevarēs šo likumu reāli piemērot praksē. Acīmredzot atbildība būs jāuzņemas attiecīgajām ministrijām.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka turpmāk bankām informācija par to klientu kontiem un veiktajiem darījumiem būs jāsniedz ne tikai tiesībsargājošām iestādēm, bet arī bāriņtiesām, lai aizsargātu bērnu un rīcības nespējīgo mantojuma masas tiesības. Šāda norma bija nepieciešama, lai izvērtētu bērnu un citu rīcībnespējīgo personu tiesību ievērošanas likumību, lai izlemtu bāriņtiesu kompetencē esošos jautājumus. Šis likumprojekts būs vēl viens atbalsta punkts Latvijas Pirmās partijas bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika darbam bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Ne tik labi šodien veicās ar konkursā uzvarējušā un valdības ieteiktā Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata kandidāta apstiprināšanu. Man negribētos domāt, ka deputātiem ir problēmas ar cilvēktiesību, pilsoņtiesību un nācijas tiesību izpratni un atšķiršanu. Drīzāk šo lēmumu diktēja politiskā konjunktūra un priekšvēlēšanu gads.
Mēs esam gandarīti, ka stājas spēkā grozījumi Rīgas domes noteikumos par azartspēļu ierobežojumu pilsētās, kas paredz, ka nākotnē azartspēļu zāles Rīgā varētu būt tikai četrzvaigžņu vai pieczvaigžņu viesnīcās. Un mēs pateicamies Saeimas un Rīgas domes deputātu vārdā visiem tiem rīdziniekiem (apmēram 2,5 tūkstošiem), kuri rakstīja vēstules un nepalika vienaldzīgi cīņā pret azartspēļu sērgu, kas ļāva šos ierobežojumus noteikt.
Latvijas Pirmā partija izsaka atbalstu Kalifornijas gubernatoram Arnoldam Švarcenegeram par viņa lēmumu uzlikt veto likumam, kas ļautu oficiāli veikt viendzimuma cilvēku salaulāšanu, jo viņam ir svarīgas tādas pašas ģimenes kristīgās vērtības kā Latvijas Pirmās partijas politiķiem.
Mēs esam gandarīti par Itālijas kultūras ministra Roko Butiljones vizīti Rīgā pagājušajā nedēļā, jo Kultūras ministrija realizēja mūsu ideju par profesora Butiljones uzaicināšanu, kas deva iespēju Latvijas jaunatnei dzirdēt profesora viedokli svarīgos jautājumos nepastarpināti, ne caur presi un citu politiķu viedokļiem.
Tas nozīmē, ka mēs turpinām aktīvi strādāt, piemēram, šodien izskatot vairāk nekā četrdesmit jautājumus.

P.Ontužāns
(frakcija “Jaunais laiks”):

Mūsuprāt, viens no nozīmīgākajiem likumiem, ko izstrādājusi un pieņēmusi 8.Saeima, ir “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Jāatzīst, ka likumprojekts tapa ilgās debatēs un strīdos, piedaloties gan pašvaldību vadītājiem, gan Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, gan arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darbiniekiem un, protams, Saeimas deputātiem.
Prieks par to, ka divu gadu darbs tomēr ir noslēdzies ar likuma pieņemšanu. “Jaunā laika” frakcijas deputāti atbalstīja likumprojektu, jo uzskatām, ka tas ir ceļš uz tālāku valsts sakārtošanu un tās attīstību. Mūsu galvenais uzstādījums bija, ka reformai jābūt stabilam finansiālam atbalstam. Mūsuprāt, galvenie mērķi tagad ir sasniegti. Pirmkārt, ir kliedēta neziņa par pašvaldību reformu un, otrkārt, ir noteikts reformas termiņš un finansējums tai.
Pirmo reizi likumdošanā minēts, ka Latvijā būs apriņķu pašvaldījums. Novēlu ministrijai veiksmīgu darbu, pildot likumā uzdotos uzdevumus. Bet šis darbs, sakārtojot valsti, protams, būs kopīgs.

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Pēdējā laikā masu informācijas līdzekļi informē sabiedrību par krīzi Latvijas valsts policijā, uzsverot, ka policisti normāli nevar pildīt savus pienākumus. Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē otrdien, 20.septembrī, tika skatītas problēmas, kas saistītas ar dienesta gaitām Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē. Kopumā noziedzība Latvijā pēdējo 15 gadu laikā pieaugusi sešas reizes, administratīvie pārkāpumi – 10 reizes. Tajā pašā laikā tiesību aizsardzības iestāžu resursu nodrošinājums un kopējais profilakses pasākumu potenciāls, kas vērsts uz noziedzības un nodarījumu apkarošanu, pieaug niecīgi. Valsts policijas darbu vistiešākajā un lielākajā mērā negatīvi ietekmē finanšu līdzekļu trūkums. Šī iemesla dēļ joprojām vairākās struktūrvienībās ir neapmierinošs nodrošinājums ar skaidriem līdzekļiem, kas liedz iespēju operatīvi saņemt un pārbaudīt informāciju, nav iespēju papildu iegādāties speciālo tehniku un tā tālāk. Atsevišķu Valsts policijas struktūrvienību operatīvās vadības nodaļas un dežūrdaļas vēl joprojām nav nodrošinātas ar numuru noteikšanas un sarunu ierakstīšanas sistēmām operatīvai reaģēšanai uz ienākošajiem telefonu zvaniem. Sabiedrība policijas darbu vērtē pēc tās iespējām operatīvi reaģēt uz likumu pārkāpumiem, kurā liela nozīme ir spējai nodrošināt operatīvās grupas ierašanos notikuma vietā un atklāt likuma pārkāpumu uz karstām pēdām.
Savu laiku nokalpojušās automašīnas nereti pieviļ tieši visnepiemērotākajā brīdī. Šobrīd Valsts policija tai noteikto uzdevumu pildīšanai izmanto 1644 autotransporta vienības. Laikā no 1991.gada Valsts policijā izmantotā autoparka atjaunošana notiek nepietiekoša budžeta ietvaros un nevienmērīgi. Autoparkā izmantošanai ir no 1972. līdz 1999.gadam ražotie transporta līdzekļi. Šo autotransporta vienību skaits sastāda 1319 automašīnas jeb 79% no kopējā izmantojamā transporta līdzekļu skaita.
Aktuāls ir arī policijas darbinieku izglītības jautājums. Jau tagad katastrofāli trūkst profesionāļu, kas varētu pastiprināt arī ekonomikas jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu atklāšanu. Problēmas ir arī izziņas iestādēm. Tāpēc ļoti svarīgs ir policijas darbinieku izglītības jautājums.
Ir pilnīgi skaidrs, ka visai policijas apmācībai jānotiek vienkopus. Ir jābūt vienai vadībai un galvenā pasūtījuma Valsts policijas izpildei – izglītības iestādei. Šobrīd Latvijas Policijas akadēmija strādā kā juridiska augstskola un nesagatavo policijai nepieciešamos speciālistus.
Visi šie minētie jautājumi ir kā galvenais uzdevums iekšlietu ministram un valdībai. Diemžēl tam trūkst naudas.

M.Segliņš
(Tautas partijas frakcija):

Man kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājam šodien ir divējādas sajūtas. No vienas puses, protams, ka no 1.oktobra tiks iedzīvināts jaunais Kriminālprocesa likums, kas pavērs tiesībsargiem jaunas un arī plašākas iespējas apkarot noziedzību, bet, no otras puses, tajā pašā laikā Juridiskajā komisijā ir saņemti ļoti skaidri signāli no Valsts policijas, arī prokuratūras un tiesnešiem par to, vai attiecīgie dienesti iekšlietu un tieslietu sistēmā ir gatavi šī likuma ieviešanai, ko parlaments pieņēma šī gada aprīlī.
Mēs šīs bažas un satraukumu, kas valda dienestos, esam pārrunājuši Tautas partijas frakcijā, un šis jautājums tika skatīts otrdien valdības sēdē, un atbildīgie ministri – tieslietu ministre Solvita Āboltiņa un iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons – uzņēmās politisku atbildību, solot gan premjeram, gan arī man kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājam, ka viss ir kārtībā un ka bažām nav pamata, tādējādi paužot pretēju viedokli tam, ko saka viņu padotībā vai pārraudzībā strādājošie cilvēki.
Tautas partija uzskata, ka jāuzticas atbildīgajiem ministriem, jo viņi uzņemas politisko atbildību; šobrīd droši vien būtu nekorekti apšaubīt viņu teikto. Mēs ar bažām sekosim līdzi un skatīsimies, kā viss notiks, jo prāts ir diezgan nemierīgs par šo divu ministriju darbību likuma iedzīvināšanā.

A.Aleksejevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Mani kolēģi jau informēja par šodien Saeimā paveikto, taču es runāšanu par frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” sagatavotajiem likumprojektiem, proti, šodien mūsu frakcijas deputāti Saeimas Prezidijam iesniedza likumprojektu “Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem”. Pamatojums ir sekojošs: Pilsonības likums pēdējo reizi tika grozīts 1998.gadā; ir kļuvis skaidrs, ka naturalizācijas ceļā nav iespējams būtiski paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu loku. 2005.gada 1.jūlijā Latvijā dzīvoja 432 869 nepilsoņi, tātad 18,85% no valsts iedzīvotājiem. Pilsonības likuma otrā panta 2.punkts paredz, ka Latvijas pilsoņi ir Pilsonības likumā neminētas personas, kuras ieguvušas Latvijas pilsonību likumā noteiktajā kārtībā. Mūsu priekšlikums paredz paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu loku, piedāvājot piešķirt pilsonību nepilsoņiem, kuri ir dzimuši Latvijā, sasnieguši 60 gadu vecumu un ir invalīdi. Mūsuprāt, likumprojekts veicinātu sabiedrības integrāciju, un, iegūstot pilsonību, mūsu Latvijas nepilsoņi pilnā mērā baudītu gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī sociālās tiesības. Šis likumprojekts atbilst 1961.gada 30.augusta konvencijai par apatrīdu skaita samazināšanu, kā arī Eiropas Padomes 1997.gada konvencijai par pilsonību.
Ļoti bieži mūsu frakciju sauc par “vienas problēmas frakciju”, par “etniskās problēmas frakciju”, tāpēc ka mēs tikai cīnāmies par valodu, par nepilsoņiem un tā tālāk. Mūsuprāt, tas nav pareizi, jo mēs cīnāmies arī par visu mūsu Latvijas iedzīvotāju labklājību. Ko es gribu ar to pateikt? Vakar mēs iesniedzām arī likumprojektu “Par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” privatizāciju”, piedāvājot, ka valsts kapitāldaļas šajā uzņēmumā nedrīkst privatizēt vai atsavināt, izņemot atsavināšanu Rīgas pašvaldības labā. Šobrīd valdība runā par to, ka nepieciešams privatizēt valsts kapitāldaļas, tai skaitā 48,99% kapitāldaļu privatizēt vai nodot privatizācijai. Mēs uzskatām, ka to nedrīkst pieļaut un šai akciju sabiedrībai jāpaliek pašvaldības īpašumā, ja valsts nevēlas to uzturēt, bet nekādā gadījumā to nedrīkst nodot tikai privātās rokās, lai pēc tam netiktu celti tarifi un mazināta mūsu iedzīvotāju labklājība.

Saeimas preses dienests