“airBaltic” apstāties negrasās

Desmit gadu jubileju svin Latvijas aviosabiedrība “airBaltic”. Šajā laikā uzņēmums iekarojis līderpozīcijas Baltijas gaisa transporta tirgū.

1995.gadā, Latvijas valsts pārstāvjiem parakstot kopuzņēmuma līgumu ar vairākiem privātajiem uzņēmumiem, tika nodibināta SIA “Air Baltic Corporation”. Tādējādi tika veiksmīgi īstenota valsts uzņēmuma “Latavio” privatizācija. Protams, jaunizveidotajai aviosabiedrībai bija jāveic daudzi grūti uzdevumi – galvenais, jāpiesaista vairāk pasažieru un jāpaaugstina uzņēmuma rentabilitāte. Kā atceras “airBaltic” prezidents Bertolts Fliks, vēl līdz 1999.gadam, kad uzņēmums tika pārreģistrēts kā akciju sabiedrība, tā pasažieri bija galvenokārt biznesa ļaudis. Tas bija skaidrojams ar augstajām biļešu cenām un lielākās iedzīvotāju daļas zemo ienākumu līmeni. Turklāt “airBaltic” trūka arī īsta prestiža – rietumvalstīs uz Latvijas uzņēmumu nereti raudzījās kā uz “šaubīgu Austrumeiropas kompāniju”, neņemot vērā, ka otrs lielākais akcionārs ir respektablā aviosabiedrība SAS. Būtiskas pārmaiņas “airBaltic” darbībā un statusā nesa 2001.gads, kad uzņēmums pirmoreiz gadu noslēdza ar peļņu. Šajā laikā tika gan būtiski samazinātas darba izmaksas, gan atklāti jauni maršruti. 2003.gadā aviosabiedrība sāka biļešu tirdzniecību internetā, kā arī iegādājās pirmo lidmašīnu “Boeing 737-500”. Savukārt pērn “airBaltic” mainīja savu korporatīvo tēlu un atklāja bāzi Viļņā. Jāpiebilst, ka uzņēmuma nosaukums savulaik tika veidots ar cerību kļūt par visas Baltijas aviosabiedrību. Šobrīd tas lielā mērā ir izdevies, jo “airBaltic” uzskatāms par civilās aviācijas līderi Baltijas valstu vidū. B.Fliks atzina, ka “atvilkt elpu” pēc paveiktajiem darbiem gan neizdosies – konkurence aug, tāpēc jāturpina attīstība. Veiksmīgi izrādījušies jaunie maršruti – piemēram, reiss uz Odesu ir ļoti pieprasīts. Tas ļauj cerēt, ka pasažieri novērtēs arī iespēju lidot uz Dņepropetrovsku, kas tiks piedāvāta jau šoziem.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka tieši konkurence ir uzņēmuma virzītājspēks. Ministrs arī norādīja uz būtisku problēmu mūsdienu aviācijā – degvielas cenas kāpj, un darbinieku algas jāpaaugstina, bet biļešu cenas jāsamazina. Tas iespējams, vienīgi ievērojami palielinot pārvadājumu apjomus, sacīja A.Šlesers. Paredzēts, ka starptautiskā lidosta “Rīga” turpmāko piecu, septiņu gadu laikā spēs apkalpot piecus sešus miljonus pasažieru, un šajā procesā liela nozīme ir arī Latvijas aviosabiedrībai. Ministrs pauda gandarījumu par faktu, ka, piemēram, Berlīnē labi pamanāma ir “airBaltic” reklāma, un sacīja, ka uzņēmums var kalpot par paraugu arī savai mātessabiedrībai SAS. A.Šlesers vienlaikus pauda pārliecību, ka aviosabiedrības attīstīšanai nav jābūt valsts kompetencē, tāpēc valsts kapitāldaļu pārdošana varētu būt tikai laika jautājums.
Šobrīd 52,6 procenti AS “airBaltic” akciju pieder Latvijas valstij, bet 47,2 – kompānijai SAS AB. 2004.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 51,6 miljoni latu, bet šogad plānoti apmēram 85 miljoni latu. Desmit darbības gados aviosabiedrība pārvadājusi vairāk nekā 3 miljonus pasažieru.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv