Cik nākamgad pašvaldībām būs naudas?

Aizvadītajā nedēļā ar valdības vadītāja Aigara Kalvīša un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšstāvja Andra Jaunsleiņa parakstiem oficiālu spēku par nākamā gada finansēm pašvaldībās ieguva ikgadējo sarunu rezultāts – domstarpību un vienošanās protokols.

Aigars Kalvītis un Andris Jaunsleinis Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Tas, kā zināms, ir dokuments, ko Ministru prezidents kopā ar valdībā apstiprināto valsts budžeta likumprojektu iesniedz Saeimā.
“LV” jau vēstīja, ka sarunas arī šoreiz nav vedušās viegli un atšķirīgi ir ne vien uzskati par finanšu nepieciešamību, bet arī pamatojums. Iepazīstoties ar dokumentu pamatīgāk, nevar nepamanīt, ka dialoga partneriem ir līdzvērtīga diplomātiskā un nozaru kompetence. Taču spēku samērs liecina par labu valsts naudas maka turētājam, un, to apzinoties pašvaldību finanšu pieprasījums ne bez pamata dēvējams – “ar rezervi”.

Panākts consensus

Pirms pāris gadiem izskanējušais priekšlikums dokumenta nosaukumā mainīt vārdu kārtību, tādējādi jau filozofiski veicinot nevis domstarpības, bet lielāku panākto vienošanās skaitu, arvien nav īstenots. Tomēr nevar noliegt, ka daudzos jautājumos ir rasts kopsaucējs. Pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumu daļā panāktas vienošanās par 2,8 miljonu latu valsts atbalstu novadu infrastruktūras attīstībai, kas saistīta ar brīvprātīgu novadu veidošanu 2006.gadā. Vienošanās ir arī par finansējumu (172,13 miljoni), ko valsts piešķir izglītības pasākumiem – pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kā arī solītajai pedagogu algu paaugstināšanai (5,09) un profesionālās ievirzes, mākslas, mūzikas, kultūras un sporta programmu pedagogu atalgojumam (13,8 miljoni latu). Vienprātība ir par Dziesmu svētku tradīciju (0,34) un lauku konsultāciju un informācijas apmaiņas sistēmas atbalstu (1,4 miljoni). Tehniskās palīdzības un investīciju projektu realizācijai nākamgad pašvaldības saņems 63,15 miljonus latu, turklāt protokolā pausta apņemšanās, izskatot 2006.gada valsts budžeta grozījumus, šiem mērķiem piešķirt papildu finansējumu. Ir pamats domāt, ka no vietas reāli izkustēsies ilgi runātais par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reformu. Nākamgad ir apņemšanās veikt sistēmas analīzi un sagatavot priekšlikumus reformai un apriņķu pašvaldību izveidei, kas sāks darbu 2007.gada 1.janvārī.
Par vienu no lielākajiem panākumiem nākamā gada finanšu nodrošinājumā LPS uzskata panākto vienošanos par pašvaldību izstrādāto ES projektu līdzfinansējuma nodrošinājumu ne tikai no aizņēmumu un galvojumu limita (29,28 miljoni latu), bet arī no valsts budžeta. Kā zināms, pašvaldības pamatoti iebilda, ka daudzus ES struktūrfondu projektus nevar sākt valsts noteiktā nepietiekamā aizņēmumu apjoma dēļ.
Par faktiski pierādāmo darbu jauno klasifikāciju, pārskatu un grāmatvedības uzskaites noteikumu ieviešanā valsts pašvaldībām budžetā rezervējusi 5 miljonus latu. Bet 2 miljoni paredzēti dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izmaksām – tā sauktajai denacionalizēto namu īrnieku problēmas risināšanai.

Katrs domā savu

Ne mazāk garš ir atšķirīgo pozīciju saraksts, kur pašvaldības prasījušas un savu prasību pamatojušas vairāk vai pat ievērojami vairāk, bet valdība ar citu pamatojumu atvēlējusi mazāk naudas. LPS vēlējās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu saņemt 76,8% apjomā, bet valdība ir gatava piešķirt 75%. Milzīga disproporcija ir jautājumā par valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam – no LPS prasītajiem 62,7 miljoniem valsts piešķirs vien 7,15. Pašvaldībām ar nākamo gadu noteiktā minimālās algas paaugstināšana par 10 latiem saviem un iestāžu darbiniekiem būs jākompensē no sava budžeta. Noraidot prasību par 10, 8 miljonu latu kompensāciju, valdība to pamato ar 20% budžeta pieaugumu. Par 49,97 miljoniem mazāk no 50,5 prasītajiem nākamgad valsts piešķirs administratīvi teritoriālās reformas un reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai. Noraidīts ir pašvaldību mēģinājums lūgt mērķdotācijas izglītībai 76,7 miljoni latu, bet mācību grāmatu iegādei no 5,7 miljoniem saņems 0,53. Tāpat atteikta nauda publiskajām bibliotēkām – 1,28 miljoni latu. Par 20,89 miljoniem mazāk naudas piešķirts teritoriju plānojumiem un dzīvokļu jautājumiem pašvaldībās. Valdība uzskata, ka pašvaldībām nākamgad minimālais finanšu apjoms ir 335,85 miljoni, bet pašvaldības – ka 496,26. Nedos naudu dzīvnieku patversmju izveidošanai, noraidītas arī vairākas citas prasības par valsts pieņemto normatīvo aktu prasību izpildi (kopā 254,59 miljoni), uzdodot finansējumu paredzēt ministriju budžetā.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv