Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Ē.Jēkabsons

Uz jaut. Nr.70 – dok. Nr.4634

Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru J.Rekšņu un viņa atstādināšanu no amata

Atbildot uz 2005.gada 9.septembra Latvijas Republikas Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu jautājumiem “Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru J.Rekšņu un viņa atstādināšanu no amata”, informēju:

1. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumu Nr.847 “Valsts aģentūras “Materiālās rezerves” nolikums” 2.punktam Valsts aģentūra “Materiālās rezerves” ir izveidota, lai organizētu valsts materiālo rezervju veidošanu, uzglabāšanu un atjaunināšanu, kā arī uzglabātu ar krimināllietām saistītos lietiskos pierādījumus, izņemtos priekšmetus un administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentus. Tā kā šīs valsts aģentūras funkcijas ir tieši saistītas ar dažādu priekšmetu ilgstošu uzglabāšanu, to izpildei ir nepieciešams nekustamais īpašums. Jautājums, vai minēto valsts pārvaldes funkciju izpildei ir nepieciešami nekustamie īpašumi Rīgā, Piedrujas ielā 5a, 5b un 5c, šobrīd tiek izvērtēts Iekšlietu ministrijā.
2. Iespēja nodot privatizācijai konkrētu valsts pārvaldes iestādes valdījumā esošu nekustamo īpašumu ir saistīta ar konkrētā nekustamā īpašuma nepieciešamību attiecīgās valsts institūcijas funkciju izpildei. Ierosinātās disciplinārlietas pret valsts sekretāru J.Rekšņu izmeklēšanas gaitā tiks noskaidrots, vai valsts sekretārs bija tiesīgs sniegt saskaņojumu nekustamā īpašuma Rīgā, Piedrujas ielā 5a, 5b, 5c, nodošanai privatizācijai.
3. Izpildot ekonomikas ministra pienākumus un ekonomikas ministra vietā iesniedzot Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”, es balstījos uz Ekonomikas ministrijas amatpersonu saskaņojumiem, kas liecināja par sagatavotā tiesību akta projekta atbilstību normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to nesaskatu pamatu maniem iespējamiem pārkāpumiem minētajā gadījumā, izpildot ekonomikas ministra pienākumus.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

2005.gada 21.septembrī

Ministrs A.Šlesers

Uz jaut.Nr.71–dok.Nr.4628

Par satiksmes negadījumos bojāgājušo iedzīvotāju skaitu uz Latvijas autoceļiem

Godātie deputāti!

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem, Satiksmes ministrija informē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija uz Latvijas ceļiem katru gadu sistemātiski uzlabojas. Katru gadu pieaugot transportlīdzekļu skaitam un satiksmes intensitātei, ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojāgājušo un cietušo skaits ir samazinājies (skat. pielikumā Nr.1). Samazinās arī alkohola reibumā izraisīto CSNg skaits. Tomēr salīdzinājumā ar Eiropas valstīm šie skaitļi vēl aizvien ir lieli, tādēļ nepieciešams veikt pasākumu kompleksu, kas ietver izmaiņas likumdošanā, informatīvus un izglītojošus pasākumus, satiksmes dalībnieku kontroli u.c.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā statistika liecina, ka 2005.gada astoņos mēnešos Latvijā reģistrēti 3062 CSNg ar cietušajiem, tajos bojā gājuši 269 un ievainoti 3897 cilvēki.

Pozitīvās tendences, salīdzinot CSNg statistiku ar 2004.gada astoņiem mēnešiem:

– CSNg ar cietušajiem skaits samazinājies par 6,2% no 3264 (2004.g.) uz 3062 (2005.g.);
– bojāgājušo skaits samazinājies par 12,4% no 307 (2004.g.) uz 269 (2005.g.);
– ievainoto skaits samazinājies par 5,1% no 4108 (2004.g.) uz 3897 (2005.g.);
– par 14,2% no 445 (2004.g.) uz 382 (2005.g.) samazinājies vadītāju alkohola reibumā izraisīto CSNg ar cietušajiem skaits, tajos par 18,2% no 77 (2004.g.) uz 63 (2005.g.) samazinājies bojāgājušo skaits, par 12,7% no 647 (2004.g.) uz 565 (2005.g.) samazinājies arī ievainoto skaits;
– par 14,6% no 103 (2004.g.) uz 88 (2005.g.) samazinājies bojāgājušo gājēju skaits, par 4,1% no 968 (2004.g.) uz 928 (2005.g.) samazinājies arī ievainoto gājēju skaits;
– par 10,1% no 277 (2004.g.) uz 249 (2005.g.) samazinājies cietušo velosipēdistu skaits un par 14,5 no 69 (2004.g.) uz 59 (2005.g.) mopēdistu skaits;
– par 11,9% no 451 (2004.g.) uz 397 (2005.g.) samazinājies cietušo bērnu skaits.

Negatīvās tendences, salīdzinot CSNg statistiku ar 2004.gada astoņiem mēnešiem:

– 2005.g. astoņos mēnešos bojāgājuši 5 bērni (4 pasažieri, 1 mopēda vadītājs), 2004.g. 4 bērni;
– par 9,9% no 141 (2004.g.) uz 155 (2005.g.) palielinājies krēslā notikušo CSNg ar cietušajiem skaits.

Galvenie satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi 2005.gadā, to īsa analīze

Likumdošanas jomā
1. No 01.07.2004. stājās spēkā 21.06.2004.gadā akceptētie MK noteikumi Nr.551”Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi”, saskaņā ar kuriem tika sākta pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešana valstī. Sistēmas mērķis ir nodalīt ļaunprātīgos un regulāros ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpējus no pārējiem braucējiem. Ar šīs sistēmas palīdzību beidzot tika iegūta ticama statistika par noteikumu pārkāpējiem un varēja sākt detalizētu analīzi, kas atspoguļoja šādu situāciju.
Pozitīvās tendences:
– lielākā daļa autovadītāju ļaunprātīgi CSN nepārkāpj – 1 vai 2 pārkāpumi sastāda 89,9% no kopējā pārkāpēju skaita, vai var teikt arī otrādi – ka vairāk par 2 reizēm pārkāpj ap 10% vadītāju;
CSNg bojāgājušo, cietušo un ievainoto skaits ir būtiski (par 10–13%) samazinājies.
Sistēmas atklātās problēmas:
– 30% no visiem gada laikā 10 700 reibumā aizturētajiem ir braukuši bez vadīšanas tiesībām (tās viņiem nekad nav bijušas vai par pārkāpumiem ir atņemtas);
– naudas sodi netiek nomaksāti – kopējā valstij nesamaksātā summa gada laikā sasniegusi 3 miljonus latu, ko pamatā sastāda naudas summas, kas piemērotas par smagākajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ko izdarījuši “ceļu satiksmes recidīvisti”;
– valstij nav juridiska mehānisma, kā cīnīties pret iepriekš minētajām tendencēm.
Tāpēc normatīvajos aktos bija jāparedz cita veida sankcijas (piemēram, transportlīdzekļa konfiskācija) un mehānismi (piemēram, transportlīdzekļu aizturēšana līdz naudas soda samaksai par smagākajiem pārkāpumiem), lai panāktu soda neizbēgamību un izskaustu visatļautību uz Latvijas ceļiem.
2. 2005.g. jūnija sākumā Saeimā iesniegti Satiksmes un iekšlietu ministrijas speciālistu sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā:
1) grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā:
– jāpalielina sodi par bīstamākajiem CSN pārkāpumiem: par braukšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu reibumā, par atļautā ātruma pārsniegšanu, par braukšanu bez vadīšanas tiesībām, par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav valsts tehniskās apskates;
– autovadītājiem, kuri brauc reibumā un bez vadīšanas tiesībām, jāpiemēro sods – transportlīdzekļa konfiskācija.
2) grozījumi Krimināllikumā:
– jāparedz precīzi sodi par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ievērojot principu, ka sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir lielāks nekā par izdarīto administratīvo pārkāpumu (pašreizējā prakse ļoti daudzos gadījumos liecināja par pretējo).
Par auto konfiskāciju un citiem alternatīviem sodiem (administratīvo arestu vai piespiedu darbiem) Saeimā izvērtās plašas diskusijas. Rezultātā tika noraidīts priekšlikums autovadītājiem par braukšanu alkohola vai citu apreibinošu vielu reibumā un bez vadīšanas tiesībām piemērot transportlīdzekļu konfiskāciju. Tā vietā deputāti atbalstīja priekšlikumu piemērot administratīvo arestu (no 5 līdz 15 diennaktīm) tiem autovadītājiem, kuriem alkohola saturs asinīs pārsniegs 1 promili, kuri būs narkotisko vielu reibumā un kuri atkārtoti gada laikā pie stūres būs sēdušies bez vadīšanas tiesībām. Uzskatām, ka pieņemtajam likumam nav reāla izpildes mehānisma, tas nebūs piemērojams praksē un līdz ar to “ceļu satiksmes recidīvistiem” joprojām būs nesodāmības un visatļautības sajūta.
3. Bīstamu kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība – MK pieņemti 15.02.2005.
Noteikumi pieņemti atbilstoši Ceļu satiksmes likuma pilnvarojumam, un tie nosaka kārtību, kādā Latvijā iegūst transportlīdzekļu vadītāja , kas pārvadā bīstamās kravas, kvalifikāciju, kārto eksāmenus šīs kategorijas vadītāja kvalifikācijas iegūšanai un noformē, maina un atjauno vadītāja apliecību bīstamo kravu pārvadāšanai.
4. Noteikumi par prasībām mācību iestādēm un speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmām – MK pieņemti 15.02.2005.
Noteikumi pieņemti atbilstoši Ceļu satiksmes likuma pilnvarojumam. Noteikumu mērķis ir uzlabot transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesa kvalitāti, kā rezultātā paaugstinot profesionālo līmeni personām, kas pēc transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas piedalās ceļu satiksmē. Salīdzinot ar prasībām, kas bija spēkā līdz šo noteikumu izstrādei, ir paaugstinātas prasības mācību iestādēm, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, piemēram, paaugstinātas prasības mācību iestāžu personāla izglītībai, prasības mācību transportlīdzekļiem utt. Turpmāk mācību iestādes tiks vērtētas arī pēc statistikas datiem par apmācāmo personu pārbaudījumu kārtošanas sekmību. Transportlīdzekļu vadītāju mācību programmās ir paaugstinātas prasības apmācībai par satiksmes drošības jautājumiem.
5. Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.466 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” – MK pieņemti 01.02.2005.
Projekts tika izstrādāts, lai precizētu kārtību, kādā tiek dota pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē transportlīdzekļiem, kam tehniskās apskates laikā tiek konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi, tiek precizēta kārtība, kādā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļiem, kā arī kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja īslaicīgi piedalīties ceļu satiksmē sporta automobiļiem. Tika precizētas arī prasības transportlīdzekļu konstrukcijai un tehniskajam stāvoklim, kā arī obligātajam aprīkojumam. Atbilstoši izmaiņām tehniskajās prasībās ir precizēts arī transportlīdzeklim iespējamo trūkumu un bojājumu novērtējums.
6. Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem” – MK pieņemti 25.01.2005.
Ievērojot situāciju ceļu satiksmē, tika izstrādāts projekts par tiesībām Valsts policijai (valdībā tika nolemts arī Drošības policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam) savu uzdevumu veikšanai lietot netrafarētus operatīvos transportlīdzekļus ar uzstādāmām zilām bākugunīm, stacionāri uzstādītām skaņas iekārtām un bez speciāla krāsojuma. Grozījumi noteikumos dod iespēju Valsts policijai veikt kontroli uz ceļiem ar slēptām metodēm, kas noteikti dos rezultātu satiksmes situācijas uzlabošanai.
7. Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.428 “Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība” – MK pieņemti 01.02.2005.
Grozījumi precīzi nosaka kārtību, kādā tiek iegūta velosipēda vadītāja kvalifikācija, izsniegta, mainīta un atjaunota velosipēda vadītāja apliecība. Noteikumos ir iestrādāta kārtība, kādā transportlīdzekļu vadītāja apliecībā tiek norādīta ārpus Eiropas Savienības izsniegtu transportlīdzekļu vadītāja apliecību apmaiņa.
Bez tam ar grozījumiem ir vienkāršota transportlīdzekļu vadītāja apliecības apmaiņas procedūra un noteikts, ka B kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas eksāmens ar CSDD īpašumā (turējumā) esošajiem transportlīdzekļiem jāuzsāk ar 2005.gada 1.oktobri.

Informēšanas un izglītošanas jomā

Kampaņas
1. Katru gadu Satiksmes un Iekšlietu ministrija, CSDD un Valsts policija organizē informatīvas un izglītojošas sociālās kampaņas par satiksmes drošību. Līdz šim veiksmīgi īstenotas kampaņas “Izglāb draugu” – par braukšanu reibumā, “Izdzīvo, kas piesprādzējas!” – par drošības jostu lietošanu, “Agresīviem vadītājiem ir maziņš ..IQ” – par agresīvo braukšanu.
2. 2004.gada nogalē tika organizēta kampaņa mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem “Gājējs – Bojāgājējs”, kuras mērķis bija pievērst mazaizsargāto satiksmes dalībnieku uzmanību jautājumiem par atstarotāju lietošanu un uzvedību uz ceļa. Kampaņas rezultātā ievērojami palielinājās sabiedrības informētība par atstarotāju lietošanas nepieciešamību un “Latvijas pasta” nodaļās, kā arī citās tirdzniecības vietās pieaugušais realizēto atstarotāju skaits. (Tā, piemēram, 2004.gada 11 mēnešos “Latvijas pasta” nodaļās realizēti 4670 atstarotāji, bet decembrī, kad tika organizēta kampaņa, – 22857 atstarotāji.)
3. 2005.gada jūnijā un jūlijā tika organizēta kampaņa “Dzer. Brauc. Pievienojies.” Par braukšanu reibumā un atļautā ātruma pārsniegšanu. Kampaņas realizēšanā iesaistījās invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”. Rezultātā Latvijā samazinājies bojāgājušo un ievainoto skaits CSNg, kuros vismaz viens vadītājs bijis alkohola reibumā. 2005.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bojāgājušo skaits šādos negadījumos samazinājies par 18%, ievainoto skaits – par 13%.

Citi izglītojoši pasākumi

1. Satiksmes ministrija jau no 1997.gada vēršas pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar priekšlikumiem, kā skolēniem mācīt CSN un dažādus ar drošību saistītus jautājumus. Diemžēl drošības mācība kā speciāla stunda vēl aizvien nav iekļauta pamatizglītības mācību priekšmetu saturā. 2005.gada septembra sākumā Satiksmes ministrija nosūtīja oficiālu vēstuli Izglītības ministrijai, kurā atkārtoti aicina risināt šo jautājumu.
2. CSDD katru mācību gadu piedāvā savu palīdzību skolu mācību materiālās bāzes veidošanā. Tā 2005./2006. mācību gadam CSDD ir sagatavojusi skolotājiem mācību filmu velosipēda vadītāju apmācībai “Minam uz priekšu”, kuras eksemplāru CSDD ar Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) finansiālu atbalstu dāvinās ikvienai Latvijas skolai. Ar CSDD līdzdalību ir tapusi mācību filma “Lai dzīvo bērni 2”, kurā iekļauts satiksmes drošības un satiksmes noteikumu skaidrojums, pievēršot īpašu uzmanību jauniešu pārgalvībai ikdienišķās situācijās. Mācību filmas eksemplāri CD un VHS formātā tiks dāvināti visām Latvijas skolām. Filma tapusi, savstarpēji sadarbojoties CSDD, “Latvijas dzelzceļam”, “Latvenergo” un “Latvijas gāzei”. Satiksmes drošības jautājumu skaidrojums būs atrodams “Apgāda LABA” speciālizdevumā pirmklasniekiem un otrklasniekiem. Ikviens Latvijas 1. un 2. klases skolēns pirmajā skolas dienā saņēma šo dāvinājumu, kurā atrodama arī informācija par satiksmes drošības jautājumiem, ko sagatavojusi CSDD.
3. Bieži skolotāji, aizbildinoties ar uzskates līdzekļu trūkumu, neiekļauj mācību procesā satiksmes drošības tēmas. Galvenais nav materiālais nodrošinājums, bet gan attieksmes maiņa pret problēmu, un šajā darbā CSDD speciālisti iesaistās īpaši aktīvi. Jāņem vērā, ka vajadzīgo materiālo nodrošinājumu Latvijas skolās tuvākajos gados nevarēs gaidīt, bet bērnu izglītošanas problēma ir jārisina jau šodien. CSDD savu iespēju robežās, Latvijas skolās novadot satiksmes drošības stundas, sniedz skolotājiem ierosmi sākt patstāvīgi vadīt satiksmes drošības stundas ar tiem līdzekļiem, kas mums šobrīd ir pieejami. Bieži mēs prasām skaistus uzskates līdzekļus, jo tikai tā varēsim bērniem skaidrot šīs sarežģītās lietas, CSDD speciālisti rāda pedagogiem, kādas ir pašu iespējas radīt uzskates līdzekļus darbmācības, rokdarbu un vizuālās mākslas stundās.
4. Katru gadu Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) organizē jauno satiksmes dalībnieku sacensības. Visos Latvijas rajonos bērni tiek aicināti pārbaudīt savas zināšanas ceļu satiksmes noteikumos (CSN), pirmās palīdzības sniegšanā, velosipēda uzbūves un praktiskās braukšanas disciplīnās. Žēl, ka ne visiem jaunajiem velosipēdistiem ir tik labas zināšanas kā sacensību dalībniekiem, jo Latvijas skolās vēl par maz uzmanības pievērš satiksmes drošības tēmām pamatskolas klasēs.
5. CSDD skolās organizē izbraukuma eksāmenus velosipēda vadītāju apliecību iegūšanai. Tādējādi parādās skolas atbildība par savu audzēkņu pilnvērtīgu sagatavošanu, lai viņi varētu veiksmīgi iekļauties ceļu satiksmē kā velosipēda vadītāji.
6. CSDD veido izglītojošus un informatīvus televīzijas raidījumus, sižetus par satiksmes drošību: īpaši bērnu auditorijai – LTV1 “Drošais raidījums Aiziet” un dažāda vecuma skatītājiem LTV1 raidījums “Zebra”, TV “Dzintare” raidījums “Kad motori rūc”, ikmēneša sižeti Gulbenes TV un Valmieras TV, kuros veicam gan bērnu, gan vecāku audzināšanas darbu. Raidījumus un sižetus skatītāji ir iecienījuši, jo CSN un satiksmes drošības tēmu skaidrojums tiek pasniegts viegli uztveramā un interesantā veidā.
7. CSDD organizē CSN konkursus bērniem, kas satiksmē piedalās kā gājēji, velosipēdisti vai pasažieri. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas skolās šāds konkurss jau kļuvis par mācību gada sākuma neatņemamu sastāvdaļu. Bērnu izdevumā “Spicā” ir konkurss “Esi drošs uz ielas”, kura pareizo atbilžu autorus gaida CSDD atstarotāji.
8. Lielveikalā “Stockmann” augustā noritēja informatīvi izglītojoši pasākumi par dažādām tēmām, kas skar bērnus un jauniešus: kur un kā papildināt savu izglītību, kā gādāt par savu un apkārtējo drošību u.c. 28.augustā bērnu drošība no vairākiem redzespunktiem visas dienas garumā, kad dažādas institūcijas, tostarp arī CSDD, savas kompetences ietvaros skaidroja apmeklētājiem, ka ikviens ir atbildīgs par savu drošību, kā rūpēties par drošību uz ceļa vai uz ielas.
9. Latvijā ir dažas autoskolas, kas gatavas sniegt savu atbalstu satiksmes drošības stundu pasniegšanā vispārizglītojošās skolās. Pēc CSDD metodiskajiem ieteikumiem un norādījumiem autoskolas “Gross” pedagogi pasniedz satiksmes drošības mācību stundas Rīgas skolu sākumskolas un pamatskolas klasēs, ievērojot vecumposmu īpatnības. Satiksmes noteikumi ir viens vienots dokuments, bet katrā vecumā ir sava uztvere un rīcības modelis, kuru jāpalīdz izkopt un veidot jau no mazotnes.
10. Vēl aizvien pastāv būtiska problēma, ka, iestājoties tumšajam laikam, gājēji uz neapgaismotajiem ceļa posmiem kļūst grūti pamanāmi. CSDD veic skaidrojošo darbu par atstarojošo elementu lietošanu, izejot uz ielas. CSDD akcijā “Esi drosš – tevi redz” labprāt piedalās arī ceļa zīmju izgatavotāji un no atstarojošajiem materiāliem piedāvā bērniem pašiem gatavot savus atstarotājus.
11. Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības skolas tālākizglītības ciklā “Traumatisma profilakse un neatliekamā palīdzība” vidējam medicīniskajam personālam skolu medicīnas darbinieku apmācībai ir iekļauta arī tēma par bērnu traumatismu ceļu satiksmē un profilaktiskajiem pasākumiem to novēršanai. CSDD speciālisti skaidro, kā pareizi mācīt skolēnus sargāt sevi uz ceļa un sniegt pirmo palīdzību dažādās situācijās.

Satiksmes organizatoriskie un inženiertehniskie pasākumi

1. Satiksmes ministrija veikusi virkni pasākumu ceļu satiksmes drošības paaugstināšanai (skat. pielikumā Nr.2).
2. Gājēju pāreju audits:
– CSDD veica ceļu drošības auditu 26 esošajām gājēju pārejām uz valsts galvenajiem autoceļiem. Diemžēl jāatzīst, ka no šīm pārejām neviena optimāli neatbilst satiksmes drošības prasībām. Audita rekomendācijas sadalīja gājēju pārejas trīs dažādās pasākumu kategorijās: 15 gājēju pārejām nepieciešami gājēju tiltiņi vai tuneļi; 2 gājēju pārejām – regulējami luksofori; pārējām nepieciešams papildu tehniskais aprīkojums, piemēram, apgaismojums, drošības saliņas, gājēju
barjeras u.c.
– Gājēju pāreju problēma Rīgas pilsētā. Tās risinājumam Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvja vadībā, piedaloties Ceļu policijas, “Latvijas Valsts ceļu” un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvjiem, tika apsekotas visas 290 Rīgas pilsētas gājēju pārejas. Tiek lemts par jaunu gājēju pāreju nepieciešamību vai par satiksmes drošības prasībām neatbilstošu pāreju papildus aprīkošanu ar luksoforiem, gājēju barjerām vai to pārcelšanu.
– Jautājums par satiksmei drošu gājēju pāreju izveidi CSDD uzmanības lokā ir bijis arī iepriekš. Pēdējā gadā, piemēram, daudzviet ir izbūvētas jaunā tipa neregulējamās gājēju pārejas ar halogēna apgaismojumu (Gaujas ielā, Ezermalas ielā, Viestura prospektā, Kurzemes prospektā u.c.), ierīkoti ātrumvaļņi un gājēju barjeras izglītības iestāžu tuvumā, gājēju luksoforu izbūve (Vecāķu prospekta un Skuju ielas krustojuma tuvumā), CSDD aktualizējusi jautājumu par gājēju satiksmes normalizēšanu Kārļa Ulmaņa gatvē posmā no Kalnciema ielas pieslēguma līdz pilsētas robežai u.c.
3. Satiksmes ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus Rīgas domē par veloceliņu tīklu attīstību Rīgā, kā arī par iespējām veidot joslas velosipēdistiem satiksmes organizēšanai un drošības uzlabošanai.
4. Pirms rudens sezonas iestāšanās CSDD ir griezusies visās republikas nozīmes pilsētās un Pašvaldību savienībā ar lūgumu veikt vairākus preventīvus pasākumus, lai uzlabotu satiksmes apstākļus visām ceļu satiksmē iesaistītajām dalībnieku grupām, it īpaši mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem un velosipēdistiem:
– pagarinoties krēslas un tumsas stundām, nepieciešams pārskatīt un pēc iespējas uzlabot ielu apgaismojumu;
– apsekot skolām tuvākās ielas un teritorijas un apzināt skolu vadības viedokli par skolēniem bīstamākajām vietām skolu apkārtnē. Iespējams, ka nepieciešams uzlabot esošo nolietojušos ceļa aprīkojumu, atjaunot apzīmējumus, ceļa zīmes , salabot gājēju barjeras vai veikt citus no satiksmes drošības viedokļa nepieciešamus uzlabojumus;
– jaunāko klašu skolēniem kontrolēt gaismas atstarojošo elementu vai atstarotāju esamību apģērbā vai pie mugursomām, kā arī aizrādīt bērniem un informēt vecākus par viņu ierašanos skolā ar velosipēdiem, kas nav aprīkoti atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu prasībām;
– bez tam tika atgādināts, ka noteicoša loma satiksmes drošībā un bērnu aizsardzībā uz ceļiem un ielām ir tieši apmācībai un apziņas veidošanai, jo neviena barjera vai ceļa zīme neaizsargās bērnu, ja viņš būs bezatbildīgs un neuzmanīgs uz ceļa, kur norisinās satiksme, utt.
5. Satiksmes ministrija šī gada sākumā sagatavoja un iesniedza valdībā programmu par neatliekamo satiksmes drošības paaugstināšanas pasākumu realizāciju 2005.gadam par kopējo summu LVL 9 milj. Programmā bija paredzēta horizontālo apzīmējumu krāsošana, ceļu aprīkošana ar signālstabiņiem, metāla aizsargbarjerām, ceļa zīmju atjaunošana un satiksmes drošības uzlabošana atsevišķos objektos (bīstamie krustojumi, gājēju celiņi, apgaismojums). Diemžēl, izskatot jautājumu MK Komitejas sēdē (2005.gada 14.martā), Satiksmes ministrijas pieprasītos līdzekļus satiksmes drošības paaugstināšanas pasākumu realizēšanai nepiešķīra.
Kā galvenie pasākumi, kas ievērojami samazinātu bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem, minami: palielināt drošības jostu lietotāju skaitu, atstarotāju lietotāju skaitu un uzlabot pirmās palīdzības sniegšanu lauku rajonos. Saīsinot medicīnas palīdzības sniegšanas ātrumu, bojāgājušo skaitu rajonos varētu samazināt līdz 25%.
Satiksmes ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumdošanā, kas dubultotu sodus par drošības jostas nelietošanu, kā arī sagatavots noteikumu projekts, kas paredz par atsevišķiem pārkāpumiem (piemēram, drošības jostu nelietošanu) piešķirt pārkāpumu uzskaites punktus. Paredzēts rīkot speciālu kampaņu par drošības jostu lietošanu bērniem. Kā pierāda ārvalstu pētījumi, drošības jostu lietošana automašīnas priekšējos sēdekļos samazina iespēju iet bojā par 40–50%, aizmugurējos sēdekļos par 20–30%.
Lai satiksmes drošības jomā uzlabotu situāciju valstī, Satiksmes ministrija uzskata, ka nepieciešama visu atbildīgo institūciju – Satiksmes, Iekšlietu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas, CSDD, “Latvijas Valsts ceļu”, Valsts policijas, Katastrofu medicīnas centra, mācību iestāžu – vienota situācijas izpratne un kompleksa sadarbība. Neiztikt arī bez sabiedrības atbalsta. Tikai tā tiks atrisināts soda neizbēgamības un likvidēts visatļautības princips uz Latvijas ceļiem.

