Ārzemju presē
Angļu “The Guardian”: Krievijā valda spriedze un neskaidrība par to, kurš nomainīs Putinu prezidenta amatā 2008.gadā. Putinam konstitūcija liek no amata aiziet, bet neviens, iespējams, arī viņš pats, nezina, kurš vai kas sekos.
•
Vācu “Der Spiegel”: Vācijā ir parasts, ka lielās koalīcijas vadību uzņemas spēcīgākā partija. Šrēders, atsakoties pieļaut, ka Angela Merkele pārņem vadību, inscenēja pirmo puču pret realitāti Vācijas pēckara vēsturē. Viņš uzskata, ka vēlēšanu rezultātam ir arī “personiskā komponente”. Viņa mērķis neesot noteikti kļūt par kancleru, bet aizkavēt Merkeles nonākšanu šajā amatā. Taču aiziešana no amata ir viens no svarīgākajiem demokrātijas momentiem. Kad mērķis sasniegts, vieta jādod nākamajam. Maiņas pašsaprotamība ir galvenā, kas demokrātiju atšķir no diktatūras.
•
Krievijas “Izvestija”: Sarunā ar krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem Krievijas TV 1. kanāla organizētā teletilta laikā Putins apliecinājis, ka Krievija negrasoties šķelt Latvijas vai Baltijas valstu sabiedrību, bet esot apņēmusies palīdzēt saviem tautiešiem. Putins izteicis arī nožēlu par grūtībām, kādas radušās saistībā ar teletilta organizēšanu.
•
Vācu “Die Welt”: Cik gatavi
nopietnam gadījumam ir eiropieši? Militāristi pieprasa no
politiķiem stratēģiskās vadlīnijas, bet saņem frāzes. Starp ES ar
tās pārliecināšanas māku un NATO, kas nepieciešamības gadījumā
spēj demonstrēt spēku, ir parādījusies plaisa, neuzticēšanās un
zaudējumi rīvēšanās dēļ. Turklāt abās Atlantijas okeāna pusēs
draudu analīze ne pārāk atšķiras. Bez stabila enerģijas
nodrošinājuma industriālās demokrātijas balansēs uz depresijas
robežas – ar politiskām sekām, kuras negribas pat iztēloties.
Aukstais karš par enerģiju ir sācies. Tādēļ rodas jautājums: kad
kļūs karsti, nevis – vai?
Tas viss nozīmē, ka dzimteni jāsāk aizsargāt ārpus valsts
robežām. Pasaule ir kļuvusi bīstamāka nekā aukstā kara
laikā.
•
Poļu “Gazeta.pl”: Komentējot Polijas vēlēšanu rezultātus, Eiropas Parlamenta sociālistu frankcijas vadītājs Martins Šulcs (SPD) pauda viedokli, ka partijai Likums un Taisnība vēl “jānokļūst līdz Eiropai”, tāpēc liela atbildība par valsti esot partijai Pilsoniskā platforma.
•
Vācu “Berliner Zeitung”: Līdz šim Polijā valdības maiņa notikusi pēc katra leģislatūras perioda, taču šoreiz Polija ir kļuvusi par valsti bez īstiem kreisajiem parlamentā, kas gan vienlaikus ir pārsteidzoši un bīstami. Pārsteidzoši tāpēc, ka sociālās problēmas ir pārāk nozīmīgas. Polijai vajadzīgas principiālas pensiju un veselības aizsardzības, darba tirgus un nodokļu sistēmas reformas. Tāpēc spriedze ir nenovēršama.
•
Poļu “Wprost”: Būt līderim reģionā nenozīmē tikai draudzīgi pliķēt pa plecu. Tā ir spēja uzņemties izdevumus un risku par labu kopējām interesēm. Tur, kur šāda izdevība radās, Polijas valdība darīja otrādi, atstājot kaimiņus likteņa varā. Atjaunot savu potenciālu reģionā Polijai būs ļoti grūti, ja tas vispār ir iespējams.
Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem