Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Vietējas nozīmes un plānošanas reģionu nozīmes investīciju projektu pieteikumu sagatavošanas, iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā vietējās un rajonu pašvaldības sagatavo investīciju projektu pieteikumus (projekta pieteikums) Vietējas nozīmes un plānošanas reģionu investīciju programmai (programma), kā arī projektu pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) 2006.gada valsts budžeta projektam.
Pašvaldības dome (padome) un rajona padome (pieteicējs) projekta pieteikumu sagatavo atbilstoši normatīvo aktu prasībām par projektu pieteikumu sagatavošanu Valsts investīciju programmai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ministrijas valsts investīciju politikas veidošanas prioritāros darbības virzienus, un iesniedz ministrijā.
Projektu pieteikumu vērtēšanu RAPLM veic trīs nedēļu laikā pēc Valsts investīciju programmas finansējuma apmēra vidējam termiņam apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Projekta pieteikumus vērtē: RAPLM saskaņā ar administratīvās atbilstības kritērijiem un kvalitātes un specifiskajiem kritērijiem. Pēc projektu pieteikumu atbilstības izvērtēšanas administratīvās, kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem RAPLM nodod tos vērtēšanai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra (ministrs) izveidotajai Starpinstitūciju investīciju projektu pieteikumu vērtēšanas komisijai (komisija). Komisija, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārstāvji, darbojas saskaņā ar ministra apstiprinātu nolikumu.
Projekta pieteikumu RAPLM nevirza tālākai vērtēšanai, ja tas: neatbilst vismaz vienam administratīvās atbilstības kritērijam; pēc kvalitātes izvērtēšanas novērtējuma, kurā punktu skaits aprēķināts kā individuālos kritērijos iegūto punktu aritmētiskā summa, ieguvis mazāk par 7 punktiem.
Ja projekta pieteikums neatbilst kādam no administratīvās atbilstības kritērijiem, RAPLM pieprasa projekta pieteicējam sniegt papildu informāciju projekta pieteikuma precizēšanai. Ja projekta pieteicējs septiņu darba dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas nesniedz pieprasīto informāciju, RAPLM projekta pieteikumu nevirza tālākai vērtēšanai.
Pamatojoties uz komisijas lēmumu, ministrija sagatavo programmu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtība, kas nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanu, iesniedz to Ekonomikas ministrijā un Finanšu ministrijā.
RAPLM, pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto Valsts investīciju programmu pa nozarēm, sadarbībā ar Finanšu ministriju precizē programmu, prioritāri novirzot pieejamos finanšu resursus komisijā apstiprināto novadu projektu pieteikumu realizācijai.

Pieņemti “Noteikumi par speciālu zināšanu apguves kārtību bērnu tiesību aizsardzības jomā un šo zināšanu saturu”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūciju speciālisti, kuri izskata lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību (speciālists), apgūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un šo zināšanu saturu.
Lai iegūtu speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzībā, speciālists apgūst apmācības programmu 40 akadēmisko stundu apjomā. Apmācības programmā iekļautas šādas tēmas: bērnu tiesību aizsardzības sistēma un normatīvie akti bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; starptautisko tiesību aktu piemērošana bērnu tiesību aizsardzībā; vecāku un bērnu tiesības un pienākumi; vardarbība pret bērnu, tās veidi un pazīmes, starpinstitūciju sadarbība, ja notikusi vardarbība; saskarsmes veidošanas pamatprincipi atbilstoši bērna vecumposma īpatnībām.
Prokuroru apmācības programmā ir iekļautas šādas tēmas: vardarbība pret bērnu, tās veidi un pazīmes, starpinstitūciju sadarbība, ja notikusi vardarbība; saskarsmes veidošanas pamatprincipi atbilstoši bērna vecumposma īpatnībām. Programmas apjoms nepārsniedz 20 akadēmiskās stundas.
Speciālistus (izņemot tiesnešus un prokurorus) apmāca un apliecības par apmācību programmas apgūšanu izsniedz Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta iestāde.
Speciālists apmācības programmu apgūst gada laikā pēc tam, kad ir stājies amatā vai pieņemts darbā. Speciālists ik pēc pieciem gadiem pilnveido zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, apgūstot apmācības programmu, kuras apjoms ir 24 akadēmiskās stundas.
Šajos noteikumos minēto apmācības programmu paraugus apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs. Izglītības iestādes īsteno apmācību programmas pēc saskaņošanas ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kura izvērtē to atbilstību apmācību programmas paraugam.
Šajos noteikumos minēto prokuroru apmācības programmu pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.
Ja speciālists apmācības programmā iekļauto tēmu ir apguvis ne agrāk kā pirms pieciem gadiem, iegūstot augstāko izglītību vai tālākizglītību, viņam nav atkārtoti jāapgūst šajos noteikumos minētās apmācību programmas attiecīgā tēma.
Speciālists, kas stājies amatā vai pieņemts darbā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, apmācības programmu apgūst triju gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Pieņemti noteikumi “Uzturēšanās atļauju noteikumi”.
Noteikumi nosaka: izsaukumu apstiprināšanas kārtību; uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus; termiņuzturēšanās atļauju un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību; ārzemnieku loku, kuri ir tiesīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību.
Kā arī: komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses; kārtību, kādā atmaksā atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs; kārtību, kādā ārzemnieks piesaka prombūtni ārpus Latvijas Republikas; elektroniskajās informācijas sistēmās – ielūgumu datu bāzē, bet ārzemnieku reģistrā – iekļaujamās informācijas apjomu un tās izmantošanas kārtību.
Ārzemnieks šajos noteikumos noteiktos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai personīgi iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs (pārstāvniecība) vai pārvaldē, ja viņam ir derīga uzturēšanās atļauja vai viņš pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu: atbilstoši juridiskās personas adresei, ja uzaicinātājs ir juridiska persona; atbilstoši dzīvesvietai, ja uzaicinātājs ir fiziska persona.
Ja ārzemnieku uzturēties Latvijas Republikā uzaicina juridiska persona, dokumentus izsaukuma apstiprināšanai, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai var iesniegt attiecīgās juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.
Ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu vīzu vai ir tādas valsts pilsonis, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, ir tiesīgs iesniegt pārvaldē šajos noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ne vēlāk kā 30 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām, ja uzturēšanās saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību un viņš ir: ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 600 000 latu; akreditētas izglītības iestādes pedagogs; valsts zinātniskas institūcijas zinātnieks, kā arī valsts budžeta vai pašvaldības finansētas kultūras iestādes vadītājs, komponists, mūziķis, dziedātājs, horeogrāfs, dejotājs, kino, teātra vai citas mākslas iestādes režisors vai aktieris, cirka mākslinieks vai izrādes nodrošināšanā iesaistīts tehniskais darbinieks; konsultants (eksperts), kas sniedz palīdzību valsts vai pašvaldības iestādei vai palīdz īstenot tādu starptautisku līgumu vai projektu, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika; Latvijas sporta izlases treneris; profesionāls sportists.
Ja ārzemnieks ir tādas valsts pilsonis, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, viņš ir tiesīgs iesniegt PMLP šajos noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ne vēlāk kā 30 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām, ja uzturēšanās saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību un viņš ir: individuālais komersants; komercsabiedrības vienīgais dibinātājs; personālsabiedrības amatpersona, kuras pārstāvības tiesības reģistrētas komercreģistrā; komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis; atomenerģētikas nozares speciālists.
Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešams PMLP apstiprināts izsaukums. Izsaukums nav nepieciešams, ja ārzemnieks ir: individuālais komersants; komercsabiedrības vienīgais dibinātājs vai komercreģistrā reģistrētā komersanta vienīgā amatpersona ar pārstāvības tiesībām; pašnodarbināta persona; ārvalsts komersanta pārstāvis; ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 600 000 latu, kā arī ir nepilngadīgs bērns un viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un šis bērns ir dzimis un pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā; ir šķīris laulību vai viņa laulātais ir miris un ārzemnieka apgādībā paliek nepilngadīgs bērns – Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis; 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis; Latvijas Republikā ir saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, apgūstot vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu valsts valodā; pirms citas valsts pilsonības iegūšanas bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu; vēlas reģistrēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju; ir saņēmis bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā.
PMLP un pārstāvniecības amatpersonai ir tiesības uzaicināt ārzemnieku un uzaicinātāju uz interviju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu. Ja nepieciešams, abas personas intervē vienlaikus.
Ārzemnieks, kuram ir derīga termiņuzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ceļošanas dokumentu jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz PMLP ne vēlāk kā 30 dienas pēc šī dokumenta saņemšanas, ja iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā ir saņemts jauns.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””.
Grozījums nosaka, ka uz kredīta saņemšanu var pretendēt studējošie – Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase, kā arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai termiņuzturēšanās atļauja, – ja viņi sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas.
Noteikumi papildināti ar nosacījumu, kurš paredz, ka kredītus viena un tā paša līmeņa studiju programmu atkārtotai apguvei jau apgūtā vai citā specialitātē var saņemt, ja iepriekš izsniegtie kredīti ir atmaksāti.
Noteikumi tiek papildināti, nosakot, ka kredītu kopējais apmērs studijām ārvalstīs vienam studējošajam nepārsniedz piecpadsmit tūkstošus latu vienas studiju programmas apguvei, vairāku studiju programmu apguvei kopā – ne vairāk kā divdesmit tūkstošus latu. Noteikumi paredz, ka minētie nosacījumi piemērojami studējošajiem, kuri uzsāk studiju programmu apguvi, sākot ar 2005./2006. akadēmisko gadu.
Noteikumi precizēti, nosakot, ka kredītu izmaksu atsāk pēc tam, kad studējošais sekmīgi apguvis attiecīgā semestra studiju programmu, izmaksājot aizkavētās kredītu summas.
Noteikumi papildināti, paredzot, ka studijām ārvalstīs pēc kredīta ņēmēja pieprasījuma kredītiestāde studiju kredīta summas var izmaksāt kredīta ņēmējam.
Noteikumi papildināti ar 47.¹ punktu, kurš nosaka: ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas 4.punktā minētās studiju programmas un pārtraukums starp vienas studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu nepārsniedz vienpadsmit mēnešus, studijām saņemtos kredītus jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.
Savukārt noteikumu 47.² punkts nosaka: ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas 4.punktā minētās studiju programmas un pārtraukums starp vienas studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu pārsniedz vienpadsmit mēnešus, pēdējās studiju programmas apguvei saņemtos kredītus jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc šīs studiju programmas pabeigšanas, bet iepriekšējo studiju programmu apguvei saņemtos kredītus – ar trešo mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem””.
Noteikumi papildināti, nosakot: ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas noteikumos minētās studiju programmas un pārtraukums starp pirmās studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu nepārsniedz vienpadsmit mēnešus, studijām saņemtos kredītus jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.
Grozījumi noteikumos paredz: ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas noteikumos minētās studiju programmas un pārtraukums starp pirmās studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu pārsniedz vienpadsmit mēnešus, pēdējās studiju programmas apguvei saņemtos kredītus jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc šīs studiju programmas pabeigšanas, bet iepriekšējo studiju programmu apguvei saņemtos kredītus – ar trešo mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.
Noteikumi ir papildināti ar 48.¹ un 48.² punktu. 48.¹punkts paredz – ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par kredīta parāda piedziņu un tiesu izpildītājs ir izsniedzis atpakaļ Studiju fondam izpildu dokumentu un aktu, kurā norādīts, ka kredīta ņēmējam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu, tad Studiju fonda saistības par aizdevuma atmaksu Valsts kasei dzēš no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar tiesas spriedumā piedzenamo summu. Studiju fonds veic šajā punktā noteikto dzēsto kredītu, procentu un līgumsodu parādu uzskaiti 10 gadus pēc kredīta dzēšanas. Piedzītās kredīta parāda summas Studiju fonds ieskaita Valsts kases norādītajā kontā.
Savukārt 48.² punkts paredz, ka Studiju fonds veic kredīta ņēmēja, par kuru ir dzēstas saistības, finansiālā stāvokļa uzraudzību 10 gadu laikā, reizi gadā iesniedzot izpildu dokumentu tiesu izpildītājam atkārtotas izpildes veikšanai.

Pieņemti “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmsskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs”.
Noteikumi nosaka minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs un pirmsskolas izglītības iestādes grupās, kā arī speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs.
Ja valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādē izglītojamo skaits klasē (grupā) ir mazāks par šajos noteikumos noteikto minimālo izglītojamo skaitu, veido apvienotās klases (grupas). Pamatizglītības programmas apguvei ieteicams apvienot 1.–3.klasi, 4.–6.klasi un 7.–9.klasi. Pēc iestādes dibinātāja iniciatīvas var būt citi klašu apvienošanas varianti.
Ja objektīvu apstākļu dēļ (higiēnas prasību ievērošana, neparedzēts skolēnu skaita samazinājums vai palielinājums pirms mācību gada sākuma) pašvaldības dibinātā izglītības iestāde šos noteikumus nevar ievērot, izglītības iestāde rakstiski informē pašvaldības izglītības pārvaldi par nepieciešamību palielināt vai samazināt izglītojamo skaitu klasē (grupā). Attiecīgā pašvaldības izglītības pārvalde objektīvi izvērtē apstākļus, sagatavo atzinumu un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai saskaņošanai. Atzinumam pievieno rakstisku pamatojumu par izglītojamo skaita palielināšanas vai samazināšanas nepieciešamību. Izglītības un zinātnes ministrija lēmumu pieņem 15 dienu laikā.
Pirmsskolas izglītības programmas apguvei vienā grupā pieļaujamais izglītojamo skaits ir šāds: vecumā līdz trim gadiem: republikas pilsētās un rajonu centros – 10–12, pārējās apdzīvotās vietās – 8–12; vecumā no trim līdz pieciem gadiem: republikas pilsētās un rajonu centros – 10–24, pārējās apdzīvotās vietās – 8–24, vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem: republikas pilsētās un rajonu centros – 10–24, pārējās apdzīvotās vietās – 8–24.
Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas apguvei vienā grupā pieļaujamais izglītojamo skaits ir šāds: republikas pilsētās un rajonu centros – 12–24; pārējās apdzīvotās vietās – 8–24.
Speciālās pirmsskolas izglītības programmas un speciālās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas apguvei vienā grupā pieļaujamais izglītojamo skaits ir šāds: bērni ar redzes traucējumiem – 8–15, bērni ar dzirdes traucējumiem – 8–12; bērni ar valodas attīstības traucējumiem: vecumā līdz trim gadiem – 8–12, vecumā no trim līdz septiņiem gadiem – 8–15; bērni ar somatiskām saslimšanām: vecumā līdz trim gadiem – 8–12, vecumā no trim līdz septiņiem gadiem – 8–15; bērni ar psihoneiroloģiskām saslimšanām – 8–12; bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem – 8–15; bērni ar vieglu garīgo atpalicību – 6–8; bērni ar vidēji smagu un smagu garīgo atpalicību – 4–6; bērni ar psihiskās attīstības aizturi – 8–12.
Vispārējās pamatizglītības programmas apguvei vienā klasē pieļaujamais izglītojamo skaits ir šāds: republikas pilsētās un rajonu centros – 18–30; pilsētās un pilsētās ar lauku teritoriju – 12–30; pārējās apdzīvotās vietās – 8–30.
Vispārējās vidējās izglītības programmas apguvei vienā klasē pieļaujamais izglītojamo skaits ir šāds: republikas pilsētās un rajonu centros – 22–30; pārējās apdzīvotās vietās – 12–30; vakarskolās ar neklātienes apmācību – 15–30.
Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas apguvei var veidot: divas paralēlklases, ja izglītojamo skaits ir vismaz 30; trīs paralēlklases, ja izglītojamo skaits ir vismaz 61; četras paralēlklases, ja izglītojamo skaits ir vismaz 91; piecas paralēlklases, ja izglītojamo skaits ir vismaz 121; sešas paralēlklases, ja izglītojamo skaits ir vismaz 151.
Vispārējās izglītības iestādē vienā klasē pieļaujams integrēt šādu skaitu izglītojamo ar speciālām vajadzībām: ar redzes traucējumiem – ne vairāk par trim; ar dzirdes traucējumiem – ne vairāk par trim; ar fiziskās attīstības traucējumiem – ne vairāk par trim; ar psihoneiroloģiskām saslimšanām – ne vairāk par četriem; ar somatiskām saslimšanām – ne vairāk par sešiem; ar valodas traucējumiem – ne vairāk par četriem; ar psihiskās attīstības aizturi un mācīšanās grūtībām – ne vairāk par sešiem; ar garīgās attīstības traucējumiem (AB līmenis) – ne vairāk par četriem.
Pieļaujamais izglītojamo skaits vienā klasē, kurā integrēts kaut viens izglītojamais ar speciālām vajadzībām, ir ne vairāk par 20.
Speciālās izglītības iestādes vienā klasē (grupā) un vispārējās izglītības iestādes speciālās izglītības klasē pieļaujams šāds izglītojamo skaits: ar somatiskām saslimšanām – 12–20; ar skoliozi, ar psihiskās attīstības aizturi un domāšanas grūtībām – 10–16; ar psihoneiroloģiskām saslimšanām – 9–14; ar valodas traucējumiem – 8–12; neredzīgiem un vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem, ar fiziskās attīstības traucējumiem – 7–10; ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem – 8–12; ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem – 4–6.
Pamatizglītības sociālās un(vai) pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu apguvei vienā klasē pieļaujamais izglītojamo skaits ir 8–15.
Vispārējās pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izlīdzinošās izglītības programmas apguvei vienā klasē pieļaujamais izglītojamo skaits ir šāds: republikas pilsētās un rajonu centros – 16–25; pārējās apdzīvotās vietās – 8–25.
Sociālās korekcijas izglītības iestādē vienā klasē pieļaujamais izglītojamo skaits ir 6–10.
Noteikumi paredz, ka klašu atvēršana un klašu dalīšana paralēlklasēs tiek finansēta no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt Latvijas Jūras administrācijai funkciju veikt aizsardzības organizāciju atzīšanu un sertificēšanu, lai tiktu nodrošināta Latvijas Republikai saistošo ISPS kodeksa un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.725/2004 par kuģu un ostas iekārtu aizsardzības stiprināšanu izpilde.
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt aizsardzības organizāciju atzīšanas un sertificēšanas kārtību, atzīto aizsardzības organizāciju uzraudzības kārtību.
Likumprojekts paredz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu precizēt saistībā ar to, ka Jūras vides pārvaldes funkcijas ir nodotas Valsts vides dienestam.

Pieņemti noteikumi “Par Vienošanās memorandu par iepakoto bīstamo kravu pārvadāšanu ro-ro kuģos Baltijas jūrā”.
Noteikumu mērķis ir apstiprināt un pieņemt grozījumus, kas veikti Vienošanās memorandā par bīstamo kravu pārvadāšanu ro-ro kuģos Baltijas jūrā (Rīgas versija) 2004.gadā no 15. līdz 17.jūnijam Kopenhāgenā.
Bīstamo kravu pārvadāšanu pa jūru realizē saskaņā ar SOLAS konvencijas un Starptautiskā Jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodekss) noteikumiem. Vienošanās memorands par bīstamo kravu pārvadāšanu ro-ro kuģos Baltijas jūrā nosaka speciālus noteikumus, saskaņā ar kuriem bīstamās kravas, kas atbilst Noteikumiem par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa dzelzceļu (RID) un Eiropas valstu nolīgumam par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), var pārvadāt ro-ro kuģos Baltijas jūrā.
Ar sagatavoto noteikumu projektu tiek atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumi Nr.113 “Noteikumi par Vienošanās memorandu par iesaiņotu bīstamo kravu pārvadāšanu Baltijas jūrā”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.