2005.gada 20.septembrī Satiksmes ministrs A.Šlesers

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

Satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi 2005.gadā ir veikti šādos objektos

1. Gājējiem un riteņbraucējiem:
1.1. Uz autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži, km 88,9 – 90,5 Salacgrīva);
1.2. Uz autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene), km 144,8 – 145 (Dzeņi);
1.3. Uz autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), km 65,36 – 65,75;
1.4. Uz autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki), Skrīveri;
1.5. Uz autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki), km 89,83 Aizkraukles dzelzceļa stacija;
1.6. Uz autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki), apdzīvota vieta “Jersika”;
1.7. Uz autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle), km 59,2;
1.8. Uz autoceļa P43 Litene – Alūksne, ievads Alūksnes pilsētā;
1.9. Uz autoceļa P75 Jēkabpils – Lietuvas robeža (Nereta), apdzīvota vieta “Birži”;
1.10. Uz autoceļa P96 Pūri – Auce – Grīvaiši, apdzīvota vieta “Bēne”;
1.11. Uz autoceļa P103 Dobele – Bauska, apdzīvota vieta “Vilce”;
1.12. Uz autoceļa V15 Rīga – Stīpnieki – Vētras, km 0,0 – 0,25 (Rīgas pilsētas Kantora ielas turpinājums).
2. Satiksmes drošības paaugstināšanas pasākumi bīstamākajos posmos un krustojumos:
2.1. Uz autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) km 50 – 52,1 (Sigulda);
2.2. Uz autoceļa P89 Ķekava – Skaistkalne (Rīgas un Līvānu ielas krustojums Vecumniekos).
3. 2005.gadā horizontālo apzīmējumu krāsošana tika veikta uz valsts galvenajiem un 1.šķiras autoceļiem, kopā uzkrāsojot – ass līnija – 146 702 m², malu līnija – 83 748 m², roku darbs – 27 568 m². Zemāk tabulā ceļu saraksts, kuriem tika veikta horizontālā apzīmējuma krāsošana.

Satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi 2006.gadā
1. A/c P128 Sloka – Talsi krustojums ar a/c P131 Tukums – Ķesterciems – Mērsrags – Kolka (Krustojuma rekonstrukcija)
2. A/c P8 Inciems – Sigulda – Ķegums krustojums ar a/c P4 Rīga – Ērgļi (Suntažos) (Krustojuma rekonstrukcija)
3. A/c P81 Bērzaune – Vestiena – Ērgļi, apdzīvota vieta “Vestiena” (Krustojuma rekonstrukcija)
4. A/c A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki), km 17 (Krustojuma rekonstrukcija)
5. A/c A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki), apdzīvota vieta “Ogre” (Kompleksi satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi)
6. A/c A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene), Vangaži (Gājēju luksofora uzstādīšana)
7. A/c A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene), Garkalne (Gājēju luksofora uzstādīšana)
8. A/c A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene), Dalbe (Gājēju luksofora uzstādīšana)
9. A/c A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) Aizkraukles dzelzceļa stacija (Gājēju luksofora uzstādīšana)
10. A/c A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) (Barjeru atjaunošana)
11. A/c P118 Kuldīgas apvedceļš, km 6,2 – 6,8 (Apgaismojuma ierīkošana)
12. A/c A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), apdzīvota vieta “Murjāņi” (Gājēju pārejas labiekārtošana)
13. A/c A9 Rīga (Skulte) – Liepāja, km 184,6 – 185,5 (Gājēju ietvju un apgaismojuma izbūve)
14. A/c A13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi), apdzīvota vieta “Vecstropi” (Gājēju ietvju un apgaismojuma izbūve
15. A/c P84 Madona – Varakļāni, apdzīvota vieta “Murmastiene” (Gājēju pārejas labiekārtošana)
16. A/c P108 Ventspils – Kuldīga – Saldus, apdzīvota vieta “Druvas”
17. A/c P85 Rīgas HES – Jaunjelgava, km 8,7 – 9,7, apdzīvota vieta “Daugmale” (Gājēju ietvju un apgaismojuma izbūve)
18. A/c A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki), apdzīvota vieta “Koknese” (Kompleksi satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi).

Ministrs Ē.Jēkabsons

Uz jaut. Nr.71 – dok. Nr.4628A

Par satiksmes negadījumos bojāgājušo iedzīvotāju skaitu uz Latvijas autoceļiem

Sakarā ar Saeimas deputātu M.Gulbja, P.Tabūna, I.Kalniņa, A.Seiles un I.Ostrovskas 2005.gada 14.septembra jautājumiem (deputātu jautājumu reģistrs Nr.71) sniedzu sekojošu informāciju par veiktajiem un plānotajiem pasākumiem ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanai, īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

1. 2005.gada astoņos mēnešos Valsts policijā reģistrēts 3061 (turpmāk iekavās, salīdzinot ar 2004.gada astoņiem mēnešiem 3267; –6,3%) ceļu satiksmes negadījums ar cietušajiem, negadījumos gājuši bojā 270 (307; –12,1%) un ievainoti 3899 (4119; –5,3%) cilvēki. Ņemot vērā iepriekš minētos datus, ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits samazinās. Šāds rezultāts tika sasniegts, veicot mērķtiecīgu darbu ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanā, t.s. regulāri organizējot profilaktiskos reidus (izvēloties konkrētu prioritāti attiecīgā laika periodā) ar mērķi veikt ceļu satiksmes uzraudzību, lai atklātu pārkāpumus, kas saistīti ar:
– atļautā braukšanas ātruma neievērošanu;
Minētajā laika periodā ir atklāti 10119 (4704; +115,1%) šādi pārkāpumi. Lai nodrošinātu intensīvu un efektīvu braukšanas ātruma kontroli, kā rezultātā samazinātos CSNg skaits, kuru cēlonis ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, tika iegādātas 22 braukšanas ātruma kontroles mērierīces, kuras aprīkotas ar videokamerām (“Stalker Dual Vision VHS”). Šobrīd uzsākta dokumentu sagatavošana, lai organizētu iepirkuma procedūru vēl papildus 11 braukšanas ātruma kontroles mērierīču iegādei.
– gājēju, velosipēdu un mopēdu vadītāju izdarītajiem pārkāpumiem;
– drošības jostu piesprādzēšanu, aizsargķiveru un bērnu sēdeklīšu lietošanu;
– transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu iespaidā.
Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības ir iesniegušas informāciju sava rajona vai pilsētas pašvaldības Satiksmes drošības komisijām (vai piedalās komisiju sanāksmēs), ceļu satiksmes drošības direkciju nodaļām, kā arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” par veicamajām izmaiņām satiksmes drošības uzlabošanā.
Ņemta dalība likumprojektu izstrādē:
– “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredz gadījumus, kad pieļaujama transportlīdzekļa konfiskācija, ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, esot alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā bez transportlīdzekļa vadītāja tiesībām, kā arī paaugstinās administratīvos sodus par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu un citiem pārkāpumiem;
– “Grozījumi Krimināllikumā”, kas pastiprinātu atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē atkārtoti gada laikā, kā arī paredzētu atbildību par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā.
2005.gada 15.septembra sēdē Saeima konceptuāli noraidīja transportlīdzekļu konfiskāciju, paredzot atsevišķos gadījumos par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā – administratīvo arestu.
Saskaņā ar 2004.gada 8.septembra Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas izstrādāšanas vadības un darba grupas sanāksmes protokola 4.3.1.punktu Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Satiksmes ministrijai priekšlikumus Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas redakcijas un prioritāšu precizēšanai.
2. 2005.gada astoņos mēnešos atklāti 13468 (6014; +123,9%) gājēju izdarītie pārkāpumi, 3889 (1843; +111,0%) velosipēdistu un mopēdu vadītāju izdarītie pārkāpumi, 20026 (14537; +37,8%) pārkāpumi, kas saistīti ar drošības jostu un aizsargķiveru lietošanas noteikumu neievērošanu. Reģistrēti 43 (41; –2) ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistītie velosipēda vadītāji bija alkohola reibumā un 19 (18; –1) ceļu satiksmes negadījumi, kuros alkohola reibumā bija mopēda vadītāji.
2005.gada sākumā tika organizēta akcija “Esi redzams”. Akcijas mērķauditorija bija gājēji un velosipēdu vadītāji, kuri diennakts tumšajā laikā neizmantoja gaismu atstarojošos elementus. Atklājot šādu pārkāpumu, pārkāpējam tika sastādīts administratīvais protokols un izteikts brīdinājums. Vienlaikus pārkāpējiem izsniedza gaismu atstarojošos elementus.
2005.gada 6.maijā tika organizēts konkurss “Ceļs uz drošu satiksmi”. Konkursa mērķis bija paaugstināt jauno velosipēdu vadītāju zināšanu līmeni par ceļu satiksmes notikumiem, vienlaikus pilnveidojot velosipēdu vadīšanas meistarību sarežģītās situācijās uz ceļa.
2005.gada 27.augustā pie tirdzniecības centra “Dole” Valsts policija sadarbībā ar kompāniju “3M” pārstāvniecību Latvijā bērniem, kā arī to vecākiem demonstrēja gaismu atstarojošo elementu nepieciešamību uz ceļa. Demonstrēšana notika Demo treilerī imitētā tumsā. Tika veiktas mācības par atstarojošo elementu pareizu izmantošanu un katram apmeklētājam bija iespēja saņemt gaismu atstarojošo kulonu.
Valsts policija akcijas “Drošības dienas skolās” ietvaros (septembra un turpmāk oktobra, novembra mēnešos), sadarbojoties ar vispārizglītojošām un speciālajām mācību iestādēm, piesaistot pašvaldību institūcijas, pastiprināti darbojās bērnu tiesību aizsardzības jomā, organizējot pasākumus ar mērķi sekmēt skolēnu tiesisko audzināšanu, uzlabot saskarsmi un informācijas apmaiņu starp bērniem, vecākiem un policiju, kā arī apgūt ceļu satiksmes noteikumus.
3. Sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju organizēta informatīva kampaņa “Dzer, brauc un pievienojies”.
Sākoties jaunajam mācību gadam, t.s. akcijas “Drošības dienas skolās” ietvaros katrā republikas rajona skolā tiek organizētas nodarbības jaunāko klašu skolēniem par Ceļu satiksmes noteikumu zināšanām. Regulāri tiek sniegta informācija plašsaziņas līdzekļiem (interneta portāliem “Delfi”, Apollo”, “TVNET”, televīzijām – LTV 1, LNT, TV 5, TV 3, laikrakstiem “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Latvijas Avīze” u.c., t.s. reģionāliem preses izdevumiem), kā arī atbildīgās amatpersonas piedalās plašsaziņas līdzekļu rīkotajos pasākumos (TV, intervijas, diskusijas) par sabiedrībā aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību (informējot sabiedrību par padarīto darbu, plānotajiem pasākumiem šajā jomā, izmaiņām likumdošanas aktos u.tml.). Jāatzīmē, ka pēdējā gada laikā sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem ir kļuvusi daudz konstruktīvāka, to pārstāvji regulāri piedalās policijas rīkotajos profilaktiskajos reidos un citās policijas rīkotajās aktivitātēs.
Lai vadītājiem atvieglotu ceļu satiksmes negadījuma noformēšanas procedūru, samazinātu ceļu satiksmes negadījumu rezultātā radušos ceļu satiksmes kustības traucējumus, kā arī nodrošinātu Ceļu policijas resursu racionālu izmantošanu, ar dažādu informatīvo kampaņu palīdzību tika panākts, ka pēc ceļu satiksmes negadījumiem, kuros saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem vadītāji var vienoties par to būtiskajiem apstākļiem, neziņojot policijai, tiek sastādīts saskaņotais paziņojums.
4. 2005.gada astoņos mēnešos aizturēti 9429 (9827; –4,1%) vadītāji par transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā un 254 (219; +16,0%) vadītāji par transportlīdzekļu vadīšanu narkotisko vielu iespaidā. Sākot ar 1998.gadu, ir vērojams būtisks vadītāju alkohola reibumā izdarīto ceļu satiksmes negadījumu skaita samazinājums. 1998.gadā tas sastādīja 21,7% savukārt 2004.gadā 12,5% no kopējā smago ceļu satiksmes negadījumu skaita. Tātad, kā liecina statistika, samazinās to vadītāju skaits, kuri vadījuši transportlīdzekli, būdami alkoholisko dzērienu iespaidā.
Pēdējos gados tiek veikti vērienīgi profilaktiska rakstura reidi (iesaistot tajos pašvaldības policiju, patruļdienesta un iecirkņu inspektorus) dažādu svētku pasākumu laikā (Līgo svētkos, Zvejnieku svētkos, Ziemassvētkos un Jaunā gada svinību laikā u.c.).
Turpinās nepieciešamās aparatūras iegāde. 2005.gadā tika iegādātas 33 portatīvās ierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai (Lion).
Šobrīd uzsākta dokumentu sagatavošana, lai organizētu iepirkuma procedūru papildus 30 šādu ierīču iegādei, kuras lielākoties tiks sadalītas starp teritoriālajiem iecirkņu inspektoru dienestiem.
5. Ņemot vērā statistikas rādītājus, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo skaits samazinās, turpinot realizēt iepriekš minētos, kā arī citus pasākumus, uzskatu, ka līdz šā gada beigām ir iespējams samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

Ar cieņu,

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

2005.gada 21.septembrī