LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT to, ka 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību veicina starptautisku sadarbību, lai aizsargātu migrējošās sugas;

ATGĀDINOT to, ka Konvencijas dalībvalstu konferences pirmā sanāksme Bonnā 1985. gada oktobrī Konvencijas sekretariātam sniedza norādījumus veikt atbilstošus pasākumus, lai izstrādātu Līgumu par rietumu Palearktikas pīļu dzimtu;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka migrējošie ūdensputni ir pasaules bioloģiskās daudzveidības svarīga daļa, kas, ņemot vērā 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Programmas 21 būtību, ir jāaizsargā pašreizējo un turpmāko paaudžu labad;

APZINOTIES ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas ieguvumus, ko sniedz dažu sugu migrējošo ūdensputnu medības, kā arī vides, ekoloģisko, ģenētisko, zinātnisko, estētisko, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālo un ekonomisko vērtību, kāda ir ūdensputniem kopumā;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka migrējošo ūdensputnu medībām jābūt ilgtspējīgām, ņemot vērā visu attiecīgo sugu aizsardzības statusu, kā arī to bioloģiskās īpašības;

APZINOTIES to, ka migrējošie ūdensputni ir īpaši jutīgi, jo tie migrē lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrāju tīkliem, kuru platības samazinās un kuri noplicinošas cilvēku darbības dēļ degradējas, kā tas minēts 1971. gada Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi;

ATZĪSTOT to, ka ūdensputnu migrācijas sistēmu Āfrikas – Eirāzijas ģeogrāfiskajā areālā migrējošo ūdensputnu sugu un to dzīvotņu izzušanas apturēšanas dēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka daudzpusēja Līguma noslēgšana un tā īstenošana, veicot koordinētas vai saskaņotas darbības, dos ievērojamu ieguldījumu migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībā iespējami efektīvā veidā un nodrošinās arī daudzus papildu ieguvumus daudzām citām dzīvnieku un augu sugām, un

APZINOTIES to, ka šāda Līguma efektīvai īstenošanai būs jāsniedz palīdzība areāla valstīm ar migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu pētījumiem, apmācībām un monitoringu saistītajos jautājumos, palīdzība šo dzīvotņu apsaimniekošanā, kā arī šā Līguma īstenošanai nepieciešamo zinātnisko un administratīvo iestāžu izveidošanā vai to darbības pilnveidošanā,

ir vienojušās par turpmāko.

I pants

Darbības joma, definīcijas un interpretācija

1. Šā Līguma ģeogrāfiskā darbības joma ir Āfrikas – Eirāzijas ūdensputnu migrācijas sistēmu areāls, kas paredzēts Līguma 1. pielikumā, še turpmāk dēvēts par “Līguma areālu”.

2. Šajā Līgumā:

a) “Konvencija” ir 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību;

b) “Konvencijas sekretariāts” ir saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu izveidotā struktūra;

c) “ūdensputni” ir tās putnu sugas, kas vismaz kādā no gada cikla posmiem ir atkarīgas no mitrājiem, kuru izplatības areāls pilnībā vai daļēji atbilst Līguma areālam, un ir uzskaitītas šā Līguma 2. pielikumā;

d) “Līguma sekretariāts” ir saskaņā ar šā Līguma VI PANTA 7. punkta b) apakšpunktu izveidotā struktūra;

e) “Puses” ir šā Līguma Puses, ja kontekstā nav norādīts citādi, un

f) “klātesošās un balsojošās Puses” ir Puses, kas piedalās un balso par vai pret; balsošanā atturējušās Puses pie klātesošajām un balsojošajām Pusēm nav pieskaitāmas.

Bez tam, mutatis mutandis, šajā Līgumā ir tāda pati nozīme terminiem, kas noteikti Konvencijas I panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktos.

3. Šis Līgums ir LĪGUMS Konvencijas IV panta 3. punkta izpratnē.

4. Šā Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo Līgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.

II pants

Pamatprincipi

1. Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvaros piemēro III PANTĀ noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā Līguma IV PANTĀ noteiktajā rīcības plānā.

2. Īstenojot 1. punktā noteiktos pasākumus, Puses ievēro piesardzības principu.

III pants

Vispārīgi aizsardzības pasākumi

1. Puses veic pasākumus migrējošo ūdensputnu aizsardzībai, īpašu vērību veltot apdraudētajām sugām un sugām, kurām nav labvēlīgs aizsardzības statuss.

2. Šim nolūkam Puses:

a) vienojas par vienādi stingru migrējošo ūdensputnu apdraudēto sugu aizsardzību visā Līguma darbības zonā, kā noteikts Konvencijas III panta 4. un 5. punktā;

b) nodrošina, ka migrējošo ūdensputnu jebkāda veida izmantošana pamatojas uz novērtējumu par jaunākajām zinātnes atziņām saistībā ar to ekoloģiju, un ir ilgtspējīga gan attiecībā uz to sugām, gan ekosistēmām, no kurām tās atkarīgas;

c) savās teritorijās identificē migrējošo ūdensputnu vietas un dzīvotnes, veicina šo vietu aizsardzību, pārvaldību, rehabilitāciju un atjaunošanu sadarbībā ar šā Līguma IX PANTA a) un b) punktos uzskaitītajām institūcijām, kas saistītas ar dzīvotnes aizsardzību;

d) koordinē savus pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tīklojums, kurā ir piemērotas dzīvotnes, vai attiecīgos gadījumos tiek atjaunotas visā konkrētā migrējošo ūdensputnu areālā jo īpaši vietās, kurās mitrāji atrodas vairāku šā Līguma Pušu teritorijās;

e) pēta problēmas, ko rada vai var radīt cilvēku darbība, un cenšas īstenot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tostarp dzīvotnes rehabilitāciju un dzīvotnes zaudēšanas kompensācijas pasākumus;

f) sadarbojas ārkārtas situācijās, kurās vajadzīga starptautiski saskaņota rīcība, un identificējot migrējošo ūdensputnu sugas, kas šādās situācijās ir jutīgākas, kā arī sadarbojas, lai izstrādātu atbilstošas ārkārtas procedūras pastiprināta aizsardzības režīma nodrošināšanai šīm sugām un lai atsevišķām Pusēm sagatavotu norādījumus par šādu situāciju novēršanu;

g) aizliedz apzinātu dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu introdukciju vidē un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šādu sugu nejaušu izlaišanu vidē, ja šāda introdukcija vai izlaišana varētu ierobežot savvaļas floras un faunas aizsardzības statusu; gadījumos, kad dabai neraksturīgu sugu ūdensputni jau ir introducēti, Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka tās varētu apdraudēt vietējās sugas;

h) ierosina vai atbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, tostarp pētījumu un monitoringa metožu saskaņošanu un attiecīgos gadījumos kopīgas vai sadarbības pētījumu un monitoringa programmas;

i) analizē apmācību vajadzības, inter alia, migrējošo ūdensputnu apsekošanai, monitoringam, gredzenošanai un mitrāju apsaimniekošanai, lai noteiktu apmācību prioritāros jautājumus un jomas un sadarbotos atbilstošu apmācību programmu izstrādāšanā un nodrošināšanā;

j) izstrādā un uztur programmas zināšanu un izpratnes paaugstināšanai par migrējošo ūdensputnu aizsardzības jautājumiem kopumā un jo īpaši saskaņā ar šā Līguma mērķiem un noteikumiem;

k) veic apmaiņu ar informāciju, kā arī ar pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem un

l) sadarbojas, lai viena otrai palīdzētu šā Līguma īstenošanā, jo īpaši ar pētījumiem un monitoringu saistītajos jautājumos.

IV pants

Rīcības plāns un pamatnostādnes par aizsardzību

1. Rīcības plāns pievienots šā Līguma 3. pielikumā. Tajā noteiktas darbības, ko Puses veic attiecībā uz prioritārajām sugām un jautājumos, kas atbilst vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri noteikti šā Līguma III PANTĀ:

a) sugu aizsardzība;

b) dzīvotnes aizsardzība;

c) cilvēka darbību pārvaldība;

d) pētījumi un monitorings;

e) izglītība un informācija un

f) īstenošana.

2. Rīcības plāns jāpārskata katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē, ņemot vērā pamatnostādnes par aizsardzību.

3. Visi rīcības plāna grozījumi jāapstiprina Pušu sanāksmei, ņemot vērā šā Līguma III PANTA noteikumus.

4. Pamatnostādnes par aizsardzību jāiesniedz Pušu sanāksmei apstiprināšanai tās pirmajā sēdē, un tās regulāri jāpār­skata.

V pants

Īstenošana un finansēšana

1. Katra Puse:

a) izraugās iestādi vai institūciju šā Līguma īstenošanai, kuras, inter alia, uzrauga visas darbības, kas var ietekmēt to migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusu, kuru izplatības areāls ir Puses valsts teritorijā;

b) izraugās kontaktpunktu saziņai ar citām Pusēm, un nekavējoties dara zināmu tā nosaukumu un adresi Līguma sekretariātam, kas tos tūlīt paziņo visām pārējām Pusēm, un

c) sākot ar otro sēdi, visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavo ziņojumu par Līguma īstenošanas gaitu un jo īpaši norāda par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Šo ziņojumu paraugu nosaka Pušu sanāksmes pirmajā sēdē, un to pēc vajadzības var pārskatīt jebkurā nākamajā Pušu sanāksmes sēdē. Visi ziņojumi jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms tās Pušu sanāksmes kārtējās sēdes, kurai attiecīgais ziņojums sagatavots, un Līguma sekretariāts nekavējoties izplata tā eksemplārus pārējām Pusēm.

2.

a) Visas Puses veic iemaksas Līguma budžetā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organi­zācijas novērtējuma skalai. Iemaksu maksimālais apmērs vienai Pusei, kas ir izplatības areāla valsts, maksimāli tiek ierobežots līdz 25 % no kopējā budžeta. Reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām iemaksu apmērs nepār­sniedz 2,5 % no administratīvajām izmaksām.

b) Ievērojot vienprātības principu, Pušu sanāksmei jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar budžeta un novērtējuma skalas izmaiņām, kas var būt nepieciešamas.

3. Pušu sanāksme finanšu kontrolei, pētījumiem, apmācībām un ar migrējošo ūdens­putnu aizsardzību, tostarp ar aizsardzību un pārvaldību saistīto projektu finansēšanai var izveidot aizsardzības fondu no Pušu brīvprātīgām iemaksām vai citiem avotiem.

4. Ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, Puses tiek rosinātas veikt apmācības un sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību pārējām Pusēm, lai tām palīdzētu īstenot šā Līguma noteikumus.

VI pants

Pušu sanāksme

1. Šā Līguma lēmējinstance ir Pušu sanāksme.

2. Apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, depozitārs ne vēlāk kā gada laika pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas sasauc Pušu sanāksmes sēdi. Pēc tam, apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi trijos gados, ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu. Gadījumos, kad tas iespējams, šādas sēdes jārīko saistībā ar kārtējām Konvencijas dalībvalstu konferences sēdēm.

3. Pēc vismaz vienas trešdaļas Pušu rakstveida pieprasījuma Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes ārkārtas sēdi.

4. Pušu sanāksmju sēdēs novērotāju statusā var piedalīties — Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, Līgumam nepievienojušās valstis un to starptautisko konvenciju sekretariāti, kuras, inter alia, saistītas ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp to aizsardzību un pārvaldību. Pušu sanāksmes sēdēs novērotāju statusā var būt pārstāvētas arī visas aģentūras un struktūras, kas ir kompetentas šajos aizsardzības jautājumos vai migrējošo ūdensputnu pētījumos, ja pret to nav iebildusi vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu.

5. Tiesības balsot ir tikai Pusēm. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras ir šā Līguma Puses, to kompetencē esošajos jautājumos izmanto savas tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas ir vienāds ar to savu dalībvalstu skaitu, kas ir šā Līguma Puses. Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija neizmanto savas tiesības balsot, ja šādas tiesības izmanto to dalībvalstis un, vice versa.

6. Ja šajā Līgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksmes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu, bet gadījumos, kad vienprātību panākt nav iespējams, ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu vairākumu.

7. Savā pirmajā sēdē Pušu sanāksme:

a) pieņem savu reglamentu, ievērojot vienprātības principu;

b) šā Līguma VIII PANTĀ noteikto sekretariāta funkciju veikšanai Konvencijas sekretariātā izveido Līguma sekretariātu;

c) izveido šā Līguma VII PANTĀ paredzēto tehnisko komiteju;

d) apstiprina ziņojumu paraugu, kas jāsagatavo saskaņā ar šā Līguma V PANTA 1. punkta c) apakšpunktu, un

e) pieņem kritērijus ārkārtējas situā­cijas noteikšanai, kurās jāveic neatlie­kami aizsardzības pasākumi, un nosaka kārtību par to, kā uzdot veikt attiecīgos pasākumus.

8. Visās kārtējās sēdēs Pušu sanāksme:

a) izskata migrējošo ūdensputnu un to izdzīvošanai svarīgo dzīvotņu aizsardzības statusa faktiskās un iespējamās izmaiņas, kā arī faktorus, kam uz tiem var būt nevēlama ietekme;

b) pārskata sasniegto un grūtības, kas radušās šā Līguma īstenošanā;

c) pieņem budžetu un izskata jautājumus, kas attiecas uz šā Līguma finansēšanas kārtību;

d) izskata visus jautājumus, kas attiecas uz Līguma sekretariāta darbību un līdzdalību tehniskajā komitejā;

e) pieņem ziņojumu, kas sniedzams šā Līguma Pusēm un Konvencijas dalībnieku konferencei, un

f) nosaka nākamās sēdes laiku un norises vietu.

9. Jebkurā savā sēdē Pušu sanāksme drīkst:

a) sniegt ieteikumus Pusēm, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai lietderīgiem;

b) noteikt īpašas darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu šā Līguma efektivitāti, un, ja vajadzīgs, ārkārtas pasākumus, kas paredzēti šā Līguma VII PANTA 4. punktā;

c) izskatīt un lemt par priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai izdarītu šā Līguma grozījumus;

d) veikt rīcības plāna grozījumus saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 3. punktu;

e) izveidot palīgstruktūras, kuras tā uzskata par vajadzīgām šā Līguma īstenošanas veicināšanai, jo īpaši darbības koordinācijai ar struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem, konvencijām un līgumiem, ar kuriem pārklājas darbības joma ģeogrāfiski vai taksonomiski, un

f) pieņemt lēmumus visos ar šā Līguma īstenošanu saistītajos jautājumos.

VII pants

Tehniskā komiteja

1. Tehniskajā komitejā ietilpst:

a) deviņi eksperti, kas pārstāv dažādus Līguma darbības zonas reģionus, ievērojot ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu;

b) viens pārstāvis no Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās savienības (IUCN), viens pārstāvis no Starptautiskā ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroja (IWRB), viens pārstāvis no Starptautiskās medību un savvaļas faunas aizsardzības padomes (CIC) un

c) pa vienam ekspertam no šādām nozarēm — lauku ekonomika, medību saimniecība un vides tiesības.

Ekspertu izraudzīšanās procedūra, to pilnvaru termiņš un tehniskās komitejas priekšsēdētāja iecelšanas procedūra jānosaka Pušu sanāksmei. Priekšsēdētājs var apstiprināt ne vairāk kā četrus novērotājus no specializētām starptautiskām starpvaldību un neval­stiskām organizācijām.

2. Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes jāsasauc Līguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēdi starplaikos.

3. Tehniskā komiteja:

a) sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas un informāciju Pušu sanāksmei, un ar Līguma sekretariāta starpniecību Līguma Pusēm;

b) sniedz ieteikumus Pušu sanāksmei par rīcības plānu, Līguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pētījumiem;

c) katrai Pušu sanāksmes kārtējai sēdei sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk par simt divdesmit dienām pirms Pušu sanāksmes sēdes un Līguma sekretariātam tā eksemplāri tūlīt jāizplata Pusēm, un

d) veic visus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Pušu sanāksme.

4. Ja tehniskās komitejas atzinums liecina par steidzamu vajadzību nekavējoties pieņemt neatliekamus pasākumus vienas vai vairāku migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusa nodrošināšanai, tehniskā komiteja var pieprasīt Līguma sekretariātam nekavējoties sasaukt attiecīgo Pušu sanāksmi. Šīs Puses pēc tam iespējami drīz rīko sanāksmi, lai nekavējoties izveidotu mehānismu, kas nodrošina šādu īpaši apdraudētu sugu aizsardzību. Gadījumos, kad ieteikumi tiek pieņemti šādā sanāksmē, iesaistītās Puses informē viena otru un Līguma sekretariātu par to īstenošanā veiktajiem pasākumiem vai iemesliem, kuru dēļ šie ieteikumi nav īstenojami.

5. Tehniskā komiteja pēc saviem ieskatiem var izveidot darba grupas, kas var būt vajadzīgas konkrētu uzdevumu veikšanai.

VIII pants

Līguma sekretariāts

Līguma sekretariāta funkcijas ir:

a) organizēt un apkalpot Pušu sanāksmes sēdes un tehniskās komitejas sanāksmes;

b) izpildīt lēmumus, kurus tam ir norādījusi Pušu sanāksme;

c) sekmēt un koordinēt saskaņā ar Līgumu veicamo darbību, tostarp rīcības plāna īstenošanu atbilstoši Pušu sanāksmes pieņemtajiem lēmumiem;

d) sadarboties ar tām Līguma areāla valstīm, kas nav pievienojušās Līgumam, un veicināt Pušu sadarbību ar tādām starptautiskām un valstu organizācijām, kuru darbība ir tieši vai netieši saistīta ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kā arī to aizsardzību un pārvaldību;

e) vākt un izvērtēt informāciju, kas sekmē Līguma mērķu sasniegšanu un to īstenošanu, un veikt šādas informācijas izplatīšanu;

f) pievērst Pušu sanāksmes uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar šā Līguma mērķiem;

g) ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms katras Pušu sanāksmes kārtējās sēdes sasaukšanas visām Pusēm izplatīt V PANTA 1. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu, šā Līguma un tehniskās komitejas ziņojumu eksemplārus kopā ar to ziņojumu eksemplāriem, kuri tam jāiesniedz saskaņā ar šā panta h) punktu;

h) katru gadu un visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavot ziņojumus par sekretariāta darbību un šā Līguma īstenošanu;

i) administrēt Līguma budžetu un, ja tiks izveidots, tā aizsardzības fondu;

j) informēt sabiedrību par Līgumu un tā mērķiem un

k) veikt citas funkcijas, kas tam var tikt uzticētas saistībā ar šo Līgumu, vai par ko pieņem lēmumu Pušu sanāksme.

IX pants

Attiecības ar starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar migrējošiem ūdensputniem un to dzīvotnēm

Līguma sekretariāts apspriežas:

a) regulāri ar Konvencijas sekretariātu un vajadzības gadījumos ar institūcijām, kas veic sekretariāta funkcijas Līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar IV PANTA 3. un 4. punktu, konvencijām, kas attiecas uz migrējošiem ūdensputniem, 1971. gada Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni, 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, 1968.gada Āfrikas Konvenciju par dabas un dabas resursu aizsardzību, 1979. gada Konvenciju par Eiropas savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzību, 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā Pušu sanāksmes sadarbību ar šo konvenciju pusēm visos jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar rīcības plāna izstrādāšanu un īstenošanu;

b) ar citu atbilstošu konvenciju un starptautisku Līgumu sekretariātiem jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un

c) ar citām organizācijām, kuru kompetencē ietilpst migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzība, tostarp aizsardzība un pārvaldība, kā arī pētniecība, izglītība un sabiedrības izpratnes veidošana.

X pants

Līguma grozījumi

1. Šajā Līgumā var izdarīt grozījumus Pušu sanāksmes gan kārtējās, gan ārkārtas sēdēs.

2. Grozījumu priekšlikumus var ie­sniegt ikviena Puse.

3. Ierosināto grozījumu teksts un tā pa­matojums jāpaziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Līguma sekretariāts eksemplārus tūlīt nosūta Pusēm. Visas atsauksmes par grozījumu tekstu Puses paziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Sekretariāts pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas iespējami drīz Pusēm dara zināmas atsauksmes, kas saņemtas līdz minētajai dienai.

4. Līguma grozījumi, izņemot tā pielikuma grozījumus, jāpieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos akceptējušas, trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā divas trešdaļas Līguma Pušu grozījuma pieņemšanas dienā deponējušas savus grozījumu akceptēšanas rakstus depozitāram. Attiecībā uz Pusēm, kuras savus akceptēšanas rakstus deponē pēc dienas, kurā savus akceptēšanas rakstus deponējušas divas trešdaļas Pušu, konkrētais grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad tās šos akceptēšanas rakstus deponējušas.

5. Visus papildu pielikumus un pielikumu grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un visām Pusēm tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc pieņemšanas Pušu sanāksmē, izņemot tās Puses, kas izdarījušas atrunu saskaņā ar šā panta 6.punktu.

6. Šā panta 5. punktā paredzētā deviņdesmit dienu laika posmā Puses ar rakstveida paziņojumu depozitāram var izdarīt atrunu attiecībā uz pa­pildu pielikuma vai pielikuma grozījumu. Šādu atrunu jebkurā laikā var atsaukt, rakstveidā paziņojot depozitāram, un līdz ar to šāds papildu pielikums vai pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā atruna atsaukta.

XI pants

Šā Līguma ietekme uz starptautiskām konvencijām un tiesību aktiem

1. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības un saistības, kas izriet no esošajiem starptautiskajiem līgumiem, konvencijām un Līgumiem.

2. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībai saglabāt vai pieņemt stingrākus pasākumus.

XII pants

Domstarpību izšķiršana

1. Visas domstarpības, kas rodas divām vai vairākām Pusēm par šā Līguma interpretāciju vai piemērošanu, ir jāatrisina šo strīdīgo pušu sarunās.

2. Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, Puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt sūdzību Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un sūdzību iesniegušajām Pusēm šās tiesas lēmums ir saistošs.

XIII pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo Līgumu var parakstīt visas areāla valstis neatkarīgi no tā, vai to jurisdikcijā esošās teritorijas atrodas Līguma darbības zonā, vai arī reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kuras vismaz viens dalībnieks ir areāla valsts:

a) parakstot to bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai

b) parakstot to ar atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar turpmāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

2. Šis Līgums ir atvērts parakstīšanai Hāgā līdz tā spēkā stāšanās dienai.

3. Šim Līgumam var pievienoties ikviena areāla valsts vai iepriekš 1. punktā minētā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija šā Līguma spēkā stāšanās dienā un pēc tās.

4. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstipri­nāšanas vai pievienošanās raksti jāiesniedz depozitāram.

XIV pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad vismaz četrpadsmit areāla valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, no kurām vismaz septiņas ir no Āfrikas un septiņas no Eirāzijas kontinenta, šo Līgumu ir parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas rakstus deponējušas saskaņā ar šā Līguma XIII PANTU.

2. Attiecībā uz areāla valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo Līgumu:

a) parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;

b) ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, vai

c) tam pievienojušās pēc dienas, kad areāla valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju skaits, kas vajadzīgs, lai tas stātos spēkā, ir to parakstījušas bez atrunām vai to ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas,

šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija to ir parakstījusi bez atrunām vai deponējušas savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu.

XV pants

Atrunas

Šā Līguma noteikumi nav attiecināmi uz vispārīgām atrunām. Tomēr īpašas atrunas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas var izdarīt, to parakstot bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu, attiecībā uz jebkuru sugu, uz ko attiecas Līgums, vai rīcības plāna īpašu noteikumu. Šādu atrunu valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas to iesniegusi, jebkurā laikā var atsaukt, to rakstveidā paziņojot depozitāram; šādai valstij vai organizācijai nav saistoši noteikumi, kas ir atrunas priekšmets, trīsdesmit dienas, kas ir pēc dienas, kurā tā savu atrunu atsaukusi.

XVI pants

Denonsēšana

Visas Puses jebkurā laikā var Līgumu denonsēt, rakstveidā paziņojot depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu.

XVII pants

Depozitārs

1. Šā Līguma oriģināleksemplāri arābu, angļu, franču un krievu valodās, kuru visas redakcijas ir vienlīdz autentiskas, deponē Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir depozitārs. Pēc Līguma publicēšanas depozitārs šo redakciju apstiprinātus norakstus nosūta visām XIII PANTA 1. punktā minētajām valstīm, reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām un Līguma sekretariātam.

2. Tiklīdz Līgums stājas spēkā, tā apstiprinātu norakstu depozitārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam, reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

3. Depozitārs informē visas Līgumu parakstījušās vai tam pievienojušās valstis, reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas un Līguma sekretariātu par:

a) katru parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksta deponēšanu;

c) šā Līguma spēkā stāšanās dienu, kā arī dienu, kad stājas spēkā iespējamie papildu pielikumi, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumi;

d) atrunām attiecībā uz papildu pielikumiem vai pielikumu grozījumiem;

e) atrunu pieteikumiem un atsaukumiem, un

f) visiem paziņojumiem par šā Līguma denonsēšanu.

Depozitārs visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas Līgumu parakstījušas vai tam pievienojušās, un Līguma sekretariātam nosūta atrunu, papildu pielikumu, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumu tekstus.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Līgumu.

1995. gada 1.novembrī

Hāgā

Līguma darbības zonas definīcija

Līguma darbības zonas robežas ir šādas — no Ziemeļpola dienvidu virzienā pa 130 ^oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 75 ^oZ; no turienes uz austrumiem un dienvidaustrumiem cauri Vikonta Melvila pss., Prinča Reģenta upes ietekai, Botnijas līcim, Foksa baseinam, Foksa kanālam un Hudzona līcim līdz punktam Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 60 ^oZ, 60 ^oR; no turienes dien­vidaustrumu virzienā caur Atlantijas okeāna ziemeļrietumiem līdz punktam 50 ^oZ, 30 ^oR; no turienes pa 30 ^oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 10 ^oZ; no turienes dienvidaustrumos no ekvatora 20 ^oR; no dienvidu virzienā pa 20 ^oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 40 ^oD; no turienes austrumu virzienā pa 40 ^oD platuma līniju līdz 60 ^oA; no turie­nes ziemeļu virzienā pa 60 ^oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 35 ^oZ; no turienes austrumu – ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz punktam Altaja rietumos 49 ^oZ, 87 ^o27’A; no turienes ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz Ziemeļu Ledus okeāna krastam 130 ^oA; no turienes ziemeļu virzienā pa 130^oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz Ziemeļpolam. Līguma darbības zonas kontūras iezīmētas turpmāk norādītajā kartē.

1.a pielikums

Līguma darbības zonas karte

¹ Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.–27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.

1. Piemērošanas joma

1.1. Šis rīcības plāns attiecas uz šā pielikuma 1. tabulā (turpmāk tekstā “1. tabula”) uzskaitītajām migrējošo ūdensputnu populācijām.

1.2. Minētā 1. tabula ir šā pielikuma sastāvdaļa. Visas norādes uz šo pielikumu ietver arī atsauci uz 1. tabulu.

2. Sugu aizsardzība

2.1. Juridiskie pasākumi

2.1.1. Puses, kurām ir 1. tabulas A ailē uzskaitītās populācijas, nodrošina šo populāciju aizsardzību saskaņā ar šā Līguma III PANTA 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs Puses jo īpaši un saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu:

a) savās teritorijās aizliedz šo populāciju putnu medības un to olu vākšanu;

b) aizliedz apzinātu šo populāciju traucēšanu, ciktāl šāda traucēšana var būt svarīga attiecīgās populācijas aizsardzībai un

c) aizliedz šo populāciju putnu un to olu valdījumu, izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kurš noteikts saskaņā ar iepriekšminēto a) apakšpunktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu atpazīstamām daļām vai to izstrādājumiem.

Izņēmuma veidā populācijām, kas A ailē pieskaitītas tikai 2. un 3. kategorijai un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla sen iedibināta prakse. Šāda ilgtspējīga izmantošana jāveic atbilstoša starptautiska līmeņa sugu rīcības plāna īpašu noteikumu satvarā.

2.1.2. Puses, kurām ir 1. tabulā uzskaitītās populācijas, reglamentē visu to populāciju putnu medības un olu vākšanu, kas uzskaitītas 1. tabulas B ailē. Šādu juridisko pasākumu mērķis ir šīs populācijas uzturēt vai veicināt to atjaunošanos līdz labvēlīgam aizsardzības statusam, un, izmantojot jaunākās atziņas par populāciju dinamiku, nodrošināt to, ka šo populāciju medības vai cita veida izmantošana ir ilgtspējīga. Šajos juridiskajos pasākumos saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3.punktu paredz:

a) aizliegumu dažādos to reproduktīvā cikla posmos, mazuļu audzēšanas laikā un putnu atgriešanās laikā ligzdošanas vietās attiecīgo populāciju putnu izmantošanu, ja tai ir nevēlama ietekme uz konkrētās populācijas aizsardzības statusu;

b) izmantošanas veidu reglamen­tējumu;

c) izmantošanas ierobežojumu noteikšanu gadījumos, kad tas vajadzīgs, un nodrošināšanu par to, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti, un

d) aizliegumu par šo populāciju putnu un to olu valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kas noteikts saskaņā ar šo punktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu daļām.

2.1.3. Neatkarīgi no konvencijas III panta 5. punkta noteikumiem Puses var noteikt atbrīvojumus no aizliegumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ja nav cita piemērota risinājuma šādiem nolūkiem:

a) lai novērstu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, ūdeņiem un zvejniecībai;

b) gaisa satiksmes drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

c) pētniecībai un izglītībai, reintrodukcijai, kā arī audzēšanai minētajām vajadzībām;

d) noteiktu sugu putnu neliela skaita ķeršanai un turēšanai vai citai saprātīgai izmantošanai nepieciešamu stingri kontrolējamu nosacījumu un ierobežota apjoma nodrošināšanai, un

e) konkrēto populāciju vairošanās vai aizsardzībās veicināšanai.

Šādi izņēmumi jānosaka precīzi saturā, tiem jābūt teritoriāli un laikā ierobežotiem, un tie nedrīkst kaitēt 1. tabulā uzskaitītajām populācijām. Puses iespējami drīz informē Līguma sekretariātu par visiem izņēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo noteikumu.

2.2. Rīcības plāni par atsevišķām sugām

2.2.1. Puses sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kas 1. tabu­las A ailē uzskaitītas pie 1. kategorijas kā prioritāras, un par populācijām, kas 1. tabu­las A ailē apzīmētas ar zvaigznīti. Līguma sekretariāts koordinē šo plānu izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu.

2.2.2. Puses sagatavo un īsteno valsts rīcības plānus par konkrētu sugu populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulas A ailē, lai uzlabotu to vispārējo aizsardzības statusu. Šajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus par populācijām, kas apzīmētas ar zvaigznīti. Ja vajadzīgs, jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar putnu nejaušu nomedīšanu tādēļ, ka mednieki nepareizi identificējuši to sugu.

2.3. Ārkārtas pasākumi

Puses visos iespējamajos un vajadzīgajos gadījumos cieši sadarbojas, izstrādājot un īstenojot ārkārtas pasākumus attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām, ja kādā Līguma darbības zonas vietā tām izveidojas ārkārtīgi nelabvēlīgi vai apdraudoši apstākļi.

2.4. Reintrodukcija

Puses ievēro vislielāko piesardzību, reintroducējot 1. tabulā uzskaitītās populācijas tajās to tradicionālās izplatības areāla vietās, kurās to vairāk nav. Tām jācenšas izstrādāt un ievērot precīzu reintrodukcijas plānu, kas pamatots ar attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem. Reintrodukcijas plāni ir sastāvdaļa atsevišķu valstu un attiecīgos gadījumos starptautiskiem rīcības plāniem par atsevišķām sugām. Reintrodukcijas plānā jābūt ietekmes uz vidi novērtējumam, un tam jābūt plaši pieejamam. Puses iepriekš informē Līguma sekretariātu par visām 1. tabulā norādīto populāciju reintrodukcijas programmām.

2.5. Introdukcija

2.5.1. Puse, ja uzskata par vajadzīgu, aizliedz alohontu sugu dzīvnieku un augu introdukciju, kas var kaitēt 1. tabulā minētajām populācijām.

2.5.2. Puses, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt piemērotu piesardzības pasākumu ievērošanu, lai novērstu sagūstītu alohontu putnu sugu nejaušu nokļūšanu savvaļas apstākļos.

2.5.3. Puses vajadzīgajā apjomā veic piemērotus pasākumus, tostarp medības, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad alohtonas sugas vai to hibrīdi viņu teritorijās jau ir introducēti, tie neapdraudētu 1. tabulā minētās populācijas.

3. Dzīvotnes aizsardzība

3.1. Dzīvotnes reģistri

3.1.1. Puses, vajadzības gadījumos sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un publicē savās teritorijās esošās 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamo dzīvotņu reģistrus.

3.1.2. Puses kā prioritāru jautājumu cenšas noteikt visas 1. tabulā minētajām populācijām vajadzīgās valsts un starptautiskas nozīmes apmešanās vietas.

3.2. Teritoriju aizsardzība

3.2.1. Puses cenšas turpināt izveidot aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu 1. tabulā minētajām populācijām nepiecie­šamās dzīvotnes, izstrādā un īsteno šādu teritoriju apsaimniekošanas plānus.

3.2.2. Puses cenšas nodrošināt īpašu aizsardzību tādiem mitrājiem, kas atbilst starptautiski pieņemtiem kritērijiem par to starptautisku nozīmi.

3.2.3. Puses cenšas nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu savās teritorijās esošo mitrāju izmantošanu. Jo īpaši tās cenšas novērst 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu degradāciju un zaudēšanu, ieviešot atbilstošus noteikumus vai standartus un kontroles pasākumus. Tās konkrēti cenšas:

a) visos iespējamajos gadījumos nodrošināt, ka tiek ievēroti obligātie ierobežojumi, kas attiecas uz lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu, kaitēkļu apkarošanas procedūrām un notekūdeņu attīrīšanu, kam jāatbilst starptautiski noteiktām normām, lai iespējami samazinātu kaitīgo ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un

b) sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus attiecīgās valodās, kurās aprakstīti šie spēkā esošie noteikumi, standarti un kontroles pasākumi, kā arī to labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.

3.2.4. Puses cenšas izstrādāt ekosistēmu pieejai atbilstīgas stratēģijas 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu aizsardzībai, tostarp arī tādu populāciju dzīvotņu aizsardzībai, kas ir teritoriāli izkliedētas.

3.3. Rehabilitācija un atjaunošana

Puses gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, cenšas atjaunot teritorijas, kas kādreiz bijušas 1. tabulā minētajām populācijām svarīgas.

4. Cilvēka darbības pārvaldība

4.1. Medības

4.1.1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka to tiesību aktos, kuri attiecas uz medībām, tiktu īstenots ilgtspējīgas izmantošanas princips, kas paredzēts šajā rīcības plānā, ņemot vērā visu attiecīgo ūdensputnu populāciju ģeogrāfiskās izplatības areālu un to dzīves vēsturiskos rādītājus.

4.1.2. Pusēm pastāvīgi jāinformē Līguma sekretariāts par saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz 1. tabulā minēto populāciju medībām.

4.1.3. Puses sadarbojas, lai izstrādātu ticamu un saskaņotu sistēmu medību datu vākšanai, kas vajadzīga, lai novērtētu 1. tabulā minēto populāciju gadskārtējo izmantošanas apjomu. Tās sniedz Līguma sekretariātam vērtējumus par katras populācijas izmantošanas gada kopējo apjomu, ja šādi dati ir pieejami.

4.1.4. Puses līdz 2000. gadam cenšas iz­skaust svina skrošu izmantošanu medībām mitrājos.

4.1.5. Puses izstrādā un īsteno pasā­kumus saindētas ēsmas izmantošanas sama­zināšanai un iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.6. Puses izstrādā un īsteno pasākumus nelikumīgu medību daudzuma samazināšanai un to iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.7. Attiecīgos gadījumos Puses veicina mednieku apvienošanos vietēja, valsts un starptautiska līmeņa klubos vai organizācijās, lai koordinētu to darbību un palīdzētu nodrošināt ilgtspēju.

4.1.8. Puses attiecīgos gadījumos sekmē prasības ieviešanu par mednieku kvalifikācijas pārbaudēm, tajās citu jautājumu starpā paredzot putnu pazīšanu.

4.2. Ekotūrisms

4.2.1. Puses attiecīgos gadījumos, izņemot aizsargājamo areālu centrālo daļu, veicina kopīgu programmu izstrādāšanu visiem interesentiem attīstīt saudzējošu un lietderīgu ekotūrismu mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas.

4.2.2. Puses sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām cenšas novērtēt izmaksas, ieguvumus un citas sekas, ko var radīt ekotūrisms atsevišķos mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas. Visu šādu novērtējumu rezultātus tās dara zināmus Līguma sekretariātam.

4.3. Cilvēka cita veida darbības

4.3.1. Puses novērtē paredzēto projektu ietekmi, kuri var radīt konfliktus starp 3.2. punktā minētajās teritorijās esošajām populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulā, un cilvēku interesēm, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību.

4.3.2. Puses cenšas vākt informāciju par zaudējumiem jo īpaši par kultūraugu sējumu bojājumiem, ko rada 1. tabulā minētās populācijas, un šos rezultātus paziņo Līguma sekretariātam.

4.3.3. Puses sadarbojas, lai noteiktu piemērotus zaudējumu samazināšanas paņēmienus, vai samazinātu zaudējumu ietekmi jo īpaši uz kultūraugu sējumiem, ko radījušas 1. tabulā minētās populācijas, izmantojot citur pasaulē iegūto pieredzi.

4.3.4. Puses sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kuras rada ievērojamus zaudējumus — jo īpaši kultūraugu sējumos. Līguma sekretariāts koordinē šādu plānu izstrādāšanu un saskaņošanu.

4.3.5. Puses iespējami veicina augstu vides standartu ievērošanu tā, lai projektējot un ceļot būves, samazinātu to ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām. Tās ņem vērā pasākumus esošo būvju ietekmes samazināšanai gadījumos, kad kļūst acīmredzams, ka tām ir negatīva ietekme uz konkrētām populācijām.

4.3.6. Gadījumos, kad cilvēku darbība apdraud 1. tabulā minēto ūdensputnu populāciju aizsardzību, Puses cenšas veikt pasākumus šādu draudu samazināšanai. Piemēroti pasākumi šādos gadījumos, inter alia, var būt traucējumu-neskartu zonu izveidošana aizsargājamajās teritorijās, kurām publiska pieejamība nav atļauta.

5. Pētniecība un monitorings

5.1. Puses cenšas veikt tādu nepietiekami izpētītu teritoriju apsekošanu, kurās var būt ievērojamas 1. tabulā minēto populāciju koncentrācijas. Šādu apsekojumu rezultāti ir plaši izplatāmi.

5.2. Puses cenšas veikt 1. tabulā minēto populāciju monitoringu. Šāda monitoringa rezultāti jāpublicē vai jānosūta atbilstošām starptautiskām organizācijām, lai dotu iespējas sagatavot pārskatus par populāciju statusu un tendencēm.

5.3. Puses sadarbojas, lai uzlabotu putnu populāciju tendenču mērījumus kā kritēriju šo populāciju statusa raksturošanai.

5.4. Puses sadarbojas, lai noteiktu visu 1. tabulā minēto populāciju migrācijas maršrutus, izmantojot esošās ziņas par vairošanās un nevairošanās periodu sadalījumu un skaitīšanas rezultātus, kā arī piedaloties saskaņotās gredzenošanas programmās.

5.5. Puses cenšas ierosināt un atbalstīt kopīgus pētījumu projektus par 1. tabulā minēto populāciju ekoloģiju, populāciju dinamiku un to dzīvotnēm, lai noteiktu to īpašās prasības, kā arī piemērotākos to aizsardzības un resursu pārvaldības paņēmienus.

5.6. Puses cenšas veikt pētījumus par mitrāju zaudēšanas, degradācijas un traucējumu ietekmi uz tādu mitrāju ekosistēmas potenciālo ietilpību, ko izmanto 1. tabulā minētās populācijas, un šo populāciju migrācijas modeļiem.

5.7. Puses cenšas veikt pētījumus par medību un tirdzniecības ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un šo izmantošanas veidu nozīmi vietējā un valsts tautsaimniecībā.

5.8. Puses cenšas sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalstīt pētījumu un monitoringa projektus.

6. Izglītība un informācija

6.1. Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, organizē mācību programmas, lai nodrošinātu, ka par šā rīcības plāna īstenošanu atbildīgajam personālam ir atbilstošas zināšanas tā pienācīgai īstenošanai.

6.2. Puses sadarbojas savstarpēji un ar Līguma sekretariātu, lai izstrādātu mācību programmas un veiktu resursu materiālu apmaiņu.

6.3. Puses cenšas izstrādāt programmas, informatīvos materiālus un paņēmienus plašas sabiedrības izpratnes līmeņa paaugstināšanai par šā rīcības plāna mērķiem, noteikumiem un tā saturu. Saistībā ar to īpaša vērība jāveltī cilvēkiem, kas dzīvo svarīgāko mitrāju teritorijā vai to apkārtnē, šo mitrāju izmantotājiem (medniekiem, zvejniekiem, tūristiem u.c.), vietējām pašvaldībām un citiem lēmējiem.

6.4. Puses 1. tabulā minēto populāciju aizsardzībai cenšas īstenot īpašas sabiedrības izpratnes palielināšanas kampaņas.

7. Īstenošana

7.1. Īstenojot šo rīcības plānu, Puses vajadzības gadījumos dod priekšroku 1. tabulas A ailē minētajām populācijām.

7.2. Ja attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām vienas Puses teritorijā ir vairākas vienas sugas populācijas, šī Puse veic aizsardzības pasākumus populācijai vai populācijām, kurām aizsardzības statuss ir vissliktākais.

7.3. Lai palīdzētu Pusēm šo rīcības plānu īstenot, Līguma sekretariāts sadarbībā ar tehnisko komiteju un ar areāla valstu ekspertu palīdzību koordinē pamatnostādņu par aizsardzību izstrādāšanu saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 4. punktu. Līguma sekretariāts gadījumos, kad tas iespējams, nodrošina to saskaņotību ar pamatnostādnēm, kas apstiprinātas atbilstoši citiem starptautiskiem tiesību aktiem. Šīs pamatnostādnes par aizsardzību vērstas uz ilgtspējīgas izmantošanas principa ieviešanu. Tās, inter alia, attiecas uz:

a) rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

b) ārkārtas pasākumiem;

c) vietu apsekojumu sagatavošanu un dzīvotnes pārvaldības metodēm;

d) medību praksi;

e) tirdzniecību ar ūdensputniem;

f) tūrismu;

g) kultūraugu sējumu bojājumu samazināšanu un

h) ūdensputnu monitoringa protokolu.

7.4. Līguma sekretariāts, saskaņojot ar tehnisko komiteju un Pusēm, sagatavo vai­rākus starptautiskus pārskatus, kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, tostarp:

a) ziņojumus par populāciju statusu un tendencēm;

b) apsekojumos iegūtās informācijas nepilnības;

c) katras populācijas izmantoto vietu tīklus, tostarp pārskatus par aizsardzības statusu katrā vietā, kā arī par katrā gadījumā izmantotajiem pārvaldības pasākumiem;

d) katras valsts tiesību aktus, kas attiecas uz medībām un tirdzniecību saistībā ar šā Līguma 2. pielikumā uzskaitītajām sugām;

e) izstrādāšanas un īstenošanas posmus attiecībā uz rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

f) reintrodukcijas projektus un

g) introducēto dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu un to hibrīdu statusu.

7.5. Līguma sekretariāts cenšas nodrošināt, ka 7.4. punktā minētie pārskati tiek precizēti un papildināti ne retāk kā reizi trijos gados.

7.6. Tehniskā komiteja novērtē pamatnostādnes un pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 7.3.un 7.4. punktu, un Pušu sanāksmes sēdēm izstrādā ieteikumu un rezolūciju projektus, kas attiecas uz to izstrādāšanu, saturu un īstenošanu.

7.7. Līguma sekretariāts regulāri pārskata iespējamos mehānismus pa­pildu resursu iegūšanai (finanšu līdzekļi un tehniskā palīdzība), kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai un katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē sniedz ziņojumu.

² Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.–27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.

1. tabula

Migrējošo ūdensputnu populāciju statuss

PASKAIDROJUMI PAR KLASIFIKĀCIJU

Rīcības plāna īstenošana tiek pamatota ar paskaidrojumiem 1. tabulā:

IZPLATĪBAS APRAKSTOS LIETOTO ĢEOGRĀFISKO TERMINU DEFINĪCIJAS

PASKAIDROJUMI PAR SAĪSINĀJUMIEM UN SIMBOLIEM

() Populācijas statuss nav zināms. Aizsardzības statuss ir aprēķināts.

* Ar simbolu apzīmētajās populācijās kā izņēmums var tikt turpināties medības. Medības šajās populācijās ir sen praktizēta uz ilgstspējīgas izmantošanas principiem balstīta tradīcija. (skatīt 3.pielikuma 2.1.1. punktu)

PIEZĪMES

1. 1. tabulas izstrādāšanā izmantotie populāciju dati iesējami atbilst īpatņu skaitam Līguma darbības zonā ligzdojošajās populācijās. Statuss ir novērtēts izmantojot labākos pieejamos publicētos populāciju novērtējumus.

2. Apzīmējumi (bre) un (win) populāciju sarakstos noteikti tikai populāciju noteikšanai. Ar tiem netiek noteikti sezonālie ierobežojumi attiecībā uz šīm populācijām saskaņā ar Līgumu un rīcības plānu.

3. Īsajos populācija identifikācijas aprakstos ir izmantoti izdevumā Waterbirds Population Estimates lietotie apraksti

4. Šķērssvītra (/) lietota lai atdalītu vairošanās teritorijas no ziemošanas teritorijām.

5. Ja 1. tabulā sugas populācija iekļauta vairākās kategorijās, rīcības plāna prasības attiecināmas uz stingrāko kategoriju.