Likumprojekts samazinās notariāli apliecināmo nostiprinājuma lūgumu skaitu, jo atsevišķos gadījumos nostiprinājuma lūdzēja paraksta apliecināšanu veiks zemesgrāmatu nodaļu darbinieki.
Projekts nosaka, ka privātpersonu parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas (pagasttiesas) apliecinājums, ja nekustamā īpašuma īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļā iesniedz personīgi un lūgums pamatots ar vienu no šādiem dokumentiem: tiesas nolēmums; notariālā akta kārtībā slēgts darījums; administratīvais akts par īpašuma tiesību atjaunošanu; līgums par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu. Taču minētie noteikumi nav piemērojami, ja nostiprinājuma lūdzējs ir pilnvarota persona.
Likums papildināts, nosakot, ja ķīlas tiesības nostiprinājumu lūdz nekustamā īpašuma īpašnieks, tad nostiprinājuma lūgumam nav jāpievieno apliecinājums par kreditora piekrišanu.
Grozījums likumā paredz noteikt, ka nostiprinājuma lūgumā ir noteiktā kārtībā apliecināts nostiprinājuma lūdzēja paraksts. Ja privātpersonas paraksts uz nostiprinājuma lūguma nav apliecināts 60.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pārbauda nostiprinājuma lūguma atbilstību 60.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem, kā arī pārbauda nostiprinājuma lūdzēja identitāti un izdara atbilstošu apliecinājumu uz nostiprinājuma lūguma.
Likums papildināts, nosakot, ka kancelejas nodeva par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu ir 5 lati.
Paredzēts, ka likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Pieņemti noteikumi “Licences izsniegšanas pagaidu kārtība zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēziskiem un kartogrāfiskiem darbiem”.
Noteikumi nosaka licences zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanai izsniegšanas kārtību.
Licenci izsniedz Valsts zemes dienests (VZD). Lēmumu par licences izsniegšanu, pagarināšanu un pārreģistrēšanu pieņem Tieslietu ministrijas izveidota Valsts zemes dienesta zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu licencēšanas komisija. Komisiju izveido un sastāvu apstiprina tieslietu ministrs. Komisijā iekļauj pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, VZD un profesionālajām biedrībām.
Komersants, kura saimnieciskā darbība zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzijas vai kartogrāfijas darbu veidos ir reģistrēta kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Latvijas Republiku, Latvijas Republikā pakalpojumus sniedz bez komisijas izsniegtās licences zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzijas vai kartogrāfijas darbiem, ja šo darbu veikšana Latvijas Republikā nav pastāvīga.

Pieņemti “Noteikumi par mantojuma apliecību paraugiem”.
Saskaņā ar Notariāta likuma 319.pantu mantojuma apliecību paraugus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.
Tā kā zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus, kā arī zvērināti notāri amata darbībā pakļauti vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs un zvērināti notāri nav pakļauti tieslietu ministram, tieslietu ministrs nevar izdot zvērinātiem notāriem saistošus iekšējos normatīvos aktus un nav tiesīgs izdot arī ārējos normatīvus.
Noteikumos noteikti šādu mantojuma apliecību paraugi: par laulātā mantas daļu; par tiesībām uz mantojumu pēc likuma; akts par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā.
Mantojuma apliecību paraugi paredzēti, ņemot vērā apliecību paraugus, ko pašreiz izmanto zvērināti notāri, un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikumu.
Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredz uzdevumu Tieslietu ministrijai izstrādāt un līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Notariāta likuma 319.pantā.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 722 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 39 viņu nepilngadīgie bērni.
No 683 pilsonības pretendentiem 72% ir krievi, 11% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
16% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 28% – augstākā izglītība.
Rīkojumā ir iekļauti 683 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai, un 39 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam (t.sk. viens bērns, kurš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un kuram nav personas koda, kurš naturalizējas saskaņā ar Pilsonības likuma 15.pantu).
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 101 014 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 15 662 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs