Tūrismam – labi rezultāti un jauni uzdevumi

27.septembrī, Pasaules tūrisma dienā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Jūrmalas domi un uzņēmējiem rīkoja atvērto durvju dienu viesnīcās un tūrisma firmās. Šajā dienā nozares vadītāji arī iepazīstināja ar tūrisma attīstības pēdējo gadu tendencēm un rezultātiem.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzis norādīja, ka atvērto durvju diena ļauj daudziem Latvijas iedzīvotājiem pārvarēt padomju laikos veidojušos bijīgo attieksmi pret viesnīcām, restorāniem un bāriem. Diemžēl nereti cilvēkiem šādas vietas vēl joprojām asociējas ar augstprātīgu šveicaru modri sargātajām telpām izredzētajiem – īpaši naudīgiem ļaudīm vai “Intūrista” publikai. Taču tādas parādības pieder pagātnei: J.Jenzis uzsvēra, ka Latvijas viesnīcas gaida dažādus klientus – gan ārvalstu ciemiņus, gan pašmāju ceļotājus. Mūsu valsts tūrisma industrija strauji attīstās un kļūst par vienu no perspektīvākajām uzņēmējdarbības nozarēm.
To apliecināja arī Ekonomikas ministrijas (EM) Tūrisma departamenta direktore Aira Andriksone, atgādinot, ka nule pasniegtas EM balvas par inovatīvākajiem bakalaura, maģistra un otrā līmeņa augstāko profesionālo studiju nobeiguma darbiem tūrisma nozarē. Šie darbi apliecina, ka aug jauni nozares speciālisti, sacīja A.Andriksone. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā tūrisma biznesa attīstības tempus Latvijā un visā pasaulē, kur tūrisms pieskaitāms pie visstraujāk augošajām uzņēmējdarbības nozarēm. Runājot par Eiropu, jāpievērš uzmanība faktam, ka pēdējos gados nozares uzplaukums vērojams pirmām kārtām Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Tas lielā mērā izskaidrojams ar “vecās Eiropas” iedzīvotāju vēlmi iepazīt jauno Eiropas Savienības dalībvalstu skaistākās un ievērojamākās vietas. Arī Latvijas tūrisma nozare šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada periodu augusi par 32 procentiem. Protams, nozares tālākajai attīstībai nepieciešams arī valsts atbalsts, bet šim nolūkam vajadzīgi finanšu līdzekļi. A.Andriksone gan pauda bažas, vai lielā mērā uz sociālo problēmu risināšanu vērstais nākamā gada budžets ļaus rast pietiekami naudas tūrisma veicināšanai.
Tomēr Latvijas Tūrisma informācijas biroja vadītāja Sanita Cimdiņa prognozēja arī turpmāku Latviju apmeklējošo tūristu skaita pieaugumu. Kā zināms, pērn tika sveikta divmiljonā tūriste, bet paredzams, ka šogad Latviju būs apciemojuši vismaz trīs miljoni ārvalstu viesu. Mūsu valsts iedzīvotāji ārvalstu ceļojumos brauc mazāk, taču ārvalstīs caurmērā tērē vairāk naudas nekā ārzemju tūristi Latvijā.
Uz tūrisma ilgtspējīgu attīstību būs vērsta mārketinga stratēģija laikam no 2006. līdz 2010.gadam, ko šobrīd izstrādā TAVA. Valstis, kuru iedzīvotājus vēlamies ieinteresēt Latvijas apmeklējumā, stratēģijā iedalītas trīs grupās: augsti prioritāras, prioritāras un perspektīvas valstis. Pirmajā grupā ietilpst, piemēram, Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Krievija, Vācija un citas valstis, ar kurām Latviju vieno cieša vēsturiska saikne un intensīvs satiksmes tīkls. Tāpēc šo valstu ceļotgribētājiem būs adresēti sevišķi daudz pasākumu. Stabila interese par Latviju ir arī prioritārajās valstīs. Savukārt perspektīvo valstu iedzīvotāju interesi vēl nāksies modināt. TAVA rīko arī daudz ikdienas pasākumu tūrisma veicināšanai. Piemēram, lai aktivizētu iekšzemes tūrismu, ik mēnesi norit informatīvās dienas, kurās interesenti un speciālisti tiek iepazīstināti ar kādu konkrētu tūrisma produktu. Šā gada beigās plānots laist klajā katalogu, kurā būs apkopota informācija par visiem šiem produktiem.
Protams, straujais tūristu plūsmas pieaugums rada arī jaunas problēmas. J.Jenzis norādīja, ka sezonas laikā Rīgā izjūtams vietu trūkums viesnīcās, taču faktiski tas attiecināms tikai uz pilsētas centra viesnīcām. Situācija jālabo, taču jāņem vērā Latvijas tūrisma izteikti sezonālais raksturs – apmēram no oktobra līdz maijam ceļotāju plūsma ievērojami mazinās, un viesnīcu ieņēmumi rūk. Tāpēc, uzsvēra J.Jenzis, atbalstot jaunu viesnīcu izveidi un celtniecību, jādomā arī par viesu piesaistes iespējām pēc sezonas beigām. Labas izredzes Rīgā un citur Latvijā varētu būt, piemēram, biznesa un citu konferenču rīkošanai, bet ārvalstu ciemiņus var ieinteresēt arī ar atraktīvu kultūras piedāvājumu. Kā pozitīvu piemēru šajā jomā J.Jenzis minēja Latvijas Nacionālo operu, kas piedāvā izrādes augustā – laikā, kad Rīgā ir daudz tūristu, bet vairums teātru sezonu vēl nav sākuši.
2004.gadā Latvijā bija 342 dažādas viesu mītnes ar kopumā 22 000 vietu. Taču 64, 4 procenti ārvalstu tūristu pērn Latvijā vispār nenakšņoja. 55 procenti ceļotāju, kuri pavadīja nakti mūsu valstī, apmetās viesu mītnēs, bet 22 procenti – pie radiem vai draugiem. 70 procenti viesu Latvijā neuzkavējas ilgāk par 24 stundām, bet vairums pārējo mūsu valstī paliek ne ilgāk par trim dienām. Šie rādītāji nozīmē, ka mūsu valsts tūrisma nozares uzdevums ir veicināt vēl lielāku viesu mītņu noslogojumu visa gada laikā un motivēt tūristus paildzināt sava Latvijas apceļojuma laiku.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